Radioamatieri iedarbina krievu armijas spiegošanas antenu

1996. g. © Gunnars Postnieks ham@latnet.lv Sākotnēji publicēts žurnālā Sakaru Pasaule.

Vitauts Kļimavičs, (YL3AG ) 1996. gada 7. jūlijā pirmo reizi Latvijā nodibināja radiosakarus 23 cm diapazonā, izmantojot radioviļņu atstarošanos no Mēness.

Krievu monstrs

Irbenē, Ventspils rajonā atrodas Krievijas armijas pamests objekts, kurā ietilpst divi grozāmi paraboliski antenu reflektori 32 un 16 m diametrā. Ir minējums, ka padomju armija šīs antenas izmantoja spiegošanai - signālu un informācijas pārtveršanai no pretinieka satelītiem. Pašlaik šīs antenas nodotas Latvijas Zinātņu akadēmijai, kura tās gatavojas lietot radioastronomijai. Zinātnieki no Krievijas armijas saņēma tikai antenu reflektorus - milzīgus metāla šķīvjus. Pašu antenu, kuras, līdzīgi izplatītajām televīzijas satelītu galvām, novieto paraboliskā reflektora fokusā, vairs nebija. Līdz ar to nebija zināma arī reflektora fokusa atrašanās vieta. Reflektora vadības ierīces bija tīši bojātas: izņemtas detaļas un vadu savienojumi, daudzdzīslu kabeļi vienkārši pārzāģēti. Nebija atstāta neviena tehniskās dokumentācijas lappuse.

Mums ir erudīti speciālisti

Pateicoties Zinātņu akadēmijas speciālistu erudīcijai un fanātiskam darbam, nu jau reflektoru iespējams grozīt un nostādīt vajadzīgajā stāvoklī. Vēl gan nav izdevies panākt, lai antena noteiktā veidā sekotu debess ķermeņa kustībai.

Antenām piemīt apgriežamība - tās vienādi labi var izmantot gan raidīšanai, gan uztveršanai. Ieraugot labu antenu, katrs radioamatieris tūlīt nodomā: Ja es to varētu lietot! Vitauts Kļimavičs šo kompleksu pirmo reizi ieraudzīja pagājušā gada pavasarī, kad Rīgas Tehniskās Universitātes Radiotehnikas un sakaru fakultātes katedras vadītājs Guntars Balodis viņu bija uzaicinājis palīdzēt noskaidrot dažus antenas grozīšanas mehanisma darbības nianses. Tad Zinātņu akadēmijas darbinieks Guntis Ozoliņš (arī radioamatieris - YL2AX) izteica ideju, ka antenu varētu izmēģināt amatieru sakariem.

RTU docents Vitauts Kļimavičs ir viens no vadošajiem Latvijas ultraīsviļņu radioamatieriem: ultraīsviļņos Latvijā viņš ir daudz paveicis pirmais, arī uzsācis sakarus caur Mēnesi. Šādus sakarus viņš daudzkārt nodibinājis 2 m un 70 cm amatieru joslās, izmantojot sinfāzās Jagi antenas uz savas mājas jumta Imantā, Rīgā. Katrs jauns diapazons ar īsāku viļņa garumu (lielāku frekvenci) ir jauns izaicinājums. Bija pienākusi kārta 23 cm diapazonam. Šeit piemērotāka ir antena ar parabolisku reflektoru. Jo reflektoram lielāks diametrs, jo lielāks antenas pastiprinājums un jo tālāki sakari. 32 m diametra paraboliskai antenai šim diapazonam iespējamais pastiprinājums sasniedz 80 dB, tas ir 108 reizes!

Kur fokuss?

Ventspils Radioastronomijas centra direktors profesors Edgars Bervalds laipni atļāva Vitautam eksperimentēt. Darbu uzsāka 3. jūlijā. Vispirms mēģināja noteikt parabolas fokusu, uztverot televīzijas satelītu signālus. Talkā nāca Imants Tuklers ar savu mēraparatūru. Meģinājums bija veiksmīgs: antenu izdevās notēmēt uz aprēķināto vietu debesīs un uztvert attēlus no pavadoņa Astra. Nākošais solis bija izmēģināt parabolu nepieciešamajā 23 cm amatieru diapazonā. Tam Vitauts lietoja paštaisītu tā saukto spininga antenu . Izdevās saklausīt vājus Stokholmas amatieru radiobākas signālus, taču regulēšanai Stokholmas signāls bija par vāju. Līdzpaņemto mērģeneratoru arī īsti izmantot nevarēja, jo to nevarēja pacelt vajadzīgajā augstumā - lielā parabola ir 50 m virs zemes!

