Rakstnieki,
dzejnieki
Mauriņa
Zenta
Rakstniece,
esejiste, filozofijas zinātņu doktore Mauriņa
Zenta (prec. Raudive) dzimusi 1897.gada 15.decembrī
Lejasciemā. Tēvs - ārsts, māte - pianiste.
Mauriņa jau bērnībā perfekti
apguvusi vācu valodu. Uzaugusi Grobiņas doktorātā.
5 g. vecumā pēc bērnu triekas zaudējusi spēju
staigāt. 1913.g. iestājusies Liepājas krievu
sieviešu ģimnāzijā (6. klasē), ko absolvējusi
1915.g.
Neilgi vadījusi pašas dibinātu
privātu proģimnāziju Grobiņas doktorātā, pēc
tam Liepājā pasniegusi privātstundas un sacerējusi
ludziņas bērniem, kuras publicējusi ar pseidonīmu
Amenta Zīra: "Feja, velns un ragana",
"Kur laime mīt?", "Ziemassvētku
zvaigzne" (visas 1924.g.), "Jaunais
likums" (1928.g.), "Lidotājs Pavasaris"
(1935.g.).
1921.g. - 1923.g. LU studējusi
filozofiju, 1923. - 1927.g. baltu filoloģiju.
Pēc studiju beigšanas 1927./28. māc. g. bija
skolotāja Rīgas skolotāju institūtā, no 1928.g.
lektore Latvijas Tautas universitātē Rīgā
un Mūrmuižā, 1929.g. pašas dibinātā literārajā
studijā u.c. Kā lektore guvusi lielu popularitāti.
1929.g. vasarā papildinājusies filozofijā
un literatūrzinātnē Heidelbergas universitātē.
1944.g. kopā ar vīru filozofu
Konstantīnu Raudivi emigrējusi uz Vāciju,
1946.g. pārcēlusies uz Zviedriju. 1949. -
1963.g. bija docētāja Upsalas universitātē.
1965.g. atgriezusies Vācijā, dzīvojusi kūrortpilsētā
Krocingenē. Trimdas gados lasījusi lekciju
ciklus Vācijas, Šveices, Itālijas u.c. Eiropas
valstu pilsētās. Apbalvota ar Zviedrijas,
Vācijas, Šveices stipendijām, prēmijām, godazīmēm,
arī ar K.Adenauera prēmiju (1971.g.) un PBLA
Tautas balvu (1969.g.).
Pirmās publikācijas - J.
Akuratera stāsta "Mana vismīļā"
tulkojums vācu valodā laikrakstā "Libausche
Zeitung" 1919.g., recenzija par J. Akuratera
grāmatu "Klusums un gaisma" "Izglītības
Ministrijas Mēnešrakstā" 1922.g.
Mauriņa ir latviešu literāri
filozofiskās esejas žanra iedibinātāja un
izkopēja. Mauriņa pievērsusies galvenokārt
lielām, izcilām personībām, romantiski un
eksistenciāli noskaņotiem autoriem, kuru garīgās
pasaules daudzšķautņainību un bagātību parasti
idealizē un heroizē. Grāmatā "Daži pamata
motīvi Raiņa mākslā" (1928.g.) izvērsta
tuva tēma - Raiņa dvēseles traģisms bez dziļāka
ieskata Raiņa ideju pasaulē. Intuitīvas iejūtas
metode dominē vācu klasiskā romantisma tradīcijas
sakņotajos pētījumos "Jānis Poruks un
romantisms" (1929.g.) un "Friča
Bārdas pasaules uzskats" (1938.g., doktora
disertācija). A. Brigaderes daiļrades saistība
ar latviešu tautai raksturīgajām dvēseles
skaidrības ilgām poētiski atsegta grāmatā
"Baltais ceļš" (1935.g.). J. Akuraters,
Auseklis, K. Barons, J. Jaunsudrabiņš, K.
Skalbe savdabīgi portretēti krājumā "Saules
meklētāji" (1938.g.). Cittautu literatūra
apcerēta grāmatā "Dante tagadnes cilvēka
skatījumā" (1937.g.). Humānisma caurstrāvota
ētiska un kultūrfilozofiska problemātika risināta
eseju krājumā "Pārdomas un ieceres"
(1934.g.), "Dzīves apliecinātāji"
(1935.g.), "Grāmata par cilvēkiem un
lietām" (1938.g.), "Ziemeļu tēmas
un variācijas" (1939.g.), "Prometeja
gaismā" (1943.g.), "Kultūras saknes"
(1944.g.).
Trimdas laikā iznākuši eseju krājumi: "Tilti",
"Sirds mozaīka" (abi 1947.g.), "Spīts"
(1949.g.), "Uguns gari" (1951.g.),
"Sāpju noslēpums" (1952.g.), "Latviešu
esejas" (1953.g.), "Traģiskais skaistums"
(1954.g.), "Cilvēces sargi" (1955.g.),
"Apnicība un steiga" (1962.g.),
"Par mīlestību un nāvi" (1964.g.),
"Zemes dziesma" (1967.g.). Vairākas
grāmatas Mauriņa sarakstījusi vācu valodā.
Pasaules literatūrzinātnieku uzmanību iemantojusi
Mauriņas apcere par F. Dostojevski (1931.g.,
1935.g.). Vēlāk tā papildināta.
