Latvijas Arhitektu savienības statūti
Pieņemti LAS kongresā 1996.gada 26.aprīlī

Latvijas Arhitektu savienība (turpmāk LAS) ir patstāvīga, brīvprātīga profesionālu arhitektu radoša organizācija, kuras sastāvā uz savu statūtu (pieņemti 1980.gada augustā, revidēti 1987.gadā) pamata darbojas LAS ārzemju nodaļa - Latvijas Arhitektu Biedrība.
Latvijas Arhitektu Biedrība (LAB) dibināta Rīgā, 1924.gada 2.februārī. Pēc Latvijas inkorporēšanas PSRS sastāvā, kopš 1945.gada LAB savu darbību turpina emigrācijā, bet LAB funkcijas Latvijā tajā pašā laikā pārņem Latvijas padomju Arhitektu savienība, vēlāk - Latvijas PSR Arhitektu savienība. 1989.gada 18.novembri tiek atjaunota neatkarīgas Latvijas Arhitektu savienības (LAS) darbība. Pēc LAB biedru aptaujas 1994.gadā un LAS biedru kopsapulces nobalsošanas 1995.gada aprīlī, LAS un LAB 1996.gada kongresa ir apvienojušās kopējā organizācijā, kas ir 1924.gadā dibinātās Latvijas Arhitektu Biedrības juridiskā mantiniece.
LAS mītne atrodas Arhitektu namā, Torņa ielā Nr. 11/15, Rīgā, Latvijā.

1. Mērķis un uzdevumi

1. LAS mērķis ir apvienot un koordinēt Latvijas arhitektu, ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu arhitektu un sabiedrības centienus arhitektūras un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanā, izkopšanā un tālākā attīstībā Latvijā, veicināt arhitekta profesijas līdzdalību kultūrā, saimnieciskā un sociālā darbībā.
1.2. Mērķa īstenošanai LAS izvirza sekojošus uzdevumus:
1.2.1. pastāvīgi rūpēties par arhitektu profesionālās darbības pilnveidošanu un radošu sacensību, viņu morālu, juridisku (t.sk. autortiesību) aizsardzību un informatīvu nodrošinājumu,
1.2.2. turēt godā un nepārkāpt profesijas Ētikas kodeksu,
1.2.3. izmantot likumdevēja iniciatīvas tiesības, ietekmēt Latvijas valsts iestāžu darbību jautājumos, kas skar visu arhitektūras jomu praksi, izglītību, zinātni, arhitektu darba, sociālo apstākļu nodrošinājumu, tiesību aizsardzību, kā ari būvpolitikas un citu arhitekta darbu saistīto jautājumu izstrādi,
1.2.4. sadarboties ar citām radošām savienībām, sabiedriskām, tai skaitā starptautiskām, organizācijām un asociācijām,
1.2.5. popularizēt un izskaidrot arhitektūru Latvijā, Latvijas un latviešu arhitektu darbus pasaulē, izdot informāciju un izdevumus, veicināt arhitektu pieredzes apmaiņu Latvijā un ārpus tās,
1.2.6. veicināt Latvijas un pasaules arhitektūras mantojuma apzināšanu, izpēti un saglabāšanu,
1.2.7. apzināt ārpus Latvijas darbojošos latviešu izcelsmes (vai ar Latviju saistītu) arhitektu vai to organizāciju kopumu un veicināt sadarbību,
1.2.8. izsniegt sertifikātus fiziskajām personām arhitekta praksei.

2. LAS sastāvs
2.1. LAS sastāv no tās biedriem (arī LAS ārzemju nodaļas - LAB biedriem), kuri atzīst LAS statūtus, Latvijas arhitektu Ētikas kodeksu un regulāri maksā biedra naudu.
