absolventu atmiņas
fotogrāfijas


Rīgas 2. vidusskolu ir beiguši ļoti daudzi cilvēki. Viņu vidū - arī sabiedrībā labi pazīstami ļaudis. Par dažiem no tiem gribam pastāstīt.

Žurnālisti: Dace Terzena, Dace Kokarēviča, Egīls Līcītis, Baiba Šāberte.
Rakstnieki: Anšlavs Eglītis, Marģers Zariņš, Aleksandrs Čaks.
LTV: Ilze Jaunalksne, Agita Lapsa, Sandijs Semjonovs.
Gleznotāji: Laila Kelle, Māra Vaičunas, Biruta Delle.
Grafiķi: Dzidra Ezergaile, Viesturs Grants.
Aktieri: Milda Klētniece, Vilma Lasmane, Žanis Katlaps, Artūrs Dimiters, Jurijs Lejaskalns, Mihails Kublinskis, Gunta Virkava, Rūdolfs Plēpis, Artūrs Filipsons, Olga Krūmiņa, Edgars Zīle, Ilga Muceniece, Arnolds Stubovs, Aleksandrs Lembergs, Maiga Sika.
Dziedātāji: Ilga Tiknuse, Elza Zvirgzdiņa, Mariss Vētra, Normunds Rutulis, Guntars Vētra.
Teātra zinātnieki: Lilija Dzene.
Mākslas zinātnieki: Edvarda Šmite.
Uzņēmēji: Valdis Kalnozols, Jānis Lasmanis, Viesturs Tučkus, Georgs Lansmanis, Jānis Rapa.
Vēsturnieki: Dzintra Vīksna, Valdis Blūzma, Aivars Virsis.
LMT valdes priekšsēdētājs: Juris Binde.
Tiesneši: Ināra Šteinerte, Ingrīda Labucka.
Ģenerālis: Raimonds Graube.
Kinorežisori: Inta Gorodecka, Rodrigo Rikards.
Arhitekti: Zaiga Gaile Ilga Zaļkalne Jānis Asaris.
Tēlnieki: Evi Upeniece.
Ārsti: Mārtiņš Kupickis, Linda Zeidaka, Miķelis Jagmanis, Alfa Volrāte, Olafs Volrats, Egils Lavendelis, Ieva Eglīte, Egīls Purmalis Andis Bērziņš, Gints Polis, Uģis Bāķis, Elza Bolšaitis, Jānis Strazdiņš.
Skolotāji: Tekla Priede- latviešu valodas, literatūras skolotāja, apbalvota ar Ļeņina un Darba Sarkanā karoga ordeņiem (PSRS), jauno autoru pulciņa vadītāja, Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes deputāte.
Rakstnieki: Jānis Žīgurs,Vallija Brutāne.
Politiķi: Dainis Stalts, Konstantīns Čakste, Kārlis Šadurskis, Egils Levits.
Diplomāti: Alvis Ronis, Aina Nagobads – Ābola, Gints Apals.

Georgs Lansmanis

LC valdes loceklis, ģenerālsekretārs
Izglītība: 1981 - Latvijas Valsts universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte, ģeogrāfijas pedagoga specialitāte, 1976 - Rīgas 2. vidusskola. Darba pieredze: 1999 - pašlaik, sporta klubs "Merkurs" dibinātājs;1992 - pašlaik, SIA "Lansmanis un Partneri" īpašnieks;1980-1983, skolotājs Rīgas 8., 11. un 85. vidusskolās. Politiskā darbība: 1990-1992, Latvijas Liberālās partijas priekšsēdētāja vietnieks;1997-1999, Rīgas Domes priekšsēdētāja ārštata padomnieks. Sabiedriskais darbs: 1996-1998, Latvijas Muitas noliktavu turētāju asociācijas prezidents; 1998- pašlaik EZRA, Latvijas ebreju atbalsta fonda padomes loceklis;1993-pašlaik, Latvijas Brīvā Tirgus institūta padomes loceklis. Hobijs: teniss, biljards, makšķerēšana. Valodu zināšanas: latviešu - dzimtā, krievu, vācu, angļu valodas.

