Latviešu

 

Home Up

cimze.gif (51880 bytes)  

Jānis Cimze (1814 - 1881)                         

Jānis Cimze ir viens no nozīmīgākajiem latviešu kultūras darbiniekiem. Būdams Vidzemes skolotāju semināra vadītājs, viņš savā ilggadīgajā darbā izaudzināja ap 400 tautskolotāju, kas nesa zināšanas plašām tautas masām. Pievēršot lielu uzmanību savu audzēkņu muzikālajai attīstībai, viņš lika pamatus arī profesionālajai mūzikas kultūrai,

Jānis Cimze ir dzimis 1814.gada 3.jūlijā Raunā. Vecākiem mājās bijušas miniatūrērģeles, tādā veidā jau no agras bērnības apgūst muzikālās iemaņas. Mācoties Raunas draudzes skolā, viņš sāk apgūt ērģeļspēli. 16 gadu vecumā sācis strādāt par mājskolotāju. 3 gadu laikā guvis pieredzi viņš dodas strādāt. Valmieras draudzes skolā par skolotāju, priekšdziedātāju un ērģeļnieku. 1834.gadā Valmieras mācītājs Ferdinants Valters, J.Cimzem piedāvā doties uz Vācijas pilsētu Veisenfelsu, lai mācītos skolotāju seminārā. Naudas trūkuma dēļ uz semināru dodas 1836.gadā. 1828.gadā J.Cimze ar ļoti labām sekmēm beidz semināru. Tad vienu gadu pavada Berlīnē, kur kā brīvklausītājs apmeklē filozofijas, pedagoģijas un teoloģijas kursus. Jānis Cimze nopietni Veisenfelsā studēja mūziku. Sevišķi nozīmīga bija nodarbības E.Henčela vadībā. Cimze spēlēja vijoli, ērģeles un klavieres, labi pārvaldīja harmoniju. Berlīnē mūziku mācās pie profesora Ludvika Erka (1807-1883). L.Erks savos skolniekos modināja lielu interesi un mīlestību pret tautas daiļradi. 1839.gadā Cimze atgriežas dzimtenē un dibina Valmieras, vēlāk Valkas skolotāju semināru. J.Cimzes autoritāte auga ar katru gadu. 1864.gadā svinēta semināra pastāvēšanas 25 gadu jubileja. Palicis savā darbā līdz mūža beigām, J.Cimze turpina strādāt pie latviešu tautasdziesmām. J.Cimze mirst 1881.gada 22.oktobrī.

Kā viens no paiem pirmajiem latviešu tautas dziesmu vācējiem J.Cimze apstrādājis korim ap 200 melodiju, kas publicētas viņa kora dziesmu krājumos “Dziesmu rota” no 1872.līdz 1884.gadam. Pavisam šie krājumi ir astoņi. “Dziesmu rotas” I, V un VIII daļā – “Dārza puķēs” ievietotas vācu tautas dziesmas vai vācu komponistu dziesmas. “Dārza puķēs” ir tādas dziesmas kā Mocarta “Tēvzemes dziesma”; Bēthovena “Nakts slava”; Vēbera “Cik jauks ir mežs un lauks”, “Rītā”, “Sirdēsti”; Mendelsona “Kas tev, mežs, tu zaļā pils”,”Medības”; Šūberta “Rozīte” u. c.

J.Cimzes darba vērtīgākā daļa ir “Lauka puķu” burtnīcas, kur ievietotas latviešu tautas dziesmu apdares korim. J.Cimzes nopelni ir atzīstami tāpēc, ka viņš bija pirmais latviešu tautas dziesmu apdarinātājs. “Lauku puķēs” ir tādas tautasdziesmu apdares kā “Bārenīte”, “Kur tad tu nu biji, āzīti manu?”, “Kur aug mana līgaviņa?”, “Teci, teci, kumeliņi”, Cekulaina zīle dzied”, “Divi sirmi kumeliņi”, “Līgo laiva uz ūdeņa”, “Seši mazi bundzinieki”, “Maziņš biju neredzēju”, “Kas tie tādi, kas dziedāja”, “Krauklīts sēž ozolā”, “Tūdaliņ, tāgadiņ”, “Rīga dimd”, “Div’ dūjiņas gaisā skrēja”, “Sidrabiņa upi bridu”, “Nu, ar dievu, Vidzemīte”

J.Cimzes apdares ir strofiskas, parasti stingri četrbalsīgas, ar melodiju augšējā balsī. Apdarēs profesionālās iemaņas un neapšaubāma muzikāla gaume apvienojas ar labu kora skanējuma pazīšanu.

Lai arī J.Cimzes darbā bija savas nepilnības, kas izskaidrojamas ar to, ka tie bija pirmie mēģinājumi latviešu profesionālās mūzikas vēsturē, tomēr “Dziesmu rota” deva pirmo nacionālo repertuāru koriem un palīdzēja sagatavot  I  Vispārējos dziesmu svētkus. Tas ļauj uzskatīt J.Cimzi par vienu no latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem.

 

Emīls Dārziņš

Emīls Dārziņš (1875 - 1910)

Viens no ievērojamākajiem latviešu komponistiem 20.gs.sākumā. Darbojies arī kā pedagogs un mūzikas kritiķis.

Emīls Dārziņš dzimis Jaunpiebalgā, skolotāju ģimenē. Pirmās iemaņas klavierspēlē gūst no vecākiem, vēlāk mācās Vecpiebalgas draudzes skolā, pēc kuras beigšanas iestājas Pēterburgas konservatorijā, kur viņa pedagogi ir : L.Homiliuss(ērgeļspēle), A.Vinklers(klavierspēle),N.Rimskis-Korsakovs(mūzikas teorētiskie priekšmeti).Tomēr, materiālu apstākļu dēļ, pēc triju gadu ilgām studijām E.Dārziņš ir spiests atgriezties dzimtenē, nepabeidzot mācības.

Rīgā viņš strādā par skolotāju. (Viņa skolnieki bijuši arī J.Reinholds un J.Zālītis). Kādu laiku vada igauņu biedrības “Imanta” jaukto kori, vēlāk - Pēterburgas Ārrīgas biedrības kori, darbojas arī kā koncertmeistars un mūzikas privātskolotājs. Pēc 1908.g., kad E.Dārziņš strādā par kritiķi dienas laikrakstā,īpaši pievērsies publicistikai, ar kuras palīdzību pauž savu viedokli par kultūras dzīves norisēm.

