Problēmu pielūgšana

Problēmu pielūgšana

"Tie, kas paļaujas uz bezvērtīgiem elkiem, zaudē savu žēlastības tiesu." (Jonas 2:9)

Savā padomdošanas praksē es ļoti bieži redzu, kā mēs varam pielūgt savas problēmas. Sākumā problēmas mums uzbrūk un biedē, lai mūs uzveiktu. Taču drīz vien mēs atskārstam, ka mums nāktos nostāties aci pret aci ar sevi un nodarboties ar saknēm, ja nepastāvētu problēmas. Tā nu mēs varam izlikties par citu cilvēku un mūsu apstākļu upuriem, kas "netīši" sabotē Dievu ikvienā pavērsienā, lai neļautu Viņam atrisināt mūsu problēmu. Jebkurā gadījumā mums jājautā sev, vai mēs patiesi esam izsalkuši pēc Jēzus vai arī vienkārši mānām sevi, tanī pat laikā vienkārši vēlēdamies labi justies savā situācijā.

Es bieži to novēroju pie pāriem, kas ir pašķīrušies, un arī starp vecākiem un bērniem. Viens cilvēks sāk nodarboties ar sakņu problēmām un pazemībā sniedz roku, meklējot piedošanu un attiecību atjaunošanu. Tā kā otrs (sāpju un pārpratumu dēļ) mēģina pierādīt vissliktāko attiecībā uz to, kurš meklē izlīgumu, viņš skatās uz visu caur izkropļotām emociju "lēcām". Tas, savukārt, noved pie pašaizsardzības. Tas, kurš meklēja izlīgumu, bieži vien atkāpjas, it kā atbalstot otra "spriedumu", jo situācija pierāda, ka "tas cilvēks" ir tieši tāds, kā viņš bija domājis.

Ir biedējoši atklāt, ka vecie izturēšanās veidi pret otru ir neefektīvi. Kad ciešam šādus zaudējumus, mēs cenšamies paslēpties un aizsargāt sevi. Ja otrs neradītu problēmas, mums nebūtu attaisnojuma mūsu sāpēm un no tām izrietošajai uzvedībai. Mēs gribam ticēt un pierādīt, ka citi rada mūsu problēmas, lai mums būtu attaisnojums mūsu nožēlojamajam stāvoklim un nenāktos nostāties aci pret aci ar saknēm - ar sevi. Mēs varam izvairīties no nostāšanās aci pret aci ar sevi un sakņu problēmu risināšanas, koncentrējot savu uzmanību uz problēmas ārējām izpausmēm. Tas spēj mūs ilgi maldināt un mocīt, aizsedzot īsto problēmu. Izskatās, ka mēs esam upuri. Patiesībā mēs ļaujam, lai situācijas un cilvēki valda pār mums: "Es tik drausmīgi jūtos viņas dēļ. Mana dzīve nekad nebūs "kārtībā" tā dēļ, ko viņš man ir nodarījis! No maniem bērniem nekas labs neiznāks "tā" cilvēka dēļ. Es darīju visu, ko spēju!" Tagad problēma kļūst nepieciešama - elks, ko pielūgt - jo bez tās mums nav veida, kādā tikt galā ar dzīvi un aizsegt vai izskaidrot savas sāpes. Tā ir milzīga atklāsme, kad atzīstam, ka faktiski ticam, ka otram cilvēkam ir vairāk varas pār mums nekā Dievam.

Ir vitāli nepieciešams, lai mēs ļautu Kungam darboties pie mums, neraugoties uz to, ko dara kāds cits. Jēzus vēlas būt mums viss, NEATKARĪGI no mūsu situācijas.

"Un sātans Viņam saka: "To visu es Tev gribu dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi." Tad Jēzus viņam saka: "Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot."(Mateja 4:9-10)