Kā atsevišķa Krustpils draudzes vienība Līvānu draudze pastāv jau kopš gadsimta sākuma. Tās garīgo dzīvi pārtrauca pirmais Pasaules karš, bet 1920. gada 19. septembrī notika draudzes locekļu pirmā pēckara sapulce. Darbs sākās no jauna: tika ievēlēta draudzes padome desmit cilvēku sastāvā. Par draudzes priekšnieku ievēlēja Juri Andžānu un jau novembrī draudze pieprasīja Līvānu miesta valdei piešķirt 20ha zemes draudzes vajadzībām. Tieši J. Andžāns bija baznīcas iniciators. Diemžēl, darbīgais draudzes loceklis nomira jau 1929. gadā, tā arī nesagaidījis jaunās baznīcas iesvētīšanu.
Līdz 1928. gadam dievkalpojumi notika Līvānu pagasta
namā, ugunsdzēsēju depo un krājaizdevumu kases telpās, pēc tam jaunuzceltajā
Līvānu pamatskolas zālē. Draudze vienlaikus vāca līdzekļus savas baznīcas
celtniecībai. Tā, piemēram, draudzes sieviešu pulciņš sarīkoja bazāru, kurā
iegūtā nauda tika paredzēta celtniecībai. Pateicoties Līvānu pilsētas
pašvaldības laipnai pretimnākšanai, 1928. gadā tika noslēgts dāvinājuma līgums
par apmēram 982 kv.m zemes Stikla ielā. Tajā vietā atradās kara laikā
nopostītās korķu fabrikas mūri, ko īpašnieks pārdeva draudzei. Vēlāk šis zemes
gabals tika vēl palielināts.
Baznīcas projektu izstrādāja inženieris Pētersons no
Krustpils. Pēc viņa aplēsēm, būve varētu izmaksāt 24 000 latu. Savu artavu
baznīcas celtniecībai deva arī Baznīcas virsvalde. Celtniecībai ziedoja
draudzes locekļi un labvēļi.
Pamatakmens tika ielikts 1929. gada rudenī, bet jau
1932. gada maijā būvdarbi bija pabeigti (kopumā baznīcas celtniecība izmaksāja
26 000 latu) un 29. maijā notika jaunā Līvānu evaņģēliski luteriskās draudzes
dievnama iesvētīšana.
Jau pirms baznīcas uzcelšanas un jaunuzceltajā
dievnamā ērģelnieka pienākumus veica Līvānu skolas pārzinis Pēteris Kāpostiņš.
Ar mācītāja Kārļa Brieža palīdzību trīsdesmito gadu beigās draudze dabūja
jaunas ērģeles.
Nākamajā gadā līvānieši pasūtīja bronzas zvanu. Jaunā
zvana iegādei līdzekļus ziedoja kara ministrs ģenerālis Balodis, arhibīskaps
Grīnbergs un avīzes Jaunākās Ziņas izdevējs. Zvans pirmo reizi savus draudzes
locekļus pulcēja kopā 1933. gada Lieldienās.
Kopš 1920. gada Līvānu draudzē ir kalpojuši mācītāji
Skujiņš, Muižnieks, Alberts Ozoliņš, no 1932. 1939. gadam Kārlis Briedis.
Tuvojoties karam, mācītāj Briedis aizbrauca dzīvot uz Vāciju. Līvānos viņš
atgriezās vācu okupācijas laikā un līdz kara beigām kalpoja arī visās piecās
apkārtnes draudzēs. Tad Kārlis Briedis devās bēgļu gaitās uz Vāciju, Ameriku,
kur mira, nodzīvojis garu mūžu.
Pēc tam Līvānu draudzē kalpoja mācītājs Spekmanis.
Vēlāk viņš devās uz Rīgu un sāka strādāt Sv. Pāvila draudzē, bet Līvānos ilgus
gadus kalpoja mācītājs Sēnala (viņš ir apbedīts Līvānu kapsētā).
Draudzes locekļu skaits svārstījies no 112 cilvēkiem
1922. gadā līdz 307 1931. gadā. Pašlaik Līvānu evaņģēliski luteriskajā
draudzē ir 120 locekļi. Kopš mācītāja Sēnalas pastāvīga mācītāja Līvānu draudzē
nav bijis. No 1996. gada Līvānu draudzē kalpo mācītājs Ēvalds Bērziņš.