Latviešu
|
Jānis Cimze (1814 - 1881) Jānis Cimze ir viens no nozīmīgākajiem latviešu kultūras darbiniekiem. Būdams Vidzemes skolotāju semināra vadītājs, viņš savā ilggadīgajā darbā izaudzināja ap 400 tautskolotāju, kas nesa zināšanas plašām tautas masām. Pievēršot lielu uzmanību savu audzēkņu muzikālajai attīstībai, viņš lika pamatus arī profesionālajai mūzikas kultūrai, Jānis Cimze ir dzimis 1814.gada 3.jūlijā Raunā. Vecākiem mājās bijušas miniatūrērģeles, tādā veidā jau no agras bērnības apgūst muzikālās iemaņas. Mācoties Raunas draudzes skolā, viņš sāk apgūt ērģeļspēli. 16 gadu vecumā sācis strādāt par mājskolotāju. 3 gadu laikā guvis pieredzi viņš dodas strādāt. Valmieras draudzes skolā par skolotāju, priekšdziedātāju un ērģeļnieku. 1834.gadā Valmieras mācītājs Ferdinants Valters, J.Cimzem piedāvā doties uz Vācijas pilsētu Veisenfelsu, lai mācītos skolotāju seminārā. Naudas trūkuma dēļ uz semināru dodas 1836.gadā. 1828.gadā J.Cimze ar ļoti labām sekmēm beidz semināru. Tad vienu gadu pavada Berlīnē, kur kā brīvklausītājs apmeklē filozofijas, pedagoģijas un teoloģijas kursus. Jānis Cimze nopietni Veisenfelsā studēja mūziku. Sevišķi nozīmīga bija nodarbības E.Henčela vadībā. Cimze spēlēja vijoli, ērģeles un klavieres, labi pārvaldīja harmoniju. Berlīnē mūziku mācās pie profesora Ludvika Erka (1807-1883). L.Erks savos skolniekos modināja lielu interesi un mīlestību pret tautas daiļradi. 1839.gadā Cimze atgriežas dzimtenē un dibina Valmieras, vēlāk Valkas skolotāju semināru. J.Cimzes autoritāte auga ar katru gadu. 1864.gadā svinēta semināra pastāvēšanas 25 gadu jubileja. Palicis savā darbā līdz mūža beigām, J.Cimze turpina strādāt pie latviešu tautasdziesmām. J.Cimze mirst 1881.gada 22.oktobrī. Kā viens no paiem pirmajiem latviešu tautas dziesmu vācējiem J.Cimze apstrādājis korim ap 200 melodiju, kas publicētas viņa kora dziesmu krājumos Dziesmu rota no 1872.līdz 1884.gadam. Pavisam šie krājumi ir astoņi. Dziesmu rotas I, V un VIII daļā Dārza puķēs ievietotas vācu tautas dziesmas vai vācu komponistu dziesmas. Dārza puķēs ir tādas dziesmas kā Mocarta Tēvzemes dziesma; Bēthovena Nakts slava; Vēbera Cik jauks ir mežs un lauks, Rītā, Sirdēsti; Mendelsona Kas tev, mežs, tu zaļā pils,Medības; Šūberta Rozīte u. c. J.Cimzes darba vērtīgākā daļa ir Lauka puķu burtnīcas, kur ievietotas latviešu tautas dziesmu apdares korim. J.Cimzes nopelni ir atzīstami tāpēc, ka viņš bija pirmais latviešu tautas dziesmu apdarinātājs. Lauku puķēs ir tādas tautasdziesmu apdares kā Bārenīte, Kur tad tu nu biji, āzīti manu?, Kur aug mana līgaviņa?, Teci, teci, kumeliņi, Cekulaina zīle dzied, Divi sirmi kumeliņi, Līgo laiva uz ūdeņa, Seši mazi bundzinieki, Maziņš biju neredzēju, Kas tie tādi, kas dziedāja, Krauklīts sēž ozolā, Tūdaliņ, tāgadiņ, Rīga dimd, Div dūjiņas gaisā skrēja, Sidrabiņa upi bridu, Nu, ar dievu, Vidzemīte J.Cimzes apdares ir strofiskas, parasti stingri četrbalsīgas, ar melodiju augšējā balsī. Apdarēs profesionālās iemaņas un neapšaubāma muzikāla gaume apvienojas ar labu kora skanējuma pazīšanu. Lai arī J.Cimzes darbā bija savas nepilnības, kas izskaidrojamas ar to, ka tie bija pirmie mēģinājumi latviešu profesionālās mūzikas vēsturē, tomēr Dziesmu rota deva pirmo nacionālo repertuāru koriem un palīdzēja sagatavot I Vispārējos dziesmu svētkus. Tas ļauj uzskatīt J.Cimzi par vienu no latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem.
