Gulbenes
bibliotēka
  Jaunumi | Par bibliotēku | Pakalpojumi | E - resursi | Novads | I - palīdzība  
 
Novads
Gulbenes un rajona kartes
Digitālā fotokolekcija "Pilsēta laiku lokos"
Bibliogrāfiskā datu bāze
Novads un novadnieki
  Pašvaldības
  Valsts iestādes
  Kultūras iestādes
  Izglītības iestādes
  Kultūras pieminekļi
  Daba
  Vēsture
  Šaursliežu dzelzceļš
  Novadnieki
  Plašsaziņas līdzekļi
Rajona literāti
Novada resursi internetā
Interaktīvā spēle "Gulbenes rajons"
 
 
 
Novads un novadnieki/Novadnieki

Politiskie darbinieki

Jundzis Tālavs

Jundzis Tālavs   Jurists Jundzis Tālavs dzimis 1951.gadā Gulbenē. Tēvs Jundzis Edgars bija mācītājs Gulbenē no 1944.gada, 1951.gadā izsūtīts.
   Strādājis Rēveļu skolā par pionieru vadītāju, kādu laiku strādājis arī Revolūcijas muzejā.
   Darbojies Latvijas Tautas frontē, Juristu biedrībā.
   Bijis atjaunotās neatkarīgās Latvijas pirmais aizsardzības ministrs.
   Pašreiz Baltijas valstu stratēģisko pētījumu centra direktors.
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu



Izglītības darbinieki

Lancmanis Zelmars

Lancmanis Zelmars   Ģeogrāfs, pedagogs Lancmanis Zelmars dzimis 1883.gada 20.oktobrī Jaungulbenes pagasta Fabrikas krogā.
   1896. - 1898.g. apmeklējis Jaungulbenes divklasīgo ministrijas skolu. Savas daudzpusīgās zināšanas guvis galvenokārt pašmācības ceļā, arī ģimnāzijas kursa eksāmeniem sagatavojies patstāvīgi. Pašmācības ceļā iegūst vēstures mājskolotāja tiesības (1904.g.).
   Strādājis par skolotāju Pēterupē, Meņģelē, Vecmīlgrāvī, Pļaviņās, Lejasciemā. 1911.-1915.g. vada Lejasciemā paša dibināto proreālskolu.
   Viens no pirmajiem latviešu novadpētniekiem, tūrisma veicinātājiem, dabas un kultūras pieminekļu sargātājiem.
   1905.-1915.g. žurnālos un avīzēs sāk parādīties viņa pirmie raksti ar pedagoģiska un audzinoša rakstura iezīmēm.
   Misiņa bibliotēkas katalogā ir 18 Lancmaņa sarakstītu grāmatu, visvairāk par Latvijas derīgajiem izrakteņiem un to lietderīgu izmantošanu. Viņš ir arī uzrakstījis vairākus tūrisma ceļvežus, vairākkārt izdota viņa sarakstītā grāmata “Apkārtnes mācība”.
   No 1919.g. līdz mūža beigām strādājis par Rīgas Strazdumuižas pamatskolas pārzini.
   Miris 1935.gada 12.oktobrī, apglabāts Meža kapos.
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu


Valodnieki

Gāters Alfrēds

Gāters Alfrēds   Ārsts, valodnieks un literatūrzinātnieks Gāters Alfrēds dzimis 1921.gada 24.aprīlī Kalncempju pagasta Spīvuļos, lauksaimnieka ģimenē.
   Beidzis Madonas ģimnāziju (1941.g.). 1942.g. sācis ģermāņu filoloģijas studijas LU.
   1943.g. iesaukts Latvijas leģionā. No 1945.g. Vācijā studējis ģermāņu filoloģiju, klasiskās valodas un indoeiropiešu salīdzināmo valodniecību Hamburgas universitātē, kur 1949.g. ieguvis filoloģijas doktora grādu salīdzināmajā valodniecībā. Studējis medicīnu Hamburgas universitātē (1957. - 1963.g.), vēlāk strādājis par iekšķīgo slimību speciālistu.
   Rakstījis par salīdzināmās un baltu valodniecības jautājumiem, latviešu valodu un literatūru vācu, itāļu un beļģu speciālajos žurnālos, pārzinājis baltu valodniecības nodaļu Beļģijā iznākošajā starptautiskajā bibliogrāfijas žurnālā "Onoma". Vairākiem Brokhausa enciklopēdijas jaunizdevumiem rakstījis par latviešu valodu un literatūru, tāpat leksikoniem "Die Weltliteratur" ("Pasaules literatūra", Vīnē), "Kindlers Literaturlexikon" ("Kindlera literatūras leksikons", Cīrihē) u.c. Publicējis grāmatu "Die lettische Sprache und ihre Dialekte" ("Latviešu valoda un tas dialekti", 1977.g.).
   1993.g. izdots 1950. - tajos viņa uzrakstītais manuskripts "Lettische Syntax. Die Dainas" (Latvju dainu sintakse). 2000.g. izdots krājums "Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem". Manuskriptā palikusi viņa latviešu noveļu izlase vācu valodā.