Personīgo dzīves gaitu ar
laikmeta vēstures notikumu un trimdā iepazīto
cittautu rakstura un sadzīves īpatnību ieskicējumu
subjektīvi atspoguļo autobiogrāfiskajā triloģijā
"Tālā gaita" (1955.g.), "Iedrīkstēties
ir skaisti" (1958.g.), "Dzelzs aizbīdņi
lūst" (1960.g.), "Zviedrijas dienasgrāmata"
2 sējumos "Trimdas traģika" (1965.g.)
un "Pasaules vārtos" (1968.g.) un
pēc nāves izdotā dienasgrāmata "Manas
saknes ir debesīs" (1980.g.).
Mauriņas romānos "Dzīves
vilcienā" (1941.g.), "Trīs brāļi"
(1946.g.), "Frančeska" (1952.g.),
"Bērza tāss" (1971.g.) konkrētu
dzīves notikumu un prototipu attēlojums sapludināts
ar filozofiju. Stāsti izdoti grāmatās "Neaizsūtītā
vēstule" (1940.g.), "Septiņi viesi"
(1957.g.), "Sākumā bija prieks"
(1965.g.), "Bērza tāss" (1971.g.),
"Dzintargraudi" (1975.g.).
Latviešu valodā Mauriņa
tulkojusi S.Unsetes romānus "Kristīne
Lavrana meita" un "Olavs Auduna
dēls" (1933.g.), R. Rolāna grāmatas "Bēthovens"
(1932.g.) un "Mikelandželo" (1934.g.),
F. Dostojevska romānu "Idiots" (1937.g.),
A. Kamī romānu "Mēris" (1952.g.),
T. Hārdija. T. Kārlaila u.c. rakstnieku darbus.
Vācu valodā tulkojusi J. Akuratera noveles
(1921.g.), P. Ērmaņa. J. Ezeriņa u.c. rakstnieku
prozu.
Minsteres latviešu centrā
(Vācijā) iekārtota Mauriņas piemiņas ekspozīcija,
pēdējā dzīvesvietā Krocingenē 1982.g. atklāta
laukakmenī iestiprināta metāla piemiņas plāksne.
Kopoti raksti 2 sējumos
(1939.g. - 1940.g.), izlase "Uzdrīkstēšanās"
(1990.g.).
Mirusi 1978.gada 25.aprīlī
Bāzelē, Šveicē, apbedīta Krocingenē, Vācijā.
Ar informācijas avota sarakstu
var iepazīties šeit.
Par Mauriņu Zentu lasiet
arī šeit.

Miķelsone
Konstance
Rakstniece Miķelsone Konstance
(dz. Ozoliņa) dzimusi 1905.gada 16.maijā Jaungulbenes
pagasta Dzeņukalnos, kalēja ģimenē.
Beigusi Cesvaines ģimnāziju,
studējusi Angļu valodas institūtā Rīgā, strādājusi
Mākslas aģentūrā.
30.gados kļuvusi pazīstama
kā lugu rakstniece. Publicējusi lugas "Ugunskristības"
(1932.g.), "Dzeguzes bērni" (1934.g.),
"Jāju dienu, jāju nakti" (1935.g.),
"Slinkā sieva" (1938.g.), bērnu
lugas "Pasaules ceļotāji" (1932.g.),
"Pauks un Šmauks" (1934.g.).
No 1944.g. trimdā Vācijā,
kur publicējusi noveļu krājumus "Nelgu
svīta" (1947.g.), "Bikts" (1949.g.),
"Bābeles gūstā" (1950.g.). Novelēs
risinātas laulības problēmas, vēlākajos darbos
tēloti savdabīgi cilvēku likteņi, sniegti
spilgti, reālistiski personāžu portreti. Noveļu
stils sentencēm bagāts, viegli ironisks.
1951.g. Miķelsone izceļojusi
uz ASV, bijusi žurnāla "Latvju Sieviete"
redaktore. Romānu "Nakts parāde"
(1953.g.) un "Ēdenes rapsodija"
(1954.g.) sižeta risinājums gauss, plaši izvērsta
laulības un dzimumdzīves analīze. Periodikā
publicējusi arī apcerējumus par literatūru
un recenzijas.
Mirusi 1955.gada 25.februārī
Mineapolisā, Minesotā, ASV.
Ar informācijas avota sarakstu
var iepazīties šeit.

Niedra
Aīda
Rakstniece
Niedra Aīda (īstajā vārdā Ida Niedra, prec.
Salmiņa) dzimusi 1899.gada 23.martā Tirzas
pagasta Āžu krogā, krodzinieka ģimenē.
No 1908.g. mācījusies Tirzas
pagastskolā un draudzes skolā, 1913.g. -1915.g.
Utendorfas privātģimnāzijā Madonā, 1919.g.
beigusi Neijas vidusskolu Cēsīs. 1919.g. -
1932.g. strādājusi Rīgas miertiesā. Pēc tam
darbojusies tikai rakstniecībā.
1944.g. emigrēja uz Vāciju,
apmetās Eslingenē. 1949.g. pārcēlās uz ASV
- dzīvoja Seilemā, Korvalisā, Jūdžīnā, Sanfrancisko,
Holivudā, Losandželosas priekšpilsētā Santamonikā.
Dzejot sākusi skolas gados.
Pirmais publicētais dzejolis "Tad..."
laikrakstā "Latvijas Kareivis" 1920.g.
Latviešu dzejā pirmā droši un nemāksloti rakstīja
par erotisko mīlestību. Dzejoļu krājumos "Erosa
elēģijas" (1924.g.) un "Dziesminiece"
(1935.g.) vitāla, ar Latvijas dabu saistītā
poētiskā skatījumā tverti sievietes pārdzīvojumi
no jutekliskas kaisles uzliesmojumiem līdz
mātes mīlestības rāmai, līdzsvarotai apcerei.
