Gulbenes
bibliotēka
  Jaunumi | Par bibliotēku | Pakalpojumi | E - resursi | Novads | I - palīdzība  
 
Novads
Gulbenes un rajona kartes
Digitālā fotokolekcija "Pilsēta laiku lokos"
Bibliogrāfiskā datu bāze
Novads un novadnieki
  Pašvaldības
  Valsts iestādes
  Kultūras iestādes
  Izglītības iestādes
  Kultūras pieminekļi
  Daba
  Vēsture
  Šaursliežu dzelzceļš
  Novadnieki
  Plašsaziņas līdzekļi
Rajona literāti
Novada resursi internetā
Interaktīvā spēle "Gulbenes rajons"
 
 
 
Novads un novadnieki/Novadnieki

Mūziķi

Cepītis Imants

Cepītis Imants   Diriģents Imants Cepītis dzimis 1935.gada 9.janvārī Gulbenes rajonā.
   Jau Gulbenes vidusskolā izlēmis, pa kādu ceļu iet, tādēļ mācības turpinājis Cēsu mūzikas vidusskolā.
   1959.gadā beidzis Latvijas Valsts Konservatorijas J.Ozoliņa kordiriģentu klasi.
   Kopš 1959.gada kopā ar A.Derkēvicu ir sieviešu kora "Dzintars" diriģents. No 1969.gada abi mākslinieki vadīja arī Valsts Akadēmisko kori "Latvija" un izveidoja to par mūsu lielāko profesionālo jauktā kora kolektīvu. Pēdējos gados, kad par kori atbildēja I.Cepītis viens pats, pateicoties viņa prasmei dibināt radošus sakarus un, protams, kolektīva mākslinieciskajam līmenim, koris "Latvija" ar panākumiem izgāja pasaulē. Par augstākās meistarības skolu kļuva uzstāšanās reprezentablos starptautiskos mūzikas festivālos.
   Imants Cepītis ir vairāku republikas Dziesmu svētku virsdiriģents.
   Miris 1993.gada 16.jūlijā.
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu


Kokars Gido

Kokars Gido   Diriģents Kokars Gido dzimis 1921.gada 17.augustā Gulbenē. I. Kokara brālis.
   Beidzis LVK (1956.g.).
   Tautas koru "Daile" (no 1951.g.) un "Daina" (no 1965.g.) mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Kora "Ave sol" diriģents (no 1969.g.).
   Mūzikas akadēmijas pedagogs (1961.g.), profesors (1983.g.).
   Daudzu latviešu dziesmu un deju svētku virsdiriģents, arī skolēnu dziesmu un deju svētku virsdiriģents.
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu


Kokars Imants

Kokars Imants    Diriģents Kokars Imants dzimis 1921.gada 16.augustā Gulbenē. G.Kokara brālis.
   Beidzis LVK (1956.g.).
   Bijis LPSR Radio un TV kora kormeistars (1951.g. - 1953.g., 1957.g. - 1963.g.).
   Vīru kora "Dziedonis" un "Ave sol" (kopš 1969.g.) mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.
   Mūzikas akadēmijas pedagogs (1963.g.), rektors (1977.g.), profesors (1977.g.).
   Vairāku dziesmu un deju svētku virsdiriģents.
   Ar I.Kokara saistāma arī pašdarbības koru profesionalizācija, viņš ir aktīvs koru kustības veicinātājs, skolotāju koru veidošanas iniciators. Ar viņa vārdu saistīts arī Jelgavas skolotāju koris "Zemgale".
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu


Krīgena Maija

Krīgena Maija   Operdziedātāja Krīgena Maija dzimusi 1939.gada 17.maijā, Rankā.
   Beigusi Liepājas mūzikas vidusskolu, pēc tam mācījusi vijoļspēli Liepājas mūzikas skolā un mūzikas skolā Vecmīlgrāvī.
   Beigusi LVK, strādājusi Opera un baleta teātrī.
   Daudz paveikusi kamerdziedāšanas žanrā. Ir bijuši daudz solokoncerti, kur izpildīta gan klasika, gan mūsdienu autoru skaņdarbi.
   Ir bijusi gandrīz visu sava vīra P.Plakida solodziesmu un solodziesmu cikla izpildītāja.
   M.Krīgena pašreiz strādā Mūzikas akadēmijā, māca kamerdziedāšanu.
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu


Pētersons Ingus

Pētersons Ingus   Operas solists Pētersons Ingus dzimis 1959.gadā Gulbenē sporta trenera un ārstes ģimenē.
   Cēsu mūzikas skolā ņēmis klavierstudijas. Ar R.Paula atbalstu kļuvis par estrādes solistu un sasniedzis zināmu popularitāti šinī jomā.
   Mācījies Mūzikas akadēmijā, pēc tam turpinājis tās attīstīt pie pasaules slavenībām. Sācis strādāt Operas teātrī.
   Pirmā starptautiskā debija notika 1986.gadā Īrijā, piedaloties Veksfordas Operas festivālā un dziedot Artura lomu V.Bellīni operā. Pēc tam dziedājis Dublinas “Grand Opera Society”, Anglijas Nacionālajā Operā un “Opera Norta” Anglijā.
   1990.gadā piedalījās Belvederas starptautiskajā vokālistu konkursā Vīnē un kļuva par konkursa laureātu. Panākumus nesis arī 1991.gadā notikušais Petera Pīrsa konkurss Londonā.
   1991.g. – 1994.g. gadā dziedājis Ķīles un Ahenes operteātros Vācijā, kā arī Tautas operā un Stokholmas Karaliskajā operā Zviedrijā.
   I.Pētersons dziedājis Oslo, Grācas, Vupertāles operteātros. Koncertējis Amerikā, Kanādā, Austrālijā un, protams, Latvijā.
   Tagad solists noslēdzis līgumu ar Grācas operu Austrijā, tur dzīvo un strādā.
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu


Sakss Imants

Sakss Imants   Komponists, ērģelnieks, diriģents, kritiķis Sakss Imants dzimis 1918.gada 16.janvārī Adulienas pagastā.
   Beidzis Rīgas Skolotāju institūtu, Latvijas valsts konservatoriju, kur apguvis ērģeļu spēli un kompozīcijas teoriju.
   Kad pārcēlies uz Kanādu, strādājis par zeltraci. Vadījis latviešu zeltraču kori, dienvidvjetnamiešu laivinieku kori. Strādājis par ērģelnieku anglikāņu baznīcā, rakstījis komercmūziku TV reklāmām.
Dibinājis un vadījis vairākus kanādiešu un latviešu korus. Darbojies arī par pianistu - pavadītāju un rakstījis par mūzikas jautājumiem latviešu periodikā.
   Bijis izdevuma "Latvju mūzika" redkolēģijas loceklis, Kanādas izdevuma "Jaunā Gaita" muzikālais redaktors, aktīvs kritiķis.
   Miris 1991.gada 15.februārī Hamiltonā, Kanādā.
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu


Straume Jānis

Straume Jānis   Rakstnieks, komponists un kritiķis Straume Jānis dzimis 1861.gada 28.septembrī Druvienas pagasta Ķempos saimnieka ģimenē.
   Mācījies Druvienas pagastskolā un Tirzas draudzes skolā. Muzikālo izglītību ieguvis pie E.Vīgnera.
   Bijis Rīgā Pēterburgas Ārrīgas dziedāšanas biedrības priekšnieks un kora diriģents, laikraksta "Dienas Lapa" teātra recenzents, publicējis recenzijas laikrakstā "Tēvija", bijis latviešu strēlnieku organizācijas komitejas sekretārs, strādājis par mūzikas skolotāju V.Orlova komercskolā Rīgā.
   Pirmā publikācija - dzejolis "Labu nakt!" laikrakstā "Mājas Viesis" (1877.g.). Publicējis dzejoļus un stāstus periodikā. Apdzejojis dabu, mīlestību un cilvēka mūža ritumu, tomēr bez emocionāli spilgtāka redzējuma. Literāri veiksmīgāki nav arī stāsti un lugas "Vagars" un "Zaņķis". Sastādījis latviešu dzejas antoloģiju "Dzejas rota", sarakstījis un komponējis daudz kora dziesmu, kļuva pazīstams 3.dziesmu svētkos ar kompozīciju "Pa upes viļņiem straujajiem". Sastādījis kora dziesmu krājumu "Dziesmu pagalms" un "Mūzikas rakstu krājumu", krājumus "Mūsu mūzikas mākslinieki" un "Rokas grāmata kora dziedātājiem". Kopā ar E.Prūsi sastādījis krājumu "Brīvības dziesmas".    Publicējis materiālus par J.Cimzi, J.Bētiņu, A.Jurjānu un J.Vītolu. Žurnāla "Mūzikas nedēļa" redaktors.
   Pseidonīmi - Vaidelaitis, Vaidelots, Gaujiņu Natālija.
   Miris 1929.gada 19.septembrī Rīgā, apbedīts Meža kapos.
   Straumes Jāņa māsas dēls ir mūzikas kritiķis Jēkabs Poruks.
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu


Vētra Mariss

Vētra Mariss   Dziedātājs un rakstnieks Vētra Mariss (līdz 1922.gadam īstajā vārdā Morics Blumbergs) dzimis 1901.gada 19.jūlijā Tirzas pagasta Dārtas muižā lauksaimnieka ģimenē.
   Mācījies Rīgas 2.pilsētas ģimnāzijā. 1918.g. piedalījies Brīvības cīņās. Studējis LU filozofiju, Frankfurtes un Berlīnes universitātēs tautsaimniecību. Beidzis Latvijas konservatoriju, papildinājies Itālijā. Bijis Liepājas un Nacionālās operas solists. Dažas sezonas un viesizrādes dziedājis Vācijas un citu valstu operās. 1944.g. emigrējis uz Zviedriju, 1946.g. izceļojis uz Helifeksu Kanādā, kur strādājis par konservatorijas pedagogu. 1953.g. nodibinājis savu studiju Toronto. Bijis Jaunskotijas opersabiedrības dibinātājs un diriģents, Kanādas latviešu nacionālās apvienības pirmais priekšnieks.
   Darbojies arī žurnālistikā. No 20.gadiem Latvijas presē publicējis mūzikas dzīves apskatus. Pirmā literārā publikācija - ceļojuma apraksts "Pompejās" laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (1925.g.). Sarakstījis autobiogrāfiskas atmiņu grāmatas "Div' dūjiņas", "Mans baltais nams", "Karaļa viesi", "Rīga toreiz…" un "Sestā kolonna". Tajās vērtīgs kultūrvēsturisks izziņas materiāls, kas pasniegts vieglā, asprātīgā stāstījumā.
   Miris 1965.gada 24.decembrī Toronto, Kanādā, apbedīts Toronto latviešu kapos.
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu


Zilveris Valdis

Zilveris Valdis   Komponists, pedagogs Zilveris Valdis dzimis 1963.gada 28.jūlijā Gulbenē.
   Mācījies Gulbenes mūzikas skolā, pēc tam Ventspils mūzikas skolas teorijas nodaļā, Latvijas Valsts Konservatorijas kompozīcijas klasē. Mācījies arī elektronisko mūziku gan Amerikā, gan Holandē, gan Dānijā.
   V.Zilveris raksta ļoti daudz mūziku teātru izrādēm. Pirmā saikne ar teātri radās, studējot un strādājot teātra fakultātē.
   V.Zilveris ir viens no aktieru ansambļa “Greizais ratiņš” veidotājiem un dalībniekiem.
   Patreiz V. Zilveris strādā par pasniedzēju Mūzikas akadēmijā.
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu

 
 
Jaunumi | Par bibliotēku | Pakalpojumi | E - resursi | Novads | I-palīdzība
 © Gulbenes bibliotēka 2003   Uz sākumlapuLapas struktūra - E-pasts