Ja tie ir nokaltuši, var droši griezt nost.
Par vēl zaļiem vecajiem ziedkātiem pastāv divi pretēji viedokļi:
- Daži audzētāji uzskata, ka jāgriež nost uzreiz pēc noziedēšanas un līdz pašai apakšai, jo tas veicinot ātrāku jaunu ziedkātu veidošanos. Un arī tāpēc, ka vecie ziedkāti viņiem šķiet neestētiski. Atcerieties - runa ir par falenopšu vecajiem ziedkātiem, nevis par simpodiālo orhideju vecajiem dzinumiem un tuberīdijiem, kurus gan noteikti jāatstāj, kamēr vien tie dzīvi, jo tie jaunajiem kalpo par barības vielu rezervuāru!
- Citi audzētāji (arī mēs) vecos kātus negriež vai, pareizāk sakot, griež līdz zināmai (bieži vien - tikai viņiem pašiem...) vietai. Arī te viedokļi dalās: daži nogriež tikai sažuvušo daļu vai arī līdz pirmajam snaudošajam pumpuram. Citi ir izrēķinājuši, ka jāgriež, piemēram, līdz trešajam snaudošajam pumpuram, skaitot no apakšas, u.t.t.
Mēs parasti nogriežam tikai nokaltušo daļu. Reāli tas nozīmē, ka visbiežāk sanāk vienkārši griezt līdz tuvākajam, t.i. pirmajam snaudošajam pumpuram, skaitot no augšas, jo tā kāta daļa, no kuras nekad nekas vairs neveidosies, parasti nokalst pati.
Kāpēc darām tieši tā? Tam ir veseli divi patīkami iemesli. Pirmkārt - tāpēc, ka vecie kāti no tā saucamajiem snaudošajiem pumpuriem mēdz veidot jaunus atzarus, tātad arī jaunus ziedus. Otrkārt - tieši uz vecajiem ziedkātiem mēdz veidoties stādiņi jeb keiki (par tiem lasiet nedaudz zemāk). Mūsu pieredze liecina, ka vecā kāta atstāšana nebūt nekavē jauna ziedkāta veidošanos, ja tādai jānotiek. Un otrādi - ja augs nav gatavs jauna kāta dzīšanai, varat griezt vai negriezt, tas vienalga nenotiks. Pat vēl vairāk - no eksemplāriem, kas kaut kādu (pārsvarā laikam - ģenētisku) iemeslu dēļ zied reti, ir lielākas cerības ātrāk sagaidīt ziedus uz vecā kāta atzariem, nekā jauna kāta parādīšanos. Daudz kas šeit atkarīgs no iedzimtības - trāpoties arī falenopši, kas kātu atzarus nemaz neveido (mums gan tādi nav gadījušies...). Pie mums bieži vienam augam zied gan vecais, gan jaunais kāts vienlaikus, un ziedēšana ir daudz bagātīgāka. Piemēram, tagad, kad šo rakstām, vienam dzeltenam falenopsim vienlaicīgi zied divi vecie un divi jaunie ziedkāti.
Pa retam (ļoooti reti) mēdzam tomēr "apšķibīt" veco ziedkātu arī zemāk, nekā pats nokaltis - ja kāts izlocījies līks un greizs, un atzars no "garā gala" padarītu puķi galīgi nestabilu.
Pirms nokalšanas kāts parasti maina krāsu, visbiežāk - uz dzeltenīgu, oranžīgu vai, ja falenopsim ir daudz sarkanā pigmenta - sārtu.
Un lūk jau bagātīga ziedēšana - gan vecais kāts, gan jaunais!
Vispār mēs cenšamies orhidejām negriezt neko, kas vēl dzīvs, griežam nost pārsvarā tikai nokaltušo. Izņemot gadījumus, ja orhideju skārusi kāda baktērija vai sēnīte, ja sākusies puve - tad cenšamies atbrīvoties no visiem inficētajiem audiem, tos izgriežot (ar sterilizētu vai vismaz kārtīgi dezinficētu asu nazi, to dezinficējot pēc katra griezuma un brūci apkaisot ar kanēli).