Nozīmīgākie žanri E.Dārziņa daiļradē ir kora (saglabājušās 17) un solo (saglabājušās 18) dziesmas.

Rakstījis arī simfoniskos skaņdarbus - “Liriska fantāzija,” ‘’Melanholiskais valsis,’’ ‘’Vientuļā priede’’ un ‘’Mazā svīta,’’ no kuriem saglabājies vienīgi ‘’Melanholiskais valsis.’’

Iesācis arī operu ‘’Rožainās dienas,’’ ko nepabeidz savas pēkšņās nāves dēļ.

No E.Dārziņa 17 kora dziesmām 8 ir vīru, 7 – jauktam, 1 – sieviešu un 1 – bērnu korim:

“ Jūs kalni un jūs lejas” v.k.,

“ Pie tēvu zezmes dārgās” v.k.,

“ Lai vētra krāc” v.k.,

“ Mūžam zili” v.k.,

“ Mirdzi kā zvaigzne” v.k.,

“ Kapsētas klusums” v.k.,

“ Nāc man līdz” v.k.

“ Nāru dziesma” s.k.,

“ Senatne” j.k.,

“ Lauztās priedes” j.k.,

“ Ciānas bērni” j.k.,

“ Ja uz Bētlemi es ietu” j.k.,

“ Minjona” j.k.,

“ Mēness stars stīgo” j.k.,

“ Sapņu tālumā” j.k.,

 

Pazīstamākās solo dziesmas ir :

“Kā zagšus,”

“ Mana laime,’’

“Vēl tu rozes plūc,”

“ Teici to stundu, to brīdi,”

 

“ Spāniešu romance,”

“ Aizver actiņas un smaidi,”

“ Rezignācija,”

“ Pie loga ziemas naktī,”

“ Pazudusī laimīte.”

 

 

jurjans 3.gif (65432 bytes)  

Jurjānu Andrejs (1856 - 1922)

Jurjānu Andreja darbība bija plaša un daudzpusīga, aptvēra visus svarīgākos topošās latviešu nacionālās mūzikas kultūras novadus, daudzos no tiem – simfoniskajā mūzikā, kantātē, zinātniskajā mūzikas folkloristikā, arī koncertējoša mākslinieka – virtuoza darbībā Jurjānu Andrejs lika pirmos pamatus latviešu mūzikā. Visos savas darbības novados Jurjāns radījis darbus, kas līdz šim laikam saglabājuši augstas, iedvesmojošas mākslas nozīmi, kas izauguši no tautas mākslas un tautas dziļi iemīļoti.

Jurjānu Andreja spēcīgā personība dziļi ietekmēja latviešu mūzikas kultūras attīstību, arī otru tās lielāko pārstāvi un latviešu klasiskās mūzikas pamatlicēju, viņa jaunāko laikabiedru un draugu – komponistu Jāzepu Vītolu. Abi komponisti vienā laikā tiecās risināt savas tautas svarīgākos nacionālās muzikālās kultūras celšanas uzdevumus, sevišķi tuvi viņi bija savā attieksmē pret tautas dziesmu un uzskatos par tās lomu latviešu nacionālās mūzikas izveidē.

Dzīve.

Jurjānu Andrejs dzimis 1856.gada 30.septembrī Ērgļu pagasta Meņģeļu mājās. Dzīvojis zemnieku ģimenē. J. Andrejam bija trīs brāļi, kuri visi vēlāk kļuva par mūziķiem. Pirmās muzikālās zināšanas viņš guva Ērgļu draudzes skolā un Vecpiebalgas draudzes skolā, dziedāja Vecpiebalgas Labdarības korī, ar šo kori viņš piedalījies I Latviešu Dziesmu svētkos, 1875.gadā.

A. Jurjāns iestājas Pēterburgas konservatorijāun to beidza trijās specialitātes: ērģeļu klasi pie L. Homiliusa, kompozīcijas klasi pie N. Rimska – Korsakova un mežraga klasi pie F. Homiliusa. Savu studiju pēdējos gados Jurjāns vadīja arī Pēterburgas latviešu labdarības kori. Jau šajā periodā viņš vāc tautasdziesmas. 1877. gadā iznāk viņa pirmais dziesmu krājums “Daina” ar desmit kora un solo dziemām. Šais gados uzrakstīti arī viņa pirmie simfoniskie darbi – f moll simfonijas pirmā daļa (“Simfoniskais Allegro”) un “Latvju vispārīgo dziesmu svētku maršs”. Jurjānu Andrejs ir latviešu simfoniskās mūzikas pamatlicējs.

Pēc konservatorijas beigšanas Jurjāns kļuva par mūzikas teorijas un mežraga spēles pedagogu Harkovas mūzikas skolā. Tur viņš nostrādā gandrīz 35 gadus, kad slimības spiests viņš aiziet. Kaut arī viņš ir prom no dzimtenes, tomēr Andrejs aktīvi darbojas – vāc tautasdziesmas, ir pedagogs, kā arī Dziesmu svētku diriģents, organizēja un vadīja Harkovas kori.

Visražīgākie bija 80., 90.gadi, vēlāk viņš vairāk laika sāka veltīt tieši tautasdziesmu vākšanai. 1930.gadā viņš atgriezās dzimtenē slimības dēļ. Savus pēdējos gadus viņš veltīja intensīvam darbam, kārtodams savāktos, bet vēl nepublicētos tautasdziemu materiālus. Viņa pēdējais darbs bija 27 latgaliešu melodiju apdares korim. Latvijas konservatorija, ievērojot Jurjāņu Andreja lielos nopelnus latviešu mūzikā un ievēlēja viņu par savu pirmo goda biedru.

1922.gada 28.septembrī Andrejs Jurjāns nomira un tika apbedīts Meža kapos. Par godu viņam darināja marmora krūšutēlu, kas glabājas J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā.

Daiļrade.

