Laikā starp XV un XVI kongresu uzņemtie LAS biedri:
Raimonds Dimsons
Ilze Liepiņa
Inese Reitāle
Anda Kursiša
Aija Plēpe
Eva Kalviņa
Valdis Vīns
Rudolfs Dainis Šmits
Ģirts Kilēvics
Ineta Buka
Jānis Zvejnieks
Mikus Lejnieks
Brigita Bula
Pēteris Strancis
Viesturs Brūzis
Modris Liepa
Māra Kalvāne
Anita-Maija Naudiša
Indra Ķempe

Atzinības un apbalvojumi
2000. g. Triju Zvaigžņu ordenis - Leonīdam Alksnim
- Aleksandram Kiršteinam
2001. g. Triju Zvaigžņu ordenis - Jānim Dripem
1999. g. J.F. Baumaņa prēmija arhitektūrā - Gunāram Asarim
2001. g. Par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli ievēlēts Dr arch. Gunārs Asaris
1999. g. Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora grāds Dr.arch. Andrejam Holcmanim
2001. g. Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora grāds arch. Gunāram Jansonam
2001. g. Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora grāds Dr.habil.arch. Ivaram Strautmanim
2001. g. Par Krievijas Arhitektūras un Būvzinātņu akadēmijas ārzemju locekli ievēlēts
Dr.habil.arch. Ivars Strautmanis

Kultūrkapitāla fonda mūža stipendijas
Vaidelotis Apsītis no 1999. g.
Georgs Barkāns no 1999. g.
Pēteris Saulītis no 1999. g. /miris/
Ausma Skujiņa no 1999. g.
Gunārs Zirnis no 1999. g. /miris/
Gunārs Jansons no 1999. g.
Aina Tītmane no 2000. g.
Andrejs Holcmanis no 2001. g.
Edgars Pučiņš no 2001. g.
Valentīna Valeskalne no 2001. g.

Gada labāko darbu skates Latvijas arhitektūrā galvenās balvas laureāti
1999. g. Projekts”Ventspils lineārā centra spēles – Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un plānošanas nodaļa
2000. g. Biroju ēku rekonstrukcija un jaunbūve Rīgā, Palasta ielā 7 – “Arhis” – A.Kronbergs, A.Dimiņš, Ģ.Kilēvics
2001. g. Lidostas “Rīga” rekonstrukcijas II kārta – “Arhis” – A.Kronbergs, I.Kārkliņa, V.Uzors, Ģ.Kilēvics, B.Bula, I.Kalvelis

Īsa vēsturiska izziņa
1924. gads - dibināta Latvijas Arhitektu biedrība (LAB)
1928. gads – iesvētīts Arhitektu nams
1940. gads – LAB darbība Latvijā tiek pārtraukta
1945. gads - LAB funkcijas turpina pildīt Latvijas PSR Arhitektu savienība kā PSRS AS
republikāniskā nodaļa
1947. gads- latviešu arhitekti Vācijā atsāk LAB darbību emigrācijā
1989. gads – LPSR Arhitektu savienības XII kongress pieņem lēmumu par neatkarību no
PSRS Arhitektu savienības un organizācijas nosaukuma maiņu – Latvijas Arhitektu savienība
1990. gads – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas Arhitektu savienības dibina Baltijas Arhitektu savienību
asociaciju (BASA)
1990. gads – BASA paziņo triju Baltijas valstu Arhitektu savienību atdalīšanos no PSRS
Arhitektu savienības
1993. gads – Starptautiskās Arhitektu savienības (UIA) kongresā Čikāgā BASA kļūst par UIA
kolektīvo biedru
1994. gads – LAB biedri ārzemēs nobalso par apvienošanos ar LAS
1995. gads - LAS biedru pilnsapulce nobalso par LAB un LAS apvienošanos
1999. gads – LAS atgūst īpašumā ēku Torņa ielā 11
2000. gads - Privatizētas un izpirktas nedzīvojamās telpas Aldaru ielā 12/14

LAS statistikas dati
Latvijas Arhitektu savienībā 2002. gada 17. aprīlī ir 517 biedri.
Starpkongresu periodā -
miruši - 20 biedri,
uz dzīvi ārzemēs izbraukuši - 2 biedri
no jauna uzņemti – 19 biedri.
Latvijas Arhitektu biedrībā ir 72 biedri, no kuriem:
Anglijā - 1
ASV - 29
Austrālijā - 11
Kanādā - 28
Vācijā - 2
Zviedrijā - 1

Kopš XV kongresa LAS darbojas sekojošā sastāvā:
Priekšsēdētājs Juris Poga
Priekšsēdētāja vietnieki Ervīns Timofejevs, Juris Galdiņš /LAB Kanāda/
Direktore Brigita Blumberga
Atbildīgā sekretāre Dace Priedīte

Valde:
Profesionālā likumdošana - Edgars Bērziņš, Juris Dambis, Kaspars Avotiņš
Sabiedriskās attiecības un
masu informācija - Jānis Lejnieks
Teritoriālplānošana - Andris Roze
Ainavu arhitektūra - Anita Neilande
Kultūras mantojums - Andrejs Holcmanis, Jānis Krastiņš
Starptautiskie sakari - Sergejs Ņikiforovs
Arhitektūras konkursi - Uldis Balodis, Ingurds Lazdiņš
Skates un izstādes - Dace Kalvāne
Izglītība - Jānis Briņķis
Radošo savienību padomē - Ēriks Zīle
LAB pārstāvis - Juris Zvīdris

Sertificēšanas komisija:
Edgars Bērziņš, Pēteris Blūms, Druvis Dobelis, Silvis Grīnbergs, Modris Ģelzis, Ināra Kārkliņa,
Andris Kronbergs, Anita Neilande, Visvaldis Sarma

Ētikas komisija:
Oļģerts Krauklis, Vaidelotis Apsītis, Dainis Bērziņš, Armands Bisenieks, Uģis Bratuškins,
Juris Skalbergs

Revīzijas komisija:
Gunārs Asaris, Biruta Burčika, Vija Gaida Caune, Dace Mālmeistere, Juris Pētrsons

LAS valdes darbība
Pārskata periodā notika 42 valdes sēdes, tajā skaitā vairākas ārkārtas (vidēji katru trešo-ceturto nedēļu).
Valdes sēdēs skatīts: jauno biedru uzņemšana, izglītības jautājumi, Rīgas vēsturiskā centra apbūve, likumdošanas jautājumi, sadarbības jautājumi ar pašvaldībām,organizatoriskie jautājumi, izstādes, skates, braucieni, informācijas apmaiņas nodrošināšana, semināru cikli, LAS gada darba plāni, starptautisko attiecību jautājumi, konkursu organizācija, LAS saimnieciskie, īpašumu un budžeta jautājumi, arhitektu prakses jautājumi,Ētikas un Sertificēšanas komisiju ziņojumi, personīgās lietas,Arhitektūras manifests un arhitektūras iekļaušana nacionālajā programmā “Kultūra”
Kopš 2000. gada novembra LAS valdes sēžu protokoli ir digitāli. Tas ļauj valdes darbību operatīvi atspoguļot LAS mājas lapā.
2000. gada 11. novembrī notika LAS valdes un Latvijas Zinātņu akadēmijas kopsēde par Strēlnieku laukuma apbūves problēmām
Sadarbība ar mēdijiem:
1999. gadā raidījums par gada arhitektūras saniegumiem LTV 1. programmā,
2000. gadā sižetu cikls LTV 1. programmā raidījumā “Pieturzīmes”,
2001. gadā regulāra aktuālā informācija laikrakstā“Literatūra un māksla Latvijā”,
preses konferences:
par gada skates rezultātiem,
par Strēlnieka laukuma apbūves problēmām,
par Arhitektu manifestu,
par MK noteikumu Nr. 324 grozījumiem,
par biedra izslēgšanas gadījumu,
par izstādem;
virkne intervijas LTV, LNT, Rīgas radio un atklātās vēstules presē par aktuāliem arhitektu un arhitektūras jautājumiem.
LAS piedalīšanās citos Latvijas arhitektu pasākumos:
2001. gadā Liepājā Rietumkrasta arhitektu tikšanās
2002. gadā Ventspils arhitektūras diena
LAS valdes un aktīva izbraukumi:
1999. gada vasarā Kuldīgā tikšanās ar Kurzemes un Zemgales arhitektiem
1999. gada rudenī Daugavpilī tikšanās ar Latgales un Vidzemes arhitektiem
2001. gada vasarā ”Lielā tūre” Valmiera, Rēzekne, Liepāja, Ventspils, tikšanās ar rajonu un pilsētu arhitektiem un pašvaldību pārstāvjiem
LAS organizētie arhitektu izbraukumi:
1999. gada vasarā dalība UIA kongresā Pekinā (Ķīna)
2000. gada vasarā Hanovere, EXPO 2000,
2001. gada pavasarī slēpošana Austrijā,
2002. gada pavasarī slēpošana Austrijā
2002. gada vasarā dalība UIA kongresā Berlīnē (Vācija)
LAS atbalstītie pasākumi:
Vītola regate 1999., 2000. un 2001. gadā
LAS realizētie projekti:
1999. gads apakšprogramma “Arhitektūra” ar KKF atbalstu
2002. gads izstāde “Rīgas arhitektūra. XX gadsimts” ar KKF, Rīgas domes, Aģentūras Rīga 800, Kino foto, fono, arhīva, Dekoratīvi lietišķā mākslas muzeja, firmu “Ranilla”, “RE&RE”, “Skonto būve”, “RRB”, “Knauf”, “Isover”, “Foto centrs”, “Mantojums” atbalstu.