Emīls Dārziņš (1875 - 1910)
Jurjānu Andrejs (1856 - 1922) Jurjānu Andreja darbība bija plaša un daudzpusīga, aptvēra visus svarīgākos topošās latviešu nacionālās mūzikas kultūras novadus, daudzos no tiem simfoniskajā mūzikā, kantātē, zinātniskajā mūzikas folkloristikā, arī koncertējoša mākslinieka virtuoza darbībā Jurjānu Andrejs lika pirmos pamatus latviešu mūzikā. Visos savas darbības novados Jurjāns radījis darbus, kas līdz šim laikam saglabājuši augstas, iedvesmojošas mākslas nozīmi, kas izauguši no tautas mākslas un tautas dziļi iemīļoti. Jurjānu Andreja spēcīgā personība dziļi ietekmēja latviešu mūzikas kultūras attīstību, arī otru tās lielāko pārstāvi un latviešu klasiskās mūzikas pamatlicēju, viņa jaunāko laikabiedru un draugu komponistu Jāzepu Vītolu. Abi komponisti vienā laikā tiecās risināt savas tautas svarīgākos nacionālās muzikālās kultūras celšanas uzdevumus, sevišķi tuvi viņi bija savā attieksmē pret tautas dziesmu un uzskatos par tās lomu latviešu nacionālās mūzikas izveidē. Dzīve. Jurjānu Andrejs dzimis 1856.gada 30.septembrī Ērgļu pagasta Meņģeļu mājās. Dzīvojis zemnieku ģimenē. J. Andrejam bija trīs brāļi, kuri visi vēlāk kļuva par mūziķiem. Pirmās muzikālās zināšanas viņš guva Ērgļu draudzes skolā un Vecpiebalgas draudzes skolā, dziedāja Vecpiebalgas Labdarības korī, ar šo kori viņš piedalījies I Latviešu Dziesmu svētkos, 1875.gadā. A. Jurjāns iestājas Pēterburgas konservatorijāun to beidza trijās specialitātes: ērģeļu klasi pie L. Homiliusa, kompozīcijas klasi pie N. Rimska Korsakova un mežraga klasi pie F. Homiliusa. Savu studiju pēdējos gados Jurjāns vadīja arī Pēterburgas latviešu labdarības kori. Jau šajā periodā viņš vāc tautasdziesmas. 1877. gadā iznāk viņa pirmais dziesmu krājums Daina ar desmit kora un solo dziemām. Šais gados uzrakstīti arī viņa pirmie simfoniskie darbi f moll simfonijas pirmā daļa (Simfoniskais Allegro) un Latvju vispārīgo dziesmu svētku maršs. Jurjānu Andrejs ir latviešu simfoniskās mūzikas pamatlicējs. Pēc konservatorijas beigšanas Jurjāns kļuva par mūzikas teorijas un mežraga spēles pedagogu Harkovas mūzikas skolā. Tur viņš nostrādā gandrīz 35 gadus, kad slimības spiests viņš aiziet. Kaut arī viņš ir prom no dzimtenes, tomēr Andrejs aktīvi darbojas vāc tautasdziesmas, ir pedagogs, kā arī Dziesmu svētku diriģents, organizēja un vadīja Harkovas kori. Visražīgākie bija 80., 90.gadi, vēlāk viņš vairāk laika sāka veltīt tieši tautasdziesmu vākšanai. 