Alvis Ronis

dzimis: 1968.20.05. Kuldīgā, izglītība:
Rīgas 2.vidusskola, LU Vēstures un filozofijas fak. (1991). darba pieredze:1989.-1991. - Strādājis informatīvo programmu nodaļā Latvijas TV,
1991.-1993. - Ārlietu ministrijas vadošais speciālists, ministra palīgs, preses sekretārs,
1993.-1995. - pirmais sekretārs Latvijas vēstniecībā Zviedrijā.
1995.-1998.11. - Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks.
1998.11. - Latvijas vēstnieks Turcijā (rezidē Rīgā).
2000.01. - Latvijas vēstnieks ASV.
1998.gadā Saeimas Ārlietu komisija akceptēja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka A.Roņa kandidatūru ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatam Turcijā. Līdz šim Latvijas intereses Turcijā pārstāvēja V.Krastiņš, kas tagad ir vēstnieks Norvēģijā. Domājams, ka A.Ronis rezidēs Latvijā.
(E.Ozola. Turcijā LR būs jauns vēstnieks. NRA, 7.05.1998.) 2000.gadā valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga nozīmējusi Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra vietnieku A.Roni Latvijas vēstnieka amatā ASV. Apspriežot A.Roņa kandidatūru Saeimas Ārlietu komisijā, tā netika vērtēta viennozīmīgi. Komisijas priekšsēdētājs G.Krasts atzina, ka viņa līdzšinējā sadarbība ar A.Roni nav bijusi sekmīga.
(E.Cera. Apstiprina Aivi Roni vēstnieka amatam ASV. NRA, 18.01.2000.)

Dainis Stalts

Ievēlēts no saraksta " Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/"LNNK " Darbība 7.Saeimas frakcijās:
Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Dzimis 1939. gadā, precējies. Dzīvesvieta: Rīga
Beidzis šādas mācību iestādes: Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola (1965); Rīgas 2. vidusskola (1957); LVU, Bioloģijas fakultāte, (1957 - 1960).
Darbība 7.Saeimas komisijās (2002.g. oktobrī): Pilsonības likuma izpildes komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, Baltijas lietu apakškomisija, Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisija, Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija
Latvijas parlamentāriešu atbalsta grupa Tibetai.

Anšlavs Eglītis

Rakstnieks un žurnālists, gleznotājs.
Dzimis 1906.g. 14.oktobrī Rīgā, miris 1993.gada 4.martā Losandželosā. Kopš 1950 dzīvoja ASV, Kalifornijā, Pasifika Palisādes pilsētā (Losandželosas tuvumā).
Tēvs – rakstnieks Viktors Eglītis, māte – skolotāja un tulkotāja Marija Eglīte, dzīvesbiedre – gleznotāja un rakstniece Veronika Janelsiņa.
I pasaules kara laikā bija bēgļu gaitās Krievijā, Latvijā atgriezās 1918. g. No 1919. g. dzīvoja Rīgā, mācījās 2.ģimnāzijā un V.Tones gleznošanas studijā. 1935. g. beidzis Mākslas akadēmiju, strādāja par zīmēšanas skolotāju. No 1938 laikr. “Jaunākās ziņas” līdzstrādnieks, 1940.-41. g. strādāja žurn. “Atpūta”. Līdzās žurnālistikai nodevies regulāram literārajam darbam.
Daiļrades viela – mākslinieku un pilsētnieku vide (stāstu krāj. “Maestro”,1936. g. : romāns “Līgavu mednieki”, 1940). Vācu okupācijas gados nodevās literārajai darbībai (dzejoļu un stāstu krājumi, romāns “Homo novus”), tika arī uzvestas viņa pirmās lugas. Ar gleznām piedalījies izstādēs. 1930. g. iestājās Mūksalas mākslinieku biedrībā, vēlāk bija tās priekšsēdētājs. Ilustrējis grāmatas (A. Misē noveles 1937. g. , O Henri stāstu izlase 1950. g., J.Poruka "Mārtiņš Gīze" 1941. g.).
1944. g.decembrī devās uz Vāciju. 1950.g. pārcēlās uz dzīvi ASV. Kopš 1952. g. dzīvoja Losandželosas priekšpilsētā Pasifika Palisādēs un nodevās literārajam darbam. Sadarbojās ar latviešu laikrakstu “Laiks”, kur tika publicēti viņa romāni, kas vēlāk izdoti grāmatās. (Viņa grāmatu ilustrāciju autore bija Veronika Janelsiņa.) Trimdā rakstītajā prozā un lugās bieži pievērsās latviešu dzīvei svešumā un okupācijā, kļuva par vienu no ražīgākajiem (ap 50 darbu) un visvairāk lasītajiem autoriem. Eglīša lugas labi piemērotas skatuves prasībām, tās izrādījuši latviešu teātri Vācijā un ASV.
Publicējies arī ASV presē – raksti un recenzijas par kinofilmām un teātra izrādēm. Bija ieskaitīts Holivudas preses grupā (Hollywood Press Corps). Šā laika iespaidi devuši vielu grāmatai “Lielais mēmais”, kurā bagātīgs materiāls par kinovēsturi (1972. g.).
Gan Latvijā, gan trimdā saņēmis Kultūras fonda godalgas.

