1. Tiek definēta Arhitektūras likuma regulācijas joma.
2. Tiek definēts arhitekta jēdziens.
3. Tiek definēts arhitekta darbības monopols.
4. Tiek definētas prasības un noteikumi, kādiem jāatbilst arhitektam.
5. Tiek definēti Latvijas arhitektu kolēģijas loma un statuss.

1. Tiek definēts arhitektūras objekts un nepieciešamība pēc projekta izstrādes.
2. Tiek definēta nepieciešamība pēc tā, ka arhitektūras objekta projektu ir tiesīgs izstrādāt tikai attiecīgā kārtībā sertificēts arhitekts.
3. Nepieciešama publiska arhitektūras objektu projektu izstrādes uzraudzība un izstrādāto projektu ekspertīze, ko veic Latvijas arhitektu kolēģija.
4. Tiek definēta nepieciešamība pēc attiecīgi sertificēta arhitekta izstrādāta un attiecīgā kārtībā apstiprināta arhitektūras objekta projekta esamības būvnieka rīcībā un aizliegums būvēt arhitektūras objektus bez arhitekta projekta.

1. Tiek definēta reglamentētā profesija – arhitekta profesija.
2. Tiek noteikta arhitekta atbildība par arhitektūras objekta projektēšanu un atbildība par tā atbilstību videi.
3. Tiek noteikta arhitektu un to darbības pašpārraudzība no Latvijas arhitektu kolēģijas puses.

1. Tiek definētas personas, kuras tiek pielaistas kārtot arhitekta eksāmenu.
2. Tiek definēta arhitektu eksāmenu komisijas izveidošanas kārtība, locekļu statuss, samaksa eksāmenu komisijas locekļiem.
3. Tiek definēta arhitekta eksāmena saturs un apjoms, prasības eksāmena sekmīgai nokārtošanai.

3.1. mutiskais un rakstiskais eksāmens;
3.2. izstrādāto projektu prezentācijas un aizstāvēšana.

4. Tiek definēts eksāmenu komisijas lēmums un dokuments, ko izsniedz pēc eksāmena sekmīgas nokārtošanas.
5. Tiek definēta eksāmenu nokārtojušās personas tiesības un dokumenta derīguma termiņš.

Pārejas noteikumos noteikts, ka Latvijas Arhitektu savienības biedri, kuriem ir darba prakse vairāk kā 5 gadi, arhitekta eksāmens nav jākārto.

1. Tiek definētas prasības, kādām jāatbilst personai, lai to uzņemtu Latvijas arhitektu kolēģijā:

1.1. Augstākā izglītība (profesionālā), kura dod kvalifikāciju – arhitekts un kura saņemta universitātes tipa augstskolā;
1.2. Valsts valodas prasme;
1.3. Latvijas pilsonība;
1.4. Darba stāžs jomās, kas dod pietiekamu pieredzi patstāvīgai arhitekta profesionālai darbībai (pieci gadi);
1.5. Darbība par praktizējoša arhitekta palīgu (asistentu), kas dod pietiekamu pieredzi patstāvīgai arhitekta profesionālai darbībai;
1.6. Patstāvīgi izstrādātu projektu esamība.

2. Pastāvot 1.punkta nosacījumiem, var tikt kārtots arhitekta eksāmens un tas ir sekmīgi jānokārto.

3. Pastāvot 1. un 2.punkta nosacījumiem, Latvijas arhitektu kolēģijas padome izvērtē arhitekta atbilstību 1.punkta 1.4., 1.5. un 1.6. apakšpunktu prasībām un var pieņemt lēmumu par arhitekta uzņemšanu par Latvijas arhitektu kolēģijas locekli.

4. Uzņemtam Latvijas arhitektu kolēģijas loceklim tiek definētas attiecīgas tiesības:

4.1. parakstīt projektu;
4.2. ieņemt administratīvus amatus, kuru ieņemšanai nepieciešama kvalifikācija – arhitekts;
4.3. saņemot arhitekta prakses sertifikātu, nodarboties ar arhitekta praksi;
4.4. veikt autoruzraudzību.

5. Arhitekta zvērests

6. Arhitekta – Latvijas arhitektu kolēģijas locekļa, apliecība.

Pārejas noteikumos: uz Latvijas Arhitektu savienības biedriem, kuriem ir darba prakse vairāk kā 5 gadi, var neattiecināt 1 punkta 1.2 un 1.3 apakšpunktu nosacījumus.