1930.gadā viņš atgriezās dzimtenē slimības dēļ. Savus pēdējos gadus viņš veltīja intensīvam darbam, kārtodams savāktos, bet vēl nepublicētos tautasdziemu materiālus. Viņa pēdējais darbs bija 27 latgaliešu melodiju apdares korim. Latvijas konservatorija, ievērojot Jurjāņu Andreja lielos nopelnus latviešu mūzikā un ievēlēja viņu par savu pirmo goda biedru. 1922.gada 28.septembrī Andrejs Jurjāns nomira un tika apbedīts Meža kapos. Par godu viņam darināja marmora krūšutēlu, kas glabājas J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā. Daiļrade. Kantātes Tēvijai, Līgojiet, līksmojiet, Belzacara dzīres, Garīgā kantāte, Jau mēness starus laista 14 orķestra darbi, t.sk., Simfonija e moll, simfoniskais tēlojums Līgo, Simfoniskais Allegro, nepabeigtā simfonija f moll, Latvju vispārīgo dziesmu svētku maršs, op. 1, Latvju dejas, Elēģiskais koncerts čellam ar orķestri, simfoniskais tēlojums Latvju tautas brīvlaišana, op.12, Sēru maršs, Berceuse stīgu orķestrim 44 tautas dziesmu apdares jauktiem koriem a cappella (Pūt, vējiņi !, Kur tu skriesi, vanadziņi ?, Stādīju ieviņu, Aiz upītes es uzaugu, Kur iesi, puisīti ? u.c.) 25 tautas dziesmu apdares vīru koriem a cappella 37 tautas dziesmu apdares skolu koriem 25 tautas dziesmu apdares solo balsij ar klavieru pavadījumu 14 tautas dziesmu apdares jauktiem un vīru koriem ar klavieru pavadījumu 20 oriģināldziesmas jauktam korim 18 oriģināldziesmas vīru korim (Latvijā, Lūk, roze zied u.c.)
Jānis Ivanovs
Alfrēds Kalniņš (1879 - 1951) Jāzeps Vītols (1863 - 1948) Jāzeps Vītols ir viens no izcilākajiem latviešu komponistiem, viena no visnozīmīgākajām personībām latviešu mākslas vēsturē. Ar savu daiļradi viņš ir pacēlis līdz klasiskajam līmenim daudzus žanrus, ar savu darbību strauji virzījis uz priekšu profesionālo mūziku Latvijā. Komponists dzimis 1863.gada 26. Jūlijā Ģīmja dzirnavās, kas atradās netālu no Valmieras. Viņa tēvs Jānis Vītols tajā laikā bija Jēkabpils skolas pedagogs, bet vasaras brīvlaiku visi pavadīja Valmieras draudzes skolā. Valmiera bija arī Vītola mātes Annas jaunības gadu dzīves vieta. Tēvs spēlēja klavieres un vijoli, māte dziedāja. Tajā laikā Jāzeps Vītols mācījās klavieru spēli pie Amālijas Linkas, bet mūzikas teoriju pie Rūdolfa Posteļa un klavieru un vijoļu spēli pie Kārļa Rapa. Pusaudža gados radušās arī Vītola pirmās kompozīcijas, kuras viņš kautrējās rādīt pat vistuvākajiem cilvēkiem. 1880.gadā Jāzeps Vītols iestājas Pēterburgas konservatorijā alta klasē, bet vēlāk pāriet uz speciālās harmonijas klasi. Tad pāriet uz kompozīcijas klasi pie Nikolaja Rimska-Korsakova. No Jāzepa Vītola studiju gadu darbiem nozīmīgākie bija viņa Klavieru sonāte b moll (1885), divas dziesmas korim a cappella Bērzs tīrelī un Lūgšana un simfonijas e moll 1.daļa.