Es Ukrainā Es pirms ēšanas Es pēc ēšanas
Es, Inna Gorbatenko, mācos 8.b klasē Rīgas Ukraiņu vidusskolā. Es piedzimu 1989. 18. jūnijā. Tātad es esmu dvīnis un čūska. Ar šiem diviem vārdiem var visu pateikt, bet...bet ne tagadJ
Es esmu parasts cilvēciņš ar savu viedokli, kas mainās katras 5 minūtes... Es varu
pateikt vienu, bet izdarīt pretējo... bet es esmu atbildīgs cilvēks, kas tur savu
vārdu... Varu klusēt, kad vajag, vispār ļoti daudz klusēju... un tas man šausmīgi
nepatīk... vienkārši nezinu: vai tas ir labi, vai slikti. No vienas puses labi,
jo ar mani var aprunāties, kad vajag un neviens neuzzinās par to, un es varu
uzklausīt visus pretenzijas pret manu personību (nevaru ciest, kad
cilvēki aprunā
mani vai kādu citu aiz muguras). Bet no otras puses nevajag klusēt, kad gribi
kaut ko pateikt, nedrīkst visu turēt sevī, tā ir grūtāk dzīvot... grūtāk dzīvot
ar cilvēkiem kopā... tu, vienkārši, vari vienā dienā salauzties... un tā patērēt
dārgus sev cilvēkus. Un vissmieklīgākais ir tas, ka es ienīstu klusus
cilvēkus... Esmu jūtīga... bieži ciešu tā dēļ... jutīga ne priekš sevis, bet
priekš citiem... nevaru palikt vienaldzīga,
ja kādam ir problēmas... Vispār domāju, ka vienaldzība nogalina... Varbūt tāpēc
man ir maz draugu... ļoti pārdzīvoju par viņiem, bet nekad neizrādu to... Man var
būt slikts garastāvoklis, tad mani labāk neaiztikt... Zinu, ka viņi
vienmēr palīdzes man, kad tas būs vajadzīgs... kaut gan viņi visi ir dažādi, var
teikt pretēji cilvēki... Visus viņus ļoti cienu un mīlu... bez viņiem nevaru
dzīvot...
Kā arī nevaru dzīvot bez dzīvniekiem un dabas. Vienmēr eju staigāt pa mežu, kad ir brīvais mirklis... Man ir suns - pelēks kā vilks, vārdā Džūlija... Parasti klausos mūziku(dažādu, nevaru tikai viena virziena). Man patīk zīmēt un lasīt dzejoļus... dažkārt pati rakstu. Nodarbojos ar dejām... ļoti patīk... Kad tu dejo, tu aizmirsi par visu un nekas tevi neuztrauc... tu vari attēlot savu dvēseli dejā... Nezinu, varbūt es esmu romantiķisJ
Tāda es esmu... un mani nepārveidotJ
