MŪSU PIEREDZE AR HIDROKULTŪRU

2007. gada aprīļa beigās veicām pirmos soļus hidrokultūras (pasīvās hidroponikas, pushidroponiskās audzēšanas metodes...) apgūšanā. Te būs šis tas no mūsu pieredzes, kas kopš tā laika uzkrājusies.

Bet vispirms vēlamies atgādināt visiem mūsu iespējamajiem sekotājiem pasīvās hidroponikas jomā: pirms ķeraties pie savu orhideju pārstādīšanas, lūdzu, uzmanīgi izlasiet visas Loransas dotās norādes gan pirmajā, gan otrajā rakstā par hidrokultūru: kā darīt un, galvenais, kā nedarīt!

Lūk, galvenais, ko nedarīt hidrokultūrā:
* Nepārstādiet hidrokultūrā orhideju, kas tajā brīdī nedzen jaunas saknes, ir slima vai novārdzināta.
* Neievietojiet jau esošās saknes nepareizajā podiņa zonā, pirmoreiz orhideju pārstādot hidrokultūrā (sausajā zonā zemes orhidejām un mitrajā zonā epifītiem).
* Neatstājiet apakštasi tukšu, ja pirms tam neesat ar tīru ūdeni kārtīgi izskalojis keramzītu.
* Nelietojiet mēslojumu pārāk spēcīgā koncentrācijā, kā arī mēslojumu, kas nav piemērots jūsu izmantotajam laistāmajam ūdenim.

Pie Loransas teiktā varam piebilst (no rūgtas pieredzes un jau kuro reizi), ka "palodzes orhideju" pārstādīšana ziemā, kad ir tumšs un, iespējams, vēss, MUMS NEŠĶIET LABA IDEJA un, ja vien nav SOS situācija, mēs neieteiktu to darīt.

Hidrokultūra + aukstums !!! Nelielas temperatūras svārstības mēdz būt jebkurā mājoklī, un orhidejām tās ir pat nepieciešamas. Taču, ja aukstajā gada laikā jūsu mājās ir izteikti vēss vai ir lielas temperatūras svārstības (piemēram - malkas apkure vai apkure, kas noregulēta tā, lai jūsu prombūtnē uzturētu vien minimālu siltumu), pēc mūsu domām hidrokultūra nebūs īstais orhideju audzēšanas paņēmiens - orhidejām mitrums (t.i., hidrokultūra) "draudzējas" ar siltumu, bet sausums - ar vēsumu. Ko darīt ar hidrokultūru, ja mājās, kur parasti gan cilvēkiem, gan puķītēm ir silti un jauki, iestājas pēkšņs un negaidīts vēsums? Hidrokultūrā izteikti vēsā laikā pazeminām ūdens līmeni rezervuāros. Ja temperatūra nokrītas līdz minimāli pieļaujamajai un pat nedaudz zemāk, bet ar elektriskajiem sildītājiem nav līdzēts, izskalojam substrātu ar tīru ūdeni un neuzpildām rezervuāru vispār, vien ik pa vairākām dienām no augšas keramzītu pasmidzinām, lai augs nesāktu kalst. Un gaidām siltumu... Ja šāds vēsuma periods nav ilgs un nav nežēlīgi auksts, tad, šādi rīkojoties, orhidejas hidrokultūrā, vismaz mūsu mājās, to pārcieš veiksmīgi. Ir tikai normāli, ja falenopši ilgstoša vēsuma rezultātā (mūsmājās trakākais ir bijis, kad apsaimniekotājs kavējās ar apkures pieslēgšanu un temperatūra dienas 10 bija aptuveni +14) nomet pumpurus un pat ziedus un pārtrauc sakņu un lapu augšanu. Atjaunojoties normālai temperatūrai, tie, vismaz pie mums, atsāk dūšīgi augt. Protams, pat palodzes falenopšu pacietībai ir robežas - atcerieties, ka viņu senči tomēr ir tropu augi un pārāk zemā temperatūrā dzīvot nespēj. Par dažādu orhideju aukstumizturību varat palasīt, uzklikšķinot uz attiecīgā ziediņa šeit. Neaizmirstiet uzmanīt, lai salā lapas neskartos pie loga rūts, citādi tās var apsalt.

Mūsu pieredze ar hidrokultūru šobrīd ir nedaudz vairāk nekā trīs gadu garumā. Nav nekāds traki ilgais laiks, taču pietiekams, lai izdarītu secinājumus par metodi kā tādu. Varbūt kādam noder... Te tā ir dienasgrāmatas veidā:

1.07.2007
Uz šo brīdi mūsu pašu pieredze aprobežojas ar 2 mēnešiem, taču izskatās cerīgi. Vēl par agru izdarīt secinājumus vai ieteikt citiem mums sekot, taču pirmie vērojumi jau ir.

