Amatieru radio Latvijā - preses apskats


Links uz laikraksta Diena mājas lapu
Sestdiena, 1999. gada 2. janvāris

Pasaules mačos ēterā ar latviešu valodu

Tikai reizi gadā, pašā gadu mijā, radioamatieri visiem partneriem laimīgu jauno gadu novēl savā dzimtajā valodā.

Gunita Ozoliņa, speciāli DienaiĢirta balvas 177 KB JPG

Ģirts ar balvām

Pasaules čempionam tehniskajā sportā, radioamatierim Ģirtam Būdim no Ainažiem jaunais gads iesākas ar startu tradicionālajos IARU (International Amateur Radio Union) teletaipa mačos ar nosaukumu Happy New Year!. Šajās sacensībās Ģirts saviem partneriem visā pasaulē ēterī latviešu valodā novēl laimīgu Jauno gadu, un tā ir vienīgā reize gadā, kad radioamatieri visā pasaulē lieto savu dzimto valodu. Parasti viņi sazinās angļu valodā vai izmanto Morzes ābeci. Atšķirībā no daudziem citiem atraktīviem sporta veidiem, radioamatieriem Latvijā trūkst publicitātes. Viņi domā, ka darbošanās ar antenām un katram ar savu tehniku mājās citiem nav īpaši saistoša, tāpēc arī šo sportistu uzvaras ir zināmas vienīgi šaurā interesentu lokā. Tehniskā sporta propagandai par ļaunu nāk arī tas, ka joprojām nav atjaunota radiosporta federācija. Tomēr, izpaliekot ovācijām un aplausiem, Latvija ēterā ir pārstāvēta ar savu kodu un mūsu sportistiem ir arī izcili panākumi. Katrs šī sporta veida entuziasts cer, ka reiz arī tehniskais sports tiks pārstāvēts pasaules Olimpiskajās spēlēs, bet jau pavisam droši zinams, ka vismaz nākamajās trīs tas vēl nenotiks. Ik mēnesi radiosportisti var piedalīties vismaz ap 20 dažāda ranga mačos un, piemēram, Ģirts Būdis to dara azartiski un ir sasniedzis augstas klases meistarību.

Ekskluzīvs un dārgs sporta veids

Pasaulē ir ap desmit miljonu radioamatieru, visvairāk ASV un Japānā. Latvijā ir apmēram pāris simtu licencētu radioamatieru, no tiem aptuveni 50 regulāri piedalās sacīkstēs. Šis ir ļoti dārgs sporta veids, tāpēc visā pasaulē tiek uzskatīts par ekskluzīvu. Pat ārvalstīs radioamatieri lielākoties ir vīri labākajos gados. Tas nozīmē, ka šie cilvēki ir nostabilizejušies dzīvē un biznesa un spējuši iegādāties dārgu un kvalitatīvu aparatūru un antenas, lai izietu ēterā. Starptautiskajās sacīkstēs nav viegli pārspēt labi situētos amerikāņu sportistus. "Tā ir vienreizēja sajūta: redzēt rezultātu tabulās latvieša uzvārdu virs amerikāņiem," par Ģ. Būdes sasniegumiem saka viņa kaimiņš un draugs, radioamatieris Vilnis Vosekalns no Salacgrīvas. Viņš uzskata, ka Ģirtam sportā, tāpat kā biznesa, valda perfekta kārtība. "Viņš visu ir salicis pa plauktiņiem - izkopis profesionālo meistarību, dzirdi, uztveri, iemaņas. Viņš ir izveidojis sev tādu bāzi, kādas Latvijā citam nav, un, iespējams, nav pat visā Baltijā," spriež V.Vosekalns. Lai gan ir dažādi veidi, kā nodarboties tehniskajā sportā, Ģ. Būdis ir specializējies piedalīties sacensībās un to, ka viņam izdevies iegūt ievērojami daudz radiosakaru, apliecina liels žūksnis goda rakstu un diplomi pie sienas viņa darbistabā, kur atrodas transīvers un kurai līdzās uzstādītas četras modernas antenas, kas kalpo sakaru uzturēšanai dažādos viļņos. Lūgts komentēt uzvaras prestižās sacensībās, Ģirts tikai nolasa rezultātus: "Otrā vieta Eiropas čempionātā, otrā vieta itāļu organizētajos pasaules mačos. Desmitā vieta japāņu rīkotajās sacensībās..." Augsto rezultātu un meistarības dēļ 1997.gadā piedalīties IARU komandu mačos viņu uzaicināja bijušais rīdzinieks, radiosportists no Krievijas Igors Mihejevs. Viņi ieguva visvairāk sakaru un izcīnīja pasaules čempionu titulu. Tas pats atkārtojās arī šovasar. Pēc iegūto punktu kopskaita Ģirts spriež, ka būšot pasaules līderos arī 1998.gadā. Oficiāli tas vēl nav apstiprināts, jo rezultātu apkopošana esot ilgstošs process. Kad vēl padomju laikos pastāvējusi sava radioamatieru federācija, pasaulē pirmo vietu 1968.gadā izcīnījusi Rīgas radiokluba komanda. Prestižākajās IARU sacīkstēs savulaik 3. vietu ieguvis arī alūksnietis Gunārs Auseklis.