Kantātes “Tēvijai”, “Līgojiet, līksmojiet”, “Belzacara dzīres”, Garīgā kantāte, “Jau mēness starus laista”

14 orķestra darbi, t.sk., Simfonija e moll, simfoniskais tēlojums “Līgo”, “Simfoniskais Allegro”, nepabeigtā simfonija f moll, “Latvju vispārīgo dziesmu svētku maršs”, op. 1, “Latvju dejas”, Elēģiskais koncerts čellam ar orķestri, simfoniskais tēlojums “Latvju tautas brīvlaišana”, op.12, “Sēru maršs”, “Berceuse” stīgu orķestrim

44 tautas dziesmu apdares jauktiem koriem a cappella

(“Pūt, vējiņi !”, “Kur tu skriesi, vanadziņi ?”, “Stādīju ieviņu”, “Aiz upītes es uzaugu”, “Kur iesi, puisīti ?” u.c.)

25 tautas dziesmu apdares vīru koriem a cappella

37 tautas dziesmu apdares skolu koriem

25 tautas dziesmu apdares solo balsij ar klavieru pavadījumu

14 tautas dziesmu apdares jauktiem un vīru koriem ar klavieru pavadījumu

20 oriģināldziesmas jauktam korim

18 oriģināldziesmas vīru korim (“Latvijā”, “Lūk, roze zied” u.c.)

 

ivanovs 2.gif (167467 bytes)  

Jānis Ivanovs 

 

a kalnins 4.gif (68874 bytes)  

Alfrēds Kalniņš (1879 - 1951)

vitols 5.gif (163626 bytes)  

Jāzeps Vītols (1863 - 1948)

     Jāzeps Vītols ir viens no izcilākajiem latviešu komponistiem, viena no visnozīmīgākajām personībām latviešu mākslas vēsturē. Ar savu daiļradi viņš ir pacēlis līdz klasiskajam līmenim daudzus žanrus, ar savu darbību strauji virzījis uz priekšu profesionālo mūziku Latvijā.

     Komponists dzimis 1863.gada 26. Jūlijā Ģīmja dzirnavās, kas atradās netālu no Valmieras. Viņa tēvs Jānis Vītols tajā laikā bija Jēkabpils skolas pedagogs, bet vasaras brīvlaiku visi pavadīja Valmieras draudzes skolā. Valmiera bija arī Vītola mātes Annas jaunības gadu dzīves vieta. Tēvs spēlēja klavieres un vijoli, māte dziedāja.

Tajā laikā Jāzeps Vītols mācījās klavieru spēli pie Amālijas Linkas, bet mūzikas teoriju pie Rūdolfa Posteļa un klavieru un vijoļu spēli pie Kārļa Rapa. Pusaudža gados radušās arī Vītola pirmās kompozīcijas, kuras viņš kautrējās rādīt pat vistuvākajiem cilvēkiem.

1880.gadā Jāzeps Vītols iestājas Pēterburgas konservatorijā alta klasē, bet vēlāk pāriet uz speciālās harmonijas klasi. Tad pāriet uz kompozīcijas klasi pie Nikolaja Rimska-Korsakova.

No Jāzepa Vītola studiju gadu darbiem nozīmīgākie bija viņa Klavieru sonāte b moll (1885), divas dziesmas korim a cappella “Bērzs tīrelī” un “Lūgšana” un simfonijas e moll 1.daļa.Šie darbi ieskicēja topošā komponista raksturīgākos žanrus, kuriem turpmāk bija veltīts viss viņa mūžs - tie bija kora dziesma, klavierdarbi, simfoniskā mūzika.

1886.gadā jaunais komponists spīdoši absolvēja konservatoriju.

Pēc konservatorijas absolvēšanas J.Vītolam sākās garš Pēterburgas dzīves periods, saistīts ar pedagoģisko darbu Pēterburgas konservatorijā.

1891.gadā viņš kopā ar savu tuvāko draugu Jurjānu Andreju piedalījās folkloras vākšanas darbā.

19.gs. beidzamie gadi un 20.gs. sākums bija periods, kad Vītola autoritāte nepārtraukti auga, kad viņa daiļrade kļuva sevišķi aktīva.

Paralēli darbam konservatorijā viņš ilgu laiku –no 1897.līdz 1914.gadam – veica recenzenta pienākumus Pēterburgas vācu avīzē “St. Petersburger Zeitung”.

1908.gadā J.Vītolam, kas līdz tam laikam strādāja par obligāto teorētisko priekšmetu pasniedzēju, tika uzticētas speciālās kompozīcijas klases.1911.g. viņš ieguva visaugstāko no iespējamām profesora pakāpēm.

1918.gadā pilsoņa kara grūtajos apstākļos J.Vītols aizbrauca uz Rīgu.

1919.gadā komponists sāk strādāt Latvijas konservatorijā par rektoru. Kad 1930.gadā tika nodibināta “Latviešu dziesmu svētku biedrība”, tās valdes

priekšēdētājs bija Jāzeps Vītols. Tēvijas kara gados komponists emigrē. Tālu no dzimtenes, vecs un slims, viņš kopā ar dzīvesbiedri Anniju pavadīja savas dzīves pēdējos gadus. Pēc pusotra Flensburgā pavadīta gada sirmo komponistu aiz līdzjūtības ievietoja Lībekas slimnīcā, kur viņam piedāvāja istabu. Tur viņš dzīvoja kopā ar savu dzīvesbiedri Anniju no 1947.gada maija un turpat nomira 1948.gada 24.aprīlī.

Jāzepa Vītola daiļrade

J.Vītola daiļradi varētu iedalīt piecos lielos posmos:

1) Latviešu tautas dziesmu apdares.

Šim žanram komponists ir pievērsies visos savas daiļrades periodos, un apdaru skaits pārsniedz trīs simtus. Diezgan maz ir koru apdares ( 27-jauktam korim(“Ej, saulīte drīz pie dieva”, ”Mans bāliņš karā jāja”), apm.11-vīru korim un 23 – bērnu korim). Liela nozīme ir viņa “200 Latvieu tautas dziesmas” krājumam solo balsij ar klavierēm. Ir sarakstījis arī 5 Latvieu tautas dziesmu apdares solo balsij ar simfoniskā orķestra pavadījumu un tautas dziesmas apdares divām balsīm ar klavierpavadījumu. Dažas folkloras melodijas J.Vītols reizēm izmantojis arī savos instrumentālajos darbos.

2) Kora dziesmas. Balādes. Kantātes.

