Laulība

Laulība

Tik daudzas cīņas mūsu laulībās ir dziļāku problēmu simptomi. Mums patīk sacīt, ka tādas lietas kā bērni, sekss, nauda, saskarsme utt. ir problēmas. Patiesībā laulība nerada problēmas, bet gan iznes virspusē problēmas, kas mums vienmēr ir bijušas. Piemēram, sieva var atstāt savu vīru tāpēc, ka viņš ir alkoholiķis un izturas pret viņu slikti. Tomēr viņa arī rada to, ko visvairāk ienīst vīrā. Tāpēc, ka viņa pret vīru izturas noteiktā veidā, viņš reaģē agresīvi, mēģinot kontrolēt situāciju. Ja tas nedarbojas, viņš ķersies pie alkohola, lai paslēptu un nogalinātu savas nedrošības un neveiksmes jūtas. Tas, savukārt, liks sievai censties kontrolēt savā veidā: izturoties pret viņu rupji, noniecinot viņu un vēl vairāk viņu apsmejot. Tas var radīt nebeidzamu riņķadanci, kurš beidzas ar dziļu savstarpēju nicinājumu. Mēs bieži vien esam kā parazīti bez saimnieka, cenzdamies baroties cits no cita, nevis vēršoties pie Kristus, lai Viņš apmierinātu mūsu visdziļākās vajadzības. Ja mēs mēģinām panākt, lai apmierinātu viens otra visdziļākās vajadzības, mēs neesam apmierināti un galu galā kļūstam par diviem sāpinošiem, tukšiem cilvēkiem, kas balstās paši uz savām idejām par to, kas darītu mūs laimīgus.

Laulībā ir trīs jomas: Publiskā laulība, kas ir tas iespaids, kāds mēs gribētu, lai citiem ir par mums; mūsu personiskā laulība, kas ir tas mūsu tēls, kāds pastāv mūsu ģimenes iekšienē; un mūsu privātā laulība, kas ir laulība aiz slēgtām durvīm un kādi mēs esam savā vissliktākajā brīdī. Tā pēdējā vispatiesāk atspoguļo visas laulības. Mēs visi esam piedzīvojuši situācijas, kad publiskais tēls ir tik atšķirīgs no privātā, ka, ja pāris šķiras, neviens nespēj aptvert, kā šīs "perfektās" attiecības varēja izjukt. Problēmas sakne drīzāk ir ego, nevis laulība. Mēs aizejam no Dieva, pirms aizejam no sava dzīvesbiedra. Ir ārkārtīgi svarīgi saprast, ka Kristus ir tas, ko mēs meklējam savās laulībās. Vienīgi Viņš spēj apmierināt mūsu dziļākās vajadzības un darīt mūsu dzīves pilnīgas.