Vitauts nolēma nešķiest laiku, bet vērst antenu uz Mēnesi un mēģināt saklausīt amatieru signālus. Sākotnējie mēģinājumi nebija sekmīgi - ar spiningu neko saklausīt neizdevās, tāpēc nolēma mainīt antenu - izmantot krievu atstāto mērīšanas ruporu, kurš bija paredzēts frekvencēm no 1 līdz 12 GHz. Sestdien, 6. jūlijā izdevās sadzirdēt pirmos no Mēness atstarotos amatieru signālus. Tie bija vāji, bet Vitauta raidījumam neviens neatbildēja. Šķita, ka fokuss vēl nav atrasts. Ruporu piestiprināja pie kāda objektā atrasta dēļa un bīdīja iespējamā fokusa rajonā. Taču tai dienā vairs neko sadzirdēt neizdevās un nolēma eksperimentus atsākt no rīta, kad Mēness atkal būs labvēlīgā stāvoklī.

23 cm EME QSO

7. jūlijā veicās: 8.20 Vitauts sadzirdēja kādu Vācijas amatieri, kurš raidīja no Spānijas, un izdevās abpusējs radiosakars. Maisam gals bija vaļā: sekoja sakari ar Austriju, Dāniju, Holandi un ASV. Pavisam šai rītā tika nodibināti seši sakari, ar Dāniju pat divreiz. Dzirdamība bija vāja, kā jau radiotrasē, kuras pilnais vājinājums sasniedz 280 dB (tas ir 1028 reizes), taču raidījumu saprast varēja labi.

Līdz ar šo krievu atstātā antena atkal tika iedarbināta, bet Latvijas amatieri pirmo reizi strādāja caur Mēnesi 23 cm diapazonā.

Sakariem tika izmantots Icom IC-271 transīvers, kurš darbojas 144 MHz joslā. Tā izejā bija 1296 MHz transverters ar paštaisītu jaudas pastiprinātāju ar lampu GI-7B (sakariem caur Mēnesi nepieciešama efektīvi izstarotā jauda 100 kW, to nodrošina pastiprinātājs kopā ar antenu). Uztveršanai tika lietots rūpniecisks antenas pastiprinātājs ar trokšņu faktoru 0.7 dB.

Atbalstītāji

Lielais pasākums nebūtu izdevies bez plašā atbalsta: Vitauts īpaši pateicas teleskopa direktoram profesoram Edgaram Bervaldam, teleskopa darbiniekiem Vladimiram Bondarenko, Dmitrijam Bezrukovam, Valerijam Bezrukovam, satelītu TV lietpratējam Imantam Tukleram, radioamatieriem Maritai Glūdiņai (YL3GMG), Guntim Ozoliņam (YL2AX), Oskaram Prostakam (YL2JN), Viesturam Valdmanim (YL2AJ), Jurim Vaļeniekam (YL2AO), Jevgēņijam Šahovam (YL2KA) un paša dēlam Mārim, kurš bija klāt no sākuma līdz beigām.

Ieceres

Rupora platās virziena diagrammas dēļ efektīvi strādāja tikai seši metri no lielās parabolas diametra, tāpēc Vitauts iecerējis izgatavot jaunu, lielāku ruporu un mēģinājumus atkārtot. Svarīgi noskaidrot, vai pēc saimnieku maiņas saglabājušies paraboliskā reflektora elektriskie parametri. Ja tie atbildīs teorētiski aprēķinātajiem un izdosies pilnīgi atjaunot grozīšanas mehānismu, Latvijas astronomi būs ieguvuši pasaules līmeņa tehniku - 500 km radiusā otra tāda šķīvja nav. Radioamatieri savu artavu var ieguldīt šai starpposmā, pirms zinātnieki sākuši regulārus pētījumus.

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs - antena pašlaik.

MoonBounce, Weak Signal and Astrophotography by Mike Cook, AF9Y

Citi raksti
Amatieru radio Latvijā


990201 ham@latnet.lv