1. Sertifikātu vai pagaidu sertifikātu arhitekta praksei piešķir Latvijas Arhitektu savienības (turpmāk LAS) Sertificēšanas komisija (turpmāk Komisija). Sertificēšanas komisiju 9 cilvēku sastāvā ievēl LAS kongress. Komisijas sastāvā jābūt visu sertificējamo darbības jomu speciālistiem, kurus komisijai ir tiesības kooptēt.
2. Uz sertifikāta piešķiršanu var pretendēt tikai arhitekti ar augstāko izglītību arhitektūras specialitātē un vismaz 3 gadu darba stāžu projektēšanā Latvijā pēc augstskolas diploma saņemšanas, kuri apliecinājuši savas spējas patstāvīgai darbībai kādā arhitektūras prakses jomā.
3. Uz pagaidu sertifikāta piešķiršanu var pretendēt arhitekti ar augstāko izglītību arhitektūras specialitātē un mazāk kā 3 gadu darba stāžu projektēšanā Latvijā, kā arī projektētāji ar vidējo vai nepabeigtu augstāko izglītību arhitektūras vai tai radniecīgā specialitātē un ilggadēju praksi projektēšanā.
4. Patstāvīga arhitekta prakse pilnā juridisko tiesību un atbildības apjomā Latvijā atļauta tikai sertificētam arhitektam.
5. Arhitektu sertificēšana notiek šādās darbības jomās:

5.1. Teritoriālplānošana (pilsētbūvniecība)
5.2. Ainavu arhitektūra
5.3. Dzīvojamo, publisko un ražošanas ēku un būvju arhitektūra
5.4. Arhitektūras pieminekļu restaurācija

6. Sertifikāta vai pagaidu sertifikāta pretendentam jāiesniedz Komisijai:

6.1. pieteikums, norādot darbības jomas, kurās vēlas saņemt sertifikātu,
6.2. dokumenta par izglītību kopija,
6.3. vismaz divu sertificētu arhitektu ieteikumi,
6.4. darba vietu un darbu saraksts, norādot autorības pakāpi (individuāli vai autoru kolektīvā, pēdējā gadījumā ar autoru kolektīva vadītāja apliecinātu līdzdalības procentu),
6.5. ilustratīvais materiāls par arhitekta praksē paveiktajiem darbiem atbilstošajās jomās un viena projekta pilna arhitektūras daļa (pēc jautājuma par sertifikāta piešķiršanu izskatīšanas materiāls tiek nodots glabāšanai Arhitektūras muzejā).

7. Jautājumu par sertifikāta vai pagaidu sertifikāta piešķiršanu Komisija izskata ne vēlāk kā 30dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas..
8. Komisija atliek pieteikuma izskatīšanu , ja iesniegtajos dokumentos nav pietiekamu ziņu jautājuma objektīvai izlemšanai, par ko informē pretendentu. Jautājums tiek izskatīts pēc vajadzīgās informācijas vai dokumentu saņemšanas.
9. Pretendentam Komisija var atteikt sertifikāta piešķiršanu, izsniedzot detalizētu motivāciju, ja:

9.1. pretendenta arhitekta praksē paveiktajam nav pietiekama profesionālā līmeņa;
9.2. pretendents ir pārkāpis Arhitekta Ētikas kodeksa normas.

10. Sertifikāts ir derīgs vienu gadu no piešķiršanas brīža. Sertifikāta darbību pagarina uz vienu gadu, to pārreģistrējot. Pagaidu sertifikāts ir derīgs līdz tajā norādītā termiņa beigām.
11. Sertifikātu vai pagaidu sertifikātu tā saņēmējam izsniedz un sertifikātu pārreģistrē par samaksu. Atzīmei par samaksu jābūt sertifikāta apliecībā un sertifikātu reģistrā.
12. Samaksa par sertificēšanu ir 1,75, bet pagaidu sertifikāta piešķiršana – 0,75 no LR valdības noteiktās minimālās mēneša algas sertifikāta pieteikuma iesniegšanas brīdī.
Maksājums jānokārto gada laikā pēc sertifikāta piešķiršanas.
Nenomaksāšanas gadījumā sertifikāts tiek anulēts.
13. Samaksa par ikgadējo sertifikāta pagarināšanu ir 0,35 no LR valdības noteiktās minimālās mēneša algas maksājuma kārtošanas brīdī.
14. Sertifikātu pārreģistrē, ja gadskārtējās samaksas pārtraukums nepārsniedz trīs gadus.
15. Komisijai ir tiesības atjaunot sertifikāta darbību pēc garāka par trim gadiem pārtraukuma, ja tā atzīst, ka pārtraukumam ir attaisnojami iemesli.
16. Ja sertificētam arhitektam nepieciešams sertifikāts darbībai arhitektūras prakses jomās, kas nav uzrādītas viņa sertifikātā, jāiesniedz Komisijai punktos 6.1, 6.3, 6.4 un 6.5 minētos materiālus.
17. Samaksa par sertificēšanu noteikto arhitekta prakses jomu papildināšanai ir 0,35 no LR valdības noteiktās minimālās mēneša algas pieteikuma iesniegšanas brīdī.
18. Saņemot informāciju par arhitekta prakses profesionāliem pārkāpumiem, Arhitektu Ētikas kodeksa normu pārkāpumiem vai profesionālu nekompetenci, Komisija var izmeklēt lietu, sadarbojoties arī ar Ētikas komisiju vai pieaicinot ekspertus. Izmeklēšanā jāievēro konfidencialitāte.
19. Ja izmeklēšanas rezultātā konstatēts kāds no 18. punktā minētajiem pārkāpumiem, Komisija ir tiesīga:

19.1. anulēt sertifikātu vai pagaidu sertifikātu;
19.2. anulēt sertifikātu kādā no sertifikātā noteiktajām arhitekta prakses jomām;
19.3. brīdināt;
19.4. sniegt informāciju par minēto jautājumu.

20. Pēc lēmuma par sertifikāta vai pagaidu sertifikāta anulēšanu tas jānodod Komisijai.
21. Protestus par sertifikāta vai pagaidu sertifikāta nepiešķiršanu vai anulēšanu izskata LAS valde.
22. Komisijai ir tiesības lemt par iegūto līdzekļu izmantošanu.
23. Sertificēšanas komisija:

23.1. Regulāri publicē informāciju par piešķirtajiem vai anulētajiem sertifikātiem;
23.2. Uzglabā un pārrauga sertifikātu reģistru;
23.3. Izvērtē atgriezenisko informāciju no pašvaldību arhitektūras dienestiem;
23.4. Informē sertificētos arhitektus par izmaiņām arhitekta prakses svarīgākajos jautājumos;
23.5. Sadarbojas ar citām LAS struktūrvienībām.

24. Komisija ar savu darbību ne retāk kā reizi gadā sniedz pārskatu LAS valdei.
25. Komisijas darbības atbilstību Nolikumam, kā arī saimniecisko darbību ne retāk kā reizi gadā pārbauda Latvijas Arhitektu savienības Revīzijas komisija.