Sertificēšanas komisija
Laikā no LAS XV līdz XVI kongresam Sertificēšanas komisija ir piešķīrusi 185 sertifikātus, tai skaitā arhitektu prakses serifikāti – 96, pagaidu sertifikāti –89. Starpkongresu laikā anulēti sertifikāti 19 arhitektiem, miruši 13 sertificēti arhitekti.
Sertifikāta atteikšanas gadījumus pārsvarā raksturo pretendenta nepietiekošais profesionālais līmenis, kā arī prakses apliecinājuma trūkums konkrētajā pieprasītajā jomā (kategorijā). Visbiežāk komisija atzīmēja pretendentu vājās Vispārīgo būvnoteikumu zināšanas un nevērību to ievērošanā, kas liecināja par nepietiekošu atbildības sistēmas izpratni.
Atskaites periodā Sertificēšanas komisijai vairāk kā iepriekšējā starpkongresu laikā nācās risināt jautājumus, kas saistīti ar konkrētām sertificēto arhitektu prakses problēmām, kā arī izskatīt sūdzības. Četros gadījumos sertificētie kolēģi tika brīdināti. Vienu reizi pie komisijas griezās prokuratūra ar uzdevumu izvērtēt sertifikāta ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu.

Ētikas komisija
Pārskatāmajā laika posmā no 1999. g. marta līdz 2002. g. aprīlim ir saņemti 12 rakstiski ieniegumi par profesionālās ētikas iespējamiem pārkāpumiem vai tos izraisošām konfliktu situācijām.
Komisija ir izskatījusi katru pieteikumu kādā no savām sēdēm, rūpīgi iepazīstoties ar lietas būtību, izanalizējot un pārbaudot katru konkrēto situāciju, uzklausot pretējo pušu viedokļus un argumentus. Viena jautājuma izskatīšanai nereti nācies komisijas sēdes sasaukt vairākkārt.
Aptuveni 50% gadījumu ir bijušas nesaskaņas vai pārpratumi starp profesionāliem arhitektiem, kurus nav bijis iespējams atrisināt tīri koleģiālā veidā, kad viena puse /vai arī abas/ saskata ētikas principu pārkāpumus un problēmas atrisinājumu grib rast ar Ētikas komisijas palīdzību.
Pēc rūpīgas faktu analīzes un abu pušu viedokļu uzklausīšanas vairumā gadījumu komisijai ir izdevies konflikta situāciju vai savstarpēju neizpratni novērst, veicinot vai panākot abām pusēm pieņemamu kompromisa risinājumu vai arī atklāti /publiski/ norādīt uz vienas puses neapstrīdamu profesionālās ētikas pārkāpumu, ja tāds ir objektīvi konstatējams.
Otrā izskatāmo jautājumu blokā galvenokārt konstatēta nespēja vai nevēlēšanās realizēt normālas arhitekta un pasūtītāja attiecības un sadarbības modeli. Šajos gadījumos izlīgumu vai pozīciju tuvināšanos panākt ir daudz grūtāk vai pat neiespējami, jo LAS Ētikas komisijas atzinumi un spriedumi var būt tikai rekomendējoši un tādēļ pasūtītājam nesaistoši. Kā piemērs teiktajam jāatzīmē ļoti sarežģītā situācija vairāku gadu garumā Daugavpilī, kur pilsētas centrā, blakus pirmskara laika vienības namam tiek atjaunota Sv. Aleksandra Ņevska kapela /bijušās katedrāles vietā/, kas ir pilsētas nozīmes kultūrvēsturisks objekts. Tā būvniecība notiek, praktiski ir notikusi, bez apstiprinātas projekta dokumentācijas. Pasūtītājs ir vienpusīgi pārtraucis attiecības ar projekta autori un veicis notikušo /faktiski nelikumīgo/ būvniecību bez pilsētas domē akceptēta projekta, turklāt vēl ar patvaļīgām atkāpēm no tā. LAS Ētikas komisijas atzinums ar ieteikumu/ 2001. g. 20.decembrī/ visām ieinteresētajām pusēm izskatīt šo problēmu samezglojumu Daugavpilī uz vietas, pilsētas būvvaldes pārraudzībā, pagaidām palicis bez atbildes un arī bez pozitīva rezultāta.
LAS Ētikas komisija uzskata, ka patreizējā arhitekta prakses ne visai skaidri formulēto pienākumu, tiesību un darbības iespēju kontekstā ētiskas dabas problēmas, zinot augošo un ne vienmēr pilnīgi dabīgo profesionālo konkurenci, var rasties arvien biežāk.
Tādēļ Ētikas komisijas vārdā aicinu katru profesionālu arhitektu būt maksimāli prasīgam pašam pret sevi un kontrolēt savu rīcību tieši no profesionālās ētikas aspekta.

Revīzijas komisija
Iepriekšējā LAS kongresā 1999. gada martā tiešās atklātās vēlēšanās Revīzijas komisija tika ievēlēta 5 cilvēku sastāvā.
Savu darbu tā veica regulāri,RK pārstāvjiem piedaloties AS valdes sēdēs un ik gadu izdarot finansiāli saimnieciskās darbības dokumentālo revīziju.Tika pārbaudīta grāmatvedības uzskaites organizācija, dokumentu noformēšanas kārtība un attiecīgā uzskaite. Veicot pārbaudes saņemta visa pieprasītā informācija un dokumenti. Pārbaužu gaitā konstatēts, ka dokumentu noformēšana un uzskaites reģistru kārtošana atbilst pastāvošai likumdošanai.

Arhitektu likums laikā no XV līdz XVI kongresam
Latvijas Arhitektu savienības valde, ņemot vērā XV kongresa rezolūciju Nr. 6 “Par arhitekta praksi”, starpkongresu laikā ir realizējusi sekojošus pasākumus “Arhitektu likuma” izstrādāšanai un pieņemšanai:
1999. gada 31martā valdes sastāvā tiek izveidota profesionālās likumdošanas un arhitektu tiesību aizsardzības darba grupa – Edgars Bērziņš, Juris Dambis, Kaspars Avotiņš.
1999. gada jūnijā likumdošanas darba grupa iesniedz valdē budžeta projektu arhitektu likuma izstrādāšanai un pieņemšanai, kurš netiek apstiprināts līdzekļu trūkuma un viedokļu dažādības dēļ.
Līdz 2000. dada oktobrim komisijas darbs vairāk vērsts uz “sabiedriskās domas” maiņu LAS valdē – tā kā dominē vairākuma viedoklis, kas par prioritāti uzskata “Būvniecības likuma” izmaiņas, nevis atsevišķa likuma radīšanu.
2000. gada decembrī arhitektu – uzņēmēju apspriede, kuras darba kārtībā ir:
“Būvniecības likuma” koriģēšanas neapmierinošie rezultāti;
“Arhitektu likuma” pamatnostādnes;
Likuma izstrādāšanas iespējamie izpildītāji;
Līdzekļu ziedošana likuma izstrādei un pieņemšanai.
2001. gada janvārī pastāvīgas LAS darba grupas izveide “Arhitektu likuma” izstrādāšanai.
2001. gada janvārī noslēgts līgums ar advokātu biroju “Grunte & Cers” par “Arhitektu likuma” izstrādi.
Līdz 2001.gada augustam darba grupā tiek izskatīti trīs advokātu biroja “Grunte & Cers” izstrādātie likuma uzmetumi, no kuriem divi tiek noraidīti, bet trešais tēžu formā izsūtīts apspriešanai.
Līdz 2002. gada aprīlim turpinās darbs pie likuma teksta.

