Amatieru radio Latvijā

Gunnars E. Postnieks, YL2PG.attēli | iz veciem rakstiem | citur Tīmeklī | šīs lapas angļu variants
E-pasta padomi | Pirmā vieta pasaulē
Pasaules mačos ēterā ar latviešu valodu - no laikraksta Diena

Amatieru dienests ir radiosakaru dienests pašizglītošanai, savstarpējiem sakariem un tehniskiem pētījumiem, ko veic amatieri - attiecīgi pilnvarotas personas, kuras saista radiotehnika un kuras radiosakaru dienestā nav materiāli ieinteresētas.

(Starptautiskās elektrosakaru savienības Konstitūciju un Konvenciju papildinošie Radionoteikumi)


Ko dara radioamatieri?

Radioamatieri cenšas nodibināt iespējami tālus radiosakarus ar iespējami daudzām valstīm dažādās frekvencēs. Amatieri dzirdami gaisā vienmēr un visur, bet viņiem piešķirtās frekvenču joslas pa īstam atdzīvojas nedēļas nogalēs sacensību laikā. Ir daudz dažādu radioamatieru sacensību - nacionālās, starptautiskās, reģionālās, kontinentālās, dažādās frekvencēs un izstarojuma klasēs - ar Morzes kodu, balsi, radioteletaipu. Latvijas radioamatieri rīko nacionālo čempionātu un arī pasaules mērogā gūst ievērojumus sasniegumus. Par notikušajiem radiosakariem amatieri apmainās ar īpašām pastkartēm - QSL kartītēm, uz kurām raksta ziņas par radiosakaru - datumu, laiku, frekvenci, izstarojuma klasi, dzirdamības novērtējumu un citu. Kartīte apliecina, ka radiosakars patiešām noticis. Lai veicinātu radioamatieru aktivitāti, radiomatieru organizācijas piešķir dažādus radioamatieru diplomus, piemēram, par sakariem ar visiem kontinentiem, par sakariem ar simts dažādām valstīm un daudzus citus.

Eksperimenti

Radiosakaru nodibināšanai nepieciešamos tehniskos līdzekļus - uztvērējus, raidītājus, antenas - amatieri iegādājas, izgatavo un uztur paši; šis ir plašs lauks jaunradei - eksperimentiem un pētījumiem. Bieži radioamatieri bijuši celmlauži radiotehnikā. Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbinieki, atjaunojot 32 metru parabolisko antenu novērojumiem, atļāva radioamatieriem dažas dienas ar to eksperimentēt. Radioamatieri uztvēra un raidīja pirmos signālus no šīs antenas, kopš to atstāja Padomju armija.

Radioamatieriem ir visdažādākās pamatprofesijas; starp viņiem ir arī slavenības un personas ar augstu stāvokli sabiedrībā: pirmais kosmonauts Jurijs Gagarins, nelaiķi Jordānijas karalis Huseins un Indijas premjerministrs Radživs Gandijs, iepriekšējais Starptautiskās elektrosakaru savienības Radiokomunikāciju biroja direktors Roberts Džouns un citi.

Latvijā

222 amatieru stacijām ir derīgas radioatļaujas (2001. gada 19. februārī). Daļa no Latvijas radioamatieriem brīvprātīgi apvienojušies Latvijas Radiomatieru līgā, kura savukārt ietilpst Starptautiskajā Radioamatieru savienībā.

Latvijas radioamatieru izsaukuma (pazīšanas) signāli sākas ar burtiem YL tāpat kā Latvijas kuģiem un lidmašīnām. Radioamatieru izsaukuma signālu uzbūve parasti ir šāda: viena vai divas zīmes, cipars, viens, divi vai trīs burti, piemēram, YL1A, YL1ZU, YL2PA, YL3GBU.

Radioamatieru sakariem iedalītas vairākas šauras frekvenču joslas garajos, vidējos, īsajos un ultraīsajos viļnos diapazonā no 135.7 kHz līdz 250 GHz, kas atbilst viļņiem ar garumu no diviem tūkstošiem metru līdz vienam milimetram. Ar parastajiem apraides uztvērējiem radioamatieru signālus gan uztvert nevar.

Kā kļūt par radioamatieri

Amatieru joslās raidīt drīkst tikai ar īpašu atļauju saskaņā ar Latvijas Republikas Amatieru radiosakaru noteikumiem. Noteikumus var iegādāties un atļauju var saņemt Elektronisko sakaru direkcijā pēc eksāmena nokārtošanas par elektrotehniku, radiotehniku, radioamatieru trafiku, juridiskajiem jautājumiem un drošības tehniku šim vaļaspriekam nepieciešamajā apmērā.


Citur Tīmeklī

Elektronisko sakaru direkcija
Nepilns Latvijas radioamatieru saraksts
Latvijas Radioamatieru līga

Norādes šīs lapas angļu valodas variantā.

uz sākumu

Kontakti


Pēdējo reizi labots 2011. gada 19. novembrī
Gunnars Postnieks