1. Tiek nostiprināts arhitekta – Latvijas arhitektu kolēģijas locekļa, monopoltiesības uz attiecīgu publisku darbību:

1.1. Tikai arhitektam, kurš ir Latvijas arhitektu kolēģijas loceklis, ir tiesības:
1.1.1. Praktizēt par arhitektu;
1.1.2. Parakstīt arhitekta projektu;
1.1.3. Ieņemt administratīvus amatus, kuru ieņemšanai nepieciešama kvalifikācija – arhitekts;
1.1.4. Profesionālajā darbībā lietot nosaukumu – arhitekts;
1.1.5. Veikt autoruzraudzību.
1.2. Piedalīties Latvijas arhitektu kolēģijas darbībā, vēlēt un tikt ievēlētam Latvijas arhitektu kolēģijas institūcijās.

2. Tiek definēti arhitekta - Latvijas arhitektu kolēģijas locekļa, pienākumi:

2.1. Godprātīgi veikt arhitekta darbu;
2.2. Profesionālajā darbībā ievērot likumus, statūtus ētikas kodeksu;
2.3. Patstāvīgi celt kvalifikāciju;
2.4. Veikt Latvijas arhitektu kolēģijas noteiktos maksājumus.

1. Arhitekta prakse tiek definēta kā arhitekta publiskas profesionālas darbības pamatforma arhitektūras jomā.
2. Arhitekta prakse tiek definēta kā radoša, organizatoriska, saimnieciska un finansiāla darbības forma, kādā arhitekts praktizē un slēdz līgumus ar klientu.
3. Arhitekts var praktizēt individuāli vai veidot koppraksi.
4. Arhitekta prakses veikšanai (praktizēšanai) Latvijas arhitektu kolēģija izsniedz prakses sertifikātu. Prakses sertifikātu var izsniegt tikai Latvijas arhitektu kolēģijas locekļiem.
5. Prakses sertifikātu izsniedz attiecīgās arhitekta darbības jomās:

5.1. ainavu arhitektūrā;
5.2. apjomu projektēšanā un rekonstrukcijā;
5.3. restaurācijā;
5.4. pilsētplānošanā.

6. Vienam arhitektam var būt sertifikāti vairākās arhitekta darbības jomās.
7. Tiek definēts sertifikāta saturs, izdošanas termiņš, maksa par sertifikāta izsniegšanu.
8. Tiek definēts arhitekta prakses profesionālais saturs.
9. Tiek noteikts, ka arhitekta praksē var pieņemt darbā tehnisko, saimniecisko vai konsultatīvo personālu. Minētais personāls nav tiesīgs veikt arhitekta funkcijas un nodarboties ar arhitekta praksi.

1. Tiek noteikts, ka arhitekti var praktizēt individuāli vai veidot koppraksi.
2. Vairākas arhitektu prakses ir tiesīgas vienoties par kopīgu arhitektūras objekta projektēšanu vai sadarbību.
3. Arhitektu kopprakses var tikt veidotas sekojošās formās:

3.1. Arhitektu Civillikuma sabiedrība;
3.2. Arhitektu sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

4. Arhitektu koppraksēs par sabiedrības locekļiem var būt tikai Latvijas arhitektu kolēģijas locekļi – sertificēti arhitekti, vai arhitektu sadarbības profesiju pārstāvji.
5. Arhitekti var veidot komandīt vai kapitālsabiedrības – sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības, ja sabiedrību mērķis ir nodarboties ar būvniecību.
6. Neatkarīgi no arhitektu prakses formas un arhitekta statusu sabiedrībā, arhitekts nes pilnu atbildību par zaudējumiem, kas radušies klientam arhitektūras objekta projektēšanā.

1. Tiek noteikts, ka arhitektam ir tiesības veidot koppraksi ne tikai ar arhitektiem, bet arī ar sekojošām sadarbības profesijām:

1.1. būvinženieriem un inženieriem;
1.2. dizaineriem un māksliniekiem;
1.3. agronomiem un mežkopjiem;

2. Tiek noteikts, ka veidojot koppraksi ar sadarbības profesijām, šo profesiju pārstāvji nav tiesīgi pildīt arhitekta pienākumus.

3. Arhitekta kopprakse ar sadarbības profesiju pārstāvjiem tiek veidota kā arhitekta prakse, bet sadarbības profesiju pārstāvji arhitekta praksē iesaistās tiktāl, ciktāl tas nepieciešams darbībai ar arhitektūras objektiem.

4. Tiek noteikts, ka kopprakses veidošana ar sadarbības profesiju pārstāvjiem reglamentēto profesiju jomā paredz to atbilstību visām reglamentētās profesijas prasībām – attiecīgu sertificēšanu un licencēšanu, bet nereglamentēto profesiju jomā – augstskolas diplomu vai atrašanos attiecīgās nozares specālistu apvienojošas organizācijas (Dizaineru savienība, Mākslinieku savienība) sastāvā.