Šie darbi ieskicēja topošā komponista raksturīgākos žanrus, kuriem turpmāk bija veltīts viss viņa mūžs - tie bija kora dziesma, klavierdarbi, simfoniskā mūzika. 1886.gadā jaunais komponists spīdoši absolvēja konservatoriju. Pēc konservatorijas absolvēšanas J.Vītolam sākās garš Pēterburgas dzīves periods, saistīts ar pedagoģisko darbu Pēterburgas konservatorijā. 1891.gadā viņš kopā ar savu tuvāko draugu Jurjānu Andreju piedalījās folkloras vākšanas darbā. 19.gs. beidzamie gadi un 20.gs. sākums bija periods, kad Vītola autoritāte nepārtraukti auga, kad viņa daiļrade kļuva sevišķi aktīva. Paralēli darbam konservatorijā viņš ilgu laiku no 1897.līdz 1914.gadam veica recenzenta pienākumus Pēterburgas vācu avīzē St. Petersburger Zeitung. 1908.gadā J.Vītolam, kas līdz tam laikam strādāja par obligāto teorētisko priekšmetu pasniedzēju, tika uzticētas speciālās kompozīcijas klases.1911.g. viņš ieguva visaugstāko no iespējamām profesora pakāpēm. 1918.gadā pilsoņa kara grūtajos apstākļos J.Vītols aizbrauca uz Rīgu. 1919.gadā komponists sāk strādāt Latvijas konservatorijā par rektoru. Kad 1930.gadā tika nodibināta Latviešu dziesmu svētku biedrība, tās valdes priekšēdētājs bija Jāzeps Vītols. Tēvijas kara gados komponists emigrē. Tālu no dzimtenes, vecs un slims, viņš kopā ar dzīvesbiedri Anniju pavadīja savas dzīves pēdējos gadus. Pēc pusotra Flensburgā pavadīta gada sirmo komponistu aiz līdzjūtības ievietoja Lībekas slimnīcā, kur viņam piedāvāja istabu. Tur viņš dzīvoja kopā ar savu dzīvesbiedri Anniju no 1947.gada maija un turpat nomira 1948.gada 24.aprīlī. Jāzepa Vītola daiļrade J.Vītola daiļradi varētu iedalīt piecos lielos posmos: 1) Latviešu tautas dziesmu apdares. Šim žanram komponists ir pievērsies visos savas daiļrades periodos, un apdaru skaits pārsniedz trīs simtus. Diezgan maz ir koru apdares ( 27-jauktam korim(Ej, saulīte drīz pie dieva, Mans bāliņš karā jāja), apm.11-vīru korim un 23 bērnu korim). Liela nozīme ir viņa 200 Latvieu tautas dziesmas krājumam solo balsij ar klavierēm. Ir sarakstījis arī 5 Latvieu tautas dziesmu apdares solo balsij ar simfoniskā orķestra pavadījumu un tautas dziesmas apdares divām balsīm ar klavierpavadījumu. Dažas folkloras melodijas J.Vītols reizēm izmantojis arī savos instrumentālajos darbos. 