Kora dziesmas ieņem sevišķi nozīmīgu vietu Komponista daiļradē - tās pavisam ir ap 100,visvairāk ir jauktā kora dziesmas, trešā daļa ir vīru kora, bet četras - sieviešu kora dziesmas. Mūzikas tēli ir spilgti raksturīgi, kas parāda teksta saturu. Formas ziņā dziesmas ir brīvas, reizēm komponists izmantojis variētus atkārtojuma paņēmienus, visdažādākos kora faktūras paņēmienus (parasto četrbalsību, basu ērģeļpunktus, retāk sieviešu balsu sadalījumu četrās partijās ar tenora solo).

Balādes. J.Vītols ir aizsācis balādes žanru kora mūzikā un daudzas no tām (balādēm) ir neatņemama dziesmu svētku sastāvdaļa. Tematika ir ļoti plaša, centrālā ir vēstures tēma, patriotisma, dzimtenes mīlestības tēma, arī pagātnes idealizācija. Pie spožākajiem paraugiem varētu minēt –“Gaismas pils”, “Beverīnas dziedonis”, “Krīvu krīvs”, “Uguns milna”, balādiska rakstura kora dziesmu – “Karaļmeita”. Otra lielā tēlu grupa ir saistīta ar fantastiskajiem tēliem (“Rūķīši un meža vecis”, “Karalis un bērzlapīte”). Trešā tēlu grupa ir dabas tēli (“Saules svētki”, un ļoti smalka vīru kora dziesma “Mežezers”).

Kantātes. Daudz mazāk komponists ir pievērsies šim žanram, jo uzrakstījis tikai divas laicīga rakstura kantātes – “Dziesma” un “Ziemeļblāzma” un dažas garīga rakstura kantātes(“No atzīšanas koka”, “Marija un Marta”, “Iesvētīšana” , u.c.). Pie kantātēm dažkārt pieskaita arī kora dziesmu “Beverīnas dziedonis”, kuru J.Vītols pārstrādājis korim ar orķestri. Būtisku izmaiņu nav, pierakstīts ir tikai orķestra ievads, divas nelielas starpspēles un maza koda.

3) Instrumentālie darbi.

Starp instrumentālajiem darbiem komponista daiļradē sastopams viens stīgu kvartets, daži skaņdarbi vijolei un čellam, tomēr visnozīmīgākie ir skaņdarbi klavierēm. J.Vītols bija pirmais komponists klasiķis, kas pievērsies klaviermūzikai, varētu pat teikt, ka viņš ir latviešu klaviermūzikas pamatlicējs. Pazīstamākie skaņdarbi klavierēm - Variācijas par tēmu “Ej, saulīte drīz pie dieva” (pavisam 9 variācijas), un klavierminiatūra “Viļņu dziesma”.

4) Solo dziesmas.

Pavisam uzrakstījis ap 100 solo dziesmu, tuvākie dzejnieki ir J.Poruks, Aspazija, Fr.Bārda.

Klavierpavadījumi ir veidoti ar neuzbāzīgumu, pietāti. Pazīstamākās dziesmas – “Aizver actiņas(un smaidi)”,”Pie tava augstā ,baltā loga”, “Mirdzas dziesma”, kā arī solo dziesma “Karalis un bērzlapīte”.

5) Simfoniskā mūzika.

Viens no vispopulārākajiem darbiem ir simfoniskā svīta “Dārgakmeņi”. Šis darbs ir tapis Pēterburgas periodā, un sākotnēji bija veltīts Idas Rubinšteines baleta studijai. Mūzika tomēr bija tik spilgta,ka iekaroja koncertskatuvi. Svītai ir piecas daļas, un katrai dots savs dārgakmeņa nosaukums - 1.d.-Ametists, 2.d. - Smaragds, 3.d. - Pērles, 4.d. - Rubīns, 5.d. - Briliants. Tikpat populārs skaņdarbs ir Dramatiskā uvertīra , kurā instrumentācija ir vērsta uz emociju atklāsmi - tātad tā ir subjektīvāka.

 

dz.sv. 6.gif (159067 bytes)  

Dziesmu svētku gājiens, attēlā redzami I. Kokars un L. Vīgners 1990. gadā.

 

 

 

Romualds KALSONS.

Dzimis 1936. gadā Rīgā, studējis kompozīciju Latvijas Valsts konservatorijā (no 1990. gada Latvijas Mūzikas akadēmija) pie prof. Ā.Skultes un orķestra diriģēšanu pie doc. J.Lindberga. Kopš 1973.g. strādā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, profesors (1988.g.), kompozīcijas katedras vadītājs (no 1990.g.), Valsts profesors (1999.g.) Komponistu Savienības priekšsēdētāja vietnieks (no 1999.g.)

Komponistam raksturīga psiholoģiski konfliktējoša mūzikas valoda. Ja daiļrades sākumā pārsvarā bija jūtamas neoromantisma un daļēji ekspresionisma tendences, tad sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados vērojami arī neoklasicisma principi. Astoņdesmito gadu mūzikā ienāk folkloras elementi, saasinās arī satīrisku un grotesku tēlu pielietojums. Autors savā daiļradē individuāli sakausējis dažādus divdesmitā gadsimta mūzikas izteiksmes līdzekļus - 12 skaņu sēriju tehniku, ierobežoto aleatoriku, dažādus koncentriskus un simetriskus veidojumus; pēdējā laikā uzmanības lokā ir arī modalitāte, bieži izmantota polifonija. Izcilākie Romualda Kalsona skaņdarbi pārliecina klausītāju ar ideālu mūzikas emocionālā spēka un mērķtiecīgu formas konstrukciju vienību. Autoram ļoti raksturīga bagāta, krāsaina instrumentācija, mūzikas koncertiskums un virtuozitāte.

Panākumus guvis R.Kalsona Vijoļkoncerts, sevišķi pēc V.Zariņa spožā atskaņojuma Minhenē (1993.g.) un Ženēvā (1996.g.). Koncerts klarnetei bijis ietverts Varšavas Rudens festivāla programmā. Vairākkārt ārzemēs skanējušas arī Mozaīka, Kāzu dziesmas, Poēma - fantāzija u.c.