Rakstījusi stāstus un noveles, kas sakopoti
krājumos "Svētais vīns" (1928.g.),
"Vanagu ligzda" (1937.g.), "Azandas
ļaudis" (1943.g.).
Tomēr galvenais Niedras
darbības lauks ir romāns. Pirmie ekspresionisma
ietekmē sarakstīti romāni "Sarkanā vāze"
(1927.g.) un "Cilvēks ar zelta acīm"
(1928.g.) ir iesācējas darbi. Romānos "Grēka
ābols" un "Piektais bauslis"
(abi 1931.g.) kriminālromānu žanrā tēloti
zemisku kaislību aizrauti lauku ļaudis. Stila
un formas izkoptība raksturīga romānos "Pie
Azandas upes" (1933.g.), "Salna"
(1934.g.), "Ciema spīgana" (1935.g.),
"Anna Dzilna" (1936.g.), "Mūžīgā
pasaka", "Vindedze" (abi 1937.g.),
"Sieva" (1938.g.), "Rūžu Kristīne"
(1939.g.), "Ugunī" (1940.g.), "Kārdinātāja"
(1942.g.), "Maija Purene" (1944.g.).
Uz spilgti iezīmēta dzimtā
novada (Tirzas, Azandas) dabas fona Niedra
asām, reljefām kontūrām ataino latviešu zemnieku
dzīvi un intīmo attiecību samezglojumus dažādos
vēstures laikmetos. Latviešu zemnieku dzīves
tematiku Niedra turpināja trimdā: romāni "Ugunis
pār Rata kalnu" (1959.g.) tēloti zemnieku
likteņi Padomju Latvijā pēckara gados, panorāmiskajā
romānā "Indrānes oši šalc" (1965.g.)
konceptuāli izvērsta romānā "Anna Dzilna"
aizsākta Latvijas saimniecības uzplaukuma
izcelšana pēc K. Ulmaņa apvērsuma 1934.gadā.
Trimdas gados Niedra vairākkārt savu varoņu,
arī temperamentīgo, erotisko sieviešu personiskās
dzīves sarežģījumus risinājusi uz kolorīta
20. - 30.gadu Rīgas sadzīves fona. Tāds ir
romāni "Rožu pelni" (1946.g.), "Pilsēta
pie Daugavas" (1955.g.), "Miera
ielas cepurniece" (1957.g.), "Tas
trakais kavalieru gads..." (1962.g.).
"Sastapšanās pie Operas kafejnīcas"
(1967.g.)
Tiešie vērojumi Vācijā un
ASV devuši ierosmi un vielu romāniem par latviešu
trimdinieku dzīvi svešatnē. Romāna "Maija
Purene" 2.daļā 1953.g. (1954.g. abas
daļas apvienotas grāmatā "Trīs Cauņu
sievietes") attēlota galveno varoņu došanās
uz Vāciju 2.pasaules kara beigās. Kaislīgas
sievietes konflikti ar sevi risināta romānos
"Melnā magone" (1956.g.), "Pērles
Majores draugs" ,(1958.g.), "Zelta
vārtu pilsēta" (1959.g.), "Sieviete
ar sarkaniem ērkšķiem" (1961.g.). "Holivudas
klauns", "Līgava un sieva"
(abi 1963.g.), "Trīs laimes meklētāji"
(1966.g.), "Atkal Eiropa" (1968.g.),
"Ādams un Ieva" (1971.g.) u. c.
Trimdā publicējusi arī stāstu un noveļu krājumu
"Pasaules plauksta" (1952.g.; 1966.g.
ar nosaukumu "Meža jaunava"), kopā
ar dēlu Andrievu Salmiņu (1932.g. - 1978.g.)
sarakstījusi krājumu "Melnās plūmes pie
sarkanām lūpām" (1964.g.).
Mirusi 1972.gada 23.novembrī
Santamonikā, Kalifornijā, ASV, turpat apbedīta.
Ar informācijas avota sarakstu
var iepazīties šeit.

Niedra
Andrievs
Rakstnieks
Niedra Andrievs dzimis 1871.gada 8.februārī
Tirzas pagasta Dauškānos saimnieka ģimenē.
Mācījies Tirzas pagastskolā
un draudzes skolā, Vecpiebalgas draudzes skolā,
Rīgas pilsētas ģimnāzijā, abitūrijas eksāmenus
nokārtojis Jelgavas ģimnāzijā (1889.g.). Studējis
teoloģiju Tērbatas universitātē (1890.g. -
1999.g., ar pārtraukumiem).
Jau skolas gados publicējis
dzejoļus un stāstus. Pirmā publikācija - dzejoļu
krājums "Pirmās ziedoņa vēsmas"
(1887.g.). No 1888.g. stāsti un dzejoļi publicēti
laikrakstā "Baltijas Vēstnesis".
Stāstu tematikas pamatā vēsturiski nostāsti
un teikas. Ļoti populārs kļuva dzejolis dziesma
"Gaujas malā" ("Dažu skaistu
ziedu..", 1891.g.).
Pēc studiju beigšanas Niedra
nevarēja atrast mācītāja vietu, par viņa pamatdarbu
kļuva žurnālistika un literatūra. Vadīja žurnāla
"Austrums" literāro nodalu (1899.g.),
O. Rāviņa izdotā laikraksta "Pēterburgas
Avīzes" literāro nodaļu (1901.g. - 1903.g.),
bija žurnālā "Austrums" redaktors
(1903.g. - 1906.g.), arī izdevējs (no 1904.g.).
Stāstos "Bez paša pagātnes"
(1898.g.), "Skaidra sirds" (1903.g.),
"Nespēcīgā dvēsele" (1899.g.), romānā
"Līduma dūmos" (1901.g.) izmantota
Puzeniekos gūtā pieredze, kur Niedra strādāja
par mājskolotāju pie barona (1893.g. - 1995.g.).