2.2. LAS sastāvu veido:
2.2.1. biedri - Latvijā pastāvīgi dzīvojoši profesionāli arhitekti, kā ari LAB biedri;
a) LAS biedrus uzņem vai izslēdz saskaņā ar Nolikumu par biedru uzņemšanas un izslēgšanas kārtību;
b) LAB biedrus uzņem saskaņā ar LAB statūtiem.
2.2.2. korespondētājbiedri - ārpus Latvijas dzīvojoši profesionāli arhitekti, kuri ieinteresēti Latvijas arhitektūras attīstībā, izpētē un popularizēšanā,
2.2.3. goda biedri - LAS valdes ievēlēti izcili arhitekti Latvijā vai ārpus tās, kā ari personas, kuras ar savu darbību devušas izcilu ieguldījumu Latvijas arhitektūras attīstībā, izpētē, saglabāšanā un popularizēšanā.
2.3. LAS asociatīvo uzbūves principu veido:
2.3.1. kopas - kurās LAS biedri brīvprātīgi apvienojas pēc teritoriālā principa; kopu darbību nosaka Nolikums par LAS biedru kopu,
2.3.2. sekcijas - kas veidotas pēc profesionālās specializācijas principa, un kuru darbību koordinē LAS valde; sekciju darbību nosaka Nolikums par LAS sekcijām,
2.4. Augstākā lēmējvara pieder LAS kongresam.
Kārtējos kongresus LAS valde sasauc reizi trijos gados.
Ārkārtas kongresu var sasaukt LAS valde vai LAS biedri uz vismaz 1/3 biedru pieprasījuma.
Kongress:
a) pieņem LAS valdes darbības pārskatu un tālākās darbības programmu,
b) pieņem, maina vai papildina statūtus,
c) lemj par LAS iestāšanos vai izstāšanos arhitektu vai citās radošās organizācijās, savienībās, asociācijās,
d) apstiprina Nolikumu par Latvijas arhitektu kongresu, kopsapulci vai konferenci,
e) apstiprina Latvijas arhitektu Ētikas kodeksu,
f) lemj par LAS likvidāciju,
g) ievēl LAS priekšsēdētāju,
h) ievēl LAS valdi 16 cilvēku sastāvā,
i) ievēl LAS Revīzijas komisiju 5 cilvēku sastāvā,
j) ievel LAS arhitektu Ētikas komisiju 6 cilvēku sastāvā,
k) ievēl Sertificēšanas komisiju 9 cilvēku sastāvā,
I) apstiprina Nolikumu par biedru uzņemšanas un izslēgšanas kārtību,
m) apstiprina Nolikumu par LAS biedru kopu,
n) apstiprina Nolikumu par LAS sekcijām,
o) apstiprina Nolikumu par patstāvīgas arhitekta prakses tiesībām Latvijā.
Pieņemot lēmumus par a) lidz f) apakšpunktos minētajiem jautājumiem, LAB delegāti var balsot, pārstāvot klāt neesošo LAB biedru viedokli, uz LAB pilnvaru pamata.
2.5. LAS priekšsēdētāju ievēl LAS kongresā tiešās, aizklātās vēlēšanās uz trim gadiem ar vienkāršu balsu vairākumu. Par LAS priekšsēdētāju nevar būt vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Priekšsēdētājs vada valdes sēdes un LAS sekretariāta darbu, pārstāv LAS intereses valsts, sabiedriskās un starptautiskās organizācijās Latvijā un ārpus tās robežām.
LAS priekšsēdētājam ir divi vietnieki (viens no LAS biedru vidus, otrs no LAB biedru vidus). LAS priekšsēdētāja vietnieku no LAS biedru vidus pēc priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina LAS valde ar vienkāršu balsu vairākumu. LAS priekšsēdētāja vietnieki kongresa starplaikos organizē LAS un LAB sadarbību.
2.6. LAS darbību kongresu starplaikos vada valde.
Valdes sastāvā ir LAS priekšsēdētājs, tā divi vietnieki, kā ari 16 valdes locekļi, no kuriem 14 tiek ievēlēti kongresā tiešās aizklātās vēlēšanās un 2 kooptē no LAB.