1. Tiek noteikts arhitekta palīga statuss – persona, kura ir ieguvusi augstāko izglītību arhitekta specialitātē, lai iegūtu patstāvīga darba pieredzi darbā ar arhitektūras objektiem, arhitekta – Latvijas arhitektu kolēģijas locekļa, uzraudzībā ne mazāk kā 3 gadus darbojas kā arhitekta palīgs.

2. Attiecībā pret arhitekta palīgu ir sekojošas prasības:

2.1. Augstākā izglītība arhitekta specialitātē;
2.2. Divu gadu darbība pie arhitekta;
2.3. Latvijas pilsonība;
2.4. Valsts valodas zināšanas.

3. Par arhitekta palīgu uzņem Latvijas arhitektu kolēģija.

4. Latvijas arhitektu kolēģija veic arhitektu apmācību, tālāku izglītošanu, kā arī apmāca jautājumos, kas saistīti ar prakses likumdošanu, nodokļiem un grāmatvedību.

5. Arhitektam, kuram ir palīgs, ir pienākums tā nodarbināt arhitekta palīgu, lai tas apgūtu nepieciešamās iemaņas patstāvīgam arhitekta darbam, varētu nokārtot arhitekta eksāmenu un varētu tikt uzņemts par Latvijas arhitektu kolēģijas locekli.

6. Tiek noteiktas arhitekta palīga tiesības un pienākumi.

7. Tiek noteikta arhitekta palīga disciplināratbildība.

1. Tiek noteikts Latvijas arhitektu kolēģijas statuss un Latvijas arhitektu kolēģijas kopsapulces kompetence.
2. Latvijas arhitektu kolēģijas skaits nav ierobežots.
3. Tiek noteikta Latvijas arhitektu kolēģijas padomes kompetence:

3.1. uzņem, izslēdz un atskaita Latvijas arhitektu kolēģijas locekļus;
3.2. izskata sūdzības, ierosina un izskata disciplinārlietas, uzliek disciplinārsodus;
3.3. izsniedz, aptur vai anulē prakses sertifikātus Latvijas arhitektu kolēģijas locekļiem;
3.4. izskata strīdus starp arhitektu un klientu vai būvnieku;
3.5. veic noteiktu arhitektūras objektu projektu obligāto ekspertīzi;
3.6. nosaka maksājumus Latvijas arhitektu kolēģijas locekļiem, Latvijas arhitektu kolēģijas uzturēšanai un par tās kompetencē esošo darbību veikšanu.

1. Tiek noteikta Latvijas arhitektu kolēģijas locekļu disciplinārā atbildība par profesionālās darbības, likumu un normatīvo aktu un ētikas kodeksa pārkāpumiem.
2. Tiek noteikta disciplinārlietu ierosināšanas un izskatīšanas kārtība.
3. Tiek noteikti disciplinārsodu veidi.
4. Tiek noteikta pārsūdzības kārtība.

1. Tiek noteikta praktizējošu arhitektu prakses tiesības, adreses reģistrācija, paziņošana Latvijas arhitektu kolēģijai un Valsts ieņēmumu dienestam.
2. Tiek noteikti apdrošināšanas kārtība.
3. Tiek noteikta nodokļu maksāšanas kārtība.
4. Tiek noteikta arhitekta personīgā zīmoga lietošanas kārtība.

1. Nodaļa stājas spēkā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
2. Eiropas Savienības valstu attiecīgo prakses atļauju saņēmušo arhitektu prakses kārtība Latvijā.
3. Eiropas Savienības valstu arhitektiem izvirzītās prasības.
4. Latvijas arhitektu kolēģijas loma un kompetence attiecībā uz Eiropas Savienības valstu arhitektu praksi Latvijā.

1. Tiek noteikts, ka Latvijas arhitektu kolēģijas locekļi var būt arī nepraktizējošie arhitekti:

1.1. Kuri nodarbojas ar arhitektūru uz darba līguma pamata;
1.2. Kuri ieņem administratīvus amatus saistībā ar arhitektūru;
1.3. Kuri ievēlēti amatos, kuri nepieļauj arhitekta profesijas veikšanu;
1.4. Kuri nodarbojas ar radošu ar arhitektūru saistītu darbību.

2. Tiek noteikts, ka no Latvijas arhitektu kolēģijas atskaitītie locekļi, kuri iesnieguši iesniegumu par atskaitīšanu no Latvijas arhitektu kolēģijas vecuma dēļ (emitētie arhitekti), ir tiesīgi apmeklēt Latvijas arhitektu kolēģijas kopsapulces, darboties arhitektu un arhitektu palīgu izglītošanas jomā, saņemt Latvijas arhitektu kolēģijas morālu un materiālu atbalstu.

3. Emitēto arhitektu atbalstam Latvijas arhitektu kolēģija izveido emitēto arhitektu atbalsta fondu, ko finansē no Latvijas arhitektu kolēģijas budžeta.