Pasakā "Zemnieka dēls" (1902.g.),
drāmā "Zeme" (1911.g.) u.c. risinājis
problēmas par latviešu inteliģences veidošanos,
tās lomu tautas dzīvē un it īpaši par zemniecības
konfliktu ar vācu muižniecību, kā arī prognozējis
iespējamo izlīdzinājumu. Vispārliecinošāk
un mākslinieciski spilgtāk minētās problēmas
paustas romānā "Līduma dūmos". Mazāka
nozīme ir stāstiem "no tautas dzīves"
un humoreskām. Niedra savu darbu sižetos ievijis
arī kriminālistiku - romānos "Kad mēnesis
dilst" (1902.g.) un "Sikspārnis"
(1905.g.). Niedras dzejoļu cikls "Ceļinieka
dziesmas" publicētas kopā ar R. Blaumaņa
darbiem krājumā "Ceļa malā" (1900.g.).
Literatūrkritikai Niedra pievērsās 90.gados,
kad ar parakstu " -dr -dr" publicēja
virkni rakstu par Aspazijas darbiem ("Austrums"
1896.g. - 1997.g.).. Niedra publicējis rakstus
par literatūrkritiku - "Par kritikas
uzdevumu" ("Austrums" 1899.g.),
"Kritikas uzdevums" (laikraksts
"Pēterburgas Avīzes" 1901.g.). Niedra
izvirzīja teoriju par dzimtenes mākslu, uzskatīdams,
ka tajā apvienojas ideālisms ar reālismu ("Dzimtenes
māksla", "Austrums" 1905.g.).
Niedra recenzējis A. Alunāna, R. Blaumaņa,
A. Brigaderes, A. Deglava, Pērsieša, J. Poruka,
A. Pumpura, J. Raiņa, K. Skalbes, u.c. rakstnieku
darbus.
Niedras publicistisko rakstu
vidū atzīmējams "Morituri" ("Pēterburgas
Avīzes", 1902.g.), kurā viņš aplūkojis
vācu muižniecības un latviešu zemniecības
attiecību vēsturi un prognozējis iespējamās
tālākās norises. Niedra vērsās pret 1905.gada
revolūciju, tāpēc revolucionāri noskaņotā
sabiedrības daļa novērsās no žurnālu "Austrums"
un Niedra bija spiests to slēgt. 1906.g. viņš
tika iecelts par Matīšu draudzes mācītāju;
1908.g. - 1918.g. strādāja par mācītāju Kalsnavas
- Vietalvas draudzē, kur izvērsa plašu saimniecisko
darbību.
1919.g. Niedra kļuva par
aktīvu politiķi un sadarbojās ar Latvija dislocētās
vācu armijas vadītajiem, kļuva par t.s. Niedras
valdības galvu - ministru prezidentu (1919.g.
IV - VI). Kad no Latvijas svešzemju karaspēks
tika padzīts, Niedra atstāja Latviju. 1924.g.
atgriezās Latvijā un viņu tiesāja par tautas
nodevību. Piespriesto sodu (3 gadi cietoksnī)
nomainīja ar aizliegumu dzīvot Latvijā. Niedra
pārcēlās uz Vāciju, kur Austrumprūsijā bija
draudzes mācītājs. 1942.g. atgriezās Latvijā.
Pēc 1905.g. gada revolūcijas
literārā darbība pieklusa. Atzīmējami stāsti
"Pēteris Salna" (1911.g.), "Stāsts
par karātavām" (1915.g.). Sarakstījis
plašu apceri "Pārdomas par Raiņa darbiem"
(1933.g.). Literārā darbība: dzejoļu krājumi
"Vecā līdumnieka dziesmas" (1924.g.),
romāns "Anna Gaigala" (1927.g. -
1928.g. ), pēdējo stāstu krājums "Māras
josta" (abi Mineapolisā 1971.g.). - Pseidonīmi:
Andrejs, Dauskāns, Branovs, Dūnu Ješka, Dūmu
Brencis, Ješka Ūdensvaguls, Ārzemnieks, J.
Strautmalis.
Kopoti raksti 5 sēj. (1911.g.
- 1914.g.), 10 sēj. (1925.g. - 1926.g.), "Nemiera
ceļi" 4 sēj. (1928.g. - 1933.g., nepabeigts
izdevums).
Miris 1942.gada 25.septembrī,
apbedīts Meža kapos.
Ar informācijas avota sarakstu
var iepazīties šeit.

Plotnieks
Jānis
Rakstnieks
Plotnieks Jānis dzimis 1932.gada 24.martā
Jaungulbenes pagasta Grūžupēs, zemnieku ģimenē.
Beidzis Gulbenes vidusskolu
(1952.g.) un LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes
Latviešu valodas un Literatūras nodaļu (1957.g.).
Strādājis LVI (tagadējā izdevniecība "Liesma")
par redaktoru (1956.g. - 1958.g. un 1969.g.
- 1971.g.), laikrakstā "Literatūra un
Māksla" par nodaļas vadītāju (1959.g.
- 1965.g.), žurnālā "Draugs", kopš
1983.g. žurnālā "Zīlīte" nodaļas
vadītājs. Rakstnieku Savienības biedrs (1958.g.).
