Tu mani sadusmoji, tu mani aizvainoji!

"Man patiesībā vienalga, vai es viņiem patīku vai nē, viņi man patīk!"

Sal. pam. 18:19: "Aizkaitināts brālis turas savā taisnībā stingrāk nekā nocietināta pilsēta, un nesaskaņas turas spēcīgāk nekā aizšaujamais pils durvīs."

"Tu mani aizvainoji!" Tas vienmēr tiek teikts vainojot un tādā tonī, kas liek domāt, ka būtu jāmaina aizvainojošā uzvedība. Vissvarīgākais ir, lai cilvēki staigātu apkārt uz pirkstgaliem un nekad neaizvainotu ego. Dievs nedod, ka tiktu aizvainots ego. Mācītāji to dabū dzirdēt visu laiku. Šis apgalvojums faktiski tiek izteikts it kā no garīguma pozīcijām. Tomēr tas atklāj, ka šo cilvēku kontrolē emocijas, citi, nevis gars. Kāds vīrs izvēlējās taisnāko ceļu, nonāca futbola spēles vidū, steidzās, lai dotu ceļu, skriedams nejauši trāpīja pa bumbu, un tā ielidoja vārtos. Šis vīrs nebija plānojis izdarīt ko sliktu; tas viss notika nejauši. Tomēr komanda, kas tajā brīdī spēlēja aizsardzībā, sāka kliegt. "Tu izbojāji visu spēli un iesiti vārtus mūsu pretinieku labā!" Vīrs vienkārši izbrīnījies stāvēja. Kāpēc vainot viņu? Viņš tikai skrēja cauri, un aizsardzība bija slikta. Ja svešinieks, kurš neprot šo spēli, var iesist vārtus, tad ir jāuzlabo aizsardzība. Ja tevi atkal un atkal tupina aizvainot viens un cits - kuri nesaprot ne rīta, ne vakara - uzlabo savu aizsardzību. Tev ir problēma, ne viņiem. Izklausītos labāk, ja varētu sacīt, ka problēma ir viņiem, taču, ja viņiem ir acīm redzama problēma un tu atļauj viņiem tevi aizvainot, tad ar tevi ir vēl sliktāk. Tu padari savu mieru atkarīgu no ķildīgas personas. Tev vajadzētu būt tik labā garīgā stāvoklī, ka tevi neviens nespēj aizvainot. Kāds puisis man teica: "Man patiesībā vienalga, vai es viņiem patīku vai nē, viņi man patīk!"

Vēl viens apgalvojums, kas sasaucas ar to, par ko mēs runājam, ir: "Tu mani sadusmoji." Ko tas īsti nozīmē? Ka es esmu tavs dievs un tava laime ir manās rokās? Apbrīnojami! Nezināju, ka man ir tāda vara pār tevi! Fakts ir tāds: Tu padarīji savu prieku atkarīgu no manas uzvedības, un tu ar savu gribu esi piekritis justies nožēlojami. Tu ļāvi sev sadusmoties, un tā vietā, lai atzītu savu vājumu, tavai miesai izklausās labāk nospriest, ka to izdarīju es. Es to neizdarīju. To izdarīji tu, un tu esi cietis neveiksmi. Vīri saka, ka viņu sievas padara viņus dusmīgus. Neviens nespēj viņus PADARĪT kaut kādus. Viņi atļauj sev dusmoties. Atsakieties no šiem maldiem, uzņemieties vainu uz sevi, un uzņemieties atbildību par savu laimīgumu. Nu, āmen!

Michael Wells

(c) 2004 Abiding Life International