Neklausot Loransai (nobijāmies riskēt...), uz hidrokultūru pārcēlām nevis spēcīgākos augus, bet gan 2 vājākās no savām orhidejām - falenopsi, kas vairākus gadus nīkuļo (lai gan tiek kopts tieši tāpat kā visi citi, kas zeļ un zied), kā arī nedaudz aizkaltētu (mea culpa!) odontocīdiju. Taču, un te mēs atkal citējam to pašu Loransu: "Neskatieties uz maniem darbiem, klausieties manos vārdos!"

Jau pēc nedēļas abiem sāka parādīties jaunas saknītes. Taču pēc mēneša ievērojām, ka, spriežot pēc lapu un gaisa sakņu stāvokļa, abiem tā kā par maz mitruma. Noriskējām un paaugstinājām ūdens līmeni rezervuārā, tādējādi paaugstinot arī mitro zonu podiņā. Gala beigās pat, sekojot Loransas ieteikumam, pa virsu uzlikām dažus sfagnas zariņus - ne gluži uz saknītēm, bet ļoti tuvu tām.

Mums par lielu pārsteigumu, falenopsim, šķiet, ir iepatikusies mitrā zona - viņš tajā dažām saknēm ir izveidojis tāāādus treknus atzarus! Savukārt, citas saknes, šķiet, ir atmiršanas procesā. Tā kā viss notiek.
Odontocīdiju jau plānojam pārstādīt vēlreiz - šoreiz mitrajā zonā. Gaidām tikai, lai saņem spēkus.
Būs jaunumi - ziņosim.
Uzklikšķini uz bildēm un palielini!

Turpinājums (2.10.2007):
Kopš pavasara uz hidrokultūru pārceltas ir nu jau 5 no mūsu orhidejām: bez falenopša un odontocīdijas arī pafs, burrageara un zigopetāls. Mūsu vērojumi: visiem šī metode patīk, izņemot, varbūt, odontocīdiju, kas neko lāga nav paaugusies. Pāris nedēļās pēc pārcelšanās keramzītā notika šādas lietas:
Uzklikšķini uz bildēm un palielini!

- burragearai parādījās jauns ziedkāts (pirmā pašmāju ziedēšana!), kas nu jau veiksmīgi izplaucis un smaržo kā aptracis;
- pafam parādījās jauns dzinums un vēl pēc dažām nedēļām arī ziedkāts;
- nabaga zigopetālam, kuru nežēlīgi apgrauza gliemeži dārzā, kamēr tehnisku iemeslu dēļ pāris nedēļas nevarējām to apraudzīt (mēs taču jums teicām - vasaras ganībās orhidejas jāuzmana no kāriem mīkstmiešiem...), ātri vien parādījās jauns asniņš un nu jau veidojas jauns dzinums.
Arī falenopsis beidzot sāk veidot arvien lielākas lapas.
Secinājums: bilance ir pozitīva. Tfu tfu tfū...

Esam atraduši arī estētisku risinājumu, kā nomaskēt plastmasas pudeles, kurās šīs orhidejas tagad sastādītas: smukas augstas vāzes, ūdens krūzes un kašpo. Lūk, daži piemēri:



Ir arī viena negatīva pieredze: uz ātru roku un nedaudz nerūpīgi pārstādījām hidrokultūrā arī iepriekš atdalīto otro pusi no nīkstošās odontocīdijas, bet... tā ātri vien pārcēlās uz labākiem laukiem. Tas nozīmē, ka pārstādīšanai kā tādai un hidrokultūrai konkrēti ir jāpieiet nopietni!

Vēl pēc nepilna mēneša (27.10.2007):
Visas 5 mūsu "hidroorhidejas" ir ļoti labi pārcietušas lielo aukstumu, kas dzīvoklī valdīja līdz apkures pieslēgšanai (kas notika tikai tad, kad bijām jau galīgi pārsaluši). Zigopetāla jaunie asniņi turpina sparīgi augt, Venēras kurpīte cītīgi gatavojas ziedēšanai, arī tās jaunais dzinums aug dūšīgi, un pat odontocīdija beidzot ir saņēmusies un atsākusi augt, dzenot saknītes uz mitrās zonas pusi!!!