2) Kora dziesmas. Balādes. Kantātes. Kora dziesmas ieņem sevišķi nozīmīgu vietu Komponista daiļradē - tās pavisam ir ap 100,visvairāk ir jauktā kora dziesmas, trešā daļa ir vīru kora, bet četras - sieviešu kora dziesmas. Mūzikas tēli ir spilgti raksturīgi, kas parāda teksta saturu. Formas ziņā dziesmas ir brīvas, reizēm komponists izmantojis variētus atkārtojuma paņēmienus, visdažādākos kora faktūras paņēmienus (parasto četrbalsību, basu ērģeļpunktus, retāk sieviešu balsu sadalījumu četrās partijās ar tenora solo). Balādes. J.Vītols ir aizsācis balādes žanru kora mūzikā un daudzas no tām (balādēm) ir neatņemama dziesmu svētku sastāvdaļa. Tematika ir ļoti plaša, centrālā ir vēstures tēma, patriotisma, dzimtenes mīlestības tēma, arī pagātnes idealizācija. Pie spožākajiem paraugiem varētu minēt Gaismas pils, Beverīnas dziedonis, Krīvu krīvs, Uguns milna, balādiska rakstura kora dziesmu Karaļmeita. Otra lielā tēlu grupa ir saistīta ar fantastiskajiem tēliem (Rūķīši un meža vecis, Karalis un bērzlapīte). Trešā tēlu grupa ir dabas tēli (Saules svētki, un ļoti smalka vīru kora dziesma Mežezers). Kantātes. Daudz mazāk komponists ir pievērsies šim žanram, jo uzrakstījis tikai divas laicīga rakstura kantātes Dziesma un Ziemeļblāzma un dažas garīga rakstura kantātes(No atzīšanas koka, Marija un Marta, Iesvētīšana , u.c.). Pie kantātēm dažkārt pieskaita arī kora dziesmu Beverīnas dziedonis, kuru J.Vītols pārstrādājis korim ar orķestri. Būtisku izmaiņu nav, pierakstīts ir tikai orķestra ievads, divas nelielas starpspēles un maza koda. 3) Instrumentālie darbi. Starp instrumentālajiem darbiem komponista daiļradē sastopams viens stīgu kvartets, daži skaņdarbi vijolei un čellam, tomēr visnozīmīgākie ir skaņdarbi klavierēm. J.Vītols bija pirmais komponists klasiķis, kas pievērsies klaviermūzikai, varētu pat teikt, ka viņš ir latviešu klaviermūzikas pamatlicējs. Pazīstamākie skaņdarbi klavierēm - Variācijas par tēmu Ej, saulīte drīz pie dieva (pavisam 9 variācijas), un klavierminiatūra Viļņu dziesma. 4) Solo dziesmas. Pavisam uzrakstījis ap 100 solo dziesmu, tuvākie dzejnieki ir J.Poruks, Aspazija, Fr.Bārda. Klavierpavadījumi ir veidoti ar neuzbāzīgumu, pietāti. Pazīstamākās dziesmas Aizver actiņas(un smaidi),Pie tava augstā ,baltā loga, Mirdzas dziesma, kā arī solo dziesma Karalis un bērzlapīte. 5) Simfoniskā mūzika. Viens no vispopulārākajiem darbiem ir simfoniskā svīta Dārgakmeņi. Šis darbs ir tapis Pēterburgas periodā, un sākotnēji bija veltīts Idas Rubinšteines baleta studijai. Mūzika tomēr bija tik spilgta,ka iekaroja koncertskatuvi. Svītai ir piecas daļas, un katrai dots savs dārgakmeņa nosaukums - 1.d.-Ametists, 2.d. - Smaragds, 3.d. - Pērles, 4.d. - Rubīns, 5.d. - Briliants. Tikpat populārs skaņdarbs ir Dramatiskā uvertīra , kurā instrumentācija ir vērsta uz emociju atklāsmi - tātad tā ir subjektīvāka.
Dziesmu svētku gājiens, attēlā redzami I. Kokars un L. Vīgners 1990. gadā.
