Rondo forma

 

Home Up

Rondo forma (it. rondo aplis; rotaļa) - mūzikas forma, kas pamatojas uz vairākkārtēju galvenās tēmas (refrēna) atkārtojumu un atšķirīgu tematisko materiālu (epizožu) kontrastu.

Galvenā tēma atkārtojas ne mazāk par trim reizēm galvenajā tonalitātē, epizodes (2,3 un vairāk) - biežāk citās tonalitātēs.

Rondo forma sakņojas tautas muzicēšanā, rotaļās un dejās.

Šīs formas vispārējā shēma: A B A C A D ...A, kur A - refrēns, B, C un D - epizodes.

Senajos pirmsklasicisma rondo formas paraugos epizodes nebija jaunas tēmas, tās pamatojās uz refrēna mūzikas materiālu. Tāpēc rondo bija vienas tēmas forma. Dažādos stilos un nacionālajās kultūrās pastāvēja atšķirīgas atsevišķu rondo daļu pretstatījuma un mijiedarbības likumsakarības.

Romantiķu darbos rondo forma joprojām sastopama sonātes simfonijas cikla finālā, bet biežāk izmantota kā patstāvīgs skaņdarbs. R. Šūmanis izveidojis īpašu dzaudztēmu rondo formas variantu.

Krasi atšķirīga ir t.s. "tautiskā rondo" uzbūve, kurā refrēni un epizodes it kā apmainījušās vietām. Līdz ar to visa forma sākas ar epizodi, kam seko nemainīgais tematisms - refrēns: B A C A D A u.t.t. (piem., L. van Bēthovena "Sešas ekosēzes klavierēm")