MOŠĶIS SP

(1) SP aktuālāko seksuālo kontaktētāju tabula

Piezīme (2). (A) Tabulas atbilstība ‘lietu stāvokļiem pasaulē' ir ap 70-75%, jo autors ne visām zina precīzo gadu skaitu, tas var svārstīties + 3 gadi. Vēl vairāk tas attiecas uz svaru, jo nedz autors viņas sver katrā tikšanās reizē, nedz viņas pašas sveras pirms tikšanās. Tāpat var variēties ‘uzvedība orgasma laikā' un ‘cik parasti orgasmu'; var mainīties pozīcijas ‘cik reizes mēnesī tiekas', kā arī rubrika ‘matu krāsa'. Tādēļ visticamākās ir: ‘precējusies, neprecējusies, šķirtene', ‘bērnu skaits', ‘izglītība', ‘par ko tagad strādā', ‘kāda tipa orgasmi'. Autors tādēļ neievieto rubriku ‘augums cm', jo šeit kļūda (no viņa viedokļa) var būt ļoti liela. (B) Kad autors stāsta Ivetai par šo tabulu un aprakstiem, tad viņa iebilst, ka šāda ‘ticamība' esot tikai autora galviņā (augšējā), ka reālā ‘ticamība' katrai dāmītei ir atšķirīga, it sevišķi tas attiecas uz viņu svaru, jo tas variējas ļoti lielās robežās. Arī rubrika ‘ģimenes stāvoklis' ir apstrīdama, jo katra dāmīte citādāk spriež par savu ‘reālo' ģimenes stāvokli, nekā tas ir fiksēts dzimtsarakstu nodaļas dokumentos, jo, ja vecene ar kādu veci dzīvo kopā kādu mēnesi, tad sievietei jau šķiet, ka tas ir viņas ‘vīrs'. Interesanti zināt: ja vecis dzīvo kopā ar kādu veceni apmēram mēnesi, vai tad viņš šo dāmiņu arī uzskata par savu sievu vai par ‘sievu'? SP cenšas deskriptus veikt tikai tagadnes formā, jo viņam pagātne neeksistē. Nerakstīt nākotnes formā ir vēl grūtāk, lai gan nākotne ir vēl mazāk prognozējoši-ticama, nekā pagātne.

(3)KRISTĪNE, viņa arī PISTĪNE, PIZDĪNE, PĪZDONE, PĪZDENE vai PIZDRĪNE, PISTRĪNE. 60-gadīgais plikais 102 kg vieglais, lielvēderainais dionīsiskais skūtgalvis brīvmākslinieks SP (Surogāta Partneris) vai Mošķis pamostas Ziepniekkalnā plkst. 6.30 ekonomiskās analītiķes, ‘parastā' naktskreklā gulošās, Pistīnītes gultas ārmalā, un jau grib veikt kaut kādas sapienu sapienu erotiskās kolektīvās uzvedības darbības, ko viņš dēvē par ‘mazā SP lielajiem darbiem', (parasti sekss ar Pizdīni ir fantastisks – viņai var atlauzt kājas un viņai patīk visos caurumos un vietās) bet tad atceras, ka Pīzdene vakar brīdina viņu par savām patoloģiskajām izmaiņām vagīnā un vulvā (turpmāk: vulvagīnā – SP jaunvārds-neoloģisms) – viņai ir apsārtušas lielās lūpas un vagīnā arī kaut kas ‘nav kārtībā', tādēļ: jādzer tabletes un jābāž vaginālās svecītes, un pagaidām vaginālais sekss nav ieteicams, vēlams ir: petings vai ‘kaut kas'. “Jo labāk”,- rezumē SP, jo petings ar Pistīni ‘pēc definīcijas' ir maiga mīcīšanās un bučošanās, bet ‘kaut kas' nozīmē mazohistiskās Pistīnes ‘ņurcīšanu' un ‘burzīšanu', sišanu un knaibīšanu; bet petings un ‘kaut kas' ‘atsistu' ‘normālo' erotisko tieksmi uz bezformīgo, bet kaislīgo Liliju , pie kuras SP jābūt ap 10.10, kad viņas meita Maija būs skolā, bet līdz tam laikam viņš vēl grib aizbraukt uz savu darbnīcu. Lilija ir lielāka par Pizdrīni, orgasmos par Pizdtrīni daudz kvantitatīvāka, bet Pistīnes āda ir ‘jaunāka' un gludāka, tādēļ SP vakarā un naktī pirms vizītes pie Lilas (kas ir regulāra reizi divās nedēļās) cenšas ‘neaizrauties' ar citām gultasbiedrenēm, lai būtu labāka erekcija uz Lilu , jo SP gados jau vajag rūpēties par erekcijas resursiem, nav jau vairs divdesmit gadiņi, kad stāv uz jebkuru šķirbiņu… Pistīne, kura katru vakaru pēc smagā analītiskā darba (“Tādu darbu spēj veikt tikai sievietes”- ir viņas atzinums) izdzer 300-400 gr vīna vai 0,5l alus, saka, ka viņai vaginālās izmaiņas rodas no antibiotikām, ko viņa lieto pret saaukstēšanos, bet SP šķiet, ka patoloģiskās izmaiņas rodas Pizdīnes mīļāko kolektīvās seksuālās uzvedības rezultātā – vai nu no 'vēsturnieka' vairākām ‘inteliģentām' mīļākām (kuras ir ‘kosmiskas' būtnes, tām nekas ar Zemi saistītais nav nozīmīgs – tātad arī viņu vagīnu stāvoklis un tas, ar ko viņas kopulējas), vai no 'politiskā analītiķa', kura ‘fantastiskās' dāmas arī neinteresējas par savu vagīnu fizioloģisko statusu, jo tas ir kaut kas ‘zemisks' (ar planētu Zeme korelēts). SP iedzer ap 400 g. gāzūdeni (viņam ir murgi, ka jātievē), neko pie Pīzdones neēd, (jo Lilai vienmēr ir vienkāršs, bet bagāts cienasts, ko visu vajag apēst, lai Lilai ēdiens nav jāmet klozetpodā), un vēlreiz apguļas pie Pīzdenes, lai uzbudinātu fallu un braukšana būtu aktuālāka. Pistīne pussnaudā ar savu pilnīgo un karsto miesu piekļaujas viņam un vaid: “Kā man gribas, lai tu manī nopisies! Cik žēl, ka to nevar darīt…” – "Labi vien ir, ka nevar tevī pisties” – pie sevis nosaka SP un paberzē gar Pīzdenes dibenu savu puserektēto locekli (pilnu erekciju viņš nepieļauj, lai ‘taupītu emocionāli motoriskos resursus', proti, lai viņa ķermenis – it sevišķi rokas – 'aizmirstu' Pistīnes augumu un lai būtu vieglāk 'pārslēgties' un Liluci ) un uzdod kārtējo 'kosmisko' jautājumu. "Tu tici, ka 12 cilvēki reiz aizlido uz Mēness? Ir taču versija, ka t.s. 'lidojumi uz Mēnesi' notiek filmēšanas paviljonos." – "Un kas no tā mainās?"- nesaprot Pīzdene un pagriežas ar muguru pret Mošķoni. Viņš vēl cenšas attīstīt diskusiju, bet Pīzdenīte vēlas vēl pasnaust un SP dodas uz sabiedrisko transportu. Piezīme (3) Pizdīne un Mošķiņš ir jau sen pazīstami cilvēciņi, un viņiem pārsteigt vienam otru ar kaut ko ir grūti. Kristīne zina par SP draudzenēm, SP par Pistīnes ‘šķirbas kolēģiem'. Kad abiem labs noskaņojums, viņi viens otram stāsta par savu draugu un draudzeņu īpatnībām un piedzīvojumiem. Tiekas viņi regulāri reizi divās nedēļās. Tomēr prognozēt viņu turpmāko seks-kontaktu uzvedību ir grūti. Tas, ka viņi vēl tiksies, ir par 70%. Ne jau tikai tādēļ, ka viņš Pzdrīnei kādreiz piegādā daudz pisējus. Bet arī dēl vientulības un garlaicības.