Romualds
KALSONS. Dzimis 1936. gadā Rīgā, studējis kompozīciju Latvijas Valsts konservatorijā (no 1990. gada Latvijas Mūzikas akadēmija) pie prof. Ā.Skultes un orķestra diriģēšanu pie doc. J.Lindberga. Kopš 1973.g. strādā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, profesors (1988.g.), kompozīcijas katedras vadītājs (no 1990.g.), Valsts profesors (1999.g.) Komponistu Savienības priekšsēdētāja vietnieks (no 1999.g.) Komponistam raksturīga psiholoģiski konfliktējoša mūzikas valoda. Ja daiļrades sākumā pārsvarā bija jūtamas neoromantisma un daļēji ekspresionisma tendences, tad sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados vērojami arī neoklasicisma principi. Astoņdesmito gadu mūzikā ienāk folkloras elementi, saasinās arī satīrisku un grotesku tēlu pielietojums. Autors savā daiļradē individuāli sakausējis dažādus divdesmitā gadsimta mūzikas izteiksmes līdzekļus - 12 skaņu sēriju tehniku, ierobežoto aleatoriku, dažādus koncentriskus un simetriskus veidojumus; pēdējā laikā uzmanības lokā ir arī modalitāte, bieži izmantota polifonija. Izcilākie Romualda Kalsona skaņdarbi pārliecina klausītāju ar ideālu mūzikas emocionālā spēka un mērķtiecīgu formas konstrukciju vienību. Autoram ļoti raksturīga bagāta, krāsaina instrumentācija, mūzikas koncertiskums un virtuozitāte. Panākumus guvis R.Kalsona Vijoļkoncerts, sevišķi pēc V.Zariņa spožā atskaņojuma Minhenē (1993.g.) un Ženēvā (1996.g.). Koncerts klarnetei bijis ietverts Varšavas Rudens festivāla programmā. Vairākkārt ārzemēs skanējušas arī Mozaīka, Kāzu dziesmas, Poēma - fantāzija u.c. Messa 1990 jauktam korim a capella rakstīta atmodas laikmeta cerību un šaubu iespaidā. Oratorija Petrus ir Vācijas pilsētas Cuxhaven pasūtījums un pirmatskaņojums noticis 1993. gadā autora vadībā festivāla ietvaros, jauno ērģeļu iesvētīšanas sakarā. Opera Pazudušais dēls; Ojāra Vācieša libretu pēc Rūdolfa Blaumaņa pazīstamās drāmas sakārtojis un papildinājis Jānis Streičs. Pirmizrāde 1996. gadā Rīgā Romualda Kalsona daiļrades pūrā mināma vēl instrumentālā un vokālā kamermūzika, skaņdarbi ērģelēm, kora dziesmas, tautas dziesmu apdares, mūzika bērniem. Skaņdarbu saraksts I Simfoniskie skaņdarbi. · Simfonieta 1964 · 1.simfonija 1965
· 3.simfonija 1972 · 4.simfonija Jauni sapņi no vecām pasakām O.Vācieša dzeja. 1974 · Pirms aiziešnas Simfoniska epizode pēc N. Hikmeta dzejas motīviem. 1966 · Romantiskā poēma 1968 · Koncerts čellam ar orķestri 1970 · Poēma-fantāzija simfoniskajam orķestrim 1975 · Concerto grosso (solo Corno e` trombe) 1977 · Simfoniskas variācijas klavierēm ar orķestri 1978 · Koncerts vijolei ar orķestri 1978 · Kāzu dziesmas 1979 · Retrospekcija 1980 · Variācijas simfoniskajam orķestrim 1982 · Gadskārtu ierašu dziesmas 1985 · Allegro simfoniskajam orķestrim 1986 · Mozaika 1991 · Koncentriskas aprises simfoniskajam orķestrim 2000 II Skaņdarbi kamerorķestrim. · Mūzika kamerorķestrim 1969 · Simfonija kamerorķestrim (Nr. 1) 1981 · Simfonija kamerorķestrim (Nr. 2) 1992 · Koncerts klarnetei ar kamerorķestri 1982 · Polifoniska studija 1992 · Concertino serio e` buffo 2 pikolo trompetēm ar kamerorķestri 1993 III Vokāli simfoniskie skaņdarbi. · Kantāte Šlopsters-Klopsters O.Vācietis. 