Ticība ir viena savāda lieta.

Ir rakstīts, ka viss, kas nenāk no ticības ir grēks. Mēs katrs kaut kam ticam, vai ne? Ja es ticu, ka Dievs mani nemīl, es attiecīgi arī uzvedīšos un otrādi, ja ticu, ka esmu Dieva svētais bērns, es attiecīgi arī dzīvošo, bet šorīt es pamanīju, ka kopumā es varu ticēt Jēzum, bet kādās atsevišķās dzīves jomās vēl man ir kāda greiza ticība, kas laupa prieku par Kristu manī. Bet Svētais Gars nāk un ceļ gaismā, kas sirdī apslēpts un, kas tiek celts gaismā, to apspīd gaisma un tas kļūst par gaismu(Ef.5:13). Tas man atgādina, ko mans draugs reiz teica: ko Dievs atklāj, Viņš arī dziedina. :)

Māris Gudriķis