Pirmā publikācija - dzejolis
"No Pededzes nāks gaisma" laikrakstā
"Padomju Jaunatne" 1951.g. Plotnieka
dzejnieka rokraksts izveidojās 50. un 60.
gadu mijā, kad iznāca krājumi "Nemiera
dziesma" (1958.g.), "Zemei pieder
zvaigznes" (1961.g.), "Deg Ziemeļu
zvaigzne" (1964.g.), "Ar liesmu
ledus deg" (1966.g.). Raksturīga romantiska,
vietām mākslota trauksmainība, kaismīgs protests
pret mietpilsonību un atpalicību, sociāli
motīvi. Stils publicistisks: skaldīta dzejas
frāze, pretstatu poētika bez niansēm un .tml.
Krājumos "Kuģiem nenāk miegs" (1970.g.),
"Siena laiks" (1975.g.), "Divkauja
ar sevi" (1979.g.), "Ar nātras mīlestību"
(1985.g.), izlasē "Zeme un saknes"
(1982.g.) patētikas mazāk. Paplašinājies tēmu
un intonāciju loks, tapuši pašanalītiski,
satīriski, arī romances tipa dzejoļi.
Arī prozai raksturīgs trauksmains
pacēlums. Stāstos "Rotaļa" (1972.g.)
un "Viena raiba vasara" (1977.g.)
vēstīts par 70. gadu jauniešu mīlestību, darbu,
sadzīvi. Tāpat romānā "Ozolu vecis"
(1980.g.), stāstā "Zied pienenes pirms
salnas" (1983.g.) notikumi skatīti jaunieša
acīm, bet to norises laiks senāks - 30.gadu
beigas un 40.gadi. Vietām vērojams salkanums.
Publicējis arī dokumentālu stāstu "Tilts"
(1984.g.), aprakstu grāmatas "Ceļi sauc
tālāk", "Astoņas reizes pāri ekvatoram"
(abas 1963.g.), "Nami un cilvēki"
(1964.g.), "Bet drosmīgie ir!" (1967.g.)
u.c. Bērniem sarakstīti dzejoļu krājumi "Jūrnieks
uz sēkla" (1964.g.), "Cīrulis uz
saules stara" (1970.g.). Stāstā "Melnie
un baltie" (1966.g.) aprakstīti dzelzceļnieku
puiku piedzīvojumi Gulbenē 30.gados, grāmatā
"Melnais brīnums" (1967.g.) apkopoti
seši stāstiņi par Āfriku. Pēc Plotnieka scenārija
uzņemtas mākslas filmas "Ilgās dienas
rīts" (1968.g.) un "Vārnu ielas
republika" (1970.g., pēc J. Grīziņa stāsta).
Plotnieks atdzejojis M.
Eminesku, M. Tanka, A. Mališko, V. Brjusova
u.c. dzejnieku darbus. Darbojies
arī literatūrkritikā. Pseidonīmi: J. Daukste.
J. Spuļģis.
Ar informācijas avota sarakstu
var iepazīties šeit.

Poruks
Jānis
Rakstnieks
Poruks Jānis dzimis 1871.gada 13.oktobrī Druvienas
pagasta Prēdeļos, saimnieka ģimenē.
Mācījies Druvienas pagastskolā
(1881.g. - 1985.g.), Liezēres draudzes skolā
(1885.g. - 1987.g.), Cēsu pilsētas skolā (1888.g.
- 1989.g.), Rīgas Politehniskā institūta priekšskolā
(1889.g. -1892.g ). 1893.g. - 1894.g. ar mecenāta
H. Vestermaņa materiālo atbalstu studējis
Drēzdenes Karaliskajā konservatorijā, galvenokārt
klavierspēli, mūzikas vēsturi, pašmācības
ceļā arī filozofiju. Pēc atgriešanās 1894.g.
Latvijā ar pārtraukumiem strādājis laikrakstā
"Mājas Viesis" un žurnālā "Mājas
Viesa Mēnešraksts". 1897.g. - 1899.g.
studējis ķīmiju RPI, 1901.g. - 1905.g. - komerczinātnes.
Pēc 1905.g. vairākkārt ārstējies psihisko
slimību klīnikās Rīgā, Strenčos, Tērbatā,
kur pēkšņi miris. Pēc 1905.g. slimības dēļ
aktīva un radoša literārā darbība apsīka.
Pirmā publikācija - stāsts
"Purvaiņos" laikrakstā "Dienas
Lapa" 1888.g. (ar pseidonīmu Daimons).
Pirmā grāmata izdota Berlīnē vācu valodā -
"Die Religion der Zukunft" ("Nākotnes
reliģija", 1894.g.). Latviešu
romantiskās prozas pirmais spilgtākais darbs
bija garais stāsts "Pērļu zvejnieks"
(1895.g.). Stāstam daļēji autobiogrāfisks
raksturs. Altruistu morālo un garīgo principu
noturīgums atklāts stāstos "Sirdsšķīsti
ļaudis", "Kukažiņa", "Baltās
drānas". Neoromantismam raksturīga stoiciska
vientuļnieka dominante ir Poruka stāstos "Kauja
pie Knipskas", "Klusētājs"
(abi 1897.g.), "Asaras" (1898.g.),
"Ērģelnieks" (1903.g.), "Zelta
adata" (1906.g.). Romantiska mīlestība
kā dvēseliska vērtība akcentēta stāstos "Rīta
zvaigzne" (1899.g.), "Brūklenāju
vaiņags" (1904.g.). Raksturīgas prozas
varoņu iezīmes - to garīgā neatkarība un patstāvība,
morālo principu noturīgums, emocionālo pārdzīvojumu
intensitāte. Cilvēku reālistiski portretējumi,
uzsverot ikdienišķu pārdzīvojumu nozīmību
un vērtību, atainoti periodikā publicētos
stāstos "Krustmātes kāzas" (1900.g.),
"Veseli ļaudis" (1901.g.). "Dzimtas
plaisa" (1905.g.). Cilvēka slēpto kaislību
un instinktu esamība attēlota stāstos "Grāfs
Rodensteins" (1901.g.), "Čūskas"
(1905.g.). Ironiska šarža nokrāsa ir stāstiem
"Kā Runcis kļuva par Runcē" (1898.g.),
"Ubagi gada tirgū" (1901.g.). Personības
sašķeltība modernajā lielpilsētā, rakstura
izveides ģenētiskā nosacītība tēlota psiholoģiskajā
romānā "Rīga" (1907.g.). Poruka
proza viņa dzīves laikā apkopota krājumā "Sirdis
starp sirdīm" (1900.g.). "Dzīves
straumē" (1902.g.), "Dzīve un sapņi"
(1904.g.), "Zelta adata" (1906.g.),
atsevišķi izdoti stāsti "Pērļu zvejnieks"
(1895.g.). "Brūklenāju vaiņags"
(1904.g.).