(4)DACE. Mošķits paiet nelielu attālumu uz sabiedriskā transporta pusi un dzird, ka uz brauktuves apstājas kāda vieglā automašīna un saklausa (parasti viņš uz automašīnām skatās tikai uz pārejām) ne ar ko nesajaucamas sievietes – Daces – balsi saucam: Ko tad tu te dari? – Es tāpat te tusojos… Bet ko tu? – A es arī tāpat… – smejas paskaistā, paslaidā, pagudrā filozofe, kura patlaban strādā kāda firmā par menedžeri. Pazīstami viņi ir sen, kādreiz viņi kopulējas apmēram 1-2 reizes mēnesī, bet pēdējos gados kopojas reti – reizi gadā, kā nu sanāk. Dažreiz Dace viņam piezvana, kad viņai ļoti gribas ‘paseksoties', proti, lai viņai ‘perfekti' palaiza, jo viņai ir pāris mīļāko, bet ne laizītāju. “Ja jau viņa pati apturēja savu ‘Peugeot 205' (vai kā Dace saka ‘Pežuku') tad viņai laikam vajadzēs palaizīt,” – prognozē pie sevis SP. Viņa uzaicina SP iesēsties autiņā, kur arī noskaidrojas, ka Dacei jau nu gan vajag braukt uz darbu, bet… - Bet ja gribas nolaist, darbs var pagaidīt,- pabeidz ideju SP, tikai aktuāls jautājums – kur? Dace pie kapiem zina kādu klusu vietiņu, kur tik agri cilvēki vēl nestaigā, un, ja SP piekrīt tādam variantam, tad var braukt. Pa ceļam SP stāsta, ka jau ir saņēmis jaunā parauga pasi, kurā grib, lai ailē ‘Tautība' ieraksta ‘Primāts', bet Iekšlietu daļas dāmīte neakceptē tādu variantu, jo ‘primāts' esot ‘diagnoze', nevis ‘tautība'. – Dace nepiekrīt tādai 'diagnozei', jo primātu sabiedrība arī ir hierarhiska, tāpat kā cilvēku sabiedrība un, ja apskata sapienu sapienu un pārējo primātu kopējo uzvedību, tad atšķirība ir tikai artefaktu (cilvēka veidojumi) tālāknodošanas turpmākajām paaudzēm fenomenā. – SP jautā, vai ir ‘kungu' tautas vai nācijas un ‘kalpu' tautas? – Dace atsaka, ka eksistē gan orangutāni, gan paviāni, gan šimpanzes. Kuri tad no šiem ir ‘kungi' vai ‘valdnieki', kuri ‘kalpi'? Vai orangutāni valda pār šimpanzēm, vai paviāni pār gorillām? Tās ir dažādas sugas; līdzīgi tas ir arī ar cilvēkiem. Kā nesen saka kaimiņtautas komiķis par tautām: somi katrs atsevišķi ir panaivi un pastulbi, bet visi kopā viņi ir ļoti gudra tauta. Bet ar viņa tautu ir otrādi: atsevišķi katrs ir neliels ģēnijs, bet kopā – stulbeņu bars. – Labi, - tā SP, - bet varbūt ir asprātīgākas nācijas un neasprātīgākas? Nu, tās, par kurām stāsta anekdotes. – Dace: Bet anekdotes taču stāsta par visām tautām! Un tad tev vajag definēt, kas ir ‘asprātība', bet to spēj retais. Var teikt, ka ‘asprātība' ir atribūts (īpašība), kas palīdz izdzīvot, bet tādā gadījumā ‘asprātīgas' ir visas nācijas, kuras izdzīvo. Vēl kāds filozofs raksta, ka cilvēku no pārējiem primātiem atšķir ne tik daudz viņu spēja smieties, cik smīdināt citus sapienus. – SP jautā, kā tad mēs varam noliegt to, ka varbūt arī šimpanzes spēj ne tikai smieties, bet arī smīdināt citus primātus, arī primātus-cilvēkus, jo cilvēks bioloģiski ir tikai primāts, ne jau zivs. Vai varbūt ir ‘saprātīgākas' un mazāk ‘saprātīgākas' tautas? – Dace atkal saka, lai viņš nodefinē ‘saprātu', kas arī ir ne mazāk grūti. Nav jāaizmirst, ka saprāta un emociju mijiedarbību, vai prevalēšanu nosaka labās un kreisās smadzeņu pusložu funkcijas, kā arī asins grupas un acu krāsa. Piemēram, aziātiem vairāk prevalē labā smadzeņu puslode, ir ceturtā asins grupa un brūnas acis, tādēļ viņi ir vairāk emocionālāki. – SP ir sprukās un saka, ka ir vairāk un mazāk ‘apzinīgākas' tautas. – Dace sāk smieties un atjoko, ka ar ‘apziņu' ir vēl trakāk – daži autori neatzīst arī ‘apziņu', rakstot, ka ‘apziņa' ir tikai ‘starpdisciplinārs fenomens', kas rodas komunikācijas brīdī, bet ‘komunikācija' pēc definīcijas ir apmainīšanās ar vielu, enerģiju un informāciju, tad nu var teikt, ka ‘apziņa' ir gan šimpanzēm, gan tārpam, gan vīrusiem. – SP bilst, ka visi filozofi ir traki. – Dace atbild, ka filozofi izskatās traki tādēļ, ka viņi ir tādi indivīdi, kas visam zina cenu un vērtību, bet nekam nepiešķir nozīmi, tāpēc jau arī līdz šim laikam filozofiju pasniedz visā pasaulē, lai cilvēks visu spētu novērtēt un saprast, bet nekam ‘nepieķertos' un nekam nepiešķirtu nozīmi. – SP jautā, kā tad ir ar to ‘likteni', vai tas eksistē, vai nē? Vai tas, ka viņi šodien satikušies, ir ‘liktenis', nepieciešamība vai ‘nejaušība'? – Dace pasmejas – mums jau šķiet, ka mēs esam ‘brīvi' cilvēciņi, kuri, ko grib, to arī dara. Bet, lai nu cik tas arī triviāli šķiet, mēs esam ‘dzīvas būtnes' pēc definīcijas; mēs nevaram kļūt par gaisu, ūdeni vai akmeni. Nākamais ‘liktenis' (etimoloģiski – ‘likt', ‘noliktais') ir tas, ka mēs neesam augi (koks, aļģe u.t.t.), bet dzīvnieki. Vēl no ‘dzīvnieku likteņa' viedokļa analizējot mums ir nākošais ‘aplociņš' – mēs esam cilvēki (homo sapieni sapieni), nevis pīles vai tīģeri: tas ir nākošais ierobežojums. Tad mūs ierobežo dzimums – vīrišķais, sievišķais vai arī esam hermafrodīti – ‘trešais dzimums'. Aiz šiem ‘plauktiņiem' seko tas apstāklis, par kādas rases pārstāvjiem mēs esam piedzimuši, tad – kādas nācijas pārstāvji esam, tad – kādā sociālā vidē esam dzimuši – bagātā vai nabagā, vai vidusmēra, - nākamais iežogojums – kādas profesijas pārstāvji esam u.t.t. – un kur šeit viņš redzot ‘brīvību'? – SP izliekas, ka nav no ‘muļķu mājas' un saka, ka tādā gadījumā viņu šodienas satikšanās jau ir ieprogrammēta reizē ar Zemes rašanos! Vai varbūt ar visa Universa rašanos? – Dace: Tā ir ‘parastā' viltība, bet ir vēl ‘neparastā' viltība, kas nosaka, ka, protams, visā Universā, kā arī uz Zemes un mūsos cilvēkos, valda nejaušība, bet ‘liktenis' un ‘noliktais' un nepieciešamais ir tas, ka eksistē pati šī nejaušība, no kuras mēs nekādi nevaram izvairīties. – SP: Tā ir kazuistika! - Dace: Bet pats termins ‘kazus' arī nozīmē ‘gadījums', ‘nejaušība'. – SP: Varbūt tad jārēķina procentuāli, kādā mērā mūsu dzīvi nosaka ‘liktenis' un nejaušība. – Dace: Lūdzu! – SP: Tas, ka mēs satikāmies, ir 20% ‘liktenīgi', nepieciešami, bet tas, ka es tev laizīšu, ir 40% varbūtība, jo var rasties dažādi necerēti apstākļi, ‘fors mažori', kas laizīšanu var atcelt. - Dace: Tu nemaz neesi tāds muļķis. – SP: Kāds es izskatos…