Būvniecības likuma grozījumi
Latvijas Arhitektu savienības valde, balstoties uz XV kongresa rezolūciju Nr.5 “Par izmaiņām Būvniecības likumā”, 27.03.1999., vērsās VARAM ar lūgumu atvērt būvniecības likumu un izdarīt tajā grozījumus, kas būtu vērsti uz arhitekta prakses atzīšanu un tās definēšanu pārējo būvniecības dalībnieku vidū.
Pēc Būvniecības likuma atvēršanas LAS nākusi klajā ar sekojošām tā grozījumu iniciatīvām:
Laikā no 04.1999. sagatavots un 08.1999. iesniegts VARAM “Projektēšanas un būvniecības likums” – pēc izskatīšanas un diskusijām VARAM darba grupā tas 100% noraidīts, kā pārāk kardināls.
12.1999. LAS iesniedz VARAM grozījumus, kuri paredz iekļaut likumā arhitekta un arhitekta prakses definīciju.
2000. gada vidū tiek publicēts “Būvniecības likums” ar grozījumiem un papildinājumiem, kas izsludināti līdz 2000. gada 15. aprīlim, kurā LAS ieteiktie labojumi pilnībā vai daļēji tiek izmantoti vairāku punktu formulējumos, bet arhitekta un arhitekta prakses definīcijas netiek iekļautas.
Laikā no 08.2000. līdz 04.02.2002. vairākkārtējas tikšanās ar VARAM un Saeimas likumdošanas komisijas amatpersonām - viedokļu apmaiņa un sarakste - kā rezultātā labojumu galīgajā variantā tiek iekļauts termins “arhitekta prakse”, bet netiek iekļauta tā definīcija.
07.03.2002. būvniecības likuma grozījumi pieņemti Saeimā.

Arhitektu profesionālā attīstība – semināru cikli
LAS Sertificēšanas komisija turpina gatavošanos akreditācijai Latvijas Akreditācijas birojā, atbilstoši standarta LVS EN 45013 prasībām. Šis standarts kā kritēriju, papildus profesionālajai izglītībai un praksei, nosaka pēcdiploma mācības. Tādēļ 2000. gada sākumā LAS uzsāka regulāru semināru ciklu. Šajā laikā ir notikuši 5 semināru cikli. Kopumā ir piedāvātas 43 teorētiskās un 50 praktiskās nodarbības. Apmeklējumu skaits ir bijis mainīgs. No semināru budžeta sekmīgai nodarbību norisei LAS ir iegādājusies krēslus zālei, televizoru, ekrānu, tāfeli un kodoskopu. Semināru organizētāji - I.Kārkliņa, J.Stucis, Z.Redberga.

Starptautiskie sakari
1999.gada maijā Žurnāla “Latvijas Architektūra” prezentācija Maskavā, iepazīšanās ar Maskavas arhitektu birojiem un novitātēm.
2000. gada maijā Berlīnes Arhitektu kameras oficiāla vizīte Latvijā. Rīgas, Jūrmalas, Ventspils apmeklējums.
2001. gada jūnijā Sadarbības līguma noslēgšana starp Latvijas Arhitektu savienību un Krievijas Arhitektu savienību.
2001. gada novembrī LAS delegācijas piedalīšanās Starptautiskajā arhitektūras festivālā “Arhitektūra 2001” Maskavā.
2001. gada decembrī Sadarbības līguma noslēgšana starp LAS un Somijas Arhitektu savienību.
2002. gada janvārī Brauciens uz Tatāriju par iespējamo sadarbību Kazaņas kultūrvēsturisko pieminekļu atjaunošanā

LAS Diskusiju klubs
Diskusiju klubs organizēts ar mērķi, lai aizpildītu tukšo nišu, ko vajadzētu aizņemt pilsētbūvniecības padomēm.
Kā otrs darbības pamatprincips ir operatīvi reaģēt ne tikai uz būvniecības aktivitātēm, bet arī uz vides organizācijas problēmām un sociāli ekonomiskām sabiedrības aktivitātēm.
Noformulētas sabiedriski profesionālo organizāciju rekomendācijas tiek iesniegtas valsts pārvaldes institūcijās.
2001. gadā diskusiju klubā izskatīti jautājumi par Strēlnieku pieminekli un laukumu, Rīgas centra socioloģiskajiem aspektiem, hokeja halles Rīgā izvietošanas priekšlikumu izvērtēšanu, Mārupītes un O.Vācieša muzeja teritorijas apbūvi, stikla namu Līvu laukumā, Rīgā.
2002. gadā apspriesti jautājumi par Korporācijas ēkas Dzirnavu ielā 36 rekonstrukciju, Āgenskalna ģimnāzijas rekonstrukciju, Rātslaukumu un tā apkārtni, pilsētas zaļās zonas eksistējošo situāciju un attīstības perspektīvēm.

LATVIJAS ARHITEKTU SAVIENĪBA darbojas:
Starptautiskā Arhitektu savienība (UIA)
1999.gada 5.-9.maijam Atēnās noritēja kārtējā UIA II Reģiona konference. Pasākumu organizēja Grieķijas Tehniskā kamera un vadīja UIA prezidents , pēc tautības grieķis Vasilis Sgoutas.
Šajās konferencēs katra nacionālā Arhitektu savienība īsumā izklāsta aktuālākās problēmas Savienību darbā. Latvijas ziņojumā tika ietverts arhitektu sertificēšanas darbs, arhitektūras izglītības problēmas, Rīgas vēsturiskā Centra izbūves dažādie viedokļi, profesionālie konkursi, ikgadējais labāko arhitektūras sasniegumu konkurss, starptautiskā darbība un gatavošanās Pekinas UIA kongresam. Konferences dalībniekus detalizēti iepazīstināja ar Grieķijas Tehniskās kameras darbu, ar Grieķijas arhitektu profesionālo darbību Eiropas savienībā, gatavošanos un projektu demonstrāciju 2004.gada Olimpiskajām spēlēm Atēnās. Īpaša diskusija tika organizēta delegātu profesionālās prakses atšķirību izklāstiem attiecīgajās valstīs.Konferencē Latviju pārstāvēja – J.Skalbergs.
1999.gada 27-29.jūnijam notika UIA XXI kongress Pekinā. Kongress raksturojas ar grandioziem mērogiem : pāri par 6000 delegātiem, kurus apkalpoja 18 viesnīcas, 100 autobusi, 25 mikrobusi kā arī milzīgs drošības dienests. Atklāšana notika 10000 sēdvietu ietilpstošajā Tautas pils zālē, bet turpmāko dienu sēdes notika Konventa centra zālē.
Kā pieņemts UIA kongresos, vairāki ievērojamākie pasaules arhitekti nolasīja savus referātus, starp tiem Kenneth Frannton, Jean Nouvel, Alvaro Sisa, Charles Corren, Kenneth Yeang un citi. Plaša darbība izvērsās semināros, diskusijās. Plašas un daudzpusīgas izstādes, ekskursijas, vēsturiskā arhitektūra, apkārtējā vide un tauta ar savu unikalitāti papildināja kongresa darbu.
Kongresa noslēgumā pieņēma “Pekinas hartu”, kurā teikts, “mēs atspoguļojam pagātni, lai novērtētu tagadni un formētu apzinātu darbības plānu cilvēces labākai dzīvei 21.gadsimtā.
Par UIA prezidentu atkārtoti tika ievēlēts Vasilis Sgoutas, par UIA II Reģiona viceprezidentu Rumānijas pārstāvis Aleksandrs Beldimans.
Lielā pasākuma nobeigumā Latvijas pārstāvji izvēlējās piedalīšanos 7 dienu ekskursijā, kurā tika apskatīta Pekina, Ksiaņa, Guilina, Šeņdžeņa un Čuhaia.
Latviju kongresā pārstāvēja: R.Bula, A.Marinska, J.Lejnieks un J.Skalbergs.
2000.gada 19.oktobra UIA II Reģiona konferencē Bukarestē nepiedalījās neviens no BASA pārstāvjiem. Galvenais iemesls- finansiālās problēmas saistītas ar nesamērīgi dārgu lidojuma cenu.
2001. gada 7.- 10.decembrim sasaukta UIA II Reģiona konference Stambulā. Konferences saturs galvenokārt bija veltīts UIA kongresam Berlīnē, kas notiks 2002.gadā no 23.līdz 26.jūlijam, kā arī nākošajam kongresam, kas iecerēts Stambulā 2005.gadā. Konferencē piedalījās neparasti liels dalībnieku skaits – 47 arhitekti no 21 valsts. Latviju pārstāvēja J.Poga un J.Skalbergs.
Viena no konferences vadošajām tēmām bija arhitektu profesionālā un sociālā atbildība, atbildība pret klientu, pret lietotāju un sabiedrību, tajā pašā laikā garantējot arhitekta profesionālo pakalpojumu aizsardzību ar valsts regulācijas formām. Īpaša vērība tika pievērsta ACE sagatavotai un izdotai “Baltai grāmatai”, kurā detalizēti formulēta un izklāstīta arhitekta profesija un kuru ieteikts tulkot visu valstu valodās.
Konferences dalībnieki pārsteidzoši aizrāvās ar arhitekta profesijas analīzi, mēģinot formulēt sen dzirdētus viedokļus, kas tad ir arhitekts un kas ir arhitektūra. Visai aktīvi tika pielietots izteiciens “mazāk estētikas, vairāk ētikas”, to attiecinot uz arhitektu praksi.
J.Skalbergs savā ziņojumā sniedza raksturojumu par Latvijas valsts stāvokli pēc 10 gadu valstiskās atjaunošanas un Latvijas Arhitektu savienības darbību pēdējo gadu laikā.
UIA I Reģiona vadītājs Vācijas arhitekts Andreas Hempels uzstājās ar pagaru ziņojumu par arhitektūru filozofiskā ievirzē un informāciju par Vācijas gatavošanos UIA Berlīnes kongresam. Viņš arī pretendē uz UIA prezidenta titulu nākošajās vēlēšanās Berlīnē.