Liela daļa Poruka intīmo
un apceres dzejoļu ir latviešu klasiskās dzejas
šedevri, daudziem komponēta mūzika (īpaši
daudz E. Dārziņa dziesmu). Poruka dzeja rāda
galvenokārt viņa personības romantiski grūtsirdīgo,
eksistenciāli traģisko šķautni, mazāk viņa
prozai raksturīga analītiska pieeja dzīvei,
cilvēkam, pasaulei. Poruka dzīves laikā grāmatā
izdota poēma "Zilizana sirdsdedze"
(1905.g.), lirika - krājumā "Dzejas"
(1906.g.). Poruka lugā "Hernhūtieši"
(1895.g.) mākslinieciskā formā tēloti paaudžu
konflikti, veidojoties jaunam vērtīborientācijām
19.gs. beigu Latvijā.
Pseidonīmi Nemo, Adagio
u.c.
Kopoti raksti 5 sēj. (1905.g.
- 1908.g.), 4 sēj. (1912.g. - 1914.g.), 10
sēj. (1924.g. - 1925.g.), 20 sēj. (1929.g.
- 1930.g.),Raksti 3 sēj. (1971.g. - 1973.g.).
Miris 1911.gada 25.jūnijā
Tērbatā, apbedīts Cēsu Lauciņu kapos, pārapbedīts
1924.g. Meža kapos Rīgā.
Ar informācijas avota sarakstu
var iepazīties šeit.
Par Poruku Jāni lasiet arī
šeit.

Raisters
Ēriks
Dzejnieks,
žurnālists Raisters Ēriks dzimis 1905.gada
23.aprīlī Rankas pagasta Līvānos, lauksaimnieka
ģimenē.
Mācījies Rankas Lutera pagastskolā
(1915.g. - 1918.g.), Jaunpiebalgas pamatskolā
(1918.g. - 1920.g.), Smiltenes ģimnāzijā (1920.g.
- 1924.g.). Beidzis LU Tautsaimniecības un
tiesību zinātņu fakultāti (1932.g.). Studiju
laikā strādājis par ierēdni pasta un telegrāfa
departamentā un Latvijas pastā. 20. un 30.gadu
mijā Raisters bija viens no rosīgākajiem biedrības
"Zaļā vārna" kultūras pasākumu organizētājiem
un vadītājiem. Bijis laikraksta "Rīts"
redaktors (1936.g. - 1938.g.) un tautsaimniecības
nodaļas redaktors (1938.g. - 1940.g.). 1941.g.
- 1944.g. strādājis laikrakstā "Tēvija",
"Daugavas Vanagi".
1944.g. rudenī emigrējis
uz Vāciju, kur strādājis laikrakstā "Latvju
Balss" Berlīnē, pēc tam bijis skolotājs
latviešu ģimnāzijā Hūzumā, laikraksta "Nedēļas
Apskats" redaktors Augustdorfā (1946.g.
- 1949.g.), laikraksta "Latvija"
atbildīgais redaktors Eslingenē (1949 .g.
- 1950.g.). 1950.g. izceļojis uz ASV, kur
strādājis laikrakstā "Laiks" līdz
1967.g. novembrim. 1962.g. - 1967.g. Latviešu
Preses biedrības priekšsēdētājs, 60. gados
arī ALA Kultūras biroja sekretārs un literatūras
sekcijas vadītājs.
Pirmā publikācija - dzejolis
"Somijas jūrmalā" žurnālā "Lira"
1924.g. Dzejoļu krājumā "Men" (1931.g.)
- trauksmaini romantiska un hedoniska erotika,
pilsētas žanra ainas; krājumā "Plosti"
(1939.g.) - lauku dzīves poetizācija, dabas
un gadskārtu ritma ainas, kā arī mākslinieciski
spriegas balādes un poēmas par Senlatviju.
Dzejoļu krājuma "Svētlaimība" salikums
gājis bojā 2. pasaules kara laikā. Lirikas
krājumā "Mans laiks" (1950.g.) tēlota
trimdinieka psihes sašķeltība, distancēta
attieksme pret laikmeta nežēlību un virspusību.
Pēc 1950.g. rakstītie dzejoļi apkopoti piemiņas
izlasē "Kad mēs jauni bijām" (1972.g.).
40. - 60.gados R. periodikā publicējis daudz
recenziju par grāmatām, rakstus un reportāžas
par sabiedriskiem un kultūras jautājumiem,
bijis latviešu. trimdas dzejas antoloģijas
"Dzejas un sejas" (1962.g.) līdzredaktors.
Kultūrvēsturiska vērtība ir atmiņām par 20.
un 30.gadu jauno literātu vidi un Edvartu
Virzu (izlasē "Kad mēs jauni bijām").