(5) Ar šiem procentuālajiem pieņēmumiem par laizīšanas iespējamību viņi aizbrauc uz kapiem un secina, ka pagaidām viss ir par labu ‘laizingam-līzingam', it sevišķi tas apstāklis, ka Daces autiņam ir tonētie tumšie stikli. Viņi pārvietojas uz aizmugures sēdekli: Dace ir īsos brunčos, kurus viņa novelk, tāpat arī biksītes un zeķbikses. Viņai, kā rudmatei, arī vēdergala spalviņas ir rudas, kas rada kaut kādu nesaprotamu uztraukuma sajūtu. Klitors ir neliels, bet jau erektēts: tas noticis pa ceļam uz ‘līzinga' vietu. Daces vulvagīna vienmēr izraisa Mošķā tādu kā pietātes un apbrīnas sajūtu, tā ir arī šoreiz. Daces komandē un arī komentē, kā vajag laizīt, un kā viņa jūtas. SP zina, ka viņai nevajag jau pašā sākumā bāzt pirkstus vagīnā, ka vispirms vajag kādas 5 minūtes palaizīt un tikai pēc tam veikt ‘papildus stimulāciju'. Tā arī ir šoreiz – apstākļi SP nedaudz uztrauc un viņš laikam grib, lai Dace ātrāk nolaiž, tādēļ arī bāž jau rādītāj- un vidējo pirkstu vagīnā, bet Dace pārtrauc: Vēl nē, ir par agru! – kam arī viņš pakļaujas. Bet nu jau ir pienācis laiks bāzt pirkstus vagīnā, ko Dace nokomentē kā ‘kaut ko fantastisku', kas dod SP stimulu dračīt aizvien ātrāk un asāk, ko arī Dace akceptē, un vēl pēc kādām septiņām minūtēm ir orgasms, kas izpaužas spalgā kliegšanā, bet tas vairs nav SP pārziņā, tas ir sapienu sapienu mātīšu uzvaras signāls, jo tikai sievietes ārkārtīgā seksualitāte rada sapienus sapienus, kādēļ arī mūsdienās iznīkst tās sapienu sapienu sabiedrības, kuru mātītes ir neseksuālas, tādēļ šo sapienu sapienu sabiedrības tēviņi meklē citu nāciju seksuālas mātītes. Varbūt tas ir skumji, bet toties skaisti… Ja vien varam nodefinēt skaistumu – tā teiktu Dace. Pēc orgasma Dace iesaka SP ieiet viņas vagīnā ar pimpi, ko SP uztver kā ‘poēziju', tomēr atver bikšupriekšu un iebāž puserektēto fallu vagīnā, zinot, ka Dacei tas ir rituāls, kā kopulācijas nobeigums, nevis funkcionalitāte. Nedaudz ‘patirinājis' fallu pa vidēji lielo caurumu, SP to izvelk, bagātīgi apsiekalo un noslauka salvetē (tā viņš dara vienmēr pēc jebkāda veida ‘fallakta' jau kopš jaunības) kas arī ļauj izsargāties no iekaisumiem. Dace nokomentē aktu kā ‘izdevušos un burvīgu', apģērbjas un viņi brauc prom; tā arī piepildās Daces prognozes par to, ka viņus neviens neiztraucēs. SP lūdz, vai viņa varētu aizvest ‘laizekli' līdz viņa darbnīcai? Jā, to var un pa ceļam SP atkal uzdod jautājumus, šoreiz par kosmosu – kādēļ cilvēki vairs nelido uz Mēnesi? Dace to izskaidro ar toreizējo politisko stāvokli – ka lidojumi uz Mēnesi ir vajadzīgi tikai ‘aukstā kara' ietvaros – kurš prevalē kosmosā, tas prevalē arī uz Zemes. Tālaika PSRS tehnoloģijas ir par vājām, lai lidotu uz Mēnesi, tādēļ arī ASV atteicas no turpmākās Mēness apgūšanas. SP tāds skaidrojums ne visai apmierina, tomēr ir pagaidām pietiekams. Vēl viens jautājums nomoka SP: paša lielā agresivitāte un naids. Dace to skaidro evolucionārās izziņas teorijas kontekstā. Vispirms mums ir riebums un naids pret kādu dzimumu (tā rodas feminisms, kas neieredz vīriešus), pēc tam mums nepatīk kāds rases pārstāvis (rodas rasisms), tad nepatīk kāda nācija (prezentējas nacionālismā), tad nepatīk nācijā kāds etnoss (etnofobija), līdz beidzot nepatīk neviens cilvēks, arī pats sev cilvēks nepatīk (rodas sapienofobija, autofobija – bailes no cilvēkiem un sevis), kas pāraug naidā un agresijā gan pret visiem citiem, gan pašdestruktīvās akcijās (sevis kropļošana un suicids). Dace novēl SP laimīgu dienu un aizbrauc. Tā nu SP cenšas ar Pizdrīni sargāt savus ‘emocionālos resursus' priekš Lilas , bet nekad jau nevar zināt, kur tos nāksies izlietot.

(6)LILIJA. SP grib no uz Purvciemu braukt ar mikroautobusu, tomēr nokavē to, bet no Pārdaugavas uz centru ir milzīgs sastrēgums un drīz vien jau Lila zvana uz SP mobilo tālruni: Tu būsi vai nē?! – Jā, jā, es jau braucu – saka SP, un ar 20 minūšu nokavēšanos viņš ver 6-tā stāva durvis, kur viņu, dusmīga par nokavēšanos, gaida lielvēderainā, bezdupsainā, ar lielām redzamām smaganām, trīsreiz operēto vēderu, lielvēnainām sāpošām paklibām kājām, nekoptiem matiem un nokārušamies pupiem, Lila.

(*)Kādēļ es vēl ar viņu un citām sievietēm vispār tiekos? – viņš jautā sev daudzus gadus. Jau pirms gadiem 15-20 SP savu darbību ar dāmām skaidro ar ‘labajiem darbiem', proti, sievietes vajag seksuāli apmierināt, lai viņām neaug vagīnā cistas un lai viņas ir laipnākas sadzīvē un pret saviem vīriem, kas arī uzlabotu vispārējo Zemes auru un radītu ‘pozitīvo enerģiju' (tad vēl viņš nezina, ka Zemes aurā un vidē vajag palielināt negatīvo jonu skaitu) un izstrādā A-F punktus . A ) tiekoties ar daudzām sievietēm, viņš ir spiests ‘būt labā formā' – tātad sievietes palīdz viņam ‘nenolaisties'. B ) tā ir laba fizkultūra visam ķermenim: gan kopulēšana ar peni, gan laizīšana. C ) tas ir labs psiholoģisks treniņš: gan cilvēku izzināšanā, gan pacietības saglabāšanā, kad dāmiņas atklāti murgo par horoskopiem, likteni, dieviem u.t.t. D ) nav ko slēpt – tā ir arī lepnība, jo SP apmierina tikai neskaistus ‘krokodilus' ('NE' – ‘Nīlas Elementus', kā teiks vēlāk Sanita ) – kādā intervijā viņš sevi arī nodēvē par ‘krokodilu pisēju', jo viņa premisa ir: “Jaunu un skaistu meiteni spēj izdrāzt jebkurš idiots, bet neskaistās spēj regulāri un ilgus gadus drātēt tikai ‘sevišķs idiots' ( idiots grieķiski ir: 'atsevišķs cilvēks, kas nenodarbojas ar valsts lietām'). E ) ko visus šos gadus SP rūpīgi slēpj no citiem (vai arī no sevis?) – ka, lai ir kādai vajadzīgs! F) tāpēc ka ir maucenieks (nav ko liegties), jo no pišanās organismā izstrādājas neiromediators dopamīns, kas rada kaifa sajūtu un veido atkarību. G) Bet tagad SP zina vēl arī citu atbildi uz savu jautājumu, jo apmēram pirms gadiem desmit viņš iepazīstas ar kādu pavecāku Psihoterapeiti (viņi, protams, pisas visādos veidos un vietās), kura praktizē toreiz un arī patreiz, Latvijā nepopulāro 'seksuālo psihoterapiju'. Ir daži psihoterapeiti, kuri sievietes un vīriešus ārstē ar seksa palīdzību no depresijas, migrēnas, pirmsmēnešreižu sindroma, histērijas, hipertonijas, vaginisma (himēriskām, neesošām sāpēm vagīnā gan pirms akta, gan akta laikā) u.c. Tādai ārstēšanai tiek izmantots t.s. ‘surogāta partneris' (SP) , vīrietis vai sieviete, kuri sniedz klientiem tikai seksuālo baudu, tas var nebūt pat akts, tikai glāsti un erotiskā masāža; starp viņiem nav nekādu citu attiecību. Tomēr pastāv riska moments: klients un surogāta partneris viens ar otru aizraujas – tās ir ilgas, skumjas, vēlme vienam pēc otra, vai pat iemīlēšanās: tad nu gan tādām attiecībām ir jāizbeidzas. Šī psihoterapeite izmanto Deskriptu autoru kā SP sakaros ar pavecākām sievietēm. Tā nu SP atrod kārtējo motivāciju savai Seksuālajai Kolektīvajai Uzvedībai (SKU) – tas viņa motivāciju ķēdē ir G punkts (ļoti labi sader ar Grāfenberga G punktu vagīnā!) – viņš ir Surogāta Partneris (SP). Tomēr ir atšķirība starp profesionālo SP un Deskriptos aprakstīto SP – pēdējais par saviem pakalpojumiem tik pat kā neņem samaksu, viņš ir drīzāk BSP – Bezmaksas Surogāta Partneris, jo nav vairs jauns, skaists un slaids. Rodas jautājums: sievietes-prostitūtas ir vai nav Surogāta Partneres? Tikai daļēji: jo viņas neveic verbālo ārstēšanu, tikai fizioloģisko, par ko arī ņem samaksu. Vai Deskriptu SP ir prostitūta? Prostitūcija 'pēc definīcijas' izveidojas senlaiku baznīcās, kur par prostitūtu seksuālajiem pakalpojumiem maksā naudu; tātad, ja Deskriptu SP ņem naudu, viņš ir prostitūta, kas arī apstiprinās turpmākajos aprakstos. Šajā kontekstā rodas alūzija ar loģikas noteiksmēm – loģikā ar S apzīmē Subjektu (latīn. Subjektum – padotais, pakļautais, apakšējais), bet P apzīmē Predikātu, vai īpašību. Tā nu viņš kā Surogāts-subjekts ir padots, pakļauts, atrodoties ZEM, APAKŠĀ savām dāmām, bet kā Partneris-predikāts viņš ir tikai kā instrumentāls veidojums – īpašība.