Valdes sēdēs ir tiesīgi piedalīties Revīzijas komisijas, reģistrēto kopu un sekciju pārstāvji ar padomdevēja balss tiesībām, ja viņi nav valdes locekļi.
Valde iecel valdes sekretāru un mantzini.
Valde uzņem vai izslēdz biedrus saskaņā ar Nolikumu par biedru uzņemšanas un izslēgšanas kārtību.
Valde koordinē LAS finansiālo darbību, nosaka biedru naudas lielumu, apstiprina LAS gada budžetu.
LAS valde izlemj jautājumu par Jāņa Baumaņa balvu, ko piešķir reizi trīs gados.
Priekšsēdētājs sasauc valdes sēdi ne retāk kā reizi 3 mēnešos.
2.7. Kongresu starplaikos LAS valde pēc vajadzības sasauc LAS biedru kopsapulci vai konferenci, lai apzinātu Latvijas arhitektu problēmas, izstrādātu rekomendācijas un koordinētu Latvijas arhitektu centienus to risināšanai, izteiktu savu attieksmi pret valdības lēmumiem jautājumos, kas skar Latvijas arhitektūras attīstību un arhitekta lomu kultūrā, sociālajā un saimnieciskajā darbībā.
2.8. Revīzijas komisiju ievēl kongresā tiešās, aizklātās vēlēšanās. Revīzijas komisija pārbauda valdes un sekretariāta darbību, kongresa lēmumu un rezolūciju izpildi un par to sniedz pārskatu LAS kongresā. Revīzijas komisija sanāk ne retāk kā reizi gadā.

3. LAS darbība
3.1. LAS ir juridiska persona ar visām no tā izrietošām tiesībām un pienākumiem. LAS ir savs konts bankā, zīmogs un simbolika.
3.2. LAS ienākumus veido LAS biedru nauda, LAS īpašuma apsaimniekošana, LAS saimnieciskā darbība, kā ari organizāciju un privātpersonu iemaksas un ziedojumi.
3.3. LAS rūpējas par savu biedru profesionālā līmeņa paaugstināšanu, LAS īpašuma izmantošanu biedru interesēs.
3.4. LAS ir izdevējdarbības tiesības.

4. LAS likvidācija
4.1. Ja valde ar vismaz 3/4 vairākuma atzīst, ka LAS likvidējama, tā sasauc ārkārtas kongresu, kas ir tiesīgs likvidēt LAS un apstiprināt likvidācijas komisiju.
4.2. Jautājumi par LAS īpašumu tiek lemti kongresā.
4.3. LAB likvidācijas kārtību nosaka LAB statūtu 5.sada|a.

Nolikums par LAS biedru kopu
Saskaņā ar LAS statūtu p.2.3.1. LAS biedri ir tiesīgi apvienoties, veidojot kopas.
1. Kopas veido LAS biedri pēc teritoriālā principa. Kopas reģistrējas LAS valdē.
2. Kopas ir tiesīgas deleģēt savu pārstāvi piedalīties valdes sēdēs ar padomdevēja balss tiesībām, ja viņš nav valdes loceklis.
3. Kopu iekšējās uzbūves un pārvaldes struktūru, saimniecisko un profesionālo darbību nosaka kopas locekļi.

Nolikums par LAS sekcijām
Saskaņā ar LAS statūtu p. 2.3.2. LAS biedru darbs organizējas sekcijās.
1. Sekcijās apvienojas LAS biedri pēc profesionālās specializācijas principa.
2. Sekciju vadītāju ievēl sekcijas locekļi. Sekcijas vadītāju apstiprina valde.
3. Sekcija savu darbu organizē pēc pašas sastādīta darba plāna, par kura izpildi sekcijas vadītājs sniedz regulāru pārskatu LAS valdē.