Baltijas Arhitektu savienību asociācija (BASA)
2000.gada 4.februārī Rīgā pulcējās Baltijas valstu Arhitektu savienību pārstāvji. Sanāksmes galvenais uzdevums bija prezidentūras maiņa, kas pēc BASA statūtiem rotācijas kārtībā mainās ik pēc trim gadiem. Šajā tikšanās reizē Lietuvas Arhitektu savienība nodeva savas darbības pilnvaras Latvijas Arhitektu savienībai.
Par BASA prezidentu uz 3 gadiem tika ievēlēts Juris Skalbergs, par viceprezidentiem no Lietuvas Arhitektu savienības –Vitautas Dičius, no Igaunijas Kalle Vallevoogs un Latvijas – Juris Poga.
Galvenās sanāksmes laikā tika apspriestas tēmas par UIA iemaksu stāvokli, profesionālās informācijas apmaiņu starp Baltijas valstu arhitektu savienībām, BASA interneta lappuses veidošanu, arhitektūras periodikas apmaiņu,starptautisko konkursu organizēšanas problēmām un risinājumiem, informācijas apmaiņu par arhitektu izglītības sistēmām Baltijas valstīs.
Sanāksmes dalībnieki piedalījās arī BASA ietvaros veidotajā Baltijas valstu arhitektūras izstādes atklāšanā Pēterbaznīcas telpās. Izstādi formēja Lietuvas arhitektu savienība, kas pēc savas prezidentūras darbības plāna to organizēja Viļņā 1999.gada rudenī un tagad to eksponēja Rīgā.
Sanāksmē piedalījās : no Lietuvas – L.Tuleikis, G.Čaikovskas, A.Treiniene,
no Igaunijas – K.Vallevoogs, A.Poime,
no Latvijas – J.Poga, J.Krastiņš, E.Timofejevs, D.Kalvāne, J.Skalbergs.
2001.gada 10.janvārī J.Poga un J.Skalbergs ieradās Varšavā, lai novērtētu Polijas piedāvājumu Baltijas valstu arhitektiem piedalīties Venēcijas bienālē. Tikšanās notika Modernās mākslas galerijā, kurā sniedza detalizētu informāciju par bienāles statusu, iespējām un problēmām. Izvērtējot piedāvātos apstākļus, kā arī augstos izdevumus ekspozīcijas sagatavošanā, izstādīšanā un apsaimniekošanā, nolēma neizmantot šo Polijas piedāvājumu, kuras rīcībā gan ir bezmaksas paviljons, bet kurā jāveic vēl nopietns kosmētiskais remonts, elektroinstalācijas nomaiņa un citi eksponēšanai nepieciešamie pasākumi.
2001.gada 25.maijā kārtējā BASA sanāksme noritēja Rīgā.Galvenās apspriedes tēmas bija par UIA gadskārtējām iemaksām, vadoties no iecerētām izmaiņām, kas varētu tikt pieņemtas Berlīnes kongresā,arhitektūras mantojuma materiāla sagatavošanu un tā iekļaušanu UIA interneta lappusē, UIA Darba programmām un kritisko attieksmi pret tām, ierosinājumu piedalīties Rīgas 800 gadu jubilejas svinībās,Vispasaules arhitektūras dienas svinēšanu 2.oktobrī, “Balto grāmatu”, Miss van der Rohe starptautisko konkursu un tā kritisko vērtējumu, BASA arhitektūras izstādi Rīgā, 2002.gadā.
Darbā piedalījās:-no Lietuvas - Vitautas Dičius,Linas Tuleikis, Alge Treiniene,
-no Igaunijas – Kalle Vallevoogs, Andres Poime,
-no Latvijas- Juris Poga, Jānis Krastiņš, Ervīns Timofejevs, Dace Kalvāne, Juris Skalbergs.
2001. gada 2.un 3.decembrī BASA sanāksme notika Ventspilī. Šī pilsēta tika izvēlēta kā vieta, kas var lepoties ar īpašiem sasniegumiem būvniecībā, pilsētas sakoptībā un arhitektūrā. Sanāksmes laiks tika papildināts ar Ventspilī organizēto arhitektu ziemas balli atjaunotās Ventpils pils telpās.
BASA sēdes tematika aptvēra gatavošanos UIA 2002.gada kongresam Berlīnē, iespējamā katras Arhitektu savienības 7,5m2 bezmaksas ekspozīcijas stenda izmantošanu kongresam veltītā izstādē, piedalīšanos UIA II Reģiona konferencē Stambulā, viedokļu apmaiņu par problēmām lokālās Arhitektu savienībās, (kā viena no tām – būvniecības patvaļa un detālplānojuma aizkavētā izstrādāšana), kopējas BASA izstādes organizēšanu Rīgā 2002.gada aprīļa beigās, iestāšanos ACE – Eiropas Arhitektu padomē.
Igauniju pārstāvēja Kalle Vallevoos, Andres Poime, Lietuvu – Linas Tuleikis, Latviju – Juris Poga un Juris Skalbergs.

Latvijas Radošo savienību padome
LAS valdi Radošo savienību padomē pārstāvēja Ēriks Zīle. Regulāri piedaloties LRSP sēdēs , tika apspriesti jautājumi, kas saistīti ar Valsts finansējumu radošām savienībām, Ministru kabineta balvu sadali, Valsts finansējuma palielināšanu Kultūrkapitāla fondam, mūža stipendiju piešķiršanu radošo profesiju pārstāvjiem, nodokļu likmēm, sadarbību ar politiskajām partijām, aktualitātēm Nacionālās programmas Kultūra ietvaros, jaunu biedru uzņemšanu u.t.t.