Radioamatieris mājās nav dieva dāvana

Pēc profesijas Ģirts Būdis ir mežizstrādes inženieris, tomēr ainažnieki viņu nereti uzrunā par dakterīti. Tas ir tāpēc, ka viņš kopā ar sievu, veterināro ārsti Vitu ir atveruši savu veterināro zāļu lieltirgotavu un zemnieku konsultāciju centru. Ģirts ir firmas Veta izpilddirektors, bet visu savu brīvo laiku viņš veltī radioamatierismam. Tieši tas savā ziņā ir bijis liels pārbaudījums arī visai viņa ģimenei, kurā aug trīs bērni. Ģirts arī neslēpj, ka nereti radījis sarežģījumus attiecībās ar pašiem tuvākajiem cilvēkiem, tomer arī viņa sieva Vita uzskata, ka pievēršanās radiosportam viņa dzīvē bijusi liktenīga. "Pusaudzis būdams, Ģirts bija Jelgavas milicijas bērnu istabas uzskaitē. Viņš slapstījās no skolas, pa naktīm nenāca mājās un, dievs vien zina, kā tas viņam būtu beidzies, ka DOSAAF organizācijā Jelgavā viņu nesatiktu Laimonis Stepans. Šis vīrs prata ievirzīt Ģirta interesi. Pakāpeniski Ģirts izcīnīja visus sporta meistarības titulus toreizējā PSRS, un tas viņam dzīvē ir devis spārnus," secina Vita. Taču radioamatieris ģimenē nav dieva dāvana. To Ģirts licis Vitai saprast jau pirms laulībām. "Es viņai prasīju, vai tu apzinies, ko nozīmē precēties ar radioamatieri?" Toreiz Vita atbildēja, ka mīlot radiotehniku. "Saskaroties ar tik daudzām neērtībām, ko esmu sagādajis, šī mīlestība uz radioamatierismu viņai tomēr ātri vien pārgāja," secina Ģirts. Vita domā, ka ir vienīgā sieviete Latvijā, kura vairāk nekā 15 gadus ir saglabājusi laulību ar aktīvu radioamatieri. Laimīgā kārta viņi esot tikuši pāri dažām ģimenes krīzēm, kaut gan šī vaļasprieka dēļ nācies upurēt gan pašlepnumu, gan ģimenes svētkus. Vita atceras pārdzīvoto. Kad piedzimuši dvīņi, vecakajam dēlam arī bijuši tikai pāris gadiņi. Ģirts uz vairākām diennnaktīm iekritis sacensībās un viņai vienai ar bērniem bijis jālūdz kaimiņu palīdzība sagādāt maizi un pienu. Visā laulības laikā ne reizi vīrs neesot bijis kopā ar viņu vārdadienas svinībās, jo tieši tad, kad kalendāra ir Vitas, Ģirtam esot prestižas sacensības."Nereti es viņam katliņos pievedu ēdamo, jo sacīkšu laikā jau nav pat iespējams normāli ieturēt maltīti. Viņš arī to piemirstu izdarīt, ja nekas netiktu sagādāts. Dažkārt šeit, Ainažos, sabrauc viņa draugi un tad viņi visi startē mačos. No mana viedokļa tur nav nekā pievilcīga. Viņi piesmēķē telpu zilā dūmakā un nereti izmīda manas puķes. Par to es uz viņiem dusmojos, un tikai tāpēc, ka man pašai patīk dzīvē būt līderos, es viņam piedodu šo aizraušanos," saka Vita. Atzīstot, ka radioamatieri ir ļoti sirsnīgi cilvēki, viņu vidū pat eksotiskajā Kiprā Vita jutusies bezgala garlaikota, tomēr viņa secina, ka spējot apbrīnot vīru un sajūsmināties par viņa panākumiem.