4. Sekcijas pārstāvim ir tiesības piedalīties LAS valdes sēdēs ar padomdevēja balss tiesībām, ja viņš nav valdes loceklis.

Nolikums par biedru uzņemšanas un izslēgšanas kārtību
1. Profesionāls arhitekts, kurš vēlas iestāties par biedru LAS, iesniedz LAS valdei:
- iesniegumu ar lūgumu uzņemt LAS,
- ieteikumus no diviem LAS biedriem (kuri ir LAS biedri ne mazāk kā trīs gadus),
- mācību iestādes diploma kopiju,
- aizpildītu anketu un CV,
- profesionālo darbību raksturojošu materiālu
(ar darba devēja apstiprinātu dalības pakāpi).
LAS var iestāties ne agrāk kā pēc 3 gadu darba profesijā.
LAS valde ir tiesīga pieņemt lēmumu par arhitektu, kuram nav 3 gadu darba stāža, uzņemšanu LAS.
Uzņemšana juridiski tiek fiksēta valdes sēdē. Jaunajam LAS biedram izsniedz LAS biedra karti.
LAS valde ir tiesīga izslēgt LAS biedru:
a) pēc LAS sekretariāta ierosinājuma, ja biedrs nav nokārtojis biedra maksu ilgāk par trim gadiem.
b) uz Ētikas komisijas ziņojuma pamata,
c) uz LAS biedra iesnieguma pamata.
LAS sekretariāts informē sabiedrību par uzņemtajiem un izslēgtajiem biedriem.
2. Par LAS korespondētājbiedru var kļūt, iesniedzot valdei iesniegumu par vēlēšanos piedalīties LAS darbā. Korespondētājbiedra statusu piešķir LAS valde.
3. LAS Goda biedra statusu apstiprina LAS kongress vai konference pēc LAS valdes ieteikuma. LAS Goda biedram pasniedz Goda diplomu.
4. LAB biedrus uzņem saskaņā ar LAB statūtu 2.sadaļu. LAB jaunie biedri tiek apstiprināti LAS valdē.

Arhitekta Ētikas kodekss
Cilvēku savstarpējās attiecībās atspoguļojas paaudžu paaudzēs uzkrātās ētiskās vērtības. Cilvēka iekšējās pasaules, sirdsapziņas un tikumības izkopšana ir pamats harmoniskai sabiedrības attīstībai un tās locekļu savstarpējai sapratnei. Tās ir vispārcilvēciskas filosofiskas kategorijas, kas nosaka profesionālās ētikas pamatus arī arhitektiem.
Tie ir arhitektu labie tikumi, kas netiek mācīti augstās skolās, bet, vārdos neizteikti, radījuši agrākajās paaudzēs atziņas, kas ļauj izkopt cilvēcisko attiecību skaistumu.
Tās ir īpašības, kas civilizētās pasaules arhitektu sabiedrībā joprojām ir mēraukla augstas gara kultūras izpausmei un savstarpējas cieņas apliecinājumam. Arhitekta Ētikas kodekss tiek radīts, lai veidotu humānu attiecību pilnveidošanu arhitektu sabiedrībā, aptverot visdažādākās sadarbības formas – gan starp arhitektiem, arhitektiem un pasūtītājiem, arhitektiem un celtniekiem, gan arī starp arhitektiem un sabiedrību šī vārda visplašākajā izpratnē.
1. Arhitekts un profesija
1.1. Par arhitekta profesijas pilntiesīgu locekli tiek uzskatīta persona ar akadēmisku arhitekta grādu neatkarīgi no tā, vai viņa ir vai nav iesaistīta kādā tautas saimniecības nozarē, izpildot arhitekta darbu.
1.2. Arhitekts ir radošās profesijas pārstāvis, kas pēc vistīrākās sirdsapziņas visas savas zināšanas atdod, lai veicinātu indivīdu un sabiedrību sasniegt augstu ētisko un saimniecisko dzīves standartu. Viņš ir šo darbu organizētājs un mākslinieciskā izveidojuma atrisinātājs.