Pirms pieciem gadiem Mošķs ar Lilu satiekas ar seks-kontaktu sludinājumu starpniecību, kurā SP raksta, ka satiksies tikai ar precētu rīdzinieci, ar to likdams seks-kontaktētājām saprast, ka nekādu ‘ģimenisku' ‘nopietnu' attiecību nebūs. Pēc gada Lila izšķiras no sava alkoholiķa vīra šofera, bet SP un Lilas attiecības turpinās. Vīrs aiziet no Lilas divistabu dzīvokļa, kurā pierakstīts patreiz vēl ir jau devīto gadu ieslodzījumā par zagšanu un slepkavību atrodošais adoptētais 26 gadus vecais dēls un 13-gadīgā, jau menstruējošā adoptētā (jo Lilas vīrs ir neauglīgs) meita Maija , kuru Lila grib ‘pārdot' SP, ja viņš samaksās milzīgos Lilas komunālos parādus. Tomēr šis darījums SP šķiet pārāk viltīgs, jo tad Lila šantažēs SP par mazgadīgās pavešanu un, kā kompensāciju par tādas lietas neierosināšanu, Lila liks SP sevi apprecēt. “Scenārijs ir uzrakstīts, režisors ir, aktieri arī, atliek tikai šo ‘komēdiju' nospēlēt”,- konstatē SP un dod priekšroku savam scenārijam un turpina seksuāli apmierināt nimfomāni Ļiļku.

(7) Ātri ēdot un neviltoti slavējot Lilkas pavārveikumus, SP berzējas gar mazohistes Lilkas mazdibenu, knaiba, kur pagadās, ķermeni, spaida pupus un atkal uzdod jautājumus par kosmosu – varbūt Lilai labāk gribētos pavadīt atvaļinājumu uz Mēness (pirms 30-40 gadiem ir tādi 'prožekti', ka savus atvaļinājumus cilvēki var pavadīt arī uz Mēness); nekā braukt pie radiem uz Salacgrīvu. Lila, pieradusi pie šīs 'kosmiskās spēles', argumentē, ka viņai ir slima sirds un lidojumi kosmosā viņai nav ieteicami, tad labāk jau uz Salacgrīvu. Labi, ja Lila negrib lidot uz Mēnesi, tad jau ir pienācis laiks viņu ‘dzīt' uz gultu, jo viņai gribas kaut ko ‘ekvivalentu izvarošanai'. SP nogāž viņu gultā un jau gatavojas viņai sūkāt klitoru, un ar pirkstiem dračīt (citu ekvivalentu šai darbībai grūti piemeklēt) viņas mikrovagīnu (kā daudzām resnītēm, Lilai vagīna ir ļoti šaura un sekla), un anālo kanālu, bet tad Lila sāka 'tirgoties': Nē, nē, vispirms es gribu ar pimpi! Nu, lūdzu, es tevi ļoti lūdzu! Vai tiešām tev tik grūti manī nopisties ar pimpi?! Citās tu taču pisies ar savu daiktu, kāpēc tu nevari to darīt arī manī?! - Man uz tevi nestāv…- ķircina Lilu SP,- lai man stāvētu uz tavu Pīzdu, man vajag tevi pamocīt. - Tikai ne stipri! Man tik ļoti sāp! - SP pāris minūtes: spaida viņai pupus, kniebj vēdera un sānu taukos, Lila spiedz un citādi ‘izrādās', līdz viņam rodas kaut kas puserekcijai līdzīgs. Dažreiz viņš bāž vienu vai divus pirkstus Lilas dibenā, tad ātri radās erekcija, bet šoreiz tādu metodi nevarēja pielietot, jo tad rodas vilkme kopulēt Lilku dupsītī, ko šoreiz nevar atļauties. Pilnu erekciju SP šodien nedrīkst sasniegt, jo viņš ir uzberzis fallu ar ķīmiķi Labīti un skolotāju Edīti , kuras abas vajag apkalpot (protams, atsevišķi, jo viņas ir ārkārtīgi ‘cimperlīgas') tikai ar prezervatīvu, bet, kad SP ar šīm intelektuālēm ‘aizraujas' un kopulējas ar viņām 20-30 minūtes, tad gandrīz katru reizi noberž fallu, tas sāp un pēc tam ar citām gultasbiedrenēm slikti erektējas. Pabāzis zem Lilas dibena augstu spilvenu (lai vulva būtu tieši pretim penim), SP nolaižas uz ceļiem, bet neuzguļas uz Lilkas, jo traucē abu vēderi, sāk kopulēt apkalpojamo objektu. Pamokot savu puerektēto (Lilkai ar tādu pietiek) un saberzto locekli kādas piecas minūtes viņas caurumā, viņš noved Lilu līdz pirmajam orgasmam, pēc pāris minūtēm ir nākamais, kurus viņa konstatē verbāli “Ai, es jau nolaižu!” un motoriski muskulāri ar auguma sasprindzinājumu un nelielām konvulsijām. – Nu jau pietiks,- pie sevis nosaka SP, atvirzās no viņas paplestās kājstarpes, noslauka ‘daiktu' vienā no dvieļiem, kas ir paredzēts abu kopulantu dzimumorgāniem, (otrs dvielis ir paredzēts puņķiem un asarām, jo pēc milzīgajiem orgasmiem Lila bieži raud), apguļas pie Lilas joprojām paplestajām kājām un sāk ‘izrādes nopietno daļu', proti – labās rokas vidējais pirksts Lilas dupsī, rādītājpirksts vagīnā, bet klitors tiek sūkāts un košļāts. Pirms apmēram četriem mēnešiem SP ‘izsit' kreiso plecu, tad pirms mēneša salauž ribu, tādēļ klitora priekšādu viņš pats nevar atvilkt, to viņš piedāvā darīt apkalpojamām dāmām, tādēļ arī SP mutes piekļuvi Lilas klitoram veic pati meičiņa ( meičiņa , protams, ir eufemisms). Šādi kādu stundu, ar desmit minūšu pārtraukumu, darbošanās dod kādus astoņus mazus un trīs milzīgus orgasmus; pēdējie Lilai ‘aiziet līdz galvas smadzenēm un pa visu ķermeni', kas arī pieprasa korvalola dzeršanu un sirdstablešu rīšanu. Toties Lilka ir gandarīta: Nu es gan esmu labi izpista! Tāds ir šī akta rezumējums. Viņi orientējoši nolemj satikties pēc pāris nedēļām. Piezīme (6,7) Arī šodien nav ‘nekā jauna' – kā teiktu 'kartupeļu tirgotājs', kurš, izlasot jebkuru traktātu par jebkuru zinātni, saka: “Principā te nekā jauna nav…” Nē, tomēr kas jauns ir: laizot un dračot vagīnu, SP ir garlaicīgi un viņš vēro ‘dračobjektu'. Tikai Lilkas seja aiz vēdera nav redzama, (tāpat kā Rantai ) – kas tad arī kalpo SP par sieviešu vēderu lieluma kritēriju (ja nav redzama seja – tad vēders ir liels). Lila arī sev dažreiz jautā, kādēļ viņa satiekas ar SP – vai tiešām tikai orgasmu dēļ? Tomēr abiem ir prieks, ka ir atkal tikušies, kopojušies, kā nu spēja, ir saņēmuši ‘atļauto narkotiku' – endogeno morfīnu – endorfīnu (vazopresīna, aksitocīna, feniloflamīna) devu un atkal ir iemesls dzīvot pāris nedēļas; bet pēc tam … “līdz tam vēl jānodzīvo”… Ka tiksies vēl, ir par 60%.

