Rīgas 2. vidusskolas ēka celta 1876-1879 gadā. Sākotnēji tā bijusi Vācu reālskola, vēlāk pirmā ģimnāzija, kurā mācības notiek latviešu valodā.
Tagad skolā Ir laba bibliotēka, 3 datorklases, skolēnu zinātniskā biedrība.
Ēdināšana - kopgalds, talons katrai dienai 70 sant. (2 piedāvājumi), 2 kafejnīcas (5 piedāvājumi),
pusdienu starpbrīži 30 minūtes vidusskolai un pamatskolai atsevišķi.
2006 gadā būs kapitālremonts un iespējams 2 maiņas, ja renovācija ieilgtu. Mācību sākums skolā: 9.00 (1. stunda) vai 8.10 (0. stunda).
Datoru apguve no 2. klases, no 5. klases - sākas otrās svešvalodas apguve.
Proģimnāzijā padziļināt var apgūt matemātiku un angļu valodu. Ir vairāki kori, tautas, sporta dejas, sports (volejbols, hokejs), utt.
2002/2003 mācību gada 9.(proģimnāzijas) klases absolventu vidējā atzīme - no 28 skolēniem virs "7" mācījās 23 gabali. Stājoties ģimnāzijā (uz 10. klasi) automātiski ieskaita tos skolēnus, kuru vidējā atzīme ir virs 7 un izvēlētā novirziena klases eksāmenu priekšmetos atzīme ne mazāka par "7".
Ģimnāzijas klasēs mācību priekšmetu apguve - padziļināti, bet ne augstskolas 1.kursa līmenī (kā Rīgas 1.ģimnāzijā).
Ģimnāzijas klašu specializācija:
humanitāri sociālais novirziens - padziļināti: vēsture, politika, tiesības, en, de, +ru vai fr, vai it. (iespēja kārtot valsts eksāmenu itāļu valodā),
apakšnovirziens - padziļināti: latviešu val., literatūra,
komerczinības - padziļināti: komerczinības, en, informātika, matemātika,
dabaszinātņu novirziens - padziļināti: matemātika, en, informātika,
apakšnovirziens - padziļināti: ķīmija, bioloģija
2002/2003 mācību gada gada absolventi 100% iestājušies augstskolās, arī ārzemju, ir studenti Oksfordā. Valsts eksāmenus virs "7" nokārtojuši 75% skolēnu (bioloģijā, vēsturē - virs 75%, matemātikā, ekonomikas pamatos - 75%). Olimpiādēs šogad piedalījušies 112 skolēni, 18 - ieguvuši godalgotas vietas.
|
Vēsture
1916. gada janvārī Latviešu izglītības biedrība Dr. A. Butula vadībā saņēma no Krievijas valdības atļauju īstenot sen lolotu sapni par pirmo nacionālās vispārējās vidējās izglītības iestāžu veidošanu.
Sapnis piepildījās 1916.gada 12.februārī , kad Latviešu izglītības biedrība atvēra Meiteņu (Sieviešu) ģimnāziju un Zēnu reālskolu. Izveidojoties neatkarīgai Latvijas valstij, 1918. gada beigās abas šīs vidējās mācību iestādes apvienoja un nodeva Rīgas pilsētas apgādībā. Skola iegūst vispirms Rīgas 2. vidējās skolas nosaukumu. Vēlāk Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas nosaukumu, bet šodien - Rīgas 2. vidusskolas nosaukumu.
Latviešu Izglītības biedrībai jauno skolu veidošanā izdevās piesaistīt prasmīgus pedagogus un arī izcilus kultūras darbiniekus, kā dzejniekus un rakstniekus Frici Bārdu, Kārli Krūzu, Elzu Stērsti, Viktoru Eglīti, profesorus Kārli Kundziņu, Voldemāru Maldoni un citus.
Jaunizveidotā Meiteņu ģimnāzija un Zēnu reālskola ātri ieguva popularitāti. Vēlāk apvienotā skola kļuva par vienu no Rīgas prestižākajām vidējās izglītības iestādēm, jo bija pirmā vidusskola ar latviešu mācību valodu, un no 1919. gada tā atrodas Kr. Valdemāra ielā 1 (toreiz Nikolaja ielā 1c).
Pirms otrā pasaules kara Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija visstraujāko uzplaukumu piedzīvoja no 1930.-1944. gadam, kad skolu vadīja Ernests Nagobads- Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Triju Zvaigžņu un Franču Goda Leģiona ordeņu kavalieris.
Sagaidot skolas 90. gadadienu 2006. gada 12. februārī, Rīgas 2. vidusskolas vēstures pētnieki - esošie skolēni un skolotāji, bijušie skolotāji un skolas absolventi - skolotājas Skaidrītes Šņores un vēstures zinātņu doktores, Rīgas 2.vidusskolas absolventes, profesores Dzintras Vīksnas vadībā izveidojuši grāmatu par skolas vēsturi no 1940. 1990. gadam.
Tajā varam uzzināt par skolu baigajos kara gados, par to, ka, domājot par brīvu un Neatkarīgu Latviju, skolēni un skolas absolventi veidoja nelegālas organizācijas arī par to, kā otrā pasaules kara pretējās frontēs cīnījās, gan mūsu skolas absolventi, gan skolotāji. Šajā vēstures grāmatā ir atspoguļotas dažādas domas un atmiņas par mūsu skolu padomju okupācijas gados.
