Atklājot brīvību.

Pirms neilga laika bērniem vakarā lasīju stāstus par dzīvniekiem. Mēģināšu aptuveni atstāstīt domu, kas bija vienā no tiem.Tur bija stāsts, kurā karalis Lauva sasauca visu zvēru sapulci, kurā noteica, ka turpmāk mežā zaķus vairs nedrīkst ēst, bet tik un tā, pēc šīs likuma nolasīšanas, mazie zaķēni laida ļekas atpakaļ uz mājām.

Kaut arī mūsu debesu Tēvs, lielais Karalis, kura Dēls tiek saukts arī par Jūdas lauvu, ir skaidri teicis, ka mūsu sods tika uzlikts Jēzum un, ka tiem, kas ir Viņā, tiem vairs nav nekāda nosodījuma, tomēr bieži vien jūtu un arī rīkojos atbilstoši tam, ko jūtu, nevis tam, ko saka Tēvs, ka, ja es nerīkošos „labi”, tad Dievs mani sodīs un pārmācīs.

Jes. 53:5”... Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.”

Rom.8:1 „Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas(tulk. no angļu valodas ...nav nekāda nosodījuma).”

Māris Gudriķis