(8)IVETA. Mošķelis dodas pie nekur nestrādājošās hroniskās alkoholiķes, prostitūtas un avantūristes ('veču apčakarētājas') Ivetas uz ‘Bērnu pasaules' pusi. Iveta kādreiz strādā par bufetnieci, tad viņai ir privātkafejnīca, pēc tās bankrota kādu laiku viņa strādā par menedžeri, līdz beidzot viņai apnīk 'vergot'. Viņai kādreiz pieder nolaista pusmāja Mežaparkā, ko viņa izdevīgi pārdod (protams, pārguļot) 54-gadīgajam 'menedžerim'; viņa 'menedžeri' sevī iemīlina, tas viņai izgādā 6-istabu dzīvokli centrā, daļu no šā dzīvokļa Iveta izīrē, kas arī viņai dod bagātīgus iztikas līdzekļus. Vēl viņai ir izdevies, dažādi manipulējot ar kājstarpes palīdzību, gan ar 12 gadus jaunāko par viņu 'džekiņu', kas viņu ilgu laiku uztur, gan ar kādu 'pulkvedi' (kurš arī viņu kādu gadu uztur), gan ar pazīstamas būvfirmas 'inženieri', no kura Iveta regulāri aizņemas simtiem latu, un tā vēl ar daudziem citiem – iegūt lielus materiālos labumus. Viņa prot labi ņemt mutē, atdoties un apmierināt vīriešus, labi prot tēlot kaisli un citādi izdabāt 'vajadzīgiem' večiem. Bet tad viņa ar seks-kontaktu palīdzību iepazīstas ar SP – veci, kurš pats seksuāli apmierina sievietes. Tas Ivetai iepatīkas un viņi sāka diezgan bieži tikties. Viņai orgasmi ir 95% klitoriāli, pie kam vēl jālaiza ir ilgi, vajadzīga liela pacietība un iemaņas. Veči (kas viņai maksā naudu par pimpju sūkāšanu) viņu pastāvīgi alkoholizē, pēc pēdējā plosta pirms trim nedēļām Iveta nolemj ārstēties no alkoholisma, izsauc uz mājām 'atpumpētavu', atjēdzas, kādas desmit dienas nealkoholizējas, bet tad 'vajag noņemt stresu', un atkal atsākas. Uz jautājumu, kas tad rada viņai stresu, Ivetiņa naivi atbild, ka 'alkohola trūkums'. Tās nedaudzās dienas, kad viņa nedropē , SP viņai piedāvā pastiprinātu seksu un vairāk orgasmu; pāris dienas tas līdz, bet pēc tam atkal atsākas vilkme pēc alkohola. Ik pa brīdim Iveta bildina SP: cik ļoti viņa par SP rūpēsies, kā viņu lutinās u.t.t. Viņam pat nevajadzēs sevišķi samazināt seksuāli apmierināmo dāmīšu skaitu, nu… varbūt, ka par dažām… Ļoti smagas Ivetai ir mēnešreizes – tad sākas klasiskie MS (mēnešreižu sindromi) – ar asarām, ‘emocionālām vētrām', murgiem, ka pret viņu visi vij intrigas, rīko sazvērestības, grib viņu nogalināt, vai arī pati grib paveikt pašnāvību u.t.t. Pirms pāris mēnešiem Ivetiņai pēkšņi šķiet, ka viņa ir stāvoklī… un no kā? Protams, ka no SP! Viņa jau apzvana visas savas draudzenes un radus, paziņo to arī darbā, ka ir stāvoklī tieši no SP. Viņš tam, protams, netic, jo viņa taču kopulējas ar vairākiem večiem, kuri visi (pēc Ivetas vārdiem) viņā nolaiž. Pēc pāris dienām noskaidrojas, ka tas ir tikai pirmsmēnešreižu murgojums, bet to viņa saviem radiem un draugiem neziņo. Bet ‘pārspēlē' citā plāksnē, proti, viņa iztaisa abortu, jo SP viņu precēt negrib, par nākamo bērnu nerūpēsies, un pārējais ‘parastais repertuārs'. Vēl pēc kāda laika, Iveta atzīstas, kādēļ viņa saviem draugiem un radiem stāsta ka ir ‘grūta' no SP: tas esot ‘prestiži' – būt no viņa stāvoklī. Kas par ‘prestižu' - to SP nesaprot, jo viņš uzskata, ka nekad nespēs izprast sievietes, ir tikai jāuztver viņu verbālās un kolektīvās uzvedības fenomenoloģiskās izpausmes – runas un darbus – kādu nu tie ir. Tā Ivetiņa izsecina, ka arī menedžere Aija (par ko turpmākos aprakstos) kādreiz nav stāvoklī no SP, bet no kāda cita. Ar šo arī Iveta pasaka, ka arī viņa pati varbūt varējusi būt stāvoklī no kāda cita, nevis SP.

(9) Ieradies pie Ivetas, viņš konstatē, ka šodien ir izdzerts ap 300-350 gr brendija (viņas 'parastās dziras' deva), tāpēc emocionālais noskaņojums labils un var sagaidīt interesantu nakti. Ivetas ledusskapis ir patukšs (viņa grib saglabāt slaidu figūru), tomēr SP tur atrod kaut kādus vecus produktus, kas arī ir kā kompensācija par kunilingu un pārējo pakalpojumu paketi. Arī Ivetai SP uzdod 'kosmiskos kontroljautājumus': Nesen es iepazinos ar vienu veci, kurš saka, ka visus 'smalkumus' par lidojumiem un Mēnesi un ar tiem saistītajiem noslēpumiem, zina tikai NASA, krievu astronauti un Vatikāns. Kādēļ Vatikāns zina šos noslēpumus, vecis man to neteic. Varbūt tu to saproti?- jautā SP, zinot Ivetas 'reliģiozos murgus'. – Nu redzi, arī citi cilvēki, bez tevis, saprot, ka tikai baznīca spēj izzināt visus kosmiskos noslēpumus. Vatikānā noteikti zina, ka uz Mēness dzīvo citplanētieši, kuri arī neļauj cilvēkiem lidot uz Mēnesi! – tādi ir Ivetiņas neapstrīdamie argumenti. - Pišrocedūra ir nedaudz citādāka, nekā ar Lilu – vidējais pirksts (kura nags jau kļuvis no sūdiņiem brūngans un kuru SP ar lepnumu rāda Ivetai, ka tas ir 'meiteņu prieks') un zeltnesis dibenā, rādītājpirksts vagīnā, plus klitora laizīšana un sūkāšana. Ja dibenā ir divi pirksti, kā tagad Ivetai, tad SP šādu variantu sauc par ‘vidējā sūdu prese”, ja viens, tad ‘mazā sūdu prese', ja viņš dupsīti ‘izsekso' ar dzimumlocekli vai četriem pirkstiem, tad tā ir ‘lielā sūdiņu prese' vai ‘spiru taisāmā mašīnīte', jo dažreiz, izvelkot pirkstus no anālā caurumiņa, uz tiem sakrājas sapresētas spiriņas. Vēl ir kāda būtiska atšķirība no Lilas un citām dāmītēm – Ivetai visu šo procedūru jāveic lēni, nevis ātri. Šādu 'lēno' variantu (kas priekš viņa arī ir kaut kas jauns) SP mēģina pielietot arī citām, tomēr rezultāts lielākoties ir negatīvs, izņemot sanitāri Rutu , kurai tas iedarbojas. Iveta ilgi kaifo, SP uzcītīgi darbojas, fonam ir ieslēgts televizors (kaut kāds fons vai skaņa Ivetai ir nepieciešami koncentrācijai, atšķirībā no Lilas , kurai vajag pilnīgu klusumu un, vēlams, arī tumsu), tad arī pēc 25-30 minūtēm ir pirmais lielais orgasms. Tikai nelaime – pēdējo nedēļu laikā Ivetai no orgasmiem ir sākušās galvassāpes (kaut kas tāds notiek arī ar Rantu un Lilu ). Arī šoreiz Ivetai sākas galvasspazmas, viņa žēlojas un nesaprot, ko darīt? Viņš iesaka Ivetai nolaizīt sūdiņus (kā to kādreiz dara ar saviem sūdiņiem Pistīne , sakot, ka viņa esot 'sūdlaize'), kas ir uz tikko no Ivetiņas dupsīša izvilktajiem pirkstiem. Iveta ņirdz, bet atsakās to darīt, tad viņš piedāvā tikai pasmaržot ekskrementiņus; Iveta to ar sašķiebtu ģīmīti arī dara, tomēr paziņo, ka tas nepalīdz un iedzer arī vairākas nošpas un pretsāpju tabletes. SP ieteic viņai iedzert vismaz dubultdevu, jo vēl priekšā visa nakts. Kādas divdesmit minūtes Iveta žēlojas par savu 'grūto dzīvi', jo viņai ir murgi, ka visi viņai parādā, ka visi viņai maz maksā, ka neviens nenovērtē viņas 'labestību', ka neviens viņu nemīl, ka pret viņu visi organizē intrigas un sazvērestības u.t.t. Ieņēmusi vēl pāris glāzītes, Ivetiņa paziņo, ka viņas dzīvei nav jēgas un jādara pašnāvība. – Jā, jā, es tev iedošu striķi, vari pakārties,- rezonē SP. – Nē, ja pakaras, tad izkrīt no mutes mēle un tas izskatās nesmuki. – Cik reizes tu jau esi kārusies, ka zini to? Vai varbūt esi redzējusi kādu pakārušos? – Nē, bet man stāsta. – Kas? – Aizmirsu…Es labprātāk iedzeršu lielu miega zāļu devu. – Tad tu vismaz labi izgulēsies. Kad pamodīsies reanimācijā, priecāsies ka atkal varēsi dropēt un čakarēt večus. – Es taču viņus speciāli nečakarēju, viņiem pašiem patīk, ka es ar viņiem manipulēju. – Labi, gatavojies nākošajam kaifiņam. – Bet ja nu man atkal sāpēs galva? – Tu taču tabletes iedzēri? – Jā, bet man tomēr bail… Zini ko darām? Tu man nebāz dupsītī tos pirkstus – tas ir par daudz liels kaifs. Vai kas būtu vēl foršāk – tu varētu mani izdrāzt pakaļā ar savu pimpi, tad jau nu man noteikti nesāpēs galva! – Zini, tas būs par daudz ekskluzīvi. – Bet kāpēc tu kādreiz tik ļoti gribēji pisties manā dibentiņā?! – Labi, tad izskaidro man, kādēļ večiem tik ļoti gribas drātēties veceņu dirsās? Kāds ir šis mehānisms? – Nu… Laikam tāpēc, ka dupsīša caurumiņš ir tik šaurs, ka šķiet, ka vecene ir vēl nevainīga un, ka vecis nevis drāž viņu pakaļā, bet Pežā atņem viņai nevainību un ka viņš ir PIRMAIS (un pagaidām VIENĪGAIS) – vismaz man tā šķiet. Bet tagad es gribu, lai tu atkal mani 'izdupsē', kā kādreiz, un lai tev šķiet, ka ir atkal tie laiki. – Tie ir citi laiki un tie ir prom – nav to! Un tev nav pierādījumu, ka es tevi tur drāzu! – Tie ir tavā sirsniņā un tavā dvēselītē. – Ko tu te dirs! Kur ir kaut kāda tur dvēsele! Nav tādas un nebūs! Nav arī laika un nav pagātnes! – Nu jā, tad ir pagātne un tu mani mīli, tad vari mani drāzt pakaļiņā! Tagad vairs nemīli, tātad tu nemīli arī manu dupsīti! Vēl viens mani nemīl! Cik briesmīgi ir dzīvot bez mīlas! – Toties tevi visi drāž. – Labāk būtu mīlējuši… – Nu, tā ir ‘aukstā (nevis augstā) poēzija… Pie kam es vēl saprotu, ka es tev nemaz nederu. Tev vajag jaunu, skaistu, bagātu un dumju čalīti, kuru tu varētu apčakarēt, bet es esmu vecs, nesmuks, nabags un gudrs. Tev no manis nav nekāda labuma. – Toties ‘vecs labi lec', tā laukos pirms 20 gadiem teic kāda 26-gadīga govju gane, kura drātējas ar 54-gadīgu veci, lai atvairītu kaimiņu ziņkārību par tādu mezaliansi. Un atkal pēc tās pašas procedūras SP uztaisa viņai vēl vienu milzīgo orgasmu un tiešām – tabletes ir palīdzējušas un galviņa viņai nesāp. Tomēr viņš uzskata, ka nopelna, lai nodrāztos Ivetas caurumā, ko arī dara kādas 15 minūtes, speciāli viņai gulstoties virsū ar visu augumu un, izlaužot kājas, lai viņu ātrāk nogurdinātu, kas arī pilnībā izdodas. Kad falls nomazgāts ūdenī, SP ber uz falla galviņas streptocīda pulveri, ko ievēro Iveta, un jautā: Ko tu dari?! – Beru uz locekli viagras pulveri, tas ir pilnīgi jauns un ekskluzīvs viagras pielietojums – ‘pa tiešo' uz daiktu, tas iedarbojas ātrāk un efektīvāk, nekā dzerot tabletes – jo tabletes lēnāk iedarbojas. – Tad tu man atkal kāpsi virsū un mocīsi mani?! – Nē, iešu pie citas… – Nē, tad labāk paliec pie manis un moki mani. Izdzertais alkohols. tabletes un orgasmi ir Ivetu piebeiguši, viņa drīz vien aizmieg, SP pablenž vēl nedaudz televizorā un arī aizmieg – tā no 'interesantās' nakts arī nekas nesanāk… Piezīme (8 – 10) Grūti prognozēt , cik ļoti šie kopulanti viens otram būs vajadzīgi. Ka tiksies vēl, ir par 60%.