Tomēr skolas devumu vislabāk raksturo tās skolēni un absolventi. Rīgas 2. vidusskolas absolventu vidū ir tādas personības kā prezidenta Jāņa Čakstes dēls pretošanās kustības vadītājs Konstantīns Čakste, Latvijas Republikas 8. Saeimas Izglītības komisijas vadītājs, ārsts Jānis Strazdiņš, politiķis un kultūras darbinieks Dainis Stalts, skolā mācījies partijas Jaunis laiks Saiemas frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis. Mūsu absolventi ir Eiropā un pasaulē zināmi cilvēki: diplomāti - Aina Nagobads - Ābola, Alvis Ronis, Gints Apals, tiesneši Eiropas Savienības Justīcijas tiesā Egils Levits un Eiropas Kopienas Tiesā - Ingrīda Labucka, viens no Latvijas Bruņoto spēku veidotājiem ģenerālis Raimonds Graube
Skolā ir mācījusies šobrīd populārā operdziedātāja Elīna Garanča. Skolas absolventu vidū ir arī operdziedātāji Mariss Vētra un Guntars Vētra, baleta mākslas meistari Anna Priede, Ieva Grotuse, Aleksandrs Lembergs, dziedātāji Ilga Tiknuse, Zigrīda Krīgere, Normunds Rutulis un daudzi citi mākslinieki. Absolventu vidū ir plaša dzejnieku, rakstnieku un publicistu saime Anšlavs Eglītis, Uldis Ģērmanis, Veronika Strēlerte, Irma Grebzde, Marģers Zariņš, Knuts Skujenieks, Jānis Rokpelnis, Juris Kunnos, Andris Jakubāns, Valija Brutāne, Monta Kroma, Zenta Ērgle, Aivars Kļavis, Pēteris Zirnītis un citi. Skolā ir mācījušies Olga Lisovska, Harijs Heislers, Austra Skujiņa, Aleksandrs Čaks.
No skolas pastāvēšanas pirmajiem gadiem mūsu kaimiņš ir bijis Nacionālais teātris, un mūsu absolventu skaits, kuri izvelējušies aktiera vai režisora profesiju, tuvojas trešajam desmitam (Milda Klētniece, Vilma Lasmane, Žanis Katlaps, Artūrs Dimiters, Juris Lejaskalns, Mihails Kublinskis, Oļģerts Kroders, Artūrs Filipsons, Edgars Zīle, Rūdolfs Plēpis, Gunta Virkava, Ingrīda Andriņa un vēl daudzi citi).
Mēs lepojamies ar absolventiem: kinorežisoriem Intu Gorodecku un Rodrigo Rikardu, mākslas zinātnieci Eduardu Šmiti un teātra zinātnieci, profesori Liliju Dzeni, vēstures zinātniekiem, profesoriem Dzintru Vīksnu, Valdi Blūzmu, Aivaru Virsi, Marģeri Stepermani, psiholoģijas profesori Ritu Bebri, politoloģi, profesori Ilzi Ostrovsku, gleznotājiem Lailu Kelli, Māru Vaičunas, Dzidru Baumu, grafiķiem Dzintru Ezergaili, Rūtu Opmani, un Viesturu Grantu, tēlnieci Evi Upenieci. Arī 1925. gadā skaistākā meitene Latvijā bija mūsu skolas absolvente Antoņina Slesarova. Absolventu vidū ir arī labi pazīstami arhitekti, kā Ilga Zaļkalne, Zaiga Gaile, Jānis Asaris, nesen ar izcilību Hārvardas universitāti beigušie Mikus un Kristaps Kārkliņi.
Simts skolēnu dejo tautu un sporta deju kolektīvos, skaisti dzied pieci kori un vairāki vokālie ansambļi, daļa no skolas teātra studijas dalībniekiem iesaistās profesionālu teātru uzdevumos, aktīvi darbojas Skolēnu zinātniskā biedrība un skolēnu biznesa pamata mācību firmas, kā arī skolas sportisti un skolas pašpārvalde. Saskaņā ar skolas tālākās attīstības plānu un Rīgas domes Izglītības jaunatnes lietu un sporta komitejas attiecīgajiem lēmumiem Rīgas 2. vidusskola pakāpeniski tiek pārveidota par ģimnāziju (7.-12.klase), atjaunojot tās vēsturisko statusu.
Bet, lasot skolas vēstures lappuses, tajās vienmēr var izlasīt nepārprotamu jautājumu: Vai dzīvojam, augam un mācāmies tiem mērķiem, kurus savulaik izvirzīja Latvijas Izglītības Biedrība?
Pirmajā skolas vēstures grāmatā (1916.-1944.) rakstīts: Iet laiks. Izglītības mērķi un uzdevumi nemainās: mēs augam Latvijai, tās rītdienai, latviskajam garam un darba tikumam. Mūsu skolas koka saknes ir dziļas, svētas un mūžīgas. Mūsu koks spēj atkal katru rudeni atsākt augt un zelt...
|