Messa 1990 jauktam korim a capella rakstīta atmodas laikmeta cerību un šaubu iespaidā. Oratorija Petrus ir Vācijas pilsētas Cuxhaven pasūtījums un pirmatskaņojums noticis 1993. gadā autora vadībā festivāla ietvaros, jauno ērģeļu iesvētīšanas sakarā.

Opera Pazudušais dēls; Ojāra Vācieša libretu pēc Rūdolfa Blaumaņa pazīstamās drāmas sakārtojis un papildinājis Jānis Streičs. Pirmizrāde 1996. gadā Rīgā

Romualda Kalsona daiļrades pūrā mināma vēl instrumentālā un vokālā kamermūzika, skaņdarbi ērģelēm, kora dziesmas, tautas dziesmu apdares, mūzika bērniem.

Skaņdarbu saraksts

I Simfoniskie skaņdarbi.

·         Simfonieta 1964

·         1.simfonija 1965

2.simfonija 1968

·         3.simfonija 1972

·         4.simfonija “Jauni sapņi no vecām pasakām” O.Vācieša dzeja. 1974

·         “Pirms aiziešnas” Simfoniska epizode pēc N. Hikmeta dzejas motīviem. 1966

·         Romantiskā poēma 1968

·         Koncerts čellam ar orķestri 1970

·         Poēma-fantāzija simfoniskajam orķestrim 1975

·         Concerto grosso (solo Corno e` trombe) 1977

·         Simfoniskas variācijas klavierēm ar orķestri 1978

·         Koncerts vijolei ar orķestri 1978

·         Kāzu dziesmas 1979

·         Retrospekcija 1980

·         Variācijas simfoniskajam orķestrim 1982

·         Gadskārtu ierašu dziesmas 1985

·         Allegro simfoniskajam orķestrim 1986

·         Mozaika 1991

·         Koncentriskas aprises simfoniskajam orķestrim 2000

II Skaņdarbi kamerorķestrim. 

·         Mūzika kamerorķestrim 1969

·         Simfonija kamerorķestrim (Nr. 1) 1981

·         Simfonija kamerorķestrim (Nr. 2) 1992

·         Koncerts klarnetei ar kamerorķestri 1982

·         Polifoniska studija 1992

·         Concertino “serio e` buffo” 2 pikolo trompetēm ar kamerorķestri 1993

III Vokāli simfoniskie skaņdarbi. 

·         Kantāte Šlopsters-Klopsters O.Vācietis. 1971

·         Kantāte par mūžīgo braukšanu I.Ziedonis. 1973

·         Atvadvārdi O.Vācietis. 1979

·         Mana dzimtene K.Skujenieks 1988

·         Simfonija concertante K.Skujenieks 1988

·         Aleluja Psalmu teksti 1989

·         “Messa 1990” jauktam korim a capella 1990

·         Oratorija “Petrus” 1993

·         Opera “Pazudušais dēls” R.Blaumanis,O.Vācietis,

·         J.Streičs 1996

·         Kyrie eleison.  Pater noster - vokāli simfonisks skaņdarbs 1998

IV Skaņdarbi ērģelēm.

·         Pasakalja 1965

·         Prelūdija 1984

·         Triptihs trompetei, mežragam, ērģelēm 1991

·         Fantāzija un pasakalja 1992

·         Maza svīta ērģelēm “A,B,C,D,Es,F,Ges,As” 1993

·         Senatnīga vīzija 1997

 

V Kamermūzika.

·         Variācijas klavierēm 1960

·         Svīta flautai un klavierēm 1961

·         Kvintets pūšamajiem instrumentiem 1963

·         Sonāte-fantāzija klavierēm 1964

·         Sonāte vijolei un klavierēm 1964

·         Kapričio vijolei un klavierēm 1965

·         Stīgu kvartets 1973

·         Paraleles (2 klavierēm) 1976

·         Bērnu ainas 1978

·         12 latviešu tautas dziesmu apdares klavierēm 1980

·         Svīta klavierēm četrrocīgi “Mozaika” 1982

·         Monologs mežragam solo 1984

·         Trio piccolo (V-no, V-cello, Piano) 1985

·         Poēma mežragam un klavierēm 1987

·         Dialoghi, Quasi sonata per clarinetto e cello solo 1987

·         Cinque movimenti per pianoforte 1987

·         Variācijas-etīdes flautai solo 1990

·         Harmoniski ostinētas variācijas čembalo 1991

·         VIA BALTICA klavieru sonātes II daļa 1995

·         Bērnu ainas II burtnīca "Spēlēsim četrrocīgi" klavierēm 1998

·         Groteska vijolei un klavierēm 1999

·         Intermeco čellam un klavierēm 1999

·         Lielā Baha pavēnī. Kopijas greizajā spogulī, klavierēm 1999

·         Negaidīta atklāsme 2 čelliem solo 1999

 

VI Vokālie cikli.

·         Dziesmu cikls ar persiešu dzejnieka Omāra Haijama vārdiem 1958

·         Sešas dziesmas ar mūsdienu franču dzejnieka Žaka Prevēra vārdiem 1960

·         Piecas dziesmas ar beļģu dzejnieka Morija Karema vārdiem 1960

·         Sešas dziesmas ar spāņu dzejnieka Federiko Garsia Lorkas vārdiem 1961

·         Septiņas dziesmas ar Jevgeņija Jevtušenko vārdiem 1962

·         Vokālais cikls “Runā laikabiedrs” 1963

·         Vokālais cikls “Daži prātīgi dialogi” 1967

·         Četras dziesmas ar Dainas Avotiņas vārdiem 1969

·         Sešas dziesmas ar Ārijas Elksnes vārdiem 1973

·         Ķēžu dziesmas. Māra Čaklā vārdi 1973

·         Etīdes par nebeidzamību. O.Vācieša vārdi. Mecosoprānam, flautai, čellam un klavierēm 1975 1975Rečitatīvs, ārija un duets tenoram un mecosoprānam ar ērģelēm. 1976

·         Vienkāršās dziesmas 1976

·         Vokālais cikls “Mīlestība”, O.Vācieša vārdi. Mecosoprānam, sit. instr. un

·         klavierēm 1978

·         Dažas humoreskas iz putnu dzīves 1981

·         Vokālais cikls “Mātei”. Ā. Elksnes vārdi 1987

·         Astoņas latviešu tautas dziesmas mecosoprānam un klavierēm 1983

·         Visa mūža garumā. K.Skujenieka vārdi 1987

·         Tēma ar variācijām. K.Skujenieka vārdi 1987

·         Triptihs “1941 … 1949 … 1989 … “ 1989

·         Trīs naivas dziesmiņas iz Rīgas senatnes. V.Ļūdēna vārdi (II red.) 1997

·         Četras liriskas miniatūras altam un klavierēm, Ulrikes JArnahas dzeja 1998

Solo dziesmas, bērnu dziesmas, kora dziesmas, dziesmas ansambļiem, instrumentālas miniatūras, mūzika filmām un teātra izrādēm.