1971 · Kantāte par mūžīgo braukšanu I.Ziedonis. 1973 · Atvadvārdi O.Vācietis. 1979 · Mana dzimtene K.Skujenieks 1988 · Simfonija concertante K.Skujenieks 1988 · Aleluja Psalmu teksti 1989 · Messa 1990 jauktam korim a capella 1990 · Oratorija Petrus 1993 · Opera Pazudušais dēls R.Blaumanis,O.Vācietis, · J.Streičs 1996 · Kyrie eleison. Pater noster - vokāli simfonisks skaņdarbs 1998 IV Skaņdarbi ērģelēm. · Pasakalja 1965 · Prelūdija 1984 · Triptihs trompetei, mežragam, ērģelēm 1991 · Fantāzija un pasakalja 1992 · Maza svīta ērģelēm A,B,C,D,Es,F,Ges,As 1993 · Senatnīga vīzija 1997
V Kamermūzika. · Variācijas klavierēm 1960 · Svīta flautai un klavierēm 1961 · Kvintets pūšamajiem instrumentiem 1963 · Sonāte-fantāzija klavierēm 1964 · Sonāte vijolei un klavierēm 1964 · Kapričio vijolei un klavierēm 1965 · Stīgu kvartets 1973 · Paraleles (2 klavierēm) 1976 · Bērnu ainas 1978 · 12 latviešu tautas dziesmu apdares klavierēm 1980 · Svīta klavierēm četrrocīgi Mozaika 1982 · Monologs mežragam solo 1984 · Trio piccolo (V-no, V-cello, Piano) 1985 · Poēma mežragam un klavierēm 1987 · Dialoghi, Quasi sonata per clarinetto e cello solo 1987 · Cinque movimenti per pianoforte 1987 · Variācijas-etīdes flautai solo 1990 · Harmoniski ostinētas variācijas čembalo 1991 · VIA BALTICA klavieru sonātes II daļa 1995 · Bērnu ainas II burtnīca "Spēlēsim četrrocīgi" klavierēm 1998 · Groteska vijolei un klavierēm 1999 · Intermeco čellam un klavierēm 1999 · Lielā Baha pavēnī. Kopijas greizajā spogulī, klavierēm 1999 · Negaidīta atklāsme 2 čelliem solo 1999
VI Vokālie cikli.
· Dziesmu cikls ar persiešu dzejnieka Omāra Haijama vārdiem 1958 · Sešas dziesmas ar mūsdienu franču dzejnieka Žaka Prevēra vārdiem 1960 · Piecas dziesmas ar beļģu dzejnieka Morija Karema vārdiem 1960 · Sešas dziesmas ar spāņu dzejnieka Federiko Garsia Lorkas vārdiem 1961 · Septiņas dziesmas ar Jevgeņija Jevtušenko vārdiem 1962 · Vokālais cikls Runā laikabiedrs 1963 · Vokālais cikls Daži prātīgi dialogi 1967 · Četras dziesmas ar Dainas Avotiņas vārdiem 1969 · Sešas dziesmas ar Ārijas Elksnes vārdiem 1973 · Ķēžu dziesmas. Māra Čaklā vārdi 1973 · Etīdes par nebeidzamību. O.Vācieša vārdi. Mecosoprānam, flautai, čellam un klavierēm 1975 1975Rečitatīvs, ārija un duets tenoram un mecosoprānam ar ērģelēm. 1976 · Vienkāršās dziesmas 1976 · Vokālais cikls Mīlestība, O.Vācieša vārdi. Mecosoprānam, sit. instr. un · klavierēm 1978 · Dažas humoreskas iz putnu dzīves 1981 · Vokālais cikls Mātei. Ā. Elksnes vārdi 1987 · Astoņas latviešu tautas dziesmas mecosoprānam un klavierēm 1983 · Visa mūža garumā. K.Skujenieka vārdi 1987 · Tēma ar variācijām. K.Skujenieka vārdi 1987 · Triptihs 1941 1949 1989 1989 · Trīs naivas dziesmiņas iz Rīgas senatnes. V.Ļūdēna vārdi (II red.) 1997 · Četras liriskas miniatūras altam un klavierēm, Ulrikes JArnahas dzeja 1998 Solo dziesmas, bērnu dziesmas, kora dziesmas, dziesmas ansambļiem, instrumentālas miniatūras, mūzika filmām un teātra izrādēm.