Elza Bolšaitis

 “Varbūt esmu sev pati pāri darījusi, bet esmu dzīvojusi tikai saviem bērniem. Man ir ļoti labi bērni un mazbērni.”

(Elza Bolšaitis)

Elza Bošaitis dzimusi 1904. gadā Cēsu rajona Straupes dzirnavās pie Braslas, uzaugusi septiņu bērnu ģimenē. Savu astoto bērnu Elzas mamma uzdāvinājusi sava vīra brālim, kam bērnu nevarēja būt. Elza mācījusies Rīgas 2. vidusskolā . 1918. gadā 18. novembrī 14 gadu vecumā ir Latvijas Republikas proklamēšanas aculieciniece. Beigusi Latvijas Universitāti, kļūst par zobārsti un tiek nosūtīta darbā uz Daugavpili, kur satiek labāko cilvēku pasaulē Aleksandru, ar kuru apprecas. Ģimenē 1933. gada 4. oktobrī piedzimst meita Ileane, pēc trim gadiem – dēls Pēteris. 1939. gadā ģimene pārceļas uz Rīgu. Ileane sāk mācības V. Zālīša pamatskolā. Līdz 1941. gadam ģimene dzīvo laimīgi, tad vīru izsūta uz Sibīriju, kur pēc gada viņš mirst. 1944. gadā kopā ar bērniem sākas trimdas ceļš. Vispirms – Austrija, kopš 1947. gada par mītnes zemi kļūst Venecuēla, kur bija ļoti daudz vietu bez neviena zobārsta. Elza strādā par zobārsti, un ir diena, kad izrauti 73 zobi, rokas sapampušas, jo nav varējusi atteikt cilvēkiem, kas nākuši tālu no kalniem. Tā, čakli strādājot, tiek izskoloti abi bērni, kaut reizēm bijis ļoti grūti – savu zelta pulksteni viņa iemainījusi pret diviem kilogramiem cukura, bet, kad pavisam nebija, ko ēst, lasīja skābenes, sajauca ar auzu pārslām un deva bērniem.
2005. gada 3. februārī Elzas meita Ileane Bolšaitis nolemj, godinot mātes piemiņu, dibināt Latvijā ELZAS UN ILEANES BOLŠAITIS STIPENDIJU, kas novēlēta studentam/ei, topošajam/ajai zobārstam/tei.

Gints Polis

Dzimis 1968. gada 22.aprilī Rīgā.
1975- 1986 mācības Rīgas 2. vidusskolā.
1986- 1988 militārais dienests.
1989- 1995 mācības Latvijas Medicīnas Akadēmijā.
1995- 1999 ārsts psihiatrs Rīgas psihoneiroloģiskajā slimnīcā.
No 1999 gada sertificēts psihiatrs.
No 1999 gada privātpraktizējošs ārsts.
Esmu mācījies Latvijas Narkologu asociācijas kursos un narkoloģijas pamatu apgūšanai voluntējis Narkoloģijas centrā.
Patreiz turpinu mācīties Latvijas Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas asociācijas apmācības programmā psihoterapeita sertifikāta iegūšanai.
Precējies, divu meitu tēvs ( 1997, 2002 ).