1.3. Arhitektūra, tāpat kā visa sabiedrība, atrodas pastāvīgā attīstībā. Tāpēc arhitekta pienākums ir nepārtraukti celt savu profesionālo kvalifikāciju, apgūstot jaunākos sasniegumus pasaules arhitektūrā, mākslā, zinātnē un tehnikā, rūpējoties par savas valodas un runas kultūras izkopšanu.
1.4. Arhitekts apzinās, ka radošā darba pamatā ir viņa paša zināšanas, profesionālā erudīcija un personības individualitāte. Viņš apzinās, ka pakaļdarinājums (plaģiāts) nav savienojams ar arhitekta ētiku.
1.5. Savu profesionālo zināšanu līmeni arhitekts pārbauda projektu konkursos. Viņš nelokāmi izpilda prasības, kādas pastāvošā likumdošana izvirza konkursa dalībniekiem.
1.6. Katra arhitekta pienākums ir būt godīgam, iejūtīgam un atsaucīgam un ar savu uzvedību nostiprināt profesijas autoritāti.
1.7. Visi arhitekta izstrādātie rasējumi ir arhitekta garīgais īpašums. Tos bez viņa piekrišanas nedrīkst izmantot nedz nodot izmantošanai trešai personai. Arhitekta – autora juridiskās tiesības aizstāv Nolikums par autora tiesībām.
1.8. Arhitekta pienākums ir aizstāvēt savas vai darba devēja (proj. inst., ZPI, mācību iestādes, organizācijas vai privātpersonas) intereses attiecībā pret citām iestādēm vai celtniecības organizācijām un trešām personām. Arhitektam (tāpat arī viņa vadītam kolektīvam) jāizturas konfidenciāli pret sava darba devēja nodomiem, viņa pasākuma organizācijas un darbības noslēpumiem un viņš nedrīkst izpaust šādu informāciju bez darba devēja piekrišanas.
1.9. Arhitekts izturas ar cieņu pret kultūras mantojumu (arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģijas un mākslas pieminekļiem), nežēlo pūles tā izzināšanā un saglabāšanā.
2. Arhitektu savstarpējās attiecības
2.1. Arhitekts, būdams savas idejas realizētājs, darbu izpilda vai nu patstāvīgi vai kā kolektīva vadītājs, vai kā tā loceklis.
2.2. Arhitekts vienmēr izturas ar cieņu pret savu amata brāļu darbu un nopelniem. Viņš nedrīkst darīt neko tādu, kas mazina vai grauj kolēģu cieņu vai autoritāti. Jebkuram reklāmas vai popularizēšanas nolūkos izdotam materiālam jāsatur tikai patiesībai atbilstoši fakti un, saskaņā ar profesijas godu, tam jābūt objektīvam pret klientu un saviem amata brāļiem.
2.3. Ja arhitekts ir kolektīva vadītājs un nodarbina kā palīgus personas (tehniķus, zīmētājus, praktikantus), kuru nolūks ir iegūt profesionālu arhitekta izglītību, viņš dalās ar tiem savā pieredzē, sniedz tiem morālu atbalstu un ar savu priekšzīmi izkopj viņos ētiskās savstarpējo attiecību normas.
2.4. Arhitektu savstarpējās sacensības vienīgais kritērijs ir darba kvalitāte. Arhitekts nedrīkst tiešā vai netiešā veidā konkurēt ar saviem amata brāļiem, tīši samazinot honorāru vai ar citiem negodīgiem paņēmieniem.
2.5. Arhitekts necenšas iegūt darbu, kas uzticēts viņa amata brāļiem. Ja viņš tomēr tiek aicināts pieņemt šādu priekšlikumu, sava amata brāļu nāves, labprātīgas atkāpšanās vai atlaišanas gadījumā – jaunais arhitekts uzstājas kā sava amata brāļa goda un interešu sargātājs. Šādu uzdevumu tas var uzņemties tikai tad, ja priekšgājējs neceļ pret to dibinātus iebildumus.