N.B. Dažkārt kaut kādu nelabvēlīgu apstākļu ietekmē falenopšu ziedkāti mēdz "iesnausties" - apstājas to attīstība, dažkārt - pat uz gadu vai ilgāk. Pa starpu tam pašam augam var izaugt un noziedēt citi kāti, bet šis - tikai guļ un guļ. Lai tad arī guļ - kaut kad varbūt modīsies un iepriecinās ar ziedēšanu. Pie mums, piemēram, 2007. gada rudens sākumā viens tāds ilgi snaudis ziedkāts atdzīvojās un sāka strauji augt, un jau oktobra pirmajā pusē uzziedēja. Pie tam - lielākiem ziediem, nekā iepriekšējā reizē! Tas gan var būt arī tādēļ, ka pumpuri veidojās, kad vēl bija daudz gaismas...
12.11.2007. Pats sākums - atzars ar ziediem vai keiki?
22.11.2007.
1.12.20077
4.12.2007.
10.12.2007. Nu jau skaidrs, kas te top!
17.12.2007.
22.12.2007.
22.12.2007.
14.01.2008.
30.01.2008.
16.02.2008.
20.03.2008.
20.03.2008. Veidojas saknīte
28.03.2008.Dūšīgi aug jau 2 saknītes
12.05.2008. Keiki jau 3 saknes
10.06.2008. 4 saknes un ziedkāts
10.06.2008. Mātes augam 2 kāti zied, keiki veido ziedkātu
6.08.2008. Keiki pumpuros
14.08.2008. Keiki uzziedējis!
20.03.2009. keiki tika atdalīts un iestādīts (hidrokultūrā), 12.06. jau pamatīgs ziedkāts
Līdz ar to šis vairs nav nekāds keiki, bet, kaut vēl "pusaudzis", ir uzsācis pilntiesīgu falenopša dzīvi.
Un te jau cits keiki:Phalaenopsis equestris
6.04.2008. Phalaenopsis equestriskeiki, kas atdalīts no mātes 11.03.2008.
21.04.2008. Turēts zem kupola, ar pamatīgi paaugušos ziedkātu
10.06.2008. Keiki pirms mēneša iestādīts hidrokultūrā, nāk jaunas saknes un 2. ziedkāts
10.06.2008. Gatavojamies ziedēt
Šo keiki dažādu problēmu dēļ neiestādījām uzreiz, bet nolikām uz mitras sfagnu sūnas. Tas nelīdzēja - saknītes dehidratējās un sāka kalst. Tad pabāzām zem stikla kupola (otrādi apgāztas apaļas vāzītes) virs trauciņa ar ūdeni un zem papildapgaismojuma. Saknītes atkopās un atsāka augt, parādījās 2 ziedkātu aizmetnīši, viens no tiem strauji izauga. Kad mazulim bojāeja vairs nedraudēja, stādījām hidrokultūrā, lai nodrošinātu lielāku mitrumu, bet nenopūdētu saknes. Nu jau pagājuši pāris gadi, izaudzis paliels makāns, regulāri zied (šobrīd - 2010. gada jūlijā - pat uz 2 kātiem vienlaikus).
Kā rīkoties, ja jūsu falenopsim ir keiki?
Kādreiz viens pieredzējis orhidejmīlis mums ieteica atstāt keiki, kur tas izaudzis, jo tādējādi esot iespējams iegūt divos un pat trīs "stāvos" ziedošu falenopsi. Tā arī izdarījām. Rezultāts: bērns ziedēja gandrīz visu laiku un bagātīgi, pilnībā laupot spēkus mātes augam. Sagadījās, ka remonta dēļ bijām orhidejas izmitinājuši "audžu ģimenēs" un pietiekami neuzmanījām. Pēc pusotra mēneša mūsu priekšā bija krāšņi ziedošs keiki virs gandrīz tukšas izsūknētas mātes, kam lapiņas jau sakritušās, savītušas. Pēc drudžainiem reanimācijas pasākumiem (ziedus - vāzē, keiki - pašu savā podā, mātei - intensīva kopšana un pastiprināta uzmanība) veco, labo falenopsi izdevās glābt, bet no jauna tas uzziedēja tikai pēc vairāk nekā gada. Tagad ir OK, zied dūšīgi 2 reizes gadā, sīkais jau pieaudzis un arī čakli zied. Happy end... bet varēja sanākt arī savādāk...