Jānis Rapa

Bibliotēku un muzeju darbinieks, grāmatnieks

Jānis Rapa dzimis 1938.gadā Rīgā. Viņa tēvs Jānis Rapa bija a/s "Valters un Rapa" direktors rīkotājs, 1912.gadā viņš dibināja šo grāmatniecības uzņēmumu, kurš trīsdesmito gadu beigās izveidojās par lielāko un ievērojamāko Baltijas valstīs.

Jāņa māte Elfrīda Rapa divdesmito gadu sākumā strādāja par audzinātāju Rīgas Parauga pamatskolas bērnudārzā, pēc kara - Rīgas 49.pamatskolā, vēlāk vidusskolā. Māte darbojās arī a/s "Valters un Rapa" bērnu literatūras izdošanā. A/s "Valters un Rapa" līdz nacionalizācijai 1940.g. visvairāk izdeva Annas Brigaderes darbus. Tēvs Annai Brigaderei bija tuvs radinieks, draugs, palīgs viņas lauku mājas "Sprīdīši" iekārtošanā Tērvetē.

Jānis Rapa mācījās Rīgas 49.pamatskolā un Rīgas 2.vidusskolā Pēc tās beigšanas strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas Fundamentālajā bibliotēkā un mācījās neklātienē LVU Filoloģijas fakultātes Bibliotēku zinātņu un bibliogrāfijas nodaļā. No 1967.gada strādāja Tērvetē Annas Brigaderes memoriālajā muzejā "Sprīdīši" par vadītāju. Tagad tas ir viens no nedaudzajiem Latvijas privātajiem muzejiem.
Kopš 1998.gada novembra ir atjaunotās a/s "Valters un Rapa" valdes priekšsēdētājs. "Sprīdīšu" muzeja vadītāja ir Jāņa dzīvesbiedre Rasma.
Kopš 1967.gada dzied Rīgas vīru korī "Tēvzeme", ir, tāpat kā bija viņa tēvs, studentu korporācijas "Talavija" filistrs. Divdesmit piekto gadu nodarbojas ar kalnu tūrismu.

atpakaļ

Biruta Delle

 Māksliniece dzimusi 1944.gadā Rīgā, mācījusies Rīgas 2.vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā. Par vienu no nozīmīgākajiem saviem skolotājiem Biruta Delle atzīst profesoru Konrādu Ubānu. Viņš un slavenais franču gleznotājs Pols Sezans bija svarīgākie radošie iedvesmotāji.
Izstādēs māksliniece sāka piedalīties kopš 1967. gada, bet 1975. gadā viņa iestājās Latvijas Mākslinieku savienībā. Nozīmīgu vietu mākslinieces dzīvē ieņēma pedagoģiskā darbība Mazirbes palīgskolā kopā ar Andri Grīnbergu un glezniecības studija "Zemūdene". B. Delle ir viena no neparastākajām savas paaudzes gleznotājām.
2004. gada 17.janvārī māksliniecei apritēja 60 gadu.
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā no 09.02.2004. līdz 28.02.2004 bija skatāma mākslinieces Birutas Delles darbu izstāde "Gleznas". Izstāde bija retrospekcija ar darbiem no Valsts Mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijas un privātām kolekcijām, bija arī pavisam jauni, vēl nekur neeksponēti darbi.