2.6. Arhitektu savstarpējās attiecībās nav pieļaujama aizmuguriska kritika.
2.7. Arhitekts neiejaucas savu kolēģu savstarpējās attiecībās.
2.8. Par savu darbu arhitekts ir atbildīgs ne tikai likuma un pasūtītāja priekšā, bet arī savu amata brāļu priekšā.
3. Arhitekts un pasūtītājs
3.1. Stādamies līguma attiecībās ar pasūtītāju, arhitekts nodod viņa rīcībā visas sava aroda zināšanas, vispusīgi iedziļinās visos izejas materiālos un, iz pasūtītāja pieprasījumu, sniedz izsmeļošos padomus un paskaidrojumus.
3.2. Arhitekts pēc labākās sirdsapziņas aizstāv viņam uzticētās pasūtītāja intereses.
3.3. Arhitekts atsakās no darbības, kas varētu aizskart vai kompromitēt trešās personas likumiskās tiesības, vai izraisīt citu personu savstarpējus konfliktus, ja tam par iemeslu ir pasūtītāja nostāja. Arhitekta pienākums ir paziņot, ka viņš neuzskata par iespējamu izpildīt šādas pasūtītāja prasību.
3.4. Arhitekts nedrīkst strādāt pie uzdevumiem, kuri savstarpēji konkurē, neinformējot par to ieinteresētos klientus un darba devējus.
4. Arhitekts un celtnieks
4.1. Arhitekts izmanto savu pilsonisko un profesionālo autoritāti, lai atvieglotu visu celtniecības procesā iesaistīto speciālistu darbu. Viņš rūpējas, lai savstarpējās attiecībās būtu nodrošināta laba saskaņa, sirsnība un godīgums. Arhitekts izvairās no augstprātības, neiecietības vai administrēšanas, kas traucē savstarpēju saskaņu un neveicina normālu celtniecības procesa gaitu.
4.2. Arhitekts ir principiāls savu ideju realizācijā, bet saziņā ar pasūtītāju, neizvairās no dialoga, kas var novest pie saprātīga kompromisa. Arhitekts nedrīkst atļaut saistīt savu vārdu ar projekta realizāciju, kuru pasūtītājs pret viņa gribu izmainījis tādā veidā, ka tas vairs nav uzskatāms par arhitekta oriģināldarbu.
4.3. Pasūtītājs atalgo arhitektu tieši vai caur iestādi, kurā tas strādā. Arhitekts nesaņem atalgojumu (kādā veidā tas ar nebūtu) no celtniecības, būvmateriālu rūpniecības organizācijas vai cita veida juridiskām personām, kas piedalās celtniecības procesā.
5. Arhitekta Ētikas komisija
5.1. Arhitekta ētikas pārkāpumus izskata LAS kongresā ievēlēta Ētikas komisija. Komisija pastāv pie Latvijas Arhitektu savienības un ir neatkarīga no valdes darbības.
5.2. Komisija izskata Arhitekta Ētikas kodeksa pārkāpumus pēc LAS valdes vai citu tās orgānu, kā arī Ētikas kodeksa pārkāpuma rezultātā cietušo personu pieprasījuma.
5.3. Slēdzienus par izskatītajiem Arhitekta Ētikas kodeksa pārkāpumu gadījumiem komisija iesniedz LAS valdei. Vajadzības gadījumā komisija ierosina izteikt vainīgajiem sabiedrisko nopēlumu. Sabiedriskais nopēlums netiek publicēts, bet tiek paziņots abām ieinteresētajām pusēm.
5.4. Atkarībā no pārkāpuma rakstura arhitekta Ētikas komisija ir tiesīga griezties pie attiecīgo organizāciju vadītājiem citu administratīvu sodu piemērošanai.