(11)DZINTRA. Citu rītu SP uz mobilo telefonu piezvana Dzintra ‘savam puisītim uz izsaukumu' un viņam jābrauc uz Purvciemu. ‘Uzvilcies' piektajā stāvā viņš naski ver neaizslēgtās durvis (“Man te nav ko zagt,”- mēdz teikt par kleptomāniju dabūjusī otro invaliditātes grupu, Dzintra). Viņa ir patīkama, ar humora izjūtu apveltīta, apetītelīga resnīte. Viņai jau trešo gadu ir milzīgā mīla 'džoniņš', kuram ir lielas problēmas ar prostātas dziedzeri, tādēļ ‘uz laiku' (kas jau ilgst 5 gadus, jo pirms tam Dzintras vīrs arī ilgi slimo ar priekšdziedzera vēzi, līdz nomirst) Dzintras seksuālās tieksmes apmierina SP. Parasti SP aizbrauc pie Dzintras, uztaisa viņai pāris orgasmu ar peni, tad vēl kādu ar laizīšanu un, pēc stundas, pusotras, jau brauc prom – jo ilgāk viņa SP nespēj emocionāli izturēt; lai dabūtu SP prom, Dzintra prasa, lai viņš iedod viņai kādu latu, tad nu SP fiksi apģērbjas un ‘tinas' prom.. Dzintrai ir augstākā ekonomistes izglītība, kādreiz viņa strādā Finanšu ministrijā, bet 90.-to gadu sākumā, kad viņa ar mahinācijām iegūst palielu bagātību, tad viņai draud cietums, tādēļ viņa izspēlē ‘trakuma kārti' – kleptomāniju, ko ir ļoti grūti falsificēt (pierādīt, ka tā nav), un izbēg no cietumsoda. Viņa vēl joprojām ir bagāta, katru gadu brauc dārgās ārzemju ekskursijās, bet dikti skopa, viņa tikai dažreiz uztaisa švaku šķīstošo kafija, bet arī par to SP ir pateicīgs: “Labi, ka viņa mani neapzog, arī par to ‘paldies'!”- priecājas viņš, jo dažas reizes pēc izģērbšanās, naudasmaku speciāli pusizvelk no kabatas, bet Dzintra to neaiztiek.. Kontaktējot ar Dzintru, SP secina, ka viņš nav vienkāršs SP. bet gan BSP (Bezmaksas Surogāta Partneris), jo viņam ne tikai nemaksā par pakalpojumiem, (kaut vai ceļa izdevumus), bet viņš vēl 'uzliek' dāmām alkoholu u.c. Dzintra lieto psihoneiroloģiskā dispansera ārstu parakstītās zāles, kas, kopā ar alkoholu, rada bremzēšanu. Vienreiz, sadzērusies preparātus un alkoholu, viņa nolemj ‘izsaukt puisīti'. SP paklausīgi atbrauc, Dzintra jau ir kaila gultā ar paplestām kājām, viņš noguļas starp tām ar muti pret vulvu un sāk viņai laizīt klitoru, bet jūt kaut kādu smaku. “Viņa laikam nopiržas”- pie sevis noteic SP, jo tā dara vairākas ( Pīzdene , Lila u.c.); tas nav nekas sevišķs. Tomēr šoreiz smaka nemazinās un SP pie anālā cauruma satausta kaut ko mīkstu – kopā ar pirdienu Dzintrai ir izsprucis kādus 5 cm garš sūdiņš. SP arī ‘ir iekšās' neliela alkohola deva un viņš nolemj turpināt laizīšanu, tomēr pēc pāris minūtēm viņš sāk rīstīties un ieteic Dzintrai nomazgāt pakaļu. Kad Dzintra atgriežas no vannas istabas, viņa priecīgi paziņo: Zini, es laikam apdirsos! – it kā SP to nesaprot… Viņai bieži uz lūpām un vaigiem paliek arī ēdienu atliekas, viņa pati tās nejūt, bet Mošķis arī neko nesaka.

(12) Arī šoreiz ir tā pati shēma ('galvenais – tradīcijas' – tāds ir viņu kopējais lozungs): vispirms – kosmoss. Dzintras premisa attiecībā uz cilvēci ir: 'Visi cilvēki ir traki'- tādējādi nav iespējams konstatēt normāluma kritērijus; tādu nav nedz uz Mēness, nedz arī pārējā kosmosā. Traki ir gan tie, kas it kā saka, ka viņi ir lidojuši uz Mēnesi (jo šis 'lidojums' ir tikai šamaniska halucinācija) gan tie, kas redz citplanētiešus (tās arī ir tikai halucinācijas) gan tie, kas netic nedz lidojumiem uz Mēnesi un citplanētiešiem (jo kā var neticēt tam, ko rāda TV un raksta avīzēs!?)Kad 'kosmiskā tēma' ir atrisināta, SP sāk pliķēt viņu pa dupsīti, prasa, vai pupi un Peža vēl darbojas. Dzintra koķeti smaida, tādēļ SP saka, ka jātaisa ekspertīze par to darbības spējām, kam viņa ļoti labprāt piekrīt, ātri izģērbjas un palien zem segas. Arī viņš drīz vien jau ir pliks, pieguļas viņai blakus, stipri košļā pupu galus, kas Dzintrai ārkārtīgi patīk, no tā viņi abi pietiekami uzbudinās, un Dzintra saka: Vēl… kod vēl… tagad otrā… stiprāk… - un ‘akts' var notikt. Arī Dzintrai vajag likt zem dibena lielu spilvenu, lai abu vēderi netraucētu; tas tiek izdarīts, falls ievadīts, tagad SP jārunā viņai rupjības, jo viņa izaugusi liekulīgā vidē un tagad ir vajadzīga rupjību psiholoģiska kompensācija. – Pasaki man, ka es esmu palaistuve un mauka!- lūdzas Dzintra. – Bet tu taču to pati zini! – nerro viņu SP. – Jā, bet es gribu, lai tu to man pasaki! Man tad kļūst kauns un man ātrāk noiet!.. – Tu esi baigi dodoša, baudkāra mauķele! – Jā, jā, tāda es esmu, tāpēc izpis mani visos caurumos! Es gribu būt izpista! Es drausmīgi gribu tavu pimpi! Nopis mani, lai es kauktu un bļautu! ‘Visi caurumi' ir tikai pārspīlējums, jo nekur citur, kā vagīnā un nekādā citā, kā ‘misionāra pozā' viņi nekopulējas. Iepazīšanās sākumā Mošķolis to nesaprot un mēģina viņu izdupsēt (jo daudzām tikai dibentiņā noris orgasmi un nekādus citus variantus viņas vispār neatļauj), bet Dzintra šo un citus variantus noliedz. Arī ‘kaukšana' ir tikai ‘dzeja', jo viņa, nolaižot, tikai nedaudz ieelsojās, kas arī ir varenā ‘bļaušana'. – Saki man vēl rupjības, tas mani traki uzbudina!- un SP arī ‘dragā' savu parasto repertuāru, kas tik ļoti patīk ‘klīrīgām' dāmītēm, jo viņas ar SP var ‘atstresoties' un skaļi izteikt visu to, ko klusi pie sevis saka tikai pārējā laikā. Kādas 7-9 minūtes ir vajadzīgas līdz pirmajam orgasmam; tad SP ‘uzlaiza' vēl vienu orgasmu un Dzintra jau lūdz pārtraukumu. Tā laikā viņi runā par 'džoniņa' veselības stāvokli, kā arī par perspektīvām, ka 'džoniņš' ietu dzīvot pie Dzintras (viņa liktu tam strādāt trīs darbos, lai viņš ‘nestu mājās naudu') un tādēļ tikšanās ar SP būtu vēl retākas, bet tas vēl nav konkrēti atrunāts. Pēc pārtraukuma SP vēl vienu reizi atkārto iepriekšējo programmu, kas arī iedarbojas un dod vēl vienu orgasmu, pēc kā Dzintra saka, ka nu ‘ir apmierināta'. Piezīme (11, 12) SP visu laiku ir prognozējoša sajūta, ka viņš Dzintrai vairs nebūs vajadzīgs, bet pieci gadiņi ir kaut kā ‘novilkti'. Ka viņi vēl tiksies, ir par 50%.

