Gunārs Astra - biogrāfija

Latvijas leģendārais brīvības cīnītājs Gunārs Astra ir dzimis 1931. gada 22. oktobrī. Pēc skolas beigšanas viņš iestājas Rīgas Elektromehāniskajā tehnikumā un, to pabeidzis, 1952. gadā sāk strādāt rūpnīcā VEF. Būdams erudīts un strādīgs, viņš drīz kļūst par 7. Radio ražošanas ceha priekšnieku.

Mīlestību uz dzimto zemi un latviešu valodu Gunārs mantojis no mātes. G. Astru neapmierināja pastāvošā valsts kārtība, kurā latviešu valodai tika ierādīta otršķirīga vieta. Gunārs bieži izteicās, ka dzīvē vēlas izdarīt ko tādu, lai viņa vārds tiktu ierakstīts vēsturē.

1958.gadā G. Astra iepazinās ar amerikāņu diplomātiem, un šī satikšanās izmainīja viņa dzīvi. Viņš uzzināja patiesību par Padomju Savienības mērķiem un nolēma iesaistīties cīņā pret okupācijas režīmu.

G. Astru drīz arestēja. Baltijas kara apgabala tribunāls par pretpadomju darbību piesprieda viņam piecpadsmit gadu (1961.- 1976.) cietumsoda izsūtījumā. Tur, tiekoties ar citiem brīvības cīnītājiem, Astras alkas pēc brīvas Latvijas kļuva vēl stiprākas - viņš izveidojās par īstu cīnītāju.

Atgriežoties brīvībā, no 1976. gada līdz 1983. gadam Gunārs mājās glabāja, pavairoja un izplatīja pretpadomju literatūru. Viņu tiesāja vēlreiz un piesprieda piecu gadu cietumsodu. Tiesā Gunārs Astra teica savu leģendāro pēdējo vārdu – no sirds ticēdams, ka okupācijas režīms reiz izgaisīs kā ļauns murgs.

Gunārs Astra pieredzēja Atmodas sākumu astoņdesmito gadu beigās un mudināja tautiešus cīnīties, taču neatkarību vairs nepiedzīvoja. Viņš mira visai neskaidros apstākļos 1988. gadā, un latvieši pateicībā un cieņā aizbēra viņa kapu ar rokām.

Gunāra Astras tiesas process
(fragments no M. Ruka grāmatas, http://vip.latnet.lv/lpra/astra.htm)