 |
Arhitektu
nams
Ēka
atrodas starp Torņa un Trokšņu ielām un ietver sevī daļu no viduslaiku
Rīgas nocietinājumu mūra un vienu no tā daudzajiem torņiem - Sv.
Jura torni. Aizsardzības mūris celts laikā no 1215. līdz 1234.gadam,
bet XVI gadsimtā, kad aizsardzības mūris bija zaudējis savu militāro
nozīmi, to no abām pusēm pamazām nosedza dzīvojamās ēkas. Pilsētas
pusē celtie namiņi bija īpaši mazi Trokšņu ielas niecīgā platuma
dēļ. Ārpilsētas pusē gar mūri radās jauna iela -Torņa iela. 
Ēka
savu veidolu ir mainījusi vairākkārt. XVII gs. beigās iedzīvotāji,
kuri izjuta satiksmes grūtības, ierosināja Aldaru ielai radīt turpinājumu
caur toreizējo aizsardzības mūri un ēku. 1697.gada 12.aprīlī pilsētas
inženieris Chr. Purgolds apskatīja namu un konstatēja, ka, izlaužot
vajadzīgo ailu, jālikvidē Gerda Heidema?a nama kāpnes un dūmenis.
Uz to īpašnieks atbildēja - ja pilsēta tos par saviem līdzekļiem
uzceļ citā vietā, tad viņam pret caurbrauktuves ierīkošanu nav iebildumu.
Būvdarbus vadīja meistars Hinrihs Henike, un, tā kā darbi notika
zviedru valdīšanas laikā, jaunā vārtu aila ieguva "Zviedru
vārtu" nosaukumu. Tie tika rotāti ar akmenī kaltām lauvas galvām,
abās ielu pusēs atradās vērtnes, un to viru kāši joprojām redzami
Trokšņu ielas pusē.
Vecākais
ēkas attēls saglabājies no 1825.gada, un to atrodam starp Rīgas
namu fasāžu notinumu zīmējumiem kā trīsstāvu dzīvojamo ēku. Pēc
Pirmā pasaules kara celtne bija tuvu sabrukumam. No pilnīgas bojāejas
to paglāba 1922.gadā dibinātā Latvijas Arhitektu Biedrība, namu
pārbūvējot savām vajadzībām 1926. 1928.g.
Arhitekts
Aleksandrs Trofimovs, veidojot interjerus, izmantoja arhitektoniskās
detaļas no vēsturiskajām Rīgas celtnēm: kokā darinātas vītņu kolonnas
no L. Nometņu ielas 21, trīs barokālas XVII / XVIII gs. durvis no
M. Kalēju ielas 8 un Pēterbaznīcas ielas 2. Paraugs no kāda veca
nama Krāmu ielā izmantots bagātīgajam griestu profilējumam torņa
otrajā stāvā. Turpat esošo sienas gleznojumu M. Treilons darinājis
pēc nezināma XVII gs. meistara gleznas, kas atrodas Rīgas Vēstures
un kuģniecības muzejā. Tumši brūnā podiņu krāsns pārvesta no M.
Melngalvju ielas 4, bet apgleznotā podiņu krāsns - no Krustpils.
Pašos "Zviedru vārtos" Torņa ielas pusē ieraka divus XVII
gs. lielgabalus.
Nākamā
pārbūve notika 1953. - 1956.g., kad Arhitektu namam pievienoja abas
pussagruvušās blakus ēkas Torņa ielā 13 un Trokšņu ielā 11. Pēc
arhitekta Artūra Reinfelda projekta jaunbūves augšējā stāvā izveidoja
sanāksmju zāli, apakšējā stāvā -ērtu vestibilu, bet pagrabā - kafejnīcas
telpu. Jaunākā piebūve 1987.gadā pievienoja Arhitektu namam ēku
Torņa ielā 15, papildinot to ar dažām biroju telpām.
Arhitektu
nams ir Latvijas Arhitektu savienības mītnes vieta, tā bibliotēka
glabā vērtīgus izdevumus par arhitektūru un mākslu, namam savus
darbus ir dāvinājuši ievērojami latviešu un ārzemju mākslinieki,
tajā notiek izstādes, koncerti, konferences, un savu Rīgas apciemojumu
laikā to apmeklē ievērojamas personas.
|