Draugi visā pasaulē

Veiksmīgās uzņēmējdarbības rezultāta Ģirts Būdis ir spējis sevi nodrošināt ar modernu un dārgu aparatūru un antenām. "Ja sacensībās piedalās 300 radiostaciju no Eiropas, 4-5 no Latvijas un tikai viens no Marokas, tad katrs cenšas pēc iespējas ātrāk nodibināt sakarus tieši ar marokieti. Moderna tehnika, laba antena un veiksme izšķir to, vai man laimēsies būt pirmajam un vai es nezaudēšu laiku," stāsta Ģirts. Kad sākas starptautiskās sacensības, viņš mēģina iespējami ātrak norobežoties no traucējumiem un 24 vai 48 stundās nodibināt maksimāli daudz radiosakaru. Katram ēterā ir savs personīgais signāls, kas norāda viņa valsti. Ar Morzes ābeci vidēji izdodas nodibināt 3-4 sakarus minūtē vai līdz 240 sakariem stundā, bet ar mikrofonu Ģirtam nereti izdodas nodibināt pat līdz 350 sakariem stundā. Jau četras reizes Ģirts lielās sacīkstēs ir startējis no Kipras, jo tur radioviļņu izplatībai ir ļoti labi apstākļi. Kamēr atpūtnieki vāļājas pa pludmali, radioamatieri staigā pa jumtiem un slien savas antenas, pēc tam azartiski nododamies mačiem. Arī vienā no pasaules sacīkstēm Ģirts startēja tieši no Kipras. "Ielidojām tur ap trim naktī, un pat tik vēlā stunda mūs lidostā sagaidīja Krievijas radioamatieru amatieru komanda ar visām sievām. Ģirts bija aizkustināts, bet man bija jānovērtē tas, kā viņu lutina un uzņem. Tā ir visur, kur viņš parādās starp savējiem," saka Vita. Kaut Ģirts vienīgais pārstāvējis Latviju, sacensību laikā uz viesnīcas jumta, kur dzīvoja sportisti, bijis mūsu valsts, nevis Krievijas karogs. 1996.gadā radioamatieru žurnālā Ģirts izlasīja par komandu mačiem pasaules sacīkstēs Kalifornijā. Jau bija pieteikušās 52 komandas no visas pasaules, lai startētu arī latvieši, bijis par vēlu, bez tam latviešiem nebija savas organizācijas. Radiosportists, emigrācijas latvietis Herberts Andersons no Sietlas un žurnālists Andris Neimers no Kanādas palīdzēja nokārtot dokumentus. Ģirts turp aizbrauca kopā ar rīdzinieku Oļegu Ostržigallo un, tāpat kā Ķīnas komanda, viņi startēja paraugdemonstrējumos ārpus konkurences. Šādas komandu sacīkstes notiekot reizi 4-6 gados un 2000.gadā tiks rīkotas Slovēnijā. Ģirts ar Oļegu vāc punktu skaitu, lai tur startētu Eiropas 20 komandu skaitā. Viņam ir draugi pasaules malu malās - Austrālijā, Jaunzelandē, Brazīlijā, Japāna. Viņš ir sarunājies ar Tūra Heijerdāla radistu Beikeru un jau šomēnes dosies uz Somiju, lai vairākiem tūkstošiem radioamatieru stāstītu par savu pieredzi. Ģirta komandas biedrs rīdzinieks Oļegs Ostržigallo sarunā ar Dienu sacīja: "Mēs jau 15 gadus strādājam vienā komandā un es uzskatu, ka Ģirts patlaban ir viens no visspēcīgākajiem Latvijas radioamatieriem. Cilvēki, kas ar to nodarbojas, ir apsēsti tāpat kā jebkurš cits no sportistiem. Savulaik tā bija padomju armijas lieta, daudzi bija PSRS un starptautiskie sporta meistari. Tagad man žēl, ka tas viss ir tā kā nomaļus un individuāli, bet visvairāk žēl, ka maz ir jauniešu. Vajag lielus līdzekļus, lai ar to sāktu nodarboties, tomēr arī radioamatieri nes Latvijas vārdu pasaulē."

Teksts un attēli © DienaAtpakaļ uz raksta sākumu


Paldies Dienai par atļauju pārpublicēt.

Uzvara Pasaules čempionātā

Amatieru radio Latvijā sākuma lapa


990223 Tīmeklī ielika Gunnars Postnieks