atpakaļ

Raimonds Graube

dzimis 1957.gada 28.februārī Rīgā
precējies - sieva Baiba (strādājusi Patentu valdē, beigusi LVU Svešvalodu fakultāti)
bērni - 2 dēli; Armands (mācās Latvijas Universitātē datorzinātnes) un Arturs (mācās ASV pēdējā vidusskolas klasē)
vaļasprieks - burāšana, šahs
dzīves vieta - Mārupe
vidējā, profesionāli tehniskā izglītība
augstākā, militārā izglītība
mācījies Rīgas 2.vidusskolā
mācījies dažādos kursos Latvijā, Nīderlandē, ASV un Lielbritānijā augstākā komandējošā sastāva un štāba vadības koledžā
1976-1981 strādājis ražošanas apvienībā VEF
1981-1991 strādājis agrofirmā "Mārupe"
1991-1992 ZS štāba bataljons, rotas komandiera vietnieks, rotas komandieris
1992-1993 ZS speciālo uzdevumu vienība, komandiera vietnieks
1993-1995 ZS 1.brigādes komandieris
1995- kļuvis par ZS štāba priekšnieku
1993-1996 militārie kursi Latvijā, ASV un Nīderlandē
1997- sācis mācības Lielbritānijas augstākā komandējošā sastāva un štāba vadības koledžā
1998.6.- Zemessardzes komandieris, ZS majors
1998.6.- Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalstījusi Graubes kandidatūru Zemessardzes komandiera amatam
1998.6.- Saeima uz 4 gadiem iecēlusi par Zemessardzes komandieri
1998.11.- aizsardzības ministra vietas izpildītājs G.Krasts izteicis piezīmi par valsts līdzekļu nepietiekamu kontroli sakarā ar J.Eihmaņa dzīvokļa remontu
1998.11.- uzņēmies NBS komandiera pienākumu pildīšanu (atstādinātā J.Eihmaņa vietā)
1998.12.- minēts kā viens no NBS komandiera kandidātiem
1998.12.- Valsts prezidents izvirzījis viņu NBS komandiera amatam
1999.1.- Saeima apstiprinājusi viņu NBS komandiera amatā
1999.4.- piešķirta Zemessardzes pulkveža pakāpe
2001.5.- LSDSP un JP frakcijas deputāti nosūtījušas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai vēstuli ar lūgumu izvērtēt NBS komandiera R.Graubes atbilstību ieņemamajam amatam, jo viņš nespēj novērst ārpus reglamenta attiecības bruņotajos spēkos, ko apliecinot nesenā traģēdija Speciālo uzdevumu vienībā
2002.11.- piešķirta brigādes ģenerāļa pakāpe
2003.2.- beidzas NBS komandiera amata pilnvaru termiņš, turpmāk būs AM NATO integrācijas izpildsekretārs.

Volfgangs Dārziņš.

Komponists, pianists, mūzikas publicists, klavierspēles privātskolotājs. 1906: Dzimis Rīgā, 25. Oktobrī.
I pasaules kara gadus ar māti un mātes brāli aizvada bēgļu gaitās Krievijā.
1919.g. visi trīs atgriežas mājās. Volfgangs sāk mācības Rīgas 2.ģimnāzijā.
1920: Iestājas Latvijas konservatorijas zemākajā kursā- prof. Bonifācijas Rogges klavierklasē.
1924: uzsāk kompozīcijas teorijas zināšanu apguvi prof. Jāzepa Vītola vadībā.
1929: absolvē Jāzepa Vītola speciālās teorijas klasi un turpina studijas Viņa praktiskās kompozīcijas klasē līdz 1931. Gadam.
1931: Pāriet Nodeždas Kārkliņas speciālajā klavierklasē.
1939: Aprecas ar gleznotāju ANNU OZOLIŅU( 1911.8.15, Rīga- 1998.10.23, Sietla, ASV. Kopā ar vīramāti un vīru 1999. 9.19 pārapbedīta Mārtiņa kapos, Rīgā)
1962: Miris 24. Jūnijā Sietlā, ASV.
1999: 19. Septembrī pelnu urna pārapbedīta Rīgā, Mārtiņa kapos blakus tēvam - Emīlam Dārziņam.
Emīla Dārziņa vienīgais dēls ir viens no Latvijas konservatorijas 20./30. Gadu studentu saimes ievērojamākajiem talantiem. Spoži savas spējas apliecinājis patstāvīgās darbības gados dzimtenē. Pēc Otrā pasaules kara gūst radošas personības autoritāti Vācijā, vēlāk ASV. Bet tēvzemē izcilais mūziķis godā vairs netiek celts. Volfganga Dārziņa, latvju trimdas muzikālās sabiedrības aktīvā darbinieka, personību padomju vara cenšas iznīdēt. Veltīgi! Līdz ar astoņdesmito gadu noslēguma un deviņdesmito gadu sākuma posmu slavenā Piebalgas dēla Emīla Dārziņa pēctecim ir pelnīti ierādīta goda vieta latviešu mūzikas kultūras lielāko dižgaru pulkā.