 

Rihards Dubra

Dzimis 1964. gada 28. februārī, Rīgā.
Kopš dzimšanas un vēl joprojām dzīvo Jūrmalas pilsētā.
No 1971. g - 1978. g. mācās Jūrmalas mūzikas skolas klavieru klasē.
No 1978. g - 1982. g. mācās Em. Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā teorijas nodaļā.
No 1982. g - 1989. g. studē Latvijas Mūzikas akadēmijā kompozīcijas klasē pie prof. Ādolfa Skultes.
No 1985. g strādā Jūrmalas mūzikas vidusskolā par mūzikas teorijas un kompozīcijas pasniedzēju.
No 1994. g - 1996. g. studē Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistratūrā prof. Jura Karlsona klasē.
Strādājis par Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas ērģelnieku (1994. - 1995.).

Galvenie daiļrades žanri – kora, simfoniskā un vokāli instrumentālā mūzika. Pamatā raksta garīga satura mūziku, izmantojot Bībeles tekstus vai tematiku.

Liela interese par gregoriku, viduslaiku un renesanses mūziku - šo laikmetu tehniskie paņēmieni tiek mūzikā sakausēti ar 20. gs. beigu minimālisma stilu un sonoristiku.

Galvenie skaņdarbi:

Liela simfonija;

četras mazas simfonijas;
Mesa fa# korim un orķestrim;
“Missa Sinceritatis” tenoram, korim, obojai, ērģelēm un sitamajiem instr.;
Koncerts orķestrim ar klavierēm;
“Musica plena” - 8 čelliem;
”Sitivit Anima Mea” - (una sinfonia da camera) - baritona balsij, angļu ragam, 8 čelliem un 2 kontrabasiem;
“Angelus Domini” - kantāte korim un ērģelēm;
“Alma Redemptoris Mater” - skaņdarbs korim, ērģelēm un soprāna saksofonam;
“Oratio” - meditācija korim un marimbai;
“Kaķīša dzirnaviņas” - viencēliena balets bērniem;
pāri par 40 motetēm korim;
ērģeļu skaņdarbi;
klavierminiatūras;
dziesmas bērnu koriem.

 

V

 

 

 

 

Pēteris Vasks

ir viens no pasaulē visvairāk atzītajiem latviešu komponistiem. Starptautisko ievērību komponists guvis 90. gadu sākumā - laikā, kad pēc padomju impērijas sabrukuma bija kritis dzelzs priekškars un tās bijušajā teritorijā dzīvojošajām tautām radās iespēja iepazīstināt pasauli ar savu mākslu un kultūru. P. Vaska ceļš uz Rietumiem sākās pēc līguma noslēgšanas ar vācu izdevniecību Schott, ar Pirmo simfoniju Balsis, ko 1991. gadā komponistam pasūtīja Ostrobotnijas kamerorķestris, kā arī ar pirmo kompaktdisku iznākšanu Eiropā un Ziemeļamerikā. P. Vaska mūzika iemantoja arvien lielāku popularitāti - nāca pasūtījumi no daudziem ievērojamiem atskaņotājmāksliniekiem un kolektīviem. Gandrīz visi P. Vaska 90. gadu opusi pirmatskaņoti ārzemēs. Skaņradis piedalījies daudzos starptautiskos mūzikas festivālos, vairākos no tiem bijis kā Composer in residence, sniedzis meistarklases. Viņa mūzika skanējusi ne tikai Eiropā, bet arī Amerikā, Japānā un Austrālijā.

Nozīmīgi P. Vaska simfoniskās mūzikas atskaņojumi mūsmājās noritējuši diriģentu Normunda Vaiča, Normunda Šnē, Tovija Lifšica, Aleksandra Viļumaņa, Imanta Rešņa un Ginta Glinkas vadībā. Komponista kormūziku Latvijā un ārpus tās robežām popularizējuši: Latvijas Radio koris, Valsts Akadēmiskais koris Latvija, sieviešu koris Dzintars, jauniešu kori Kamēr…, Balsis, diriģenti Māris Sirmais, Sigvards Kļava, Kaspars Putniņš. Klaviermūzikas atskaņojumā būtisks ir pianistu Noras Novikas un Rafi Haradžanjana ieguldījums. Starptautiskajā apritē P. Vaska skaņdarbus spēlējuši gan Baltijas valstu orķestri, to vidū KREMERata Baltica un Lietuvas kamerorķestris, gan arī daudzi izcili citzemju kolektīvi: Berlīnes filharmoniķi, Minhenes filharmoniķi, Vīnes simfoniķi, BBC simfoniskais, Stokholmas Karaliskais, Tonhalles simfoniskais, Tamperes Filharmonijas, Somijas Radio orķestri, Filadelfijas, Bostonas, Losandželosas simfoniskie orķestri, Osakas Filharmonijas, Sidnejas simfoniskais orķestri, Ostrobotnijas, Minhenes, Štutgartes kamerorķestri, St. Martin on the Fields, Festival Strings Lucerne, Zviedrijas, Izraēlas kamerorķestri, Kronos kvartets, Majami, Rozamunde stīgu kvarteti. Kormūziku atskaņojuši: Nīderlandes kamerkoris, BBC Singers, Hilliard Ensemble, Zviedrijas, Dānijas Radio kori, Igaunijas Filharmonijas kamerkoris. Auglīga bijusi sadarbība ar diriģentiem: Juhu Kangasu, Jakovu Kreicbergu, Andreju Boreiko, Vasiliju Sinaiski, Denisu Raselu Deivisu, Pāvo Jervi, Leifu Sēgerstamu, Jonu Stūrgordu (arī kā vijolnieku), Tenu Kaljusti, Ģintaru Rinkeviču, Sauļu Sondecki, Paulu Megi un solistiem: vijolniekiem Gidonu Krēmeru, Entoniju Mārvudu, čellistu Dāvidu Gēringu.
 