Rihards Dubra Dzimis 1964. gada 28. februārī,
Rīgā. Galvenie daiļrades žanri kora, simfoniskā un vokāli instrumentālā mūzika. Pamatā raksta garīga satura mūziku, izmantojot Bībeles tekstus vai tematiku. Liela interese par gregoriku, viduslaiku un renesanses mūziku - šo laikmetu tehniskie paņēmieni tiek mūzikā sakausēti ar 20. gs. beigu minimālisma stilu un sonoristiku. Galvenie skaņdarbi: Liela simfonija;
Pēteris PLAKIDIS /Sgatavoja Karolīna Kalsone, LMA muzikoloģijas nodaļas studente. 1998.g, 27. maijs/
Pēteris Plakidis dzimis 1947. gadā, Rīgā. Beidzis
Latvijas Valsts konservatorijas (no 1990.g. Latvijas Mūzikas akadēmija) kompozīcijas
klasi (1970) un asistentūru (1975) pie prof. V.Utkina.Strādājis par Nacionālā
teātra mūzikas daļas vadītāju (1969-1974). Kopš 1974. gada strādā Jāzepa
Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, profesors. Komponists, pianists, koncertmeistars - gan savu, gan kolēģu
darbu un klasikas interprets. Muzikālajā izteiksmē klasicistiski līdzsvarots. 70.
gadu simfoniskajā jaunradē attīstās no klasicistiskās uz folklorisko orientāciju.
Piemīt analītisks īstenības skatījums. Raksturīgas 20.gs. mūzikā pārņemtās
barokālās izcelsmes koncertformas. Mūzikas emocionālajai tēlainībai ir
augsts tipizācijas līmenis. Kamerlirikā vokālajam melosam piemīt zināma instrumentāla
savdabība, pavadījums muzikāli suverens. Instrumentālajām miniatūrām raksturīgs lineārs
grafiskums, izklāsta dialoģiskums. Kora dziesmās sintezē žanrisku raksturīgumu ar tieksmi
pēc ārējā spilgtuma, neupurējot psiholoģisko saturu. Līdzīgā ievirzē raksta arī mūziku bērniem. Skaņdarbu
saraksts Vokāli simfoniskie skaņdarbi
Koncerti un citi
simfoniskie skaņdarbi
Insrtumentālā
kamermūzika
Vokālā kamermūzika
Skaņdarbi korim
Mūzika bērniem
Mūzikas izdevniecībā
Musica Baltica Ltd pieejamie skaņdarbi:
Imants Kalniņš (1941.g. - Rīga ) . Komponists, beidzis Latvijas Valsts konservatorijas prof. Ā. Skultes kompozīcijas klasi (1964.g. ).Pasniedzis kompozīciju un teorētiskos priekšmetus Latvijas konservatorijā. Aktīvi darbojies rokmūzikā. Komponistu Savienības biedrs no 1966.gada. Kopš atmodas laikiem - politiskais darbinieks ( 5. un 6. Saeimas deputāts).Veiksmīgi komponējis kā klasisko , tā arī rokmūziku, būtiska neoklasicisma estētika. Jūtami ietekmējis 70. un 80. gadu latviešu mūzikas attīstību.
Galvenie skaņdarbi
|