Skaņdarba forma ir kompozīcijas tips; noteikts skaņdarba kompozīcijas plāns, piem., rondo, fūga u.c.; arī žanrs.
Būtiska ir skaņdarba formas attiecība pret saturu, kas ir skaņdarba iekšējais garīgais veidols, muzikālā ideja, muzikālais tēls.
Skaņdarba formas pirmavots bija ritms un metrs. Runāšanas un dziedāšanas mijiedarbībā radās vienkāršākā skaņdarbu forma - dziesmas forma. Sākotnējā dziesmas formas rašanās bija saistīta ar folkloru un attiecās uz vissenākajiem laikiem.
Viduslaiku skaņdarbu formas iedala divās lielās grupās:
 | monodiskajās (gregorikie dziedājumi, kam tipiska vārda dominēšana pār mūziku), |
| polifonajās (imitācija un kanons, kā arī pārstatāmais kontrapunkts, kas nosacīja polifonijas augstākās formas - fūgas rašanos. |