P. Vaska simfonisko un kamermūziku iecienījuši horeogrāfi daudzās pasaules valstīs, iekļaujot to baleta iestudējumos. Nozīmīga bijusi sadarbība ar pasaulslaveno afroamerikāņu horeogrāfu Bilu T. Džounsu un viņa vārdā nosaukto modernās dejas trupu. 1997. gada rudenī Vašingtonas Kenedija centrā B. T. Džounss un viņa dejotāji sniedza modernās dejas uzveduma Mēs piecēlāmies tik agri pirmizrādi. Uzvedumā skanēja I. Stravinska, Dž. Keidža un P. Vaska mūzika (simfonija Balsis). Panākumiem bagāts bija 2000. gads, kad deju uzvedumi ar P. Vaska mūziku notika Itālijā un Lielbritānijā, Hārlemas dejas teātris Amerikā un Karaliskais Jaunzēlandes balets bija pievērsies viņa Musica dolorosa, Karlsrūē iestudēja vijoļkoncertu Tālā gaisma, bet Šlēsvigā-Holšteinā, Flensburgā un Braunšveigā - stīgu kvartetus. 2002. gadā Latvijas Nacionālajā operā bija iestudēts mūsdienu deju uzvedums Ad libitum ar Baltijas komponistu mūziku. Komponistu gandarīja čehu horeogrāfa Petra Zuskas veidotais balets Skaidri neredzams, kurā skanēja Klavieru kvartets.
 

Kopš 1994. gada Eiropā un Ziemeļamerikā izdoti kompaktdiski ar P.Vaska mūziku. Nozīmīgākie opusi ieskaņoti firmas Conifer Classics četru CD komplektā. P. Vaska diski guvuši augstu vērtējumu ārzemju presē. Kanādas mēnešraksts CD Review P. Vaska CD Message minēja ievērojamāko 1995. gada CD skaitā, izpildījumu vērtējot ar desmit ballēm, ieskaņojuma kvalitāti - ar deviņām. 1999. gadā ievērojami panākumi bija G. Krēmera un orķestra KREMERata Baltica ieskaņotajam CD Tālā gaisma, kas skaņu ierakstu tirdzniecībā bija viens no pieprasītākajiem tā gada albumiem. 2002. gadā īpašu kritiķu atzinību guva CD Māte saule. Izcilu vērtējumu, piešķirot maksimālo zvaigznīšu skaitu - piecas zvaigznītes, deva žurnāli BBC Music Magazine un Fono Forum. 2003. gadā īpašu vērību izpelnījās ierakstu firmas Ondine izdotais disks, kurā dzirdama 2. simfonija un vijoļkoncerts Tālā gaisma. Prestižajai Grammy balvai nominēts albums, kurā 4. stīgu kvartetu spēlē Kronos kvartets (ierakstu firma Nonesuch). Patlaban jau iznākuši vairāk nekā 20 CD, kuros ieskaņota P. Vaska mūzika.

 

Apbalvojumi

·  Triju zvaigžņu ordenis (2002)

·  Herdera balva (1996)

·  Baltijas asamblejas balva (1996)

·  Trīs Latvijas Lielās Mūzikas balvas (1993 - par balādi korim Litene, 1997 - par vijoļkoncertu Tālā gaisma, 2000 - par Otro simfoniju)

·  Jāņa Ivanova prēmija (1989)

·  Latvijas Kultūras akadēmijas goda senators (2002)

·  Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda loceklis (2001)

·  Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs (1994)

 

 

 

 

 

Pēteris PLAKIDIS

/Sgatavoja Karolīna Kalsone,

LMA muzikoloģijas nodaļas studente.

1998.g, 27. maijs/

 

Pēteris Plakidis dzimis 1947. gadā, Rīgā. Beidzis Latvijas Valsts konservatorijas (no 1990.g. Latvijas Mūzikas akadēmija) kompozīcijas klasi (1970) un asistentūru (1975) pie prof. V.Utkina.Strādājis par Nacionālā teātra mūzikas daļas vadītāju (1969-1974). Kopš 1974. gada strādā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, profesors.

Komponists, pianists, koncertmeistars - gan savu, gan kolēģu darbu un klasikas interprets.

Muzikālajā izteiksmē klasicistiski līdzsvarots. 70. gadu simfoniskajā jaunradē attīstās no klasicistiskās uz folklorisko orientāciju. Piemīt analītisks īstenības skatījums. Raksturīgas 20.gs. mūzikā pārņemtās barokālās izcelsmes koncertformas. Mūzikas emocionālajai tēlainībai ir augsts tipizācijas līmenis.

Kamerlirikā vokālajam melosam piemīt zināma instrumentāla savdabība, pavadījums muzikāli suverens.

Instrumentālajām miniatūrām raksturīgs lineārs grafiskums, izklāsta dialoģiskums.

Kora dziesmās sintezē žanrisku raksturīgumu ar tieksmi pēc ārējā spilgtuma, neupurējot psiholoģisko saturu.

Līdzīgā ievirzē raksta arī mūziku bērniem.

Skaņdarbu saraksts

Vokāli simfoniskie skaņdarbi

“Strēlnieks”, poēma jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim. V.Ļūdēna un tautas dziesmu vārdi (1970 - 2. red. 1972). Rokr.

Koncerti un citi simfoniskie skaņdarbi

Mūzika klavierēm, stīgu orķestrim un klavierēm (1969). - Ļeņingrada:Muzika, 1972 (Partitūra).
Koncerts orķestrim un klavierēm (1975). - Ļeņingrada: Muzika, 1979 (Partitūra)
Leģenda simfoniskajam orķestrim(1976).- Ļeņingrada:Muzika, 1984 (Partitūra)
“Sasaukšanās”, koncerts solistu grupai (piccolo flauta, oboja, klarnete, bass, mežrags) un simfoniskajam orķestrim (1977).-Ļeņingrada:Muzika, 1981 (Partitūra)
Koncerts divām obojām un stīgu orķestrim (1982). Rokr.
Koncerts balāde divām vijolēm, klavierēm un stīgu orķestrim (1984). Rokr.
“Dziedājums”simfoniskajam orķestrim (1986). Rokr.
“Atskatīšanās” simfoniskajam orķestrim (1991).Rokr.
“Vēl viena Vēbera opera” klarnetei un simfoniskajam orķestrim (1993).Rokr.
Variācijas orķestrim (1996). Rokr.