Pseidonīmi: Fax., Faksimile,
Pēteris Palope, Aukuperons, Bērtulis Bedeicis,
Svabadnieks.
Miris 1967.gada 15.novembrī
Ņujorkā, ASV, turpat apbedīts, bet 1994.gada
jūlijā pārapbedīts Rankas pagasta kapos.
Ar informācijas avota sarakstu
var iepazīties šeit.

Sakse
Anna
Rakstniece
Sakse Anna dzimusi 1905.gada 16.janvārī Lejasciema
pagasta Lauzās sīkzemnieka ģimenē.
Mācījusies Augulienas pagastskolā,
Lejasciema ministrijas skolā, Lejasciema reālģimnāzijā,
studējusi LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē
Pedagoģijas un Baltu filoloģijas nodaļās.
Strādājusi par tulkotāju,
vēlāk par korektori laikrakstā "Pēdējā
brīdī" un akciju sabiedrībā "Valters
un Rapa", darbojusies mākslinieku un
rakstnieku biedrībā "Zaļā vārna",
strādājusi par laikraksta "Cīņa"
kultūras nodaļas vadītāju, bijusi Padomju
miera aizstāvēšanas komitejas locekle. Rakstnieku
Savienības biedre (1940.g.), LPSR Tautas rakstniece
(1965.g.).
Pirmā publikācija - dzejolis
"Dieva sapnis" (1925.g.). 20. un
30.gados publicējusi periodiskajos izdevumos
dzeju un prozu. Vēlāk rakstījusi stāstus,
romānus "Darba cilts", "Pret
kalnu", "Dzirksteles naktī".
Prozā galvenokārt sociālā tematika, politiskās
un ekonomiskās norises Latvijas laukos pirmspadomju
un kolektivizācijas laikā.
Sarakstījusi daudzas stāstu
un pasaku grāmatas bērniem: "Trīs šķūnīši",
"Čitas burtnīca", "Laimes kalējs",
"Kalejdēls Kaspars", "Pasakas
par ziediem", "Puķu zirnītis",
"Kā zaķis brauca uz Rīgu pēc skābu kāpostu
sēklām", "Zāles stiebrs" u.
c.
Tulkojusi S. Sergejeva,
N. Ostrovska, D. Zorina, V. Volkova, D. Biseta,
Ļ. Tolstoja darbus.
Kopoti raksti 6 sējumos
(1962.g. - 1965.g.).
Pseidonīmi - Austra Sēja,
Smīns, Trīne Grēciņa, Zane Mežadūja.
Mirusi 1981.gada 2.martā
Rīgā, apbedīta Meža kapos. Piemiņas plāksne
un krūšutēls pie mājas Mežaparkā.
Ar informācijas avota sarakstu
var iepazīties šeit.

Snips
Artūrs
Rakstnieks
Snips Artūrs dzimis 1949.gada 4.martā Krasnojarskas
novadā, Krievijā, izsūtītu zemnieku ģimenē.
1958.g. no izsūtījuma atgriezies
Latvijā. Beidzis Gulbenes 1.vidusskolu, RPI
Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti.
Strādājis Ķeguma HES, bijis
"Kultūras fonda Avīzes" redaktors,
"Kultūras Avīzes" redakcijas loceklis,
Rakstnieku Savienības biedrs (1987.g.).
Pirmā publikācija - stāsts
"Ceļš" žurnālā "Liesma"
(1973.g.). Izdevis prozas krājumus "Nelabojami
radi" un "Mazs ciemats turp un atpakaļ".
Darbojies arī publicistikā (kopā ar D.Īvānu
vērsies pret Daugavpils HES celtniecību).
Ar informācijas avota sarakstu
var iepazīties šeit.

Šķipsna
Ilze
Rakstniece
Šķipsna Ilze (prec. Rotroka) dzimusi 1928.gada
17.februārī Rīgā ierēdņa Ēvalda Šķipsnas un
apgāda "Grāmatu draugs" daiļliteratūras
tulkotājas Elizabetes Kauliņas ģimenē.
Vasaras pavadījusi vectēva
mājās Jaungulbenes pagasta Dreiņos.
Mācījusies Rīgas 3. ģimnāzijā.
1944.gada rudenī devusies
trimdā uz Vāciju. Beigusi K. Skalbes ģimnāziju
Fišbahā, te tapuši pirmie literārie darbi.
1949.g. izceļojusi uz ASV, kur līdz mūža beigām
dzīvojusi Fortvērtas pilsētā Teksasā. Beigusi
Ziemeļteksasas universitāti, iegūstot maģistra
grādu bibliotēku zinātnēs, vēlāk arī antropoloģijā.
Strādājusi par bibliotekāri. 60.gadu 2.pusē
izveidojusi un līdz mūža beigām vadījusi Kimbela
mākslas muzeja bibliotēku Fortvērtā.
Dzejoļus sākusi rakstīt
ģimnāzijas gados Rīgā, turpinājusi Fišbahā.
Rokrakstos palikuši apmēram 90 dzejoļi. Ar
pirmo īsprozas krājumu "Vēja stabules"
I. Šķipsna kļuva par pirmo J. Jaunsudrabiņa
prozas balvas laureāti. Sarakstījusi romānus
"Aiz septītā tilta" un "Neapsolītās
zemes", izdevusi īsprozas krājumu "Vidējā
īstenība".
Mirusi 1981.gada 24.janvārī
Fortvērtā, Teksasā, ASV, turpat apbedīta.
Ar informācijas avota sarakstu
var iepazīties šeit.