LATVIJAS ARHITEKTU SAVIENĪBAS biedri piedalās arī citu radniecīgu organizāciju darbā:
Reģionālā Arhitektūras akadēmija
1993. gadā dibinātā Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmija (LRAA) savas aktivitātes attīsta ciešā sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāti. Pēc LAS XV kongresa 1999. gadā notikušas piecas LRAA sanāksmes. Tajās izskatīti jautājumi par kultūras mantojumu mūsdienu arhitektūras aktualitāšu kontekstā, par arhitektu sertifikācijas problēmām un apmeklēta Valdemāra centra jaunbūve. LRAA goda locekļa diploms pasniegts arhitektam Vilfrīdam Turkam (Brēmene,Vācija). 1999. gada pilnsapulcē par LRAA prezidentu atkārtoti ievēlēts profesors Ivars Strautmanis
2000. gadā notikušas astoņas sanāksmes. Apmeklētas jaunbūves Krasta ielā un Rātslaukumā.Noslēgts sadarbības līgums starp LRAA un Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA). Par LRAA Goda locekli ievēlēts inženieris Guntis Bole ( Ņūdžersija, ASV), kuram pēc LRAA ieteikuma 2001. gadā piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis un RTU Goda doktora grāds. Noturēta sanāksme ar Krievijas Arhitektūras un Būvzinātņu akadēmijas prezidenta A.Kudrjavceva piedalīšanos 15. novembrī noorganizēta arhitekta profesora O.Tīlmaņa 100. dzimšanas dienai veltīta LRAA un LZA kopsēde.
2001. gadā notikušas sešas sanāksmes. Apmeklēta viesnīca “Reval Hotel Latvia”, Brīvības pieminekļa restaurācijas darbi, kokapstrādes uzņēmums “BSW”un restaurētā ēka Rīgā, Elizabetes ielā 10b. Notikusi projekta “Rīgas centra vīzija 2020”analīze un apspriešana.Par LRAA Goda locekli ievēlēts Krievijas Arhitektūras un Būvzinātņu akadēmijas prezidents A.Kudrjavcevs.
2001. gada pilnsapulcē par LRAA prezidentu atkārtoti ievēlēts profesors Ivars Strautmanis. Par LRAA Goda locekli ievēlēts LZA prezidents Jānis Stradiņš.

DOCOMOMO
VI konferencē Brazīlijā piedalījās Latvijas DOCOMOMO Nacionālās
darba grupas koordinators J.Krastiņš un locekļi J.Lejnieks, Z.Redberga un V.Holcmane.
2000. gadā publicēts starptautisks DOCOMOMO pieminekļu reģistrs, kurā 16 lpp veltītas Latvijai.

UNESCO
2000. gada janvārī J.Krastiņš veica starptautiskā eksperta darbu, novērtējot pasaules kultūras mantojuma sarakstam nominēto ŠrēderesRitvelda namu Utrehtā (Nīderlandē).

Par arhitektūras tematiku laikā no 1999.-2002.g. izdotās grāmatas
-Antenišķe A., Banga V., Krastiņš J., Lejnieks J. u.c. Rīgas arhitektūra. Stili. Ēkas. Interjeri XXI gadsimtā. – Rīga:Jumava, 2000. – 175 lpp.
-Arhitektūra un Būvzinātne. Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti. – Rīga: RTU, 2000.- 2. sērija, 1. sējums. – 132 lpp.
-Arhitektūra un Būvzinātne. Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti. – Rīga: RTU, 2001.- 2. sērija, 2. sējums. – 206 lpp.
-Bākule I. Rātsnami Latvijas pilsētās. – Rīga: Zinātne, 2001. – 228 lpp.
-Briņķis J.,Buka O. Teritoriālā plānošana un pilsētbūvniecība. Mācību grāmata. – Rīga: Rīgas Tehniskā universitāte, 2001. – 219 lpp.
-Holcmanis A. Rīga: ceļvedis. – Rīga: Jumava, 2000. – 101 (3) lpp.
- Krastiņš J. Jugendstil in der Baukunst Rigas. Katalog der Ausstellung. – Riga: Jumava, 2001. – 64 S. (Vācu val.)
-Krastiņš J. Rīga. 20.gadsimta arhitektūras karte. Architectural Map of the 20th Century. Architektonische Stadtkarte des 20. Jahrhunderts. – Rīga: Valsts zemes dienests, 2001. (Latviešu, angļu un vācu val.)
-Krastiņš J. Rīgas arhitektūras meistari. – Rīga: Jumava, 2002. – 356 lpp. (Latviešu un angļu val.)
-Krastiņš J. Rīgas Rātslaukums. Pagātne. Tagadne. Nākotne. – Rīga: Madris, 2000. – 48 lpp. (Latviešu un angļu val.)
-Krastiņš J., Mucenieks E. Rīgas Latviešu biedrība. – Rīga: Madris, 2002. – 56 lpp. (Latviešu un angļu val.)
-Kultūras mantojums Aizkraukles novadā (sast. J. Zilgalvis). – Rīga, 2001. - 199 lpp.
-Latvijas Nacionālā opera (sast. L.Markova). – Rīga: Jumava, 2000. – 302 lpp.
-Lejnieks J., Banga V. Rīgas laiks attēlos. – Rīga: Zvaigzne ABC, b.g. – 288 lpp.
-Zilgalvis J. Latvijas pērles. Kultūrvēsturisks ceļvedis pa 40 skaistākajām Latvijas pilīm un muižām. – Rīga: AGB, 2000. – 288 lpp.
-Rīgas arhitektūra (sast. Lejnieks J.).-Rīga, Jumava 2000.-175 lpp.
Blūms P, Dirveiks I. un autoru kol. Koka Rīga.-Rīga:Latvia Nostra, Neputns,2001.-244 lpp.
Lazdiņš I. un autoru grupa Lielā būvniecības grāmata.-Rīga:Jumava,2002.

IZSTĀDES:
Arhitektu namā
1999.gadā
- Anitas Melderes gleznu izstāde “Zils”
- Cēsu starptautiskā plenēra izstāde “Eiropas akvareļmākslinieki ierosina”
- Maskavas mākslinieces Marinas Afanasjevas izstāde “Latvijas plenēra darbi”
- Arhitektūras projektu izstāde kongresam
- Arhitekta Bruno Artmaņa izstāde “Portreti”
- Rīgas dzelzceļa stacijas konkursa I kārtas projektu skate
- MD’99 “Arhitektu un mākslinieku akvareļi”
- Vladimira Pirha dizaina studijas datorgrafikas darbu izstāde
- Uģa Mežavilka piemiņas izstāde
- Rīgas dzelzceļa stacijas konkursa II kārtas projektu skate
- Kurta Fridrihsona piemiņas izstāde “Ritmi”,60-to gadu darbi
- Mākslinieces Lilitas Līces gleznu izstāde
- Agris Dzilna – datorgrafika
- S.Sīles organizētā izstāde “Dr. Kalns un viņa līdzdomātāji”
2000. gadā
- 1999.gada labāko darbu skate Latvijas arhitektūrā
- Georga Barkāna tekstils
- Mildas Šaltiņas akvareļi
- Arhitekta Ivara Bumbiera zīmējumu izstāde “Pilsētas ainava”
- MD’2000 “Arhitektu un mākslinieku akvareļi”
- Vladimira Pirha dizaina studijas datorgrafikas darbu izstāde
- Ingrīdas Žagatas keramikas izstāde “Vikingu laiks” un Georga Barkāna tekstils
- Arhitekta Bruno Artmaņa akvareļi “Ainava”
- Maijas un Zanes Bērziņu darbu izstāde “Odaliskas čum un mudž” (gleznas un tekstils)
- “Fabrikas 34” izstāde “Portreti X kundzes lirikai”
- Triangula bastiona konkursa projektu skate
- Arhitekta Jāņa Gintera darbu izstāde “Gadalaiki”
- Georga Barkāna akvareļi un autortehnikas darbi
- “Podnieku skola klusajam laikam” keramikas izstāde
2001. gadā
- RTU AF studiju projekti
- Čehu vēstniecības organizēta izstāde “Jirži Kolāža kolāžas un viņ laikabiedru darbu izstāde”
- 2000. gada labāko darbu skate Latvijas arhitektūrā
- MD’2001 “Arhitektu un mākslinieku akvareļi”
- Vladimira Pirha dizaina studijas datorgrafikas darbu izstāde
- Arhitekta Jāņa Vilciņa piemiņas izstāde
- Harija Blunava darbu izstāde “Saulē un vējā”
- Viļņa Auziņa fotoizstāde “Jūgendstila arhitektūras fragmenti”
- Arhitekta Ilmāra Paegles projektu izstāde
- “Saules akmens” organizētā projektu konkursa “Ķīpsalas biznesa centrs” skate
- Ilgvara Zalāna gleznas “Ainava IR”
- LKF kopas “Podnieku skola” izstāde Ziemassvētkiem
2002. gadā
- RTU AF diplomdarbu izstāde
- Mihaila Pirta izstāde “Rīga un Kijeva fotogrāfijās”
- 2001.gada labāko darbu skate Latvijas arhitektūrā
- Arh. Daigas Kušķes, Initas Zellītes un Aigara Kušķa fotoizstāde “Mirklis Īrijā”
- MD’2002 “Arhitektu un mākslinieku akvareļi”

