Domāt par Dzīvi vai dzīvot Dzīvi?

Esmu atklājis vienu interesantu lietu – es vai nu domāju par Dzīvi vai es dzīvoju Dzīvi, bet abus kopā man pašlaik neizdodas apvienot. Kad es domāju par Dzīvi, es to it kā izdzīvoju savā prātā – būtībā es esmu it kā aizmidzis, kaut arī mans ķermenis ir nomodā. Kad es dzīvoju Dzīvi, es esmu pamodies un apzinos sevi un visu apkārtējo.

Esmu ievērojis, ka es mēdzu „dreifēt” starp šo sapni un realitāti, starp miegu un nomodu – regulāri. Esmu arī ievērojis, ka Kāds mani pamodina, kad atkal esmu iemidzis – regulāri un uzticīgi.

Skatoties uz teikumu vien – domāt par Dzīvi – vārds „par” jau pasaka to, ka pastāv distance starp mani un Dzīvi, bet dzīvot Dzīvi nozīmē, ka es ar šo Dzīvi esmu viens vesels, esmu savienots un tuvāks par tuvu.

Ticu, ka debesu Tēvs vēlas, lai mēs visi dzīvotu Dzīvi, baudītu Dzīvi, saņemtu Dzīvi ik dienas, ik mirkli, kļūstot par Dzīves/Dzīvības avotiem.

Māris Gudriķis