Kad es nevaru, Viņš var.

Jņ.atkl.3:20 „Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani.”

Jēzus nevar neko darīt, kamēr es domāju, ka es varu. Man ir jānonāk līdz: es nevaru.

Jēzus klauvē. Viņš neielaužas manī ar varu. Es esmu tas, kurš Viņu tur ielaiž. Tāpat kā es Viņu esmu vienreiz ielaidis, kad es pirmo reizi apjautu savu bezspēku iepretī grēkam, kārdinājumiem un savu absolūto nespēju mīlēt un piedot, tāpat Viņš vēljoprojām manī neielaužas ar varu. Viņš klauvē. Viņš vēlas manī būt Viss. Taču Viņš gaida manu piekrišanu. Katrā dzīves situācijā es viņu vai nu ielaižu, vai arī lepnībā(tad, kad es domāju, ka es varu pats tikt galā) aizcērtu durvis.

Šodien Tēvs man dāvā izvēli. Viņš saka: „Izvēlies Dzīvību!” Kungs, es izvēlos Dzīvību – Tavu mīļo Dēlu Jēzu!

Māris Gudriķis