Latvijas Arhitektūras muzejā
1999. gadā
- Laimonis Ēriks Tīkmanis. Arhitektūra
- Prāts un jūtas. Pēteris Bērzkalns un Aleksandrs Birzenieks (kuratore V. Banga)
- “Vieta, kuras nav. Liepājas utopiste (kuratori O. Redbergs, Z. Redberga)
2000.gadā
- “Brīnišķīgo projektu biroja darbi 1992-1999. 2.sērija “EXPO Hannovere-Rīga 2000”.
- Ivara Bumbiera izstāde Nepārtrauktā dienasgrāmata (kuratore V. Holcmane)
- Eižens Laube. Nacionālais romantisms. 1901-1912 (kurators J. Lejnieks).
- biroja ”Arhis” izstāde” 11+4”
- izstāde Arhitekts Aleksandrs Klinklāvs.
- Rīgas mākslas skolas un Zviedru institūta izstāde “Arhitektūra. Bērni. Identitāte”
- Rīga, kura nav. Smilšu ceļš-Pēterburgas-Aleksandra-Brīvības-Ādolfa Hitlera-Ļeņina- Brīvības iela (kurators J. Lejnieks, foto A. Siliņš)
2001. gadā
- Jūgendstila ceļš Eiropā (kurators J. Krastiņš)
- OM. Okupācijas muzejs. Vieta un laiks (kuratori Z. Redberga, V. Holcmane)
2002.gadā
- Sentimentālas atmiņas par Skandināviju un arhitektūru. Arhitekta un diplomāta Jāņa Dripes ceļojumu fotogrāfijas no 1996-2001.

Pēterbaznīcā
1999. gadā:
- RTU Arhitektūras fakultātes diplomprojekti
2000. gadā:
- Baltijas valstu arhitektūra
- Zviedrijas arhitektūra
2000. gadā
- RTU Arhitektūras fakultātes diplomprojekti

Lietišķi dekoratīvās mākslas muzejā
2001. gada augustā-septembrī LAS veltījums Rīgas 800 gadu jubilejai – izstāde “Rīgas arhitektūra. XX gadsimts”.

Zilās Gvardes noliktavā
2001. - 2002.gadā
- projektu un Arhitektūras fakultātes studentu darbu izstāde.- Rātslaukuma un tā apkārtnes arhitektūras aktualitātes.

Prof. J. Krastiņa izveidotā izstāde Rīgas jūgendstila arhitektūra eksponēta:
1999. gadā Valsts Mākslas muzejā Rīgā;
2000. gadā Stokholmā (Zviedrijā);
2001. gadā Rīgas Juridiskajā augstskolā, Tallinā (Igaunijā) un Lisabonā (Portugālē);
2002. gadā Porto (Portugālē).

Ar LAS dalību organizēti konkursi:
1999 -Slēgts konkurss par labāko starptautiskās lidostas “Rīga” pasažieru termināla konkursa projektu piedāvājumu.
Uzvarētājs -birojs “Arhis”.
-Atklāts konkurss par labāko Latvijas Expo 2000 paviljona projektu Hannoverai. Uzvarētājs -“Brīnišķīgo projektu birojs”.
-Atklāts konkurs par labāko Rīgas Kurzemes rajona administratīvā centra projektu,
Uzvarētājs–Rīgas domes attīstības departaments vēl nav paziņojis rezultātu.
-Atklāts konkurss par labāko Rīgas centrālās stacijas un laukuma rekonstrukcijas projektu “Stacijas laukums XXI gadsimtā.
Uzvarētājs -birojs “Zenico projekts”.
-Atklāts konkurss par labāko savrupmāju rajona Babītes pagastā pie Beberbeķu meža detālā plānojuma priekšlikumu.
Uzvarētājs – “Arhitektes Lilijas Saško birojs”
-Konkurss “Lineārā centra spēles” Ventspilī
2000 -Konkurss “Lineārā centra spēles” Ventspilī
-Atklāts konkurss par labāko Kultūras un tirdzniecības centra priekšlikumu kvartālā pie stacijas laukuma.
Uzvarētājs -birojs “Zenico projekts”.
-Atklāts konkurss par Latvijas eksponāta-dzīvojamās ēkas projektu European village apbūves kompleksam Malmē, Zviedrijā.
Uzvarētājs –birojs “5.Princips”
-Atklāts konkurss - ”Triangula bastions – sabiedriska ēka ar autostāvvietām”, beidzies bez rezultāta,
-Atklāts konkurss par Cēsu Tirgus labāko projektu.
Uzvarētājs -birojs “U. Pīlēna birojs”
2001 -Atklāts konkurss par labāko skiču projektu Tirdzniecības un pakalpojumu centram kvartālos starp Kalēju, 13.Janvāra,Rīdzenes ielām un Rīdzenes, 13.Janvāra un Kalēju ielām.
Uzvarētājs -birojs “Legzdiņš un partneri”
-Slēgts konkurss par detālplānojumu un mazstāvu apbūvi Mārupē.
Uzvarētājs – birojs”Rigers”.
-Atklāts konkurss par labāko Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes ēkas projektu.
Uzvarētājs -birojs “Arhis”.
-Par autonovietnes ēkas rekonstrukciju Republikas laukumā
Uzvarētājs – “Vincents”
-Atklāts konkurss par labāko Daudzfunkcionālā darījumu centra Ķīpsalā skiču projektu.
Uzvarētājs – biroji “Zenico projekts” un “Tectum”
2002 -Atklāts konkurss par labāko Ventspils pilsētas un rajona policijas pārvaldes ēkas projektu.

