Pirmie amatieru atkārtotāji Latvijā

1995. g. © Gunnars Postnieks ham@latnet.lv Sākotnēji publicēts žurnālā Sakaru Pasaule.

Pateicoties mikroelektronikas attīstībai un dzelzs priekškara krišanai, mobilie sakari tagad arī Latvijā pieejami praktiski visiem, kuri var atļauties iegādāties attiecībā pret mūsu vidējiem ienākumiem samērā dārgās iekārtas un samaksāt abonēšanas maksu. Esam jau pieraduši pie šūnu telefona un peidžera. Jau padomju laikā pazīstamie kolchozu un t. s. specdienestu (ne tikai represīvo) lietotie sauszemes mobilie sakari tagad pieejami firmām un privātpersonām. Arī vairākiem desmitiem Latvijas radioamatieru jau ir portatīvi ultraīsviļņu raiduztvērēji.

Ultraīsviļņu īpašība labi izplatīties tikai tiešās redzamības zonā starp raidošo un uztverošo antenu ievērojami apgrūtina sakarus starp mobilām stacijām. Lielpilsētas apstākļos tieši sakari iespējami dažu vai pat tikai viena kvartāla robežās, jo radiosignāls nespēj izspiesties cauri ēkām, it sevišķi tādām, kuru konstrukcijā ir daudz metāla. Šādos apstākļos viena mobilā stacija nereti lūdz kādu fiksēto staciju, kuras augstā antena ļauj uzturēt sakarus lielākā attālumā arī pilsētā, nodot ziņu citai mobilai stacijai. Fiksētā stacija nododamo ziņu atkārto. Šo procesu iespējams arī automatizēt, kādā no sakaru viedokļa izdevīgā vietā izstādot atkārtotāju.

Atkārtotāja galvenās sastāvdaļas ir uztvērējs un raidītājs. Atkārtotāja uztvērēja skaļruņa izeja pieslēgta atkārtotāja raidītāja mikrofona ieejai. Tādējādi atkārtotāja raidītājs mobilās stacijas signālu noraida atpakaļ telpā. Atkārtotāja uztvērēja un raidītāja antenas parasti uzstāda augstās vietās (torņos, uz augstu ēku jumtiem), lai mobilajām stacijām būtu labi sakari ar atkārtotāju, līdz ar to arī savā starpā. Lai atkārtotāja uztvērējam nebūtu traucējumi no atkārtotāja raidītāja, pēdējam nesējfrekvence tiek izvēlēta atšķirīga no mobilo raidītaju nesējfrekvences.

Praksē atkārtotājiem ir arī citi elementi - dupleksers (filtrs atkārtotāja raidītāja izejas signāla atdalīšanai no atkārtotāja uztvērēja ieejas gadījumā, ja lieto tikai vienu antenu vai uztvērēja un raidītāja antenas atrodas tuvu), vadības bloks, kurš raidītāju ieslēdz tikai pēc atkārtotāja lietotāja komandas, signalizē par atkārtotāja darbību, automātiski identificē atkārtotāju (pārraida tā izsaukuma signālu), kā arī izslēdz atkārtotāju kļūmes gadījumā. Atkārtotājā var ietilpt arī citas ierīces.

Daudzās valstīs amatieru atkārtotāji strādā jau gadus divdesmit, bet Latvijā tie ir jaunums.

Vispirms Daugavpilī

1. attēls

Pirmais amatieru atkārtotājs Latvijā tika iedarbināts Daugavpilī 1995. gada 28. februārī. Daugavpilī jau izsenis ir daudz radioamatieru, agrāk to darbība centrējās ap pilsētas DOSAAF radiokluba staciju (izsaukuma signāls UQ2GXG, UK2GJG, YL1XG), kura pēc 1991. gada augusta puča tika likvidēta. Kā stāstīja toreizējais kluba stacijas vadītājs Vladimirs Čemis (viņa personīgais izsaukuma signāls YL3GO), pašlaik Daugavpilī ir ap 30 radioamatieru, no kuriem vairāk vai mazāk aktīvi darbojas apmēram 15. Pagājušā gadā vairāki no viņiem iegādājās portatīvus ultraīsviļņu FM raiduztvērējus un, kā mēdz teikt, sāka apgūt amatieru 2 metru joslu (145 MHz). Drīz viņi pārliecinājās par portatīvo staciju mazo darbības attālumu, bet tai pašā laikā dažreiz izdevās sakari vairāku simtu kilometru attālumā, izmantojot Viļņas (Lietuvā) atkārtotāju. Secinājums varēja būt tikai viens, un piecu entuziastu grupa ķērās pie darba. Sergejs Smirnovs (YL3IB) un Valērijs Posohovskis (YL3GOQ) montēja aparatūru, viņiem palīdzēja Bulats Baigužins (YL2DE). Vienu svarīgu mezglu izgatavoja Valērijs Teteļuks (YL2GL). Antenas gatavoja un darbu koordināja Vladimirs Čemis (YL3GO). Lietuvas amatieri palīdzēja izgatavot automātisko vadību un automātisko identifikatora (atkārtotāja izsaukuma signāla) pārraides mezglu. Vērtīgu palīdzību atkārtotāja radīšanai amatieriem sniedza Daugavpils pilsētas Valdes priekšsēdētāja vietniece Rita Strode.