7.12.2007.
Esam sajūsmā par hidrokultūras rezultātiem:
- Pafs jau nedēļu zied kā nekad agrāk (ziedpumpurs parādījās ļoti ātri pēc pārstādīšanas), pirmo reizi šim būs nevis 2, bet veseli 3 ziedi!!! Vienlaikus strauji izaudzis jaunais dzinums, kas parādījās pēc pārejas uz hidrokultūru. Parādījušās vairākas jaunas un spēcīgas saknes (arī pirms tam to nebija mazums...).
- Burrageara pirms 3 nedēļām noziedēja un tūlīt pat sāka nākt laukā kārtējais ziedkāts. Gaidām smaržīgu ziedēšanu. Arī lapas beidzot vairs neplisējas. Agrāk saplisētās, protams, tādas arī paliks.
- Gliemežu apgrauztā zigopetāla jaunie dzinumi saņēmušies. Nu ir skaidrs, ka būs dzīvotājs.
- Falenopsis saņēmies, ir liela jauna lapa un lērums jaunu sakņu, kas labi adaptējušās mitrajā zonā. Līdz ar to beidzies šī falenopša murgs: agrāk, līdzko augšā parādījās jauna lapa, vecākā no apakšas savīta un nokalta. Tagad visas stingras un smukas.
- Odontocīdija beidzot aug griezdamās. Jaunais dzinums, kura augšana pirms "hidroepopejas" bija apstājusies, pēdējos mēnešos strauji attīstās un nu jau ir gandrīz pieaudzis.

Pafa zieds, aiz kura slēpjas vēl 2 pumpuri	Burragearas jaunais ziedkāts	Reanimētais zigopetāls	Saņēmies falenopsis

Visām šīm orhidejām dūšīgi nāk laukā jaunās saknītes un iet pa taisno uz mitro zonu:

Pafa jaunās saknītes, vēl pat nav tik spalvainas kā vecās...	Falenopša treknās "sliekas"	Odontocīdijas mērķtiecīgās tievules	Paceļot pa virsu salikto sfagnu, labi redzamas odontocīdijas jaunās saknītes arī augšā

Secinājums - ja liek hidrā novārdzinātu augu (kā mēs odontocīdiju un falenopsi), uz īstu atlabšanu var nākties gaidīt ļoti ilgi (mūsu gadījumā - ap pusgadu), bet tomēr gala rezultāts ir (nu labi, nebūsim tik kategoriski, teiksim "var būt") pozitīvs.

10.02.2008.
Viss iet savu gaitu. Īsumā:
* Burragearas jaunais ziedkāts pilnos ziedos kopš janvāra vidus.
* Pafam pirmais zieds izplauka novembra beigās, pēc tam vēl divi, kuri zied vēl joprojām.
* Apgrauztajam zigopetālam abi dzinumi jau pieauguši, parādījies trešais asniņš.
* Odontocīdijas jaunais dzinums arī pieaudzis, parādījies un jau paaudzies vēl viens.
* Vienīgi falenopsis dabūja ciest no pārāk zemās temperatūras, kas ilgāku laiku valdīja dzīvoklī, un laikam arī no gaismas trūkuma: visām saknēm, izņemot vienu, apstājusies augšana, dažām pat melni galiņi, un vecākā lapa (apakšējā) nodzeltēja un nokrita (jau atkal !!!). Pārējās lapas izskatās OK un tikko sāka nākt laukā jauna (jau nedēļu visi falenopši dzīvo "Gaismas pilī" - uz palodzes ar papildapgaismojumu (beidzot !!!) un siltākā telpā...
* Ar nepacietību gaidām pavasari, lai pārstādītu keramzītā vēl vairākas orhidejas.



26.04.2008.
Gandrīz gadu ilgā pieredze (kas gan nav nekāds ilgais termiņš, taču savs priekšstats par metodi jau radies) ir iedvesmojoša. Tāpēc nepacietīgi gaidījām pavasari, kad kļūs siltāks un gaišāks un orhideju saknītes metīsies augt. Jo gribējām vēl vairākus augus pārstādītu hidrokultūrā. Nu šis darbiņš ir daļēji paveikts. Tikai daļēji, jo četrām orhidejām vēl neesam atraduši atbilstoša kalibra keramzītu, bet vienai - pietiekami platu un augstu trauku. Par mūsu piedzīvojumiem hidro-trauku meklēšanā varat pasmieties Tirgus dienas blogā.

Tātad, mūsu "hidroorhideju" saimei nesen pievienojušies:
- Viens no mūsu vecajiem falenopšiem.
- Vēl divi falenopši - cietēji, kas kopš rudens atradās "reanimācijā" - viens, ko kāda paziņa ar apkopējas palīdzību bija gandrīz nopūdējusi darba vietā, un otrs, kuru, pārkāpjot pati savus principus, biju aiz žēluma nopirkusi ar jau pūstošām saknēm. Tā kā abiem gandrīz vairs nebija veco sakņu, bet jaunās nāca laukā dūšīgi, nolēmu, ka šie ir vislabākie apstākļi, lai augu radinātu pie h-kultūras. Jo pārejas periodā cieš g.k. vecās saknes, savukārt jaunās, ja jau no paša sākuma pie "hidro-" pieradušas, to uztver kā ļoti dabisku un patīkamu vidi.
- Venēras kurpītes mazulis, kas no dabas mīl mitru substrātu, tādēļ pat nenācās meklēt šauru un augstu trauku (ko atrast ir problēma), pietika ar nelieku jogurta trauciņu.
- Sugas falenopša Phalaenopsis equestris bērniņš (keiki). Sugas, t.i., dabā sastopamie falenopši, ko franči smuki dēvē par botāniskajiem, nav, pretstatā hibrīdiem, īpaši pielāgoti dzīvei cilvēka mājoklī ar centrālapkuri. Šim konkrētajam mazulim pie mums gaiss bija par sausu. Tādēļ lapas bija sākušas vīst, saknes - čokuroties, bet to galiņi pārstāja augt un nomelnēja. Tā rezultātā sīkais mēnesi pavadīja zem kupola, t.i. otrādi apgrieztas vāzītes virs ūdens trauciņa. Šādos "siltumnīcas" apstākļos viņš naski atsāka augt un pat sāka veidot 2 tievus ziedkātiņus. Tas mūs mudināja meklēt labāko risinājumu, lai augu nostiprinātu stāvus, neaizņemtu palodzi ar kupolu, tomēr nodrošinātu mazulim augstāku gaisa mitrumu. Risinājums, ko atradām - hidrokultūra. "Podiņu" ievietojām platākā un pietiekami dziļā stikla vāzē, kas arī piedalās nepieciešamā mikroklimata nodrošināšanā. Nu jau pagājusi nedēļa, par rezultātiem vēl grūti spriest, taču izskatās cerīgi.
- Peskatoreja (Pescatorea dayana). Nobijos, ka citādi nespēsim nodrošināt saknēm nepieciešamo mitro vidi - šo augu ir ļoti riskanti iekaltēt.

Phalaenopsis equestris hidrokultūrā	Ūdenim iztvaikojot caur vāzītes plato atvērumu, veidojas mitrāks mikroklimats		Mērogi
Peskatoreja 2 l ūdens pudelē	Venēras kurpīte jogurta trauciņā > dekoratīvā podiņā	Izglābtais falenopsis mazā ūdens pudelītē, kas ievietota vāzē

1.06.2009.
Nu jau iet mūsu trešais hidrokultūras gads un pieredze tik tiešām ir iedvesmojoša. Šobrīd hidrokultūrā atrodas 2/3 no mūsu orhidejām: gan gandrīz visi hibrīdi, gan arī daļa savvaļas sugu. Neviens no pārstādījumiem nav izrādījies neveiksmīgs.

Tātad: uz šo brīdi mums hidrokultūrā aug:
13 falenopšu hibrīdi, kā arī viens savvaļas (equestris). Zied kā traki, vienam nupat 40 ziedu un vēl jauni pumpuri veidojas. Arī equestris zied regulāri, zaro ziedkātu un zied atkal.
6 Venēras kurpīšu hibrīdi, no tiem viens - primārais (delophyllum). 3 no tiem zied regulāri un krāšņāk nekā agrāk. Vienam gaidām pirmo ziedēšanu, bet 2 vēl maziņi...
5 odontoglosa hibrīdi. Ziemā ziedēja visi, bet burrageara - pat vairākas reizes gada laikā.
4 oncīdijas, no tām viena savvaļas (euryclinum). Rosy sunset ziedēja ļoti smuki, tvinklītei šobrīd veidojas ziedkāts, dzeltenajam hibrīdam ziednesi apgrauza pūkainās bruņutis un Estere, tās apkarojot, piebeidza galīgi, bet nu jau ir smuki atkopies, savukārt savvaļas sudzinieks vēl nav ziedējis un arī netaisās...
3 masdevallijas un drakulas. Ted Khoe jau veselu gadu zied visu laiku praktiski bez pārtraukumiem, pārējās hidrokultūrā nesen un vēl nav tajā ziedējušas.
2 bigibbum tipa dendrobijas (abas gada laikā ziedējušas jau divreiz).
Pa vienai : Dendrobium nobile (nesen pārstādīta), Pescatorea dayana (ziedēja traki smaržīgi), Encyclia cochleata (ziedēja un ir 2 jauni dzinumi), Angraecum didieri (samocījās parastajā substrātā, tagad "hidrā" sāk atkopties), zigopetāls (mjā, tam gan laikam kaut kas nepatīk), epidendrs radicans (vēl jauniņš, nav ziedējis).

Masdevallija Ted Khoe, nesen iestādītais falenopša keiki, kas nu veido ziedkātu, un oncīdija eurycline	Falenopsis ar 40 ziediem	Miniatūrā Twinkle oncīdija hidrokultūrā

Ir arī viena problēma: visērtāk ūdens līmeni kontrolēt ir tad, ja rezervuārs ir caurspīdīgs. Tāpēc cenšamies pēc iespējas vairāk izmantot stikla traukus. Taču... gaismā un mitrumā vairojas aļģes, kas netika novērots, kamēr izmantojām necaurspīdīgos rezervuārus - keramikas "kašpo". Savukārt, aļģes regulāri jāizskalo, lai pārmērīgi nesavairotos, jo tad tajās mēdz ieperināties melnās kolembolas jeb lēcastes, kas no tām barojas un orhidejām gan nekaitē, taču "psiholoģiski traumē" orhideju kopējus... Izeja - regulāra substrāta skalošana, kas ir nedaudz apgrūtinoši, kaut tā vai tā ik pa laikam būtu jādara, vai arī - necaurspīdīgi rezervuāri, kas gan ir mazāk ērti kontrolei.

27.07.2010.
Pagājušā gada nogale un jaunā gada sākums mūsu orhidejām nebija īpaši veiksmīgi. Pa pusotru mēnesi, kamēr Estere bija Indijā, laputis iznīcināja trīs no mūsu masdevallijām, tostarp arī lielo `Ted Khoe`, kas bija hidrokultūrā (nu gan esam iegādājušies jaunu). Vēl vairākas orhidejas smagi cieta, bet nu ir atkopušās. Savukārt, vasaras trakais karstums izrādījās nāvīgs dažām skaistulēm, kuras dabā aug vēsākos apgabalos.

Galvenais lielais un patīkamais jaunums ir tas, ka pavasarī ierīkojām savu orhidāriju (terārija tipa). Uz to pārcēlās galvenokārt mazās un miniatūrās savvaļas orhidejas, plus daži reanimācijā esoši palodzes hibrīdi. Tostarp arī hidrokultūrā augoši. Tā kā vēl neesam atrisinājuši automātiskās laistīšanas problēmu, tieši hidrokultūrā esošās orhidārija iemītnieces mums sagādā vismazāk raižu - tās "laistās" pašas. Ļoti mitrajā (~80%) gaisā pat rezervuāri nav īpaši jāpapildina. Esam apmierināti.

Hidrokultūrā aug visi mūsu hibrīdi, izņemot 3 vecākos falenopšus, kas pastāvīgi zied vai grasās ziedēt jau pāris gadu no vietas, tādēļ tos pagaidām neaiztiekam.

Esam izlaidušies un, neskatoties uz Loransas brīdinājumu, hidrokultūru izmantojam arī kā savārgušu orhideju glābšanas metodi. Strādā...

Līdz šim mums vēl nav bijis nevienas orhidejas, kam hidrokultūra būtu acīmredzami nākusi par ļaunu un ko būtu nācies pārstādīt atpakaļ klasiskajā substrātā. Toties no daža cita orhidejmīļa esam dzirdējuši par neveiksmīgu šīs metodes ieviešanu. Kā jau kaut kur minējām, veiksme orhideju audzēšanā ir daudzu faktoru summa. Arī hidrokultūra acīmredzot nav panaceja un vienmēr būs kāds, kam tā nederēs. Cik labi, ka pastāv izvēle!


Plašāk par hidrokultūru (precīzāk - pushidroponisko audzēšanas metodi jeb pasīvo hidroponiku) latviešu valodā varat palasīt Loransas rakstu divos turpinājumos ŠEIT.

Tālāk >	Orhideju tabula	Mēslošana	Pieredze	Mitrs gaiss	Puķpodi	Identifikācija
Problēmas	Kaitēkļi, kaites	Hidrokultūra	Papildapgaismojums	Citi orhidejmīļi	Blogs Tirgus Dienā