Arhitektūras izglītība un zinātne
Rīgas tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē (dekāns as.prof., Dr. arch. J. Briņķis) studentu apmācību realizē divas katedras – Arhitektūras un pilsētbūvniecības (vadītājs prof., Dr. habil. arch. I. Strautmanis) un Tēlotājas mākslas (vadītājs doc., Mgr. art. V. Grišins), kā arī Arhitektūras vēstures un kultūras pieminekļu restaurācijas profesora grupa (vadītājs prof., Dr. habil. arch. J. Krastiņš).
Fakultātē par mācībspēkiem strādā arī prof., Dr. arch. O. Buka, prof., Dr. habil. arch. J. Trušiņš, prof.v.i., Dr. arch. G. Asaris, doc., Dr. arch. J.Zilgalvis, 8 arhitektūras zinātņu maģistri, kā arī vairāki lektori, asistenti un praktizējoši arhitekti (darbu savienošanas kārtībā). Kopējais pilnas slodzes mācībspēku skaits fakultātē ir 12.
Katru gadu fakultātē uzņem 40 studentus. 20 studentu apmācību sedz valsts budžets, bet 20 mācās par pilnu mācību maksu (Ls. 800.- gadā). 2001./02. mācību gadā pabeigta pilnīga pāreja uz jaunajām 5,5 gadu studiju programmām. Pēc pirmā, 3,5 gadu ilgā apmācības cikla studenti, aizstāvot atbilstošu studiju darbu, iegūst akadēmisko arhitektūras bakalaura grādu. Turpinot studijas vēl 2 gadus un aizstāvot diplomprojektu, studenti iegūst profesionālo arhitekta diplomu.
Diplomēti arhitekti var vēl 1,5 gadus mācīties maģistrantūrā un iegūt arhitektūras maģistra zinātisko grādu. Arhitektūras maģistri, apgūstot doktorantūras studiju programmu un Arhitektūras fakultātes Promocijas padomē (priekšēdētājs prof., Dr. habil. arch. J. Krastiņš). aizstāvot promocijas darbu, var iegūt arhitektūras doktora zinātnisko grādu. Visas četras Arhitektūras fakultātes studiju programmas pēc starptautiskas ekspertīzes un apstiprināšanas Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Akreditācijas komisijas sēdē 2001. gada 6. jūnijā (lēmums Nr. 334) ir akreditētas uz 6 gadiem (maksimālo valsts akreditācijai paredzēto laiku).
1999. gadā profesionālās kvalifikācijas diplomu Arhitektūras fakultātē, mācoties pēc pilnu 5 gadu studiju programmām, ieguvuši 21, bet 2000. gadā – 24 arhitekti. 2002. gadā, mācoties pēc pilnu 5,5 gadu studiju programmām, profesionālo kvalifikāciju ieguvuši 22 arhitekti.
1999. gadā arhitektūras maģistra zinātisko grādu ieguvuši 1, 2000. gadā – 4, 2001. gadā – 6 un 2002. gadā – 1 arhitekts. 1999. gadā Arhitektūras fakultātes promocijas padomē aizstāvējuši promocijas darbu un ieguvuši arhitektūras doktora zinātisko grādu arhitekti G. Asaris (darba tēma – “Rīgas pilsētbūvnieciskā attīstība 20. - 21. gs. mijā”) un A. Ziemeļniece (darba tēma – “Zemgales lauku kultūrainavas transformācijas procesi”). 2001. gadā par asociēto profesoru ievēlēts Dr. arch. J. Briņķis.
Kopš 1992. gada katru gadu viens Arhitektūras fakultātes students par sekmēm mācībās, augstā līmenī izstrādātiem kursa projektiem un patstāvīgu zinātnisko darbu saņem Bunta Boles balvu 2000USD vērtībā (Guntis Bole ir latviešu inženieris-ģeodēzists, strādā Ņūdžersijā, ASV). Par Gunta Boles balvas laureātu 1999. gadā kļuva Z. Karpova, 2000. gadā – I. Šmits un 2001. gadā – R. Riekstiņš.
Metodiskais darbs
2000. gadā Arhitektūras fakultātē izstrādāti un publicēti ”Metodiskie norādījumi akvarelēšanā”, “Metodiskie norādījumi zīmēšanā”, “Metodiskie norādījumi skulptūrā”, “Metodiskie norādījumi grāmatu grafikā”, “Metodiskie norādījumi arhitektūras grafikā un estētikā”, “Telpiskās vides silueta un plastiskās uzbūves vizualizācija (vizuālā prognostika). Metodiskie norādījumi arhitektūras specializācijā”, “Arhitektoniski telpisko faktoru loma reģionālo vides teritoriālplānojumu un detālplānojumu izstrādāšanā. Metodiskie norādījumi arhitektūras specializācijā” u.c. mācību metodiskie materiāli.
2001. gadā izdoti “Metodiskie norādījumi arhitektūras projektēšanā bakalaura studiju programmā”, “Metodiskie norādījumi bakalaura darba izstrādāšanai”, “Metodiskie norādījumi maģistra darba izstrādāšanai”, “Metodiskie norādījumi diplomprojekta izstrādāšanai” u.c. Pastāvīgi tiek papildināts mācību metodisko līdzekļu (diapozitīvu u.c.) fonds. Pateicoties vairāku privātpersonu (stud. R.Sekste, arh. P.Ratass, arh., prof. M.von Gerkans, arh. U.Bratuškins, arh. I.Pumpurs, arh. E.Janišs, arh. prof. A.Siksna, arh., prof. S.Grava, arh. R.Mineats, arh. S.Levāne u.c.) ziedojumiem, ar vērtīgiem izdevumiem izdevies papildināt Fakultātes metodisko bibliotēku, bet pateicoties TEMPUS programmas sadarbības līgumam ar Milānas, Barselonas un Briseles augstskolām, kā arī RTU atbalstam, Arhitektūras fakultātē iekārtota datorklase ar 10 darba vietām.
Akadēmiskie uzdevumi arhitektūras projektēšanas apmācības kursā tiek regulāri savietoti ar reālās projektēšanas aktualitātēm. Izstrādāti projekti Zaķumuižas skolas paplašināšanas, Jūrmalas eksperimentālās skolas, Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltnes smailes atjaunošanas, Burtnieku pagasta viesu nama “Rīti” paplašināšanas, Aiviekstes pagasta teritoriālais plānojuma, Pļaviņu pilsētas attīstības koncepcijas, Krāslavas pilsētas centra detālplānojuma, Salaspils centra detālplānojuma korekcijas, Rīgas centrālās daļas Daugavas kreisā krasta silueta attīstības analīzes, Turku pagasta teritoriā plānojuma, Rožupes pagasta teritoriālā plānojuma, Strēlnieku laukuma apbūves priekšlikumu, Rīgas centrālās daļas kvartālu rekonstrukcijas /12 kvartāli/, Andrejsalas attīstības koncepcijas u.c. projekti.
Sadarbība ar citām augstskolām un zinātniskajām institūcijām
Arhitektūras fakultātei ir sadarbības līgumi ar vairākām ārzemju augstskolām, tiek izstrādāti kopīgi projekti ar arhitektūras skolām Itālijā, Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā u.c. Fakultātē profesiju apgūst arī vairāki studenti no Tuvo austrumu un Eiropas zemēm.
Dažādu sadarbības programmu ietvaros 2000., 2001. un 2002. gadā Milānas Politehniskajā institūtā ir studējuši 3, Lundas universitātē – 5, Frankfurtes pie Mainas Valsts Štēdelskolā – 1, Brēmenes universitātē – 1, Orhusas universitātē – 1 un Štutgartes universitātē – 2 AF studenti. 2001.gadā Milānas Politehniskajā institūtā stažējies lekt.U.Bratuškins.
Kopš 1992. gada profesors J.Krastiņš ir starptautiskās DOCOMOMO (Documentation and Consrvation of Monuments, Sites and Neighbourhoods of the Modern Movement) organizācijas Latvijas nacionālās darba grupas koordinators. Kopā ar Z.Redbergu sagatavota nodaļa par Latviju izdevumā The Modern Movement in Architecture. Selections from the DOCOMOMO Registers. – Rotterdam: 010 Publishers, 2000. – p. 169-176 (angļu val.). J.Krastiņš, Z.Redberga, J.Lejnieks un V.Holcmane 2000. gada septembrī piedalījās 6. Starptautiskajā DOCOMOMO konferencē Brazīlijā, Brazīlijā.
Kopš 1993. gada RTU Arhitektūras fakultāte ir Eiropas plānošanas skolu asociācijas (AESOP) locekle. 2000.gada vasarā vasarā prof. J. Trušiņš piedalījās XIV AESOP kongresā Brno, Čehijā, bet 2001.gada vasarā – XV AESOP kongresā Šanhajā, Ķīnā.
Fakultātē kopā ar Milānas un Barselonas Politehniskajiem institūtiem, Briseles “La Chambre" Arhitektūras skolu un Lundas universitāti “Tempus - Phare” programmas ietvaros veikts pētījums URBALT par Rīgas transporta attīstības jautājumiem (programmas noslēgums 2000.g.).
J. Krastiņš, Z. Redberga un A. Antenišķe piedalās kā Latvijas pārstāvji Eiropas projektā Reseau/Art Nouveau Network un ir sagatavojuši materiālus par Rīgu, kas ievietots šī projekta mājas lapā internetā, kā arī publicēts atsevišķā izdevumā (Riga. Latvia. Historic overview // Art Nouveau in Europe today. A general appraisal. – Brussels: Résseau Art Nouveau Network, 2000. – pp. 150-153, 155-157; angļu val., paralēls izdevums franču val.)
J. Krastiņš kā UNESCO/ICOMOS eksperts 2000.gada janvārī deva slēdzienu par Šrēderes namu Utrehtā, Holandē, kas bija nominēts iekļaušanai pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
J. Krastiņš 2000.gada februārī un martā saskaņā ar LZA un Taivānas Nacionālās zinātnes padomes līgumu nolasījis lekciju kursus par Eiropas mākslas un arhitektūras vēsturi Juan-Ze un Čung-Juan universitātēs Čong-Li, Taujenā (Taivānā). 2000. gada janvārī viņš bijis arī vieslektors Karaliskajā Mākslas akadēmijā Stokholmā, Zviedrijā, 2001.gada jūnijā – Dienvidportugāles arhitektu asociācijas namā Lisabonā un Valsts Štēdelskolā Frankfurtē pie Mainas, Vācijā, bet novembrī - Frankfurtes pie Mainas pilsētplānošanas pārvaldē un Vācbaltiešu novadniecībā Darmštatē, Vācijā.
Zinātniskais darbs
Arhitektūras fakultātes doktorantūrā no 1999. līdz 2002. gadam mācījušies 9 doktoranti. 2 no tiem izstrādājuši promocijas darbu 75% apjomā un saņēmuši apliecību par teorētiskā kursa beigšanu, 2 darbu aizstāvēšana paredzēta 2002.gadā, bet studijas turpina 2 doktoranti.
Regulāri notiek studentu un mācībspēku zinātniskās konferences. Tiek publicēts RTU zinātnisko rakstu krājums “Arhitektūra un Būvzinātne”. 2000. un 2001. gadā iznācis 1. un 2. sējums.
Fakultātē tiek strādāts pie divām Latvijas Zinātnes padomes finansētām zinātnisko pētījumu tēmām – “Rīgas vēsturiskās apbūves izpēte un novērtējums” (grants 01-0570; vadītājs prof. J.Krastiņš) un ”Latvijas lauku apdzīvoto vietu centru arhitektoniski telpiskā transformācija”(grants 01-0568; vadītājs as.prof. J.Briņķis).
Radošās aktivitātes
Arhitektūras fakultāte kopā ar Latvijas reģionālās arhitektūras akadēmiju (LRAA) regulāri piedalās arhitektūras un pilsētbūvniecības projektu apspriedēs un organizē arhitektūras izstādes. Pēterbaznīcā un LAS namā 1999.-2002. gadā notikušas 3 diplomprojektu izstādes. Prof. J. Krastiņa izveidotā izstāde “Rīgas jūgendstila arhitektūra” 1999.gadā eksponēta Valsts Mākslas muzejā Rīgā, 2000. gadā Zviedrijā (Stokholmā), 2001. gadā Rīgas Juridiskajā augstskolā, Igaunijā (Tallinā) un Portugālē (Lisabonā), bet 2002. gadā vēlreiz Portugālē (Porto). J. Krastiņa izveidotā izstāde “Jūgendstila ceļš Eiropā” 2001. gadā eksponēta Latvijas Arhitektūras muzejā. Zilās Gvardes noliktavā no 2001.gada decembra līdz 2002.gada februārim bija sarīkota LRAA un SIA “Rīgas nami” organizētā Arhitektūras fakultātes studentu darbu izstāde “Rātslaukuma un tā apkārtnes arhitektūras aktualitātes”.
Arhitektūras fakultātes Tēlotājas mākslas katedras pedagogiem 1999.-2001.gadā bijušas 6 personālizstādes (pa divām S. Meškonei, J. Pansovam un M. Lielmanim), viņi piedalījušies 8 starptautiskās mākslas darbu izstādēs (D. Baumane, V. Grišins un I. Nātriņa) un 16 grupu izstādēs.
Dalība starptautiskās konferencēs un semināros
1999. gada septembrī starptautiskā zinātniskā konference Documentation and Conservation of Wooden Towns Tallinā, Igaunijā. A.Antenišķe nolasījusi referātu “Renovation of Slab Block Areas from 1960 till 1970’s” (angļu val.).
1999. gada oktobrī starptautiskā zinātniskā konferencē L’Ecole de Nancy and the decorative arts in Europe Nansī (Francijā). J.Krastiņš nolasījis referātu “Art Nouveau in Riga” (angļu val.).
1999. gada novembrī starptautiskais Eiropas Padomes projekta European Information Network on Cultural Heritage Policies (HEREIN) seminārs Budapeštā, Ungārijā. Piedalījusies Z.Redberga.
2000. gada maijā Berlīnes Pilsētbūvniecības institūta seminārs Urban Studies in Baltics Rīgā. J.Krastiņš nolasījis referātu “Jugendstilarchitektur in Riga” (vācu val.).
2000. gada jūlijā XIV AESOP kongress, Brno, Čehijā. J.Trušiņš kopā ar L.Čači nolasījis referātu “Development of Planning System of Latvia 2000” (angļu val.).
2000. gada augustā starptautiskā zinātniskā konference Historical European Towns – Identity and Change Oulu, Somijā. A.Antenišķe nolasījusi referātu “Identity of a City undergoing Change: a study of Riga” (angļu val.).
2000. gada septembrī 6. Starptautiskā DOCOMOMO konference The Modern City Facing the Future Brazīlijā, Brazīlijā. Piedalījās J.Krastiņš, Z.Redberga, J.Lejnieks un V.Holcmane
2000. gada oktobrī starptautiskā reģionālā UNESCO konference “Autentiskums un vēsturiskā rekonstrukcija kultūras mantojuma jomā” (Authenticity and Historical Reconstruction in Relationship with Cultural Heritage) Rīgā. J.Krastiņš nolasījis pamatziņojumu “Pieminekļu aizsardzības un atjaunošanas metodikas stratēģija” (Methodological Strategy of Conservation), bet A.Antenišķe - referātu. ““Ķieģeļu stila” apbūve Rīgā”.
2001.gada aprīlī starptautiskais seminārs Industrial Heritage and Societies in Transition Bergslāgenas reģionā, Zviedrijā. A.Antenišķe nolasījusi referātu “Brick style Industrial buildings in Riga” (angļu val.).
2001.gada aprīlī Baltijas jūras reģiona identitātes konference Common Ground in a Sea of Diversity (Kopīgais Baltijas jūras reģiona dažādībā) Rīgā. J.Krastiņš vadījis Arhitektūras sekcijas “Sastingusī mūzika” (Frozen Music) darbu un nolasījis referātu “Regional Features of Riga Art Nouveau Architecture and National Romanticism”
2001.gada maijā starptautiskā zinātniskā konference “Jūgendstila arhitektūra: sadarbība Baltijas jūras reģionā” (Art Nouveau Architecture: Contacts Around Baltic Sea) Tallinā, Igaunijā. J.Krastiņš nolasījis referātu “Art Nouveau Architecture in Riga and its European Context” (angļu val.).
2001.gada jūlijā un augustā starptautiskā arhitektu radošā darbnīca Riga 4 Sights Rīgā. J.Krastiņš “Die Rigaer Baukunst am Asnfang des 20. Jahrhunderts”, J.Dambis – “Die Erhaltung und Entwicklung des historischen Zentrums von Riga” un J.Lejnieks – “Das nie gebaute Riga” (angļu val.).
Starptautiskā konferencē:”Pilsētas mājokļa attīstība un iespējas paārmaiņu laikā – jaunas koncepcijas, politika un iniciatīvas”. Rīga, 2001. 5. oktobris. J.Briņķis un I.Strautmanis nolasīja referātu ”Dzīvojamās vides rehabilitācija Rīgas centra jauktās apbūves teritorijās”.
S.Treija nolasījis referātu ”Esošā situācija un attīstības tendences mājokļu jomā Rīgā”.
Eirokonferencē:“Eiropas pilsētas pārejas posmā”, Veimāra, 2001.g. 14.-15. decembris. J.Briņķis nolasījis referātu - Plānojuma struktūra – pilsētas vizuālās stabilizācijas pamats.

