Rūpnieciskas teļa gaļas pusdienas - noziedzība bez mēra

Lielakajai daļai cilvēku teļa gaļas pusdienas neizraisa nekādas emocijas, jo tā ir lieta, ko viņi ir ēduši visu savu dzīvi. Tās paaugstinātās cenas dēļ viņi gan to nevar atļauties katru dienu, bet pataupa tās ēšanu uz speciāliem svētkiem. Bet cik daudz cilvēki ir apstājušies un padomājuši, kas ir teļa gaļa? Vai Tu par to esi kādreiz padomājis?

Kas ir rūpnieciska teļa gaļa?

Mazi teliņi iežogojumā

Teļa gaļa ir gaļa, kas nāk no vīriešu kārtas bērniem, kuri piedzimst govīm, kuras ražo pienu. Teliņi, nav pārsteigums, ir nederīgi piena industrijā. Tie tiek pārdoti kolhozniekiem tikai dažas dienas pēc piedzimšanas, kuri tos turpmāk audzēs kā "augstakās kvalitātes" gaļu. Daži no tiem nokļūst "paplašinātās novietnēs" jeb tā saucamajos "nelielas uzraudzības cietumos", kur tie atrodas pieķēdēti. Lielākā daļa teliņu nonāk speciālos koka/metāla/betona iežogojumos.

Nožogojumi

Koka nožogojums ir teliņa pastāvigās mājas visus viņa īsās dzīves 4 mēnešus. Tas ir tik mazs jeb "ekonomisks", ka teliņš nespēj ne pagriezties, ne labi izstaipīties, ne aptīrīties, ne arī ērti apgulties. Tikai daži zāles stiebriņi kādreiz tiek nomesti uz grīdas. Betona/koka grīdas ir cietas un aukstas un izraisa kaulu sāpes. Teliņi nespēj arī kontaktēties ar citiem teliņiem. Nožogojums ir speciāli veidots, lai ierobežotu kustības, tas dara savu darbu, atrofējot teliņa muskuļus, lai iegūtu mīkstāku šo "speciālo" teļa gaļu. Tie tiek parasti turēti pilnīgā tumsā, lai veicinātu anēmiju (mazasinību), un padarītu tādējādi gaļu bālāku un mīkstāku. Psiholoģiskais stress ir nepanesams. Viens no 10 teliņiem nožogojumos nomirst pirms slaktēšanas.

Barība

Teliņi tiek pastāvīgi baroti tikai ar piena aizvietotāju, kam pieliktas klāt antibiotikas un tauki, bet trūkst dzelzs un citi nepieciešamie vitamīni/minerāli. Iemesls tam ir padarīt viņus "anemiskus" (mazasinīgus), lai teļa gaļa būtu bāla un tādējādi augstākā cenā. Antibiotikas tiek dotas, lai: 1) cīnītos pret slimībām, kas tiek izraisītas, dzīvojot stresa pilnos nepiemērotos apstākļos un ēdot nepiemērotu ēdienu; 2) antibiotikas arī attīsta teļu ātrāku augšanu. Teliņi ilgās pēc dzelzs un minerāliem laiza ar urīnu piesūkušos dēļus un ari metāla daļas, kas ir viņu iežogojumam. Viņiem ir noliegts ūdens, tie ir slāpēs spiesti dzert lielas kvantitātes sazāļoto trekno piena aizvietotāju, tādējādi ātri pieņemoties svarā un padarot savus saimniekus priecīgus. Teliņiem cietu barību nedod.

Nožogojums sen palicis par šauru

Šo ārkārtīgi neveselīgo dzīves apstākļu un ierobežota uztura dēļ teliņi ir pakļauti daudz slimībām, ieskaitot hronisko pneimoniju un nepārtraukto caureju. Tiek dotas milzīgas kvantitātes antibiotikas, lai viņus turētu dzīvus. Šī antibiotika, protams, nokļūst tālāk gaļā, ko cilveks pērk veikalā. Teliņi bieži iegūst ievainojumus no nepārtrauktas berzēšanās pret sava iežogojuma sienām.

Liktenis briesmīgāks par nāvi

Četrus mēnešus pēc savas piedzimšanas, kad uzņemts vajadzīgais svars, teliņi tiek noslaktēti. Anēmija padara tos tik vājus, ka viņi gandrīz nespēj pārvietoties pa slaktētavas ēku. Kad tie nokrīt un nespēj piecelties, tos uz nogalināšanas vietu velk ar ķēdēm pa zemi, vai arī stumj ar mazajiem "buldozeriem", nobrāžot tiem ādu līdz baltiem kauliem un nāvīgi savainojot. Šīs "ēdamvielas" kvalitāte, kas ir pārpilna ar ķīmiskām vielām, kam trūkst barības vērtības, kas pārnes slimības un ir vairākas reizes procesēta, ir cits jautājums. Bet svarīgākais ir paša teliņa dzīve. Savas īsās dzīves laikā tie neredz sauli, nepieskaras zemei. Tie nekad savā dzīvē ne redz, ne nogaršo svaigu zāli. Viņu muskuļi ilgojas pēc brīvības un kustībām. Atņemti agri no mātes tie izjūt tās trūkumu. Turēti tumsā, (izņemot 20 minūtes, divas, trīs reizes dienā, kad tos baro), tie atrodas psiholoģiskā stresā. Teliņi (tāpat ka citi gaļai nolemtie dzīvnieki) nav nodarijuši nekādu noziegumu, bet tie ir nolemti liktenim kā nacistu koncentrācijas nometnē.

Post Scriptum

1996. gadā 9 miljardi dzīvnieku pasaulē tika nogalināti cilvēku apetītes apmierināšanai. (Salīdzinoši pasaulē patreiz ir nedaudz vairāk kā 5 miljardi cilvēku - tulka piez.) Caurmēra amerikānis savā dzīvē ir atbildīgs par 2600 dzīvnieku terorizēšanu/mocīšanu un noslepkavošanu. Savā dzīves laikā tas apēd 2400 vistas, 96 tītarus, 30 cūkas, 12 liellopus un 2 aitas. Cilvēki pēc savas dabas ir omnivari, tas nozīmē, ka viņu gremošanas sistēma ir piemerota ēst kā augus, tā dzīvniekus. Taču tā siekalu dziedzeri nedarbojas, kad tiek redzēta dzīvnieka nogalināšana. Lielakajai daļai no mums slaktēšanas skats izraisa riebumu un nelabumu, pēc kā tūlīt ēst gaļu ir gandrīz neiespējami. Turpretīm sulīgs auglis kokā mūsos veicina apetīti momentā.

Sniegsimies labāk pēc ābola kokā kā pēc izmocīta dzīvnieka miesas.


slanars@latnet.lv
Uz sākuma lapu