Insrtumentālā kamermūzika

Improvizācija un burleska vijolei, čellam un klavierēm (1966). Rokr.
Prelūdija un pulsācija pūšaminstrumentu kvintetam (1975).- Ļeņingrada:Muzika, 1982
“Romantiskā mūzika” vijolei, čellam un klavierēm (1980).- Ļeņingrada:Sovetskij kompozitor, 1985
“Veltījums Haidnam” flautai, čellam un klavierēm (1982). Rokr.
Balāde pūtēju kvintetam (1986). Rokr.
Mazs koncerts divām vijolēm (1991). Rokr.
Concerto da Camera klavierēm un stīgu orķestrim (1992). Rokr.
Night conversations for clarinet and piano (1992).- Rīga:Novello Baltica Ltd, 1994
Klavierskaņdarbi bērniem.- Rīga:Novello Baltica Ltd, 1996

Vokālā kamermūzika

“Trejžuburis”, cikls mecosoprānam un klavierēm. I.Ziedoņa vārdi (1967).- Rīga:Liesma,1975
“Lirisks cikls”, balsij un instrumentālam ansamblim. L.Līvenas un K.Skujenieka vārdi (1973). Rokr.
“ Trīs Māra Čaklā dzejoļi” mecosoprānam un klavierēm (1967).- Rīga:Liesma, 1983
“Divas etīdes balsij bez pavadījuma un viens pavadījumbezdziedāšanas”,
K.Skujenieka un N.Kalnas vārdi (1976).- Rīga:Liesma, 1983
“Trīs O.Vācieša dzejoļi”, balsij un klavierēm (1980).- Rīga:Liesma, 1983
“Divas dziesmas ar Raiņa dzeju”, mecosoprānam un obojai (1981). Rokr.
“Divas dziesmas ar L.Brīdakas dzeju”, soprānam vijolei un klavierēm (1981). Rokr.
“Ezers”, kamerkantāte mecosoprānam obojai, angļu ragam un stīgu kvartetam, K.Skujenieka vārdi (1989). Rokr.

Skaņdarbi korim

“Div’ buramdziesmas”, jauktam korim, J.Petera vārdi (1980). Rokr.
“Fatamorgāna”, cikls jauktam korim, Raiņa vārdi (1980). Rokr.
“Nolemtība”, kora simfonija piecās daļās, O.Vācieša vārdi (tolkojums angļu valodā) (1985-1986).- Rīga:Musica Baltica Ltd, 1995
“Teiksma”, kantāte jauktam un sieviešu korim, Raiņa vārdi (lugas “Uguns un nakts” prologs) (1988). Rokr.
Divas tautas dziesmu apdares vokālam ansamblim vai korim un instrumentiem
ad libitum (1988). Rokr.

Mūzika bērniem

“Nelokāmais alvas zaldātiņš”, simfoniska pasaka pēc H.K.Andersena pasakas (1983). Rokr.

 

Mūzikas izdevniecībā “Musica Baltica” Ltd pieejamie skaņdarbi:

“Dziedājums”(Canto), 1986
“Atskatīšanās”(Glance Back), 1991
Concerto da Camera, 1992
Concerto Ballade, 1984
Concerto for 2 oboes and strings,1982
Veltījums Haidnam, 1982
Romantiskā mūzika, 1980
Little Concerto for two violinis, 1991
Night conversations, 1992
Kora simfonija “Nolemtība”, 1985
In Memoriam, 1991
Vasaras vidus dziesmiņa, (O.Vācietis)
Papardes zieds (J.Peters)
Akmeņi Vidzemes jūrmalā (J.Peters)
Div’ Buramdziesmas (J.Peters)
Tavas saknes tavā zemē (V.Belševica)
Fatamorgāna (Rainis)
Klavierskaņdarbi bērniem: Dūdas, Stabule, Ganiņš, Šūpļa dziesma, Āzītis
One more Weber opera, 1993
Dziedošā prelūdija un dancojošā fūga, 1994
Divi dziedājumi no Vecās derības, 1994
Variācijas orķestrim, 1996

 

 

        

Imants Kalniņš

(1941.g. - Rīga ) . Komponists, beidzis Latvijas Valsts konservatorijas prof. Ā. Skultes kompozīcijas klasi (1964.g. ).Pasniedzis kompozīciju un teorētiskos priekšmetus Latvijas konservatorijā. Aktīvi darbojies rokmūzikā. Komponistu Savienības biedrs no 1966.gada. Kopš atmodas laikiem - politiskais darbinieks ( 5. un 6. Saeimas deputāts).Veiksmīgi komponējis kā “klasisko “, tā arī rokmūziku, būtiska neoklasicisma estētika. Jūtami ietekmējis 70. un 80. gadu latviešu mūzikas attīstību.

 

Galvenie skaņdarbi

Operas

1977 Spēlēju, dancoju I. Ziedoņa libr. pēc Raiņa lugas 110’

1982 Ifigēnija Aulidā V.Kalniņa libr. pēc Eiripīda traģēdijas 90’

 

Operetes

1975 No saldenās pudeles M. Teteres libr. pēc R. Blaumaņa lugas 150’

1976 Quo vadis, mana ģitāra M.Teteres libr 180’

 

Oratorijas

1967 Oktobra oratorija 39’

1973 Dzejnieks un nāra 40’

1977 Rīta cēliens 51’

 

3 kantātes

Simfonijas

1964 1.simfonija 40’

1965 2.simfonija 33’

1968 3.simfonija 17’

1973 4.simfonija 49’

1979 5.simfonija 45’

 

Koncerti

1963 Koncerts čellam un simf. orķ. 18’

1966 Koncerts orķestrim 20’

 

Rokmūzika

1971 Ei, jūs, tur! viencēliena opera Vika libr. pēc V.Sarojana 45’

u.c. skaņdarbi.