(13)RUTA. Ir kādas dienas pusdienlaiks, un pie kuras lai tagad dodas? – un viņš sāk apzvanīt Purvciemā un Pļavniekos dzīvojošās dāmas. Rantas Purvciemā nav mājās, 72-gadīgā Asja arī negrib pieņemt SP, tādēļ jāzvana vēl kādai. Ilgi nav būts pie Rutas – vairāk kā mēnesi. Pazīstami viņi ļoti sen, pagājušajā gadā Rutas vīrs (fiziķis-teorētiķis) nomirst, (precīzāk – Ruta viņu nogalina, novedot līdz pašnāvībai), tad nu Ruta cer, ka SP viņu precēs. Protams, viņa zina par SP daudzajām seksa biedrenēm, bet Ruta prognozē, ka SP viņu skaitu samazinās līdz minimumam, līdz viņa paliks vienīgā. Viņai ir patīkams liels dibens, lieli pupi, bet miesa jau ‘veca' un diezgan raupja, seja ar lielu degumu, tā kā viņa ir zem viduvējā līmeņa (tikai var jautāt: kas nosaka šos ‘līmeņu kritērijus'). Ruta kādreiz strādā par bufetnieci, ir labi pārtikusi, bet tad viņu no tā darba atlaiž, viņa izmēģina visādus darbus, līdz iestājas darbā slimnīcā par sanitāri. Vīrs arī ir pārticis, kopēju bērnu viņiem nav, viņi abi daudz alkoholizējas, līdz vīrs ar alkohola palīdzību izdara pašnāvību; bet tagad Ruta visu algu izlieto laba divistabu dzīvokļa apmaksai, tādēļ alkohols patreiz viņai ir svētki. Lai kaut kā iztiktu, Ruta piepelnās ar puķu pārdošanu. Pēdējos mēnešus Ruta atsakās tikties ar SP, kā iemeslu bilstot ‘tirgošanos ar puķēm', tomēr viņam šķiet, ka Ruta beidzot ir atradusi sev kādu pastāvīgu gultasbiedru, kas arī apmaksās viņas dzīvokļa komunālos maksājumus, jo jau ziemā viņa SP brīdina: “Ja tu mani neprecēsi, es ar tevi vairs netikšos!” SP pat būtu priecīgs, ja viņa sev atrastu kādu čali , lai jau viņai tiek, jo viņa noteikti ir tādu pelnījusi, jo ‘daudz un aizrautīgi ir mīlējusi'!

(14) Jā, Ruta ir mājās un gatava beidzot tomēr tikties ar SP. Viņš uzbrauc devītajā stāvā, dzīvoklī liela nekārtība, tomēr grūti noteikt, vai kāds džeks jau dzīvo pie viņas pastāvīgi. Rutai depresija (pēc vīra pašnāvības viņa arī mēģina ar tabletēm sevi eliminēt-nonāvēt, tomēr neizdodas) paģiru it kā nav. Attiecībā uz SP uzdoto jautājumu par 'kosmiskajiem lidojumiem' Rutai ir strikta nostādne: "Mans kādreizējais ļoti gudrais vīrs arī maz ko zina par šiem jautājumiem, jo īsto atbildi par kosmiskajiem lidojumiem un ar to noslēpumiem uz Zemes zina tikai kādi 20-30 cilvēku, bet mums jau nu viņus nekad nesatikt!" Pēc šāda skumja paziņojuma SP sākas milzīgas sasistā pleca un salauztās ribas sāpes, nekādu analgētiķu nedz Rutai, nedz SP nav, situācija ir ļoti stulba – beidzot viņš ticis pie Rutas, bet kā lai viņu apkalpo? Pēc vīra nāves Ruta miesās kļuvusi daudz ‘plānāka', pat dibens ir ‘izkrities', tas nozīmē, ka āda nokarājas, nokarājas arī pupi un vēders, un pati Ruta tagad ir visai nepievilcīga. Mošķulis nosauc Ruta par ‘Mazu, Sažuvušo Večiņu', par ko Ruta ļoti apvainojas, sakot, ka kaut ko tādu viņa jau nu gan nepiedošot! Tad SP piedāvā palaizīt, bet Ruta (kurai parasti ļoti patīk laizīšana) šoreiz ir kategoriski pret šādu procedūru (laikam grib atriebties par ‘Mazo, Sažuvušo Večiņu') un pieprasa, lai viņu izvaro, jo to pēdējā laikā dara viens viņas partneris. Nekāds varens izvarotājs no SP nesanāk, tomēr ar mokām izdodas uztaisīt pāris orgasmu ar peni. Ruta parasti bļauj no orgasmiem, šoreiz tikai pavaid, toties SP sāpes ir tik riebīgas, ka gribas vemt un raudāt, bet tad vēl Ruta pieprasa, lai SP viņā nolaiž spermu. SP spermu nolaiž kādai partnerei netīšām reizi vienā-divos mēnešos, kad ir pārāk liels uzbudinājums, bet šis nu nav tas gadījums! Abi ir neapmierināti viens ar otru, toties tik sen pazīstami… Piezīme (13, 14) Šajā gadījumā var prognozēt ar 90% varbūtību, ka viņi vairs nesatiksies.