Tirzmaliete
Rakstniece
Tirzmaliete (īstajā vārdā Minna Dzelzkalne)
dzimusi 1876.gada 23.jūnijā Tirzas pagastā
skolotāja ģimenē.
Beigusi Tirzas pagastskolu
un draudzes skolu.
Pirmais publicētais dzejolis
- "Naktī tumšajā" žurnālā "Baznīcas
Vēstnesis" (1899.g.). Daudzu gadu dzejoļi
apkopoti krājumā "Aizmirsta sirds".
Tirzmalietes populārākais dzejolis - "Es
dziedāšu par tevi, tēvu zeme". Izdevusi
stāstu krājumus "Raksti". "Zem
sveša pajumta un citi stāsti", atsevišķi
stāsti "Uz kuru pusi?", "Pa
šauru teku", "Zem dzimtenes debesīm",
"Jēkabs Dzintars", "Arestanta
līgava", lugas "Līga", "Bāra
bērns", "Pa mēneša tekām",
"Kad sirdsbalss runā". Lielākā daļa
stāstu un tēlojumu publicēti periodiskajos
izdevumos. Tirzmalietes stāstos lauku ļaužu,
galvenokārt sieviešu dzīves tēlojums.
Mirusi 1942.gada 28.janvārī
Lejasciemā, apbedīta Tirzas kapos.
1992.g. izdota dzejoļu un
stāstu izlase "Par tevi, tēvu zeme".
Ar informācijas avota sarakstu
var iepazīties šeit.

Upītis
Gorijs
Literāts un agronoms Upītis
Gorijs dzimis 1899.gada 14.jūlijā Litenes
pagasta Kordonas mazmuižiņā, Kalna mājā zemnieku
ģimenē.
Mācījies Litenes pagastskolā,
Gulbenes zēnu draudzes skolā, Kalncempju pagastskolā,
Priekuļu lauksaimniecības skolā, Rīgā Tautas
universitātes Ekonomiski juridiskajā fakultātē.
Strādājis par dārznieku
un agronomu Litenē un Lielvārdē.
Sākot ar 1920.gadu publicējis
aforismus un bērnības tēlojumus dažādos periodiskajos
izdevumos. Izdevis aforismu krājumu "Rūgtie
pilieni", aforismu kopojums publicēts
kopkrājumā "Mūža acis".
Pseidonīmi - Dr. Ciklons,
Ķencis, Magone Rozīte.
Ar informācijas avota sarakstu
var iepazīties šeit.

Vētra
Mariss
Dziedātājs
un rakstnieks Vētra Mariss (līdz 1922.gadam
īstajā vārdā Morics Blumbergs) dzimis 1901.gada
19.jūlijā Tirzas pagasta Dārtas muižā lauksaimnieka
ģimenē.
Mācījies Rīgas 2.pilsētas
ģimnāzijā. 1918.g. piedalījies Brīvības cīņās.
Studējis LU filozofiju, Frankfurtes un Berlīnes
universitātēs tautsaimniecību. Beidzis Latvijas
konservatoriju, papildinājies Itālijā. Bijis
Liepājas un Nacionālās operas solists. Dažas
sezonas un viesizrādes dziedājis Vācijas un
citu valstu operās. 1944.g. emigrējis uz Zviedriju,
1946.g. izceļojis uz Helifeksu Kanādā, kur
strādājis par konservatorijas pedagogu. 1953.g.
nodibinājis savu studiju Toronto. Bijis Jaunskotijas
opersabiedrības dibinātājs un diriģents, Kanādas
latviešu nacionālās apvienības pirmais priekšnieks.
Darbojies arī žurnālistikā.
No 20.gadiem Latvijas presē publicējis mūzikas
dzīves apskatus. Pirmā literārā publikācija
- ceļojuma apraksts "Pompejās" laikrakstā
"Latvijas Vēstnesis" (1925.g.).
Sarakstījis autobiogrāfiskas atmiņu grāmatas
"Div' dūjiņas", "Mans baltais
nams", "Karaļa viesi", "Rīga
toreiz
" un "Sestā kolonna".
Tajās vērtīgs kultūrvēsturisks izziņas materiāls,
kas pasniegts vieglā, asprātīgā stāstījumā.
Miris 1965.gada 24.decembrī
Toronto, Kanādā, apbedīts Toronto latviešu
kapos.
Ar informācijas avota sarakstu
var iepazīties šeit.

Zemgaliešu
Biruta
Rakstniece
Zemgaliešu Biruta (īstajā vārdā Konstance
Augustīne Grencione) dzimusi 1878.gada 14.oktobrī
Stāmerienas muižā.
Beigusi B. Freija meiteņu
skolu Rīgā. Strādājusi par mājskolotāju Maskavā,
pēc tam atgriezusies Rīgā, piedalījusies 1905.gada
revolūcijas notikumos. 1906.gada sākumā emigrējusi
uz Franciju, rudenī atgriezusies Rīgā, 1906.gada
15.decembrī izdarījusi pašnāvību, apbedīta
Matīsa kapos.
Dzejoļi un nelieli stāstiņi
publicēti žurnālos "Vērotājs", "Kāvi",
"Stari" u. c. Pirmā publikācija
- dzejoļi "Man dzīves tumšā taka
"
un "Sen visi dus un sapņo" laikrakstā
"Latviešu Avīzes" (1905.g.). 1906.g.
parakstīja tā saucamo dekadentu manifestu
žurnālā "Dzelme". Zemgaliešu Birutas
darbi mākslinieciskajā ziņā dažādā gatavības
pakāpē, tiem raksturīgs lepnas individualitātes
nemiers un traģisms.
Ar
informācijas avota sarakstu var iepazīties
šeit.
