Kāpēc neticīgie ir laimīgi?
Maikls Velss
Vispirms īsi apskatīsim trīs
definīcijas.
Dievišķā Līme: Jēzus ir neredzamā Dievišķā Līme, kas tur kopā visas lietas. "Bet mums ir tik viens Dievs, Tēvs, no kura
ir visas lietas, un mēs {esam} Viņam; un viens Kungs, Jēzus Kristus, kura spēkā
ir visas lietas, un mēs {esam} caur Viņu"(1. Korintiešiem 8:6). Tas
nenozīmē, ka ikviens ir piedzimis no jauna vai ka jāpielūdz radība. Tas nozīmē,
ka Kristus ir ikvienā radītā lietā un satur to kopā: "Jo Viņā mēs dzīvojam un kustamies, un esam, kā ir teikuši pat
daži no jūsu dzejniekiem: 'Jo mēs arī esam cēlušies no Viņa' "(Apustuļu
darbi 17:28). Kad es minēšu Dievišķo Līmi, es runāšu par Jēzus Kristus personu.
Grēks:
Dabiskais ir svēts. Kāpēc? Jo Svētais satur to kopā. "Jo radība ar bailēm ilgodamās ļoti gaida Dieva dēlu
atklāšanos" (Romiešiem 8:19). Kāpēc? Jo Dieva dēli sapratīs, ka tas
Dievs, kas satur kopā viņus, satur kopā pasauli, un tādēļ izturēsies pret to ar
lielāku cieņu. Viens no grēka aspektiem ir ieaicināt kaut ko pretkristīgu manā
dabiskajā esamībā, ko satur kopā Kristus. Tas nozīmē ieaicināt manā esamībā
šķīdinātāju, kas panāks, ka es izšķīdīšu. Tādējādi šajā līmenī grēks un sods ir
viens un tas pats. Sods par grēku tiek saņemts nekavējoties! Ikviens grēkotājs
soda pats sevi. Grēks ir tāds; cilvēks savā ķermenī ir ieguvis kaut ko ar āmuru
un kaltu! "Viņi ir nomainījuši
dabisko ar pretdabisko
un saņēmuši paši sevī pelnīto sodu par savu
kļūdīšanos" (Romiešiem 1:26,27).
Dieva pielūgsme un godība: "Un es
dzirdēju visu radību debesīs, virs zemes, apakš zemes, jūrā un visus, kas tur
ir, sakām: 'Tam, kas sēd goda krēslā, un Tam Jēram lai ir pateicība, gods, slava un vara mūžu mūžos'
"(Atklāsme 5:13). Vai tu jebkad
esi staigājis pa kalniem, pagriezies ap stūri, ieraudzījis skaistu skatu un
vienkārši apsēdies, sacīdams: "Lai slavēts Dievs!"? Es kopā ar brāli
biju Tongā, un mēs nolēmām doties uz vienīgo kinoteātri šajā valstī. Mans
brālis pazuda un atgriezās, lai uzaicinātu mani doties augšā un apskatīt
projektoru. Tas, ko ieraudzīju, mani sajūsmināja. Projektoram bija divi oglekļa
elektrodi, kas bija novietoti 90 grādu leņķī viens pret otru, un, kad tie
saskārās, radās apžilbinoša dzirkstele, kas deva pietiekoši daudz gaismas, lai
attēlu projicētu uz liela ekrāna.
Ikvienā radītā lietā ir viens
elektrods, Dievišķā Līme. Kad tā sastopas ar elektrodu jeb Dievišķo Līmi citā
radītā lietā, rodas dzirkstele, atpazīšana, gaisma. Kādā dienā ikviens, kurā
mājo Jēzus (kurš ir atdzimis), stāvēs Jēzus troņa priekšā. Būs tāda dzīvības un
gaismas dzirkstele, ka ikviens nokritīs zemē un pielūgs. Ja Dievs nebūtu
apklusinājis kokus mūsu ticības dēļ, tie sauktu uz mums: "Slava
Dievam!" Bet pašlaik tiem ir atļauts vienīgi čukstēt! "Lai līksmo lauks un viss, kas tur zeļ un zaļo; lai gavilē visi
meža koki" (Psalms 96:12).
Tās ir definīcijas; tagad
atbildēsim uz jautājumu. Kāpēc neticīgie ir laimīgi? Daži ir, kaut arī viņiem
nav tā prieka, kas ir Gara auglis. Es gribētu piedāvāt tikai vienu viedokli;
tev var būt cits, un es uz to saku: "Āmen!" Kaut arī neticīgais nav
piedzimis no jauna, viņā ir Dievišķā Līme, kas satur viņu kopā. Tā pati
Dievišķā Līme satur kopā arī citas radītas lietas. Ja Dieva godība vienā sastop
Dieva godību otrā, rodas maza dzirkstele, ko sauc par laimi. Kristus nevis mājo
neticīgajā, bet tur to kopā. Ja neticīgais ierobežo kontaktus ar pārējo radīto
pasauli, viņš būs mazāk laimīgs. Tādēļ neticīgais, kurš uzturas vienīgi savās
mājās, šķitīs esam vientuļnieks bez laimes. Neticīgais, kurš vairāk saskaras ar
radību caur dabu, humānismu, sabiedriskām aktivitātēm un cilvēku līdzjūtību,
dabiski vairāk piedzīvos, ka Dievišķā Līme, kas tur kopā viņu, saskarsies ar
Dievišķo Līmi ārpusē, un tādēļ viņam būs proporcionāli vairāk laimes.
Iepriekš sacītais rada zināmu
ieskatu par to, kas ir elle: "Viņi
būs izstumti galējā tumsībā; tur būs kaukšana un zobu trīcēšana"(Mateja
8:12). Kāpēc elle ir tāda mocību vieta? Neticīgā dzīves dienās Dievišķās Līmes
godība, kas turēja kopā viņu, saskārās ar Dievišķo Līmi, kas tur kopā visu
radību. Tas radīja zināmu izbrīnu un laimes sajūtu. Neticīgais varēja domāt, ka
viņa uztvere bija laimes sajūtas cēlonis, taču tā nebija. Pat vistumšākajā
naktī, visvientuļākajā vietā, vissmagākajā situācijā līdzīgais aicināja
līdzīgo. Pastāvēja cerība! Jo tur, kur Kristus sastopas ar Kristu, vienmēr būs
cerība. Tas ir Dieva apslēptais darbs ikvienā cilvēkā. Dievs liecina pats sev
caur dabisko, lai piesaistītu neticīgā uzmanību, līdz pat viņa nāvei.
Elle biedē ar to, ka tā
sniedz neticīgajam to, ko viņš vienmēr ir teicis, ka vēlas! Elle ir Dieva
klātbūtnes trūkums, kad viņš atstāj vienus tos, kas tur iekšā. Pēc nāves vairs
nekas neliecina! Dievišķā dzirksts vairs nav redzama! Tur nav nekā, kas
izraisītu neticīgajā cerību vai laimi. Tur nevar būt uzbudinājuma, laimes vai
sajūtu, un tā ir drūma jauna pieredze. Pirmo reizi Dievs patiesi ir atstājis
neticīgo, kurš ir iegājis tukšumā. Tumsu uz zemes satur kopā Dievišķā Līme, bet
elle ir nevis tumsa, bet tukšums. Elle ir neticīgā vēlēšanās piepildījums, taču
tā ir auksta, tukša atšķirtība no Dieva.
ABIDING LIFE MINISTRIES INT.