(15)TAMĀRA. Tagad nu gan SP jāsteidzas uz savu Āgenskalna pagraba mākslinieka darbnīcu, (kur speciāli ir liela nekārtība, lai dāmītes viņam 'nepieliptu', negribētu pie viņa dzīvot, tomēr arī šajā nekārtībā dažas būtu uz mieru dzīvot), jo ap 17.20 pie viņa būs daktere Tamāra . Šis seksa kontakts ir neilgs, (viņam patīk ilgas pastāvīgas attiecības), tādēļ prognozes arī ir dažādas. Jau iesākas šis kontakts daudznozīmīgi. Tamāra piezvana uz norādīto seks-kontakta telefonu un viņi sarunā tikties plkst. 18.30 uz ielas pie SP mākslinieka darbnīcas. Viņa piebrauc norunātajā laikā ar pavecu Fordu . Viņš iesēžas viņai blakus priekšējā sēdeklī, viņi pāris minūtes parunājas, noskaidro ka Tamāra ir precējusies un negrasās nodibināt ‘nopietnas' attiecības; tad viņš pieskaras Tamāras kājai, uz ko viņa atbild: Jūs nu gan esat kārumnieks! – pēc tāda komplimenta SP piedāvā: Ja jums patīk, es varu jums palaizīt. – Kur? – Ne tikai kur, bet arī: ko. Kājstarpē un klitoru. – Labi, to var, bet kur? – Ieiesim pie manis. – Tas būs ilgi. Labāk tepat. Tikai es visu dienu strādāju, esmu sasvīdusi, dušu nepieņēmu… Varbūt tomēr atliekam uz citu reizi! – Nē, nē, citu reizi jums būs grūti izlemt to darīt. Labāk tūlīt, bet kā? – Labi, ja jūs varat mani pieņemt tādu, kāda esmu, tad pāriesim uz aizmugures sēdekli, – un viņi to izdara. Auto logi ir nedaudz aizsvīduši, bet stikli nav tonēti, ārā ir pustumsa un pa ietvi staigā diezgan daudz cilvēku. Viņš laiza dāmām automašīnās mežā, bet ne Rīgas paplašinātā centrā! Bet jebkas jau ir jādara dzīvē pirmo reizi, un tā jau ir Tamāras lieta, ja viņa grib, lai garāmgājēji redz, kā viņai laiza vēdergalu. Viņa ātri noģērbj garās bikses, vienu kāju uzliek uz sēdekļa augšmalas, otra kāja paliek uz grīdas, SP savus ceļgalus nolaiž uz grīdas un ‘kontakta akts' var sākties. SP ir kāds fizioloģisks defekts, kurš konkrētajā situācijā ir ļoti noderīgs: no deguna pilieniem Pinosol (antireklāma!) viņam ir tikpat kā zudusi oža (arī garšas izjūta ir pa pusei zudusi), tādēļ viņš var jebkādi smaržojošu (smakojošu) vulvagīnu apkalpot: (“Esmu ideāls vulvagīnu sūkātājs un laizītājs,”- tā viņš sevi parasti reklamē.). SP sāk laizīt viņas lielās lūpas, tad atrod diezgan lielo klitoru (bet mazāku, nekā Lilai ), pēc brīža iebāž viņai vagīnā rādītājpirkstu un… pirmais orgasms Tamārai ir pēc 5-8 minūtēm (grūti ir objektīvi noteikt laiku), kuru viņa atzīmē ar paklusiem vaidiem, vagīnas konvulsijām un klitora nozīmīgo palielināšanos un pulsāciju. (Attiecībā uz to, vai sievietes netēlo orgasmus, sakarā ar klitoriālām nolaidējām, SP ir šāds kritērijs – ja klitors palielinās un stipri pulsē, tad tas nav tēlots orgasms – to nav iespējams notēlot. Attiecībā uz vaginālajām nolaidējām, bez konkrētiem mēraparātiem nav iespējams noteikt orgasma izpausmju falsifikācijas pakāpi. “Bet ja dāma arī tēlo orgasmu – arī tas jau ir apsveicami,”- parasti secina SP). Pēc orgasma Tamāra neilgi aizliek vulvagīnai priekšā plaukstu, tomēr pēc pusminūtes viņš turpina sūclaizi (arī SP jaunvārds – neoloģisms. Iveta ieteica lietot ‘sūclaize', nevis ‘laizsūce', jo ‘sūclaize' viņai asociējoties ar ‘sūdu laizīšanu', kas pazemojot SP) un pēc nedaudz īsāka laika ir jau otrais orgasms ar tādu pašu fenomenoloģiju. SP šķiet, ka pa šo laiku ap automašīnu jau sapulcējas ziņkārīgo bars; tomēr nē, cilvēki mierīgi iet garām. Viņi sarunā tikties pēc nedēļas, kas arī notiek, tikai šoreiz SP kopulējas arī ar locekli un ‘atklāj', ka Tamārai ir liela vagīna (tik pat lielas ir tikai Ilzei un Gaidai ), kas viņu ļoti iepriecina, jo tādā caurumā var ilgi drāzties: netiek uzberzti vagīna un penis. Tā viņi regulāri tiekas uz stundu, pusotrām, piekāpdamies viens otra dīvainībām. Kāpēc? – tas viņiem ir izdevīgi! Lai iegūtu neiromediatoru: norepinefrīna, feniletalamīna, dopamīna – devu. Piezīme. Prognozēt par tikšanos jau var, bet vai vajag, labāk dzīvot tikai šim brīdim, jo nākotnes un pagātnes nav.

(16) SP paspēj iekurināt neaizsegto ar stiklu kamīnu (kamīns ir dāmu elks – tādējādi izpaužas viņu tūkstošgadīgā pieredze par ‘mūžīgo pavardu'; citas tā arī saka: “Es nāku pie tevis tikai kamīna dēļ, ne jau tevis dēļ.”). Lai gan ir silts laiks, tomēr SP mākslinieciskajā pagrabā ir pavēsi un kamīns jākurina visu vasaru, kas arī pievilina dāmītes. Tuvojoties norunātajam laikam, viņš videodivniekā sāk atskaņot erotisko videofilmu, jo pa šo laiku konstatējas, ka tieši no šāda videomateriāla Tamāra vislabāk nolaiž; pirmajās reizēs viņš atskaņo mūzikas programmas vai ko citu, bet erotiskais videomateriāls uz Tamāru iedarbojas visefektīgāk: viņa ik pa brīdim paskatās uz ekrānu, kā tur laiza vulvagīnas, arī viņai tiek laizīts, tādēļ ‘ticamība' ir par 90%. Atšķirība ir tikai tajā apstāklī, ka ekrānā kunkst un vaid sievietes, bet realitātē to dara SP, tas arī piedod situācijai lielāku ‘ticamību un efektivitāti'. Kopumā, secinot par Tamāru, var teikt, ka viņa ir orgasmu sasniegšanas funkcionalitātes (‘funkcija' – latīn. darbs, uzdevums, pienākums) paraugs. Lai sasniegtu orgasmu, viņai nepieciešamas 20-40 minūtes. Laika viņai vienmēr ir ļoti maz starp ļoti saspringto darbu, nolaišanu un lielo ģimeni; tad nu vienreiz viņa paspēj atbraukt, ātri noģērbties, apgulties, noskaņoties, sasprindzināties, nolaist, ‘atiet' pēc orgasma, paurinēt, nomazgāt vulvu, apģērbties, saķemmēties, sarunāt nākošo tikšanos un atsveicināties 30 minūšu laikā.. Ne reizes nav pa šo laiku, ka viņa nesasniegtu orgasmu, kā arī nekad nav vairāk par diviem orgasmiem. (*) Pulksten 17.25. (Tamāra ir apmierinoši precīza – lielākais nokavēšanās laiks – 50 minūtes) viņa jau ir klāt. Viņš jokojot jautā, cik tad ‘žmurikus'' (līķīšus) Tamāra šodien ‘izgatavo' (viņai ir diezgan attīstīta ‘melnā' humora sajūta, kā jau visiem dakteriem – “tas ir ‘pēc definīcijas'" – saka SP), Tamāra tāpat atbild, ka nevar saprast, kā tie žmuriki vairojas, jo viņu pasaulē kļūst aizvien vairāk un skaitliski viņu ir vairāk, nekā dzīvo. SP: “Varbūt ir tā: dakteri-vīrieši ‘izgatavo' žmurikus, bet dakteres-sievietes žmurikus dzemdē.” Šāda žmuriku ‘atražošana' nav pa prātam pat Tamārai, kura katru dienu redz šos līķīšus. Viņa tikai nosaka: “Fui!” un ātri sāk izģērbties. Viņa ir kopta, gaumīgi ģērbta, ļoti patīkams izskata, neliels vēderiņš, vidēji lieli un nedaudz nokarājušies pupi pēc divu bērnu zīdīšanas, āda diezgan mīksta un silta, un kādu pusgadu Tamāra ir SP favorīte. Lai gan daudzas reizes SP nosolās, ka likvidēs ‘favorīšu institūciju', jo tad ir sliktāka erekcija uz ne-favorītēm (kā tas ir tikko ar Rutu !) tomēr visi zvēresti tiek aizmirsti, kad gadās kāds ‘izcils kadrs'. Toties tagad SP vairs nevienai nesaka, ka viņš viņu mīl, jo viņas tik un tā netic, ka viņš runā patiesību. Pret tādu ‘neatzīšanos mīlestībā' protestē Lila , Labīte , un arī Tamāra nedaudz kurn, bet 'taksonomijai (kārtībai) mīlas lietās' ir jābūt un dāmīšu kurnēšana netiek ievērota, toties uzsvērtāk sāk SP atzīties mīlā Iveta , Pīzdene , Labīte . Šodienai SP izstrādā sekojošu taktiku: censties uztaisīt divus orgasmus ar laizīšanu un viss. Bet vispirms jau rituāla jautājums: "Kas jauns kosmiskajā medicīnā?" – un Tamāra stāsta par astronautu psiholoģiskajām problēmām – kādas viņiem kosmosā rodas bailes no vientulības un atšķirtības no Zemes, jo iestājas 'sensorais bads' – jutekļiem nav vairs pietiekošo kairinājumu, tādēļ arī viņiem sākas murgi un halucinācijas, it sevišķi cieš no murgiem gados jauni vīrieši un sievietes, tāpēc arī kosmosā lido lielākoties pusmūža veči. Bet tagad seksa scenārijs. Viss rit normāli laizīšanas pirmās 15 minūtēs, bet tad viņam sāk ļoti sāpēt plecs un kāja, tāpēc jāmaina taksonomija un pēc pirmā Tamāras orgasma SP nolemj pamēģināt ar fallu. Ja arī no sāpēm nebūs pietiekamās erekcijas, Tamāru tas ‘neaplauzīs', jo viņa, kā daktere, saprot, cik sāpīgas ir tādas traumas sekas. SP pārvietojas uz viņas vēderu, iebāž neerektēto fallu viņas vagīnā, runā dāmītēm patīkamo ‘neķītro' repertuāru, līdz pats arī uzbudinās, slavē viņas ‘vareno, diženo un milzīgo' vagīnu un kādas septiņas minūtes spēj ‘atfallot'. It sevišķi Tamārai patīk, ka viņa tiek dēvēta par neķītreli, slampu un palaistuvi. Abi ir priecīgi un apmierināti ar situāciju – ir ‘izpildīts pienākums' un ‘programma'. Piezīme (15, 16) Grūti ko prognozēt , bet abiem šķiet, ka viņi vēl kādu laiku tiksies.

tālāk