Atkārtotāja uztvērējs un raidītājs uzstādīts uz dažādu ēku jumtiem, tādējādi novēršot to kaitīgo mijiedarbību. Šāds izkārtojums ļāva iztikt bez dārgā dupleksera. No uztvērēja uz raidītāju atkārtojamais signāls tiek pārraidīts citā amatieru joslā - 29 MHz. Atkārtotājam izmantotas Polijā un Lietuvā populārās Big Star antenas - trīs kolineāri 5/8 λ elementi, raidītāja izejas jauda ir 10 W.

Izmantojot Daugavpils atkārtotāju, iespējami stabili sakari starp portatīvām un mobilām amatieru stacijām līdz 30 km radiusā ap pilsētu un arī tālāk - ja ir labvēlīga radioviļņu izplatīšanās - ar Aizkraukli un pat ar Rīgu.

Pēc tam arī Rīgā

2. attēls

Rīgā pirmie eksperimenti ar provizorisku 145 MHz joslas atkārtotāju notika 1995. gada 2. augustā un dažu nedēļu laikā amatieru atkārtotājs Latvijas galvaspilsētā kļuva par realitāti.

Par to amatieriem vispirms jāpateicas savam kolēģim Jevgēņijam Šahovam (YL2KA). Viss sākās, kad viņš savā darba vietā Preses namā pirms gada pa vaļas brīžiem sāka darbināt 2 m joslas FM radiostaciju, kuru viņam aizdeva Ainažu radioamatieris Ģirts Būdis (YL2KL). Tā kā antena uz Preses nama jumta ir ievērojamā augstumā, stabili sakari iespējami apmēram 50 km attālumā, bet labvēlīgas izplatīšanās apstākļos viņam izdevies uzturēt sakarus līdz pat Polijai dienvidos un Somijai ziemeļos.

Kolēģi - amatieri dažkārt Jevgēņijam lūdza izsaukt citu Rīgas amatieri un tam nodot kādu ziņu, un visi Rīgas amatieri - portatīvo ultraīsviļņu aparātu īpašnieki - sapņoja par automātisku atkārtotāju, kurš ļautu tiem sazināties no jebkuras vietas Rīgā, nelietojot augstas antenas. Par to sapņoja un runāja arī Jevgēņijs - Žeņa, kā viņu mīļi dēvē draugi. Viņš stāstīja, ka viņam galvenais stimuls izveidot ultraīsviļņu amatieru atkārtotāju Rīgā bija ziņa, ka ārzemju radioamatieri grib rīdziniekiem dāvināt rūpnieciski ražotu atkārtotāju - Žeņa bija pārliecināts, ka to var radīt pašu spēkiem: vietējiem amatieriem galvas un rokas nebūt nav sliktākas kā kolēģiem aiz okeāna. Ja Rīgā būtu pat vairāki atkārtotāji, tie cits citu nekonkurētu, tikai vēl vairāk paplašinātu sakaru iespējas.

Pēc radiosakaru pieredzes, izmantojot tuvāko kaimiņvalstu atkārtotājus, pārrunām ar kolēģiem un literatūras studijām Jevgēņijs ķērās pie darba, un drīz vien tapa viens no atkārtotāja svarīgiem elementiem - uztvērējs. To izmēģinot noskaidrojās, ka tas savā specifiskajā darbībā pat pārspēj viņa līdz šim lietoto Kenwood mobilo staciju. Pirmajā eksperimentā ar atkārtotāju signāls no paštaisītā uztvērēja izejas tika padots uz Kenwood mikrofona ieeju, bet katrs aparāts tika pieslēgts pie savas antenas. Pēc dažām dienām ar Jevgēņija Putilova (YL1ZZ) teorētisko atbalstu tika izgatavots arī elementārs vadības bloks, kurš atkārtotāju iedarbināja tikai tad, ja tā ieejā pienāca īsts signāls, paziņoja lietotājam, ka ir atkārtotājs ieslēdzies, 15 sekundes gaidīja turpmāku ieejas signālu, bet pēc tam atkārtotāja raidītāju automātiski izslēdza.

Īpaši atkārtotājam paredzētas antenas izgatavoja un uzstādīja Jevgēņijs Šahovs un Jurijs Karpiļins (YL1ZZ). Raidīšanai un uztveršanai tagad tiek izmantotas atsevišķas antenu sistēmas, kuras katra sastāv no četrām uz visām debess pusēm vērstām trīs elementu Yagi antenām. Raidīšanas un uztveršanas antenas novietotas dažādos augstumos tā, lai uztveršanas antenas no raidīšanas antenām aizsegtu ēkas konstruktīvie elementi. Tādējādi tika novērsti traucējumi atkārtotāja uztvērējam no paša raidītāja un, tāpat kā Daugavpilī, izdevās iztikt bez dupleksera. Pašlaik Jevgēņijs strādā pie atkārtotāja raidītāja veidošanas no cita veca raidītāja un drīz iekārta būs pabeigta pilnībā.

Rīgas atkārtotājs ļauj portatīvajām un mobilajām stacijām sazināties Rīgā un tās apkārtnē, bet tālākie atkārtotāja lietotāji šī raksta tapšanas brīdi bijuši no Aizkraukles, Jelgavas, Salacgrīvas, Šauļiem (Lietuva) un Tukuma. Var droši apgalvot, ka visi 2 m joslā aktīvie amatieri ļoti atzinīgi vērtē pirmo Latvijas atkārtotāju autoru ieguldījumu. Lai viņiem gandarījums un veiksme turpmāk!


Atkārtotāji Latvijā - tehniskas ziņas.

Citi raksti
Amatieru radio Latvijā


990201 ham@latnet.lv