Brīvības likums

Brīvības likums

Dievs izaicina mūs dzīvot tādu dzīvi, kas nav dabiska mūsu miesai. Tomēr tā IR dabiska ticīgajam, jo Kristus daba mājo viņā. Nepārtraukti dzīvot kristīgu dzīvi savā spēkā ir neiespējami. Ja es neredzu, cik neiespējami tas ir, es līdzinos cilvēkam, kurš skatās uz sevi spogulī. Viņam ir jāpaskatās acīs savas nespējas faktam, bet tad viņš aiziet un aizmirst, kāds cilvēks viņš patiesībā ir, domādams, ka spēj to paveikt pats savā spēkā. Bet, kas ieskatās svabadības likumā un paliek pazemīgā atkarībā, nekad neaizmirst, ka vienīgi Kristus dara mūs spējīgus dabiski darīt Dieva darbus. (Jēkaba 1:24.25)

Dievs ir tas, kam jāplūst caur ikvienu dzīves detaļu un jāsvētī tā caur Kristus klātbūtni (skat. Jēkaba 1:21-25). Kristus dzīvības dēļ, kas mājo manī, es gribu nolikt malā ikvienu neķītrību un atlikumu no savas vecās dabas un esmu labprātīgs lēnprātīgi uzņemt Dieva pamudinājumu, jo Viņš strādā pie manis. Manas domas, jūtas un darbi tiek pārvērsti, ja es pakļaujos Viņa pamudinājumiem. Tas atbrīvo manu prātu, gribu un emocijas no mocībām domāt, just un darīt pareizās lietas, lai es kļūtu Dievam pieņemams. Kad viņš salīdzina mani ar savu rakstīto vārdu, tas skar ikvienu manas dzīves aspektu, un es redzu, kādai jāizskatās manai dzīvei, kad Kristus plūst caur mani. Nākošreiz, kad atklāj, ka cīnies ar grēku, atceries, ka tas neatspoguļo tavu grēcīgo dabu. Ienaidnieks grib, lai mēs ticam, ka mūsu mērķis ir izvairīties no grēka, taču mūsu faktiskā cīņa ir mēģinājums iesaistīt tevi grēkā. Cīņa atspoguļo tevī mītošā Kristus svēto dabu, kas parāda tev, ka tu nekad nebūsi laimīgs, dzīvodams grēkā, jo tu tam vienkārši neesi paredzēts. Tu tiki piesists krustā ar Kristu, un tava grēcīgā daba Viņā ir nonāvēta reizi par visām reizēm.

Bet, kas ieskatās svabadības likumā un paliek pazemīgā atkarībā, nekad neaizmirst, ka vienīgi Kristus dara mūs spējīgus dabiski darīt Dieva darbus. (Jēkaba 1:24.25)