Ziedotāji :
2000. gadā
Avotiņš un partneri 200 Ls
5 Iela 300 “
A/S Pilsētprojekts 700 “
Nams 400 “
Alti 100 “
Latv.Projektēšanas sabiedrība 800 “
Kubs 100 “
Arh.I.Vīduša birojs 200 “
LX 300 “
Kopā 3100 Ls

2001.gadā
Arhitektonika 400 Ls
Poga,Sarma,Norde 613 “
Arh,E.Vecumnieka birojs 200 “
Brīnišķīgo projektu birojs 350 “
LDU” 100 “
A.Veidemaņa projektu birojs 300 “
Arh.E.Bērziņa birojs 200 “
Sīlis, Zābers un Kļava 300 “
Valeinis un Stepe 350 “
Latvijas Arhitektu biedrība 394 “
Birojs Z 100 “
Roka 200 “
RRB 1500 “ /”Rīgas Lielais ceļvedis/
Kubs 400 “
Ella 400 “
Latvijas Projektēšanas sabiedrība 1000 “
Kopā: 6807 Ls
Izlietots: likumu izstrādei advokātu birojam”Grunte un Cers” 4130 Ls

2002. gadā
General Cologne RE Riga 900 Ls /Rīgas Lielais ceļvedis/
RRB 500 “ /Rīgas Lielais ceļvedis/
Kopā: 1400 Ls
Izlietots: likumu izstrādei adv.birojam “Grunte un Cers 1770 Ls
ceļveža izdošanai 2900 Ls

Pavisam kopā: Saņemts - 11307 Ls Izlietots: - 8800 Ls Atlikums: - 2507 Ls