   Miris 1986.gada 2.jūlijā Hamburgā, Vācijā.
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu



Putniņa Maiga

Putniņa Maiga   Valodniece Putniņa Maiga dzimusi 1911.gada 28.aprīlī Valkas apriņķa kādreizējā vecajā Sinoles Mālu skolā (1,5 km no Mālmuižas uz Velēnas pusi), pārziņa Oto Krievāna ģimenē.
   Pirmo izglītību guvusi pie tēva Mālu skolā. 1929.gadā beidza Cesvaines vidusskolu. Iestājoties Jelgavas valsts skolotāju institūta priekšpēdējā klasē, 1931.gadā ieguva skolotājas tiesības. 1933.gadā uzsāka studijas LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē baltu nodaļā, ko ļoti sekmīgi beidza 1938.gada maijā ar maģistra grādu. Strādājusi par latviešu valodas skolotāju ar pāris pārtraukumiem Viļakas, Smiltenes un Limbažu vidusskolās, Aumeisteru un Rūjas astoņgadīgajās skolās līdz aiziešanai pensijā 1972.gadā.
   Sekodama Apsīšu Jēkaba piemēram Lizuma izloksnes izpētē, nolēmusi kaut ko darīt arī savas dzimtās Sinoles izloksnes labā. Sākusi 1942.g. ar atbildēm par Sinoli pēc Veltas Rūķes "Programmas izlokšņu aprakstiem". Vēlāk sākusi vākt Sinoles izloksnes materiālu iecerētajai Sinoles izloksnes vārdnīcai. Darbs pārtrūka 1944.g. Pēc kara piedalījās Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta organizētajās valodnieku ekspedīcijās Limbažu, Valkas un Daugavpils rajonos, atsākot vākt izloksnes materiālus arī par Sinoli, kam intensīvi nodevās pēc aiziešanas pensijā.
Grāmata «Sinoles izloksnes apraksts» iznāca 1983.g.; krājumā "Augšzemnieku dialekta teksti" 1983.g. publicēti Sinoles izloksnes pieraksti. Izdevniecībai «Zinātne» 1991.g. iesniegta "Sinoles salīdzinājumu vārdnīca" (līdzautore A.Timuška).
   Savāktie izlokšņu materiāli: 54 Sinoles izloksnes tekstu klades; Sinoles izloksnes kartotēka 69 kastītēs ar vairāk nekā 60.000 lielā formāta kartītēm; ziņas ZA Valodas un literatūras institūta iecerētajam «Latviešu valodas dialektu atlantam» par Limbažiem, Katvariem, Ozoliem, Pociemu, Sinoli, Bilsku, Lizumu, Ranku, Smilteni, Višķiem; 1942. — 1944.g. atbildes Sinoles izloksnē par arklu, ecēšām, kuļamo bluķi, spriguli, grābekli, rokas dzirnavām ar zīmējumiem toreiz projektētajam Kultūras atlasam; kopumā pierakstījusī gandrīz 4000 vietvārdu Sinolē, Limbažu un Valkas rajonos; plānotajam Eiropas valodu atlantam dotas atbildes par Sinoli visām ZA Valodas un literatūras institūta piesūtītajām aptaujām; noskaidroti aizguvumi no somu - ugru valodām un ģermānismi Sinolē.
   Rakstījusi arī dzeju, ko sakārtojusi krājumā. Pseidonīmi: pāris dzejoļiem 30.gados «Zeltenē»    Maiga Gaigala, parasti Maiga (arī Ilze) Bērzkalna. Pirmais dzejolis «Egles» 1933.g. «Zeltenē» ar īsto vārdu.
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu



Mācītāji

Maldonis Voldemārs

Maldonis Voldemārs   Mācītājs, pedagogs Maldonis Voldemārs dzimis 1870.gada 18.jūlijā Tirzas Daudziņos.
   Mācījies Tirzas pagastskolā, tad Tirzas, Vecpiebalgas, Liezeres draudzes skolās. Beidzis Cēsu pilsētas skolu (1889.g.). 1895.g. Rīgas Aleksandra ģimnāzijā kā eksterns nolicis abitūriju, Tērbatas universitātē studējis teoloģiju (1895.g. - 1900.g.).
   Strādājis par skolotāju Blomē (1889.g. - 1892.g.), Torņakalnā (1892.g. - 1995.g.). 1901.gadā nodibina Rīgā privātu sieviešu ģimnāziju un ir tās direktors līdz 1909.gadam. 1909.g. - 1912.g. mācītājs un skolotājs Lubānā, 1912.g. - 1919.g. pirmais mācītājs Cēsu pilsētas draudzē.
   1917.gadā kļūst par pagaidu Zemes padomes locekli.
   Latvijas Universitātes mācību spēks no 1919.gada, Teoloģijas fakultātes dekāns, profesors.
Sarakstījis zinātniskus darbus "Mārtiņš Luters, Dzīve un darbs" (1937.g.), "Evaņģēliskā dogmatika" (1939.g.), "Poruka ētika", "Poruka reliģija" u. c.
   Miris 1941.gada 22.februārī Rīgā.
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu



Ekonomisti, finansisti, tautsaimnieki

Blūma Ingrīda

   Ingrīda Blūma dzimusi 1961.gadā, Lizumā.
   Beigusi LVU Finansu un tirdzniecības fakultāti (1983.g.), Stokholmas universitāti. I.Blūma ir sociālo zinātņu maģistre, zvērināta revidente.
   Strādājusi Agrorūpnieciskajā apvienībā (1986.g. - 1994.g.), Latvijas Bankas Gulbenes filiālē - vadītāja (1991.g. - 1993..g.), Deutch - Letische Bank - viceprezidente, kredītnodaļas vadītāja (1993.g. - 1996.g.).
   Kopš 1996.gada ir a/s Hansabank - Latvija valdes priekšsēdētāja.
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu



Dzērve Rūdolfs

Dzērve Rūdolfs   Lauksaimnieks, Latvijas lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Rūdolfs Dzērve dzimis 1886.gada 22.janvārī Lizuma Elstēs (Velēna), lauksaimnieka ģimenē.
   Beidzis Lizuma pagastskolu un draudzesskolu, papildinājis zināšanas pašmācības ceļā un praktiskā darbā - lauksaimniecībā.
   Piedalījies 1905.g. kustībā, bijis rīcības komitejas loceklis.
   Kādu laiku pagasta tiesnesis, arī pagasta vecākais. Lizuma lauksaimniecības biedrības, krājaizdevumu savstarpējās apdrošināšanas biedrības un Velēnas piensaimnieku biedrības priekšsēdētājs.
   R.Dzērve ir bijis Latvijas zemnieku kredīta bankas padomes priekšsēdētājs un AS "Latvijas centrālo sēklu eksports" valdes loceklis. Noorganizējis lauksaimniecības kameru un 1935.g. iecelts par tās priekšsēdētāju un to vada līdz 1940.gadam. Viņa vadībā sniegta metodiska un praktiska palīdzība agronomijā, izveidots plašs pārraugu tīkls lopkopībā, izveidotas paraugsaimniecības.
   R.Dzērves vadībā izveidota mazpulku organizācija.
   Bijis arī Zemes bankas padomes priekšsēdētājs.
   Darbojies arī Lizuma bibliotēkas biedrībā.
   Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un čehu Baltās Lauvas ordeni.
   1941.g. deportēts uz Sibīriju. Ir ziņas, ka miris 1942.gadā.
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu


Folkloristi

Drīzule Rita

   Folkloriste Drīzule Rita dzimusi 1921.gada 15.augustā Galgauskas pagasta Lielpurvos, zemnieka ģimenē.
   Beigusi Madonas vidusskolu (1946.g.), LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti (1954.g.).
ZA Etnogrāfijas un folkloras institūta zinātniskā līdzstrādniece (1954.g. – 1955.g.), kopš 1956.g. strādā ZA Literatūras, folkloras un mākslas institūtā.
   Pētījusi galvenokārt latviešu tautasdziesmas ētikas, estētikas un mitoloģijas problēmas. Sastādījusi tautasdziesmu izlases ar ievadu. leksikas vārdnīcu: "Dziedot mūžu nodzīvoju" (1970.g.), "Kad saulīte rotājas" (1982.g.), "Liepu laipa" (1989.g., S.Lasmanes ievads). Piedalījusies izlases "Latviešu tautasdziesmas" (3, 1957.g.) un zinātniskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas"(1-5, 1979.g. - 1984.g.) sagatavošanā.
   Publicējusi rakstus par latviešu tautasdziesmas izveides aspektiem, gadskārtu ieražu dziesmām, mitoloģiju, latviešu un lietuviešu tautasdziesmu sakariem u.c. jautājumiem.
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu


Greble Vilma

Greble Vilma    Folkloriste, filoloģijas zinātņu kandidāte Greble Vilma dzimusi 1906.gada 7.jūnijā Kalncempju (tagad Kalniena) pagasta Kapukrogā, galdnieka ģimenē.
   Beigusi Gulbenes pamatskolu (1922.g.), Rīgas skolotāju institūtu (1928.g.). Studējusi filozofiju LU, beigusi LVU Filoloģijas fakultāti(1951.g.).
   Strādājusi par skolotāju Rīgā (1929.g. - 1934.g., 1940.g. - 1944.g.), korektori (1934.g. - 1940.g.), skolotāju Rīgas 11.vsk. (1944.g. - 1956.g.), zinātnisko līdzstrādnieci LVU Folkloras institūtā (1945.g. - 1946.g.), ZA Folkloras institūtā (1946.g. - 1951.g.), Etnogrāfijas un folkloras institūtā (1951.g. - 1955.g.). Valodas un literatūras institūtā (1956.g. - 1970.g.).
   Pētījusi latviešu tautasdziesmas, bērnu folkloru, revolucionārās dziesmas. Sastādījusi grāmatas: "Zelta tīnīte" (latviešu tautas pasakas, 1955.g., kopā ar J.A.Jansonu), "Cīņas dziesmas" (1957.g., kopā ar E.Kokari, J.Vītoliņu), A.Ozola "Raksti folkloristikā" (1968.g.), "Latviešu vēstītājas folkloras un folkloristikas bibliogrāfija" (1, 3, 1971.g., 1975.g.), "Latviešu bērnu folklora" (1973.g., priekšvārda un komentāru autore). Piedalījusies izlases "Latviešu tautasdziesmas" (l - 3, 1955.g. - 1957.g.) un zinātniskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" (1-5, 1979.g. - 1984.g.) sagatavošanā un rediģēšanā. Sarakstījusi grāmatu "Revolucionārā dziesma Padomju Latvijā" (krievu val. 1971.g.).    Publicējusi ap 70 rakstu par folkloru un folkloristikas jautājumiem. Ar pseidonīmu V.Vigre sarakstījusi vairākas grāmatas skolām.
   Mirusi 1991.gada 25.februārī Rīgā, apbedīta Meža kapos.
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu



Tulkotāji

Egle Rūdolfs

Egle Rūdolfs   Literatūrzinātnieks. tulkotājs, filoloģijas zinātņu kandidāts Egle Rūdolfs dzimis1889.gada 29.aprīlī Druvienas pagasta Mazvasaraudžos, saimnieka ģimenē. Kārļa Egles brālis.
   Mācījies Druvienas pagastskolā, Šļukuma Neibeizera ministrijas skolā, pēc tam Valmieras proģimnāzijā. 1906.g. iestājas A.Ķeniņa tirdzniecības, vēlāk reālskolā Rīgā. Tur par literatūras skolotāju strādāja A.Saulietis, kura ietekmē Egle pievēršas literatūrai. Skolu nepabeidzis, Egle devās mācīties uz Drēzdenes konservatoriju (1910.g.), taču karaklausības dēļ bija spiests pēc nepilna gada atgriezties. Egle nokārtoja reālskolas gala pārbaudījumus un studēja komerczinātnes Rīgas Politehniskajā institūtā (1911.g. - 1914.g.), bet studijas nebeidza un strādāja laikrakstā "Latvija". Sākoties Rīgas evakuācijai, Egle 1915.g. nonāca Petrogradā - kur kopā ar A.Gulbi noorganizēja laikrakstu "Jaunās Pēterpils Avīzes" (1915.g. - 1916.g.).
   Pirmā publikācija - dzejolis "Bērns" laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis". Recenzijas un rakstus Egle publicējis periodikā no 1914.g. No 1917.g. Egle Petrogradā strādāja Krievijas ZA bibliotēkas Slāvu nodaļā, 1918.g. - 1922.g. bija šās nodaļas vadītājs. Egle apguva literatūrzinātni, īpaši formāli estētisko metodi, klausoties lekcijas Petrogradas universitātes. un Mākslas institūta literatūras fakultātē. 1922.g. atgriezās Latvijā un iesaistījās Kultūras fonda darbā. 1924.g. - 1934.g. bija tā inspektors, no 1924.g. Bibliotēku padomes sekretārs, no 1929.g. priekšsēdētājs. Kopā ar brāli K.Egli rediģēja kritikas un grāmatniecības žurnālu "Latvju Grāmata" (1922.g. - 1931.g.), kurā publicētas daudzas Egles recenzijas par jaunizdotajām grāmatām un vairāki raksti. 1926.g. - 1929.g. un 1931.g. - 1932.g. Egle bija Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības priekšsēdētājs. Egle noorganizēja un vadīja savu literatūras studiju (1935.g. - 1940.g.). Rediģēja K.Veidenbauma Rakstus, ar plašām monogrāfiskām apcerēm (izdotas arī grāmatas) un komentāriem publicēti E.Veidenbauma Raksti, J. Poruka un K.Skalbes kopoti raksti. Kopā ar A.Upīti sarakstījis "Pasaules rakstniecības vēsturi". Egles sakārtojumā publicēta antoloģija "Latvju lirika". Ar Egles apceri un komentāriem iznāca V.Šekspīra "Darbi". 1940.g. - 1941.g. Egle aktīvi piedalījās LPSR Rakstnieku savienības darbā. Par šā laika aktīvo sabiedrisko darbību hitleriskās okupācijas laikā Egli vairākus mēnešus turēja apcietinājumā.
   1944.g. - 1947.g. Egle vadīja LVU Filoloģijas fakultātes Literatūras teorijas un Vispārīgās literatūras katedru (no 1944.g. docents, no 1946.g. profesors), 1946.g. - 1947.g. bija arī LPSR ZA Valodas un literatūras institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā. Egle sastādījis un komentējis M.Ļermontova Rakstus, H.Heines "Izlasi" u.c. Tulkojis M.Ļermontova "Mūsu laiku varonis", V.Šekspīra, G.de Mopasāna , V.Vitmena u.c. rakstnieku darbus. Egle publicējis periodikā par literatūras vēstures, kritikas, un tulkošanas jautājumiem vairākus rakstus, kuros uzsvēris literārā teksta un stila analīzes nepieciešamību. Daļa Egles rakstu sakopota izlasē "Raksti par literatūru" (1989.g.).
   Miris 1947.gada 17.decembrī Rīgā, apbedīts Raiņa kapos.
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu


Jaunarāja Skaidrīte

   Tulkotāja Jaunarāja Skaidrīte (dz. Krīgena) dzimusi 1934.gada 28.jūnijā Rankas pagastā, pienotavas darbinieka ģimenē.
   Mācījusies Rankas pagasta Luterskolā, Pāles u.c. pamatskolās, Aizputes vidusskolā (1948.g. - 1952.g.), LVU Filoloģijas fakultātes Krievu valodas un literatūras nodaļā (1952.g. - 1957.g.).
Strādājusi par skolotāju Mazsalacas vidusskolā (1957.g. - 1958.g.).
   1961.g. - 1987.g. tulkotāja laikrakstā "Rīgas Balss", atbildīgā sekretāre, nodaļas līdzstrādniece žurnālā "Sieviete". Žurnālistu savienības biedre (1980.g.).
   Pirmā publikācija - A.Elkina stāsta "Neveiksmīga runa" lokalizēts tulkojums laikrakstā "Rīgas Balss" (1961.g.). Tulkojusi galvenokārt no franču valodas: populārzinātniski izdevumi sērijai "Apvārsnis" - M.Ercoga "Anapurna" (1975.g.), B.Kutēna "Mājupceļš uz Bikini" (1980.g.), daiļliteratūru - B.Klavela "Spānietis" (1984.g.), O.de Balzaka filozofiskas etīdes (Kopotu rakstu 12.sēj., 1985.g.), F.Moriaka "Mīlestības tuksnesis", "Pērtiķēns", "Agrāko laiku pusaudzis" (visi 1985.g.), Alēna - Furnjē "Lielais Molns" (1986.g.), Stendāla "Lisjēns Levēns" (1989.g.) u.c. Tulk. arī biogrāfisku stāstu par vācu dzejnieku J.V.Gēti "Jaunā Vertera ciešanas".
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu


Rauhvargers Eižens

Rauhvargers Eižens   Tulkotājs Rauhvargers Eižens dzimis 1923.gada 23.jūlijā Lizuma pagasta Plukšos skolotāja ģimenē.
   Mācījies Rīgas 1.valsts ģimnāzijā. Beidzis Latvijas Valsts Pedagoģijas institūta Latviešu valodas un literatūras fakultāti.
   Strādājis Rīgas 11.vidusskolā, Rīgas pedagoģiskajā skolā, ZA Fundamentālajā bibliotēkā, Izglītības ministrijas Skolu zinātniski pētnieciskā institūtā, LPSR Valsts Profesionāli tehniskās izglītības komitejā, par RS bibliotēkas vadītāju un RS tulkotāju sekcijas vadītāju.
   Tulkojis no krievu un vācu valodas. Pirmais tulkojums - J.Jalunera viencēliens "Provincē". Tulkojis A.Puškina, O.Markovas, M.Bulgakova, J.Tiņanova, L.Ļeonova, M.Zoščenko, D.Graņina, V.Pikuļa, M.Ļermontova un I.Jefremova darbus. Tulkojumu valoda labskanīga un bagāta, atbilstoša autora stilam. sastādījis R.Kaudzīša aforismu izlasi "Domu izteikumi", "Latviešu fabulas", publicējis aforismus.
   Pseidonīms - Dāvis Galviņš. Viesojies arī Gulbenes bibliotēkā, ticies ar lasītājiem 1980.g. un 2001.g. 19.oktobrī, viņa grāmatu "No kariņa pārnākdams" un "Lai košāka valodiņa" prezentācijā.
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu


Vikane Vanda

Vikane Vanda   Tulkotāja Vikane Vanda (dz. Zvirbule) dzimusi 1916.gada 2.augustā Adulienas pagastā rentnieku ģimenē.
   Beigusi Adulienas pagastskolu, Cesvaines ģimnāziju. Studējusi Latvijas Valsts Pedagoģijas institūtā. Strādājusi par tulkotāju Latvijas Valsts Izdevniecībā, vēlāk izdevniecībā "Liesma". Rakstnieku Savienības biedre (1966.g.).
   Tulkojusi no angļu un krievu valodas. Pirmais nozīmīgais tulkojums - N.Ņekrasova luga "Rudens garlaicība" (1951.g.). Tulkojusi E.Voiničas, T.Dreizera, Dž.Golsvertija, T.Hārdija, Dž.Oldridža, V.Folknera, G.Vidala, M.Z.Spārkas, A.Heilija darbus.
   Mirusi 1985.gada 11.decembrī Jūrmalā, apbedīta Rīgā, Raiņa kapos.
   Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Uz novadnieku sarakstu Uz galveno lapu

 
 
Jaunumi | Par bibliotēku | Pakalpojumi | E - resursi | Novads | I-palīdzība
 © Gulbenes bibliotēka 2003   Uz sākumlapuLapas struktūra - E-pasts