2005. Pusotru gadu vecs Keiki, 3. reizi zied.
Keiki ar jaunu ziedkātu
Kā redzams, vieni ziedi vēl nav noziedējuši, kad jau veidojas nākamais ziedkāts
Visbiežāk speciālisti iesaka keiki atdalīt no mātes auga un stādīt atsevišķi, piemērojot formulu 3x3x3. T.i., tad, kad tam ir vismaz 3 lapas un vismaz 3 saknītes, katra - vismaz 3 cm gara (daži gan iesaka 5 cm).
Mūsu pieredze: uz šo brīdi (2012) ir pagājuši nepilni 9 gadi, kopš mums pirmoreiz nācās saskarties ar falenopša keiki. Ar atskatu uz šiem 9 gadiem varam teikt: kad keiki atdalījām pārāk ātri, kaut speciālisti bija atzinuši, ka izmēri ir pietiekami, tomēr puķes bērni pēc atdalīšanas attīstījās lēni un vajadzēja vairākus gadus, līdz tie izveidojās vismaz par "pusaudžiem". Savukārt, ja ļāvām tiem sasniegt "pusaudžu" izmērus un vairākas reizes ziedēt uz mātes auga, pēc atdalīšanas tie jau bija perfekti patstāvīgi, spēcīgi augi, kas čakli turpināja attīstīties un ziedēt. Otrais variants izklausās daudz vilinošāks? Arī mēs domājam tāpat, vienīgi... pastāv risks, ka šāds "pusaugu" keiki pārāk novājinās mātesaugu, jo visas uzturvielas tas taču saņem no mammas. Ko darīt? Vienkārši - uzmanīt. Pievērst īpašu uzmanību mātesaugam, neaizmirst par regulāru mēslošanu (nepārsniedzot "orhideju devas"!) un priecāties :)
Bildītēs redzams keiki, kas no aizkaltēta sīkaļas bez nevienas saknītes, kas bija sācis veidoties kādam glābšanā nodotam pamatīgi novārdzinātam falenopsim (par pārdzīvoto stresu vēl liecina abas vecākās lapiņas) ar sfagnu sūnas un celofāna maisiņa (bet vēlāk, atzīsimies - arī orhidārija mitrā gaisa) palīdzību ir izveidojis pamatīgas saknes. Šim atdalīšana pat nedaudz novēlota - tā pailgāk nācās gaidīt piemērotus apstākļus.
Atdalīšana. Parasti dara tā: nogriež kātu nedaudz zem keiki un jauno stādu stāda substrātā. Viens variants - ņemt substrātu, kas pārsvarā sastāv no sfagnas (skat. šeit), lai veicinātu sakņu veidošanos un augšanu. Kad stāds paaudzies un izveidojusies sakņu sistēma, to pavasarī vai vasarā pārstāda parastajā falenopšu substrātā (piem. vidēja/liela izmēra priežu mizu gabaliņi + vidēja/liela izmēra keramzīts) bez sfagnas vai ar nelielu sfagnas daudzumu. Ja paturēsiet sfagnā, gandrīz noteikti saskarsieties ar laistīšanas problēmām (šeit). Šī piezīme, protams, neattiecas uz spečukiem, kas pratīs sabalansēt laistīšanu jebkurā substrātā. Bet viņi jau šo arī nelasīs...
Jāatzīst, ka mēs paši vienkāršas kopšanas labad praktiski visas "palodzes orhidejas" stādām tīrā keramzītā - hidrokultūrā. Tostarp arī falenopšu keiki, kad tādi gadās. Taču negribam visiem citiem uzspiest šo metodi, tāpēc... lemiet paši :)))
Bērns vēl pie mammas - griezts tiks aptuveni pa sārto līniju
Nogriezts un dezinficēts ar kanēli (nekaisīt uz saknēm!)
Patstāvīgās dzīves sākums
Cita metode: ja kāts ir pietiekami lokans, tad, tiklīdz keiki ir pietiekami liels (3x3x3), kātu noliec un nostiprina tā, lai bērnu varētu iestādīt atsevišķā podiņā, neatdalot no mātes auga. Šajā gadījumā "nabas saiti", t.i. kātu, pārgriež tikai tad, kad stāds saņēmies un saknītes apguvušas substrātu. Tik jāuzmana mātes auga stāvoklis, lai tam netiek pārāk nodarīts pāri. Un necentieties noliekt kātu, kamēr keiki vēl nav pietiekami paaudzies - lielai daļai falenopšu hibrīdu kāts liecot var nolūzt. Šādā gadījumā rīkojieties pēc pirmās metodes.
Sadaļā par falenopšu bērniņiem keiki jau stāstījām par stādiņiem, kuri mēdz izaugt veca ziedkāta galā. Taču dažkārt falenopšiem stādiņi veidojas arī substrātā blakus mātes augam.
Cik esam dzirdējuši no "spečukiem", falenopšiem stādiņi mēdzot parādīties galvenokārt šādu
iemeslu dēļ:
1) Pirmais un, cik varam spriest no pašu redzētā, visbiežāk sastopamais iemesls palodzes falenopšiem - mātes augs jūtas slikti un šādi cenšas turpināt sugu vai izdzīvot. Bieži
stādiņi veidojas pēc augšanas centra puves vai citādas zaudēšanas, pat tad, ja mātes
augs praktiski aizgājis bojā. Augšanas centra puves iemesls parasti ir kopšanas kļūdas, visbiežāk - augšanas centrā palicis ūdens vēsā laikā un noslēgtā vidē bez ventilācijas. Tad, pārsvarā pēc reanimācijas pasākumiem, no
"celma" mēdz parādīties stādiņš vai pat divi. Pieļaujam, ka pie vainas var būt arī citas kopšanas kļūdas (gadījumā, ja centrs tomēr vesels),
strauja dzīves apstākļu maiņa, u.t.t.
2) Otrs iemesls: falenopsis beidzis augšanu. Tas attiecas uz veciem falenopšiem - ja ziedkāts izaug no augšanas centra, nevis no auga sāniem starp lapām un saknēm, tad falenopsis savu augšanu ir pabeidzis. Kādu laiku tas vēl var ziedēt, taču jaunas lapas vairs neveidosies. Toties šāds falenopsis var censties veidot stādiņus.
3) Citi iemesli, par kuriem neko prātīgu nemācēsim pateikt. Piemēram, konkrētajam hibrīdam ģenētiski
ir tendence uz stādu veidošanos... Spriežot pēc jūsu e-vēstulēm par to, ka
ik pa laikam šādu stādu veidošanas gadījumu skaits pēkšņi strauji pieaug, mēs sliecamies domāt, ka pārdošanā periodiski parādās hibrīdi no
stādus veidot mīlošiem senčiem. Taču iespējams, ka kļūdāmies un pie vainas ķīmija vai kāds cits, mums nezināms iemesls. Ai, ko nu tur skaldīt matus, būtiskākias ir konstatēt, vai augam nav kādas problēmas ar augšanas centru (t.i., 1. iemesls).
Ko nu?
Atdalīt vai atstāt, lūk kāds ir jautājums. Forumā, kurā mēs "tusējam", gandrīz visi atstājot - veidojoties kuplāks,
smukāks cers un ieekonomējas vieta uz palodzes (ja jūs skārusi
orhidejmānija, tad šis apstāklis ir īpaši svarīgs). Drošības pēc un sirdsmieram tomēr
nopētiet kārtīgi mātes augu, it sevišķi augšanas centru (vai tomēr nav kāda problēma tur). Rūpīgi sekot mātes auga stāvoklim nepieciešams arī cita iemesla dēļ: dažiem ir gadījies, ka stādiņš
gan izaug, bet māte nonāk miskastē, jo bērns tai atņēmis visus dzīvības
spēkus... Tātad galvenais ieteikums - gaidīt, uzmanīt un priecāties.
Izņemam viņu no substrāta, apsienam ap "kakliņu" sintētisku auklu* (kas nesadalās, var arī izolētu drātiņu)
Auklas galus izveram cauri caurumiem poda apakšā, iekombinējam podā atpakaļ apakšējās saknes**
Auklu lejā kārtīgi sasienam
Sienot raugāmies, lai augs podā būtu vajadzīgajā augstumā
Piepildām podu ar substrātu
Auklas galus poda apakšā apgriežam
Vajadzības gadījumā pieliekam stutīti, kamēr augs iesakņosies
* Auklai jābūt "plastmasīgai" - tādai, kas nemaz neuzsūc ūdeni, citādi vietā, kur tā saskaras ar auga kakliņu vai saknēm, veidosies pastāvīgs slapjums, kas var izraisīt puvi vai sēnītes parādīšanos.
Savukārt, ja izmantojat drātiņu, kas ir pat ērtāk, tai jābūt labi izolētai, lai nemaz nerūsētu arī pēc gada vai diviem...
** Izteiktas gaisa saknes atstājam gaisā. Savukārt tās, kuras ērti ielocās podiņā, tur arī ielocām.
Neskatoties uz to, ka falenopšiem izmantojam ļoti vieglu substrātu (lielais keramzīts ar priežu mizām, lai mazinātu sakņu puves risku), laukā gāzās tikai divi. Līdz ar to arī viņu apakšējās saknes nebija neko spēcīgas (toties gaisa saknes ne pa jokam...). Vienu izdevās stabilizēt, vienkārši pārstādot, bet otrs spītīgi turpināja rāpties laukā. Tagad, šķiet, problēma ir atrisināta. P.S. Pārstādīts tika 27.10.2007. Dažas nedēļas pēc pārstādīšanas attēlos redzamajam falenopsism, kas jau kādu laiku bija snaudis un nebija domājis par ziedēšanu, sāka augt jauns ziedkāts!
Lūk - apliecinājums (ar visu zilo striķīti ap kaklu):
22.11.2007.
22.12.2007.
28.01.2008.
9.02.2008.
18.02.2008. (uzziedēja 11.02.2008.)
Ja falenopsis nevis gāžas laukā no poda, bet gāž pašu podu apkārt, varat ielūkoties šeit.
Iemesli tādai neražai var būt dažādi. Šeit uzskaitīsim mūsuprāt visizplatītākos. Daļu no tiem ir jūsu spēkos novērst, bet ar otru daļu... vienkārši jāsamierinās. Jau krāsu mainījušajiem pumpuriem gan palīdzēt nevar, tie vairs nebūs nekādi dzīvotāji. Taču dažkārt var novērst atlikušo pumpuru nomešanu. Tātad:
* Augs samocīts transportējot vai veikalā, un tas, ko šobrīd ar nožēlu vērojat, ir sekas jau agrāk notikušām darbībām, ko mainīt vairs nekādi nevarat. Līdz ar to jautājums Ko darīt? atkrīt pats no sevis. Pozitīvais moments: varat mierināt sevi ar domu, ka jūs pie tā neesat vainīgs, vainīgi ir citi!!! Šis ir viens no samērā retajiem gadījumiem, kad tā arī ir.
* Strauja dzīves apstākļu maiņa (temperatūra, mitrums, laistīšana, apgaismojums...). Parasti tas notiek, kad augs pārnests no veikala. Ko darīt? Neko tur vairs nepadarīsi. Bet nav arī ko pārāk pārdzīvot. Jau atvērušies ziedi vēl kādu laiciņu jūs priecēs. Un vispār - falenopsis ir dzīvelīgs augs, saņemsies, adaptēsies un nākamreiz ziedēs, ka prieks! Profilaksei: ja pērkat orhideju ziemā, lūdziet to veikalā kārtīgi iesaiņot ("nopakot"). Atnesot mājās, neizsaiņojiet uzreiz, bet ļaujiet kādu stundiņu pastāvēt iepakojumā, lai temperatūra tajā un ārpus tā izlīdzinās pamazām.
* Falenopsis dabūjis caurvēju. Bet falenopši to nevar ciest! Ko darīt? Ja caurvējš augam ticis pie jums mājās, nevis veikalā, varat papūlēties to novērst, lai neciestu arī citi pumpuri.
* Pārāk zems gaisa mitrums.Ko darīt? Tikai ne rasināt! Ja sīki ūdens pilieniņi sakrāsies augšanas centrā (vietā, no kuras nāk laukā jaunās lapiņas), un telpā būs pavēss vai arī ventilācija nepietiekama, no falenopša var nākties atvadīties ar rūgtumu sirdī. Uz jautājumu "Ko tad lai dara?" atbildi varat meklēt šeit.
* Trūkst gaismas. Falenopši spēj iztikt ar salīdzinoši (ar cimbīdijām vai zigopetāliem, piemēram) nelielu gaismas daudzumu, taču ziedēšanas ierosināšana un pumpuru veidošana kā reiz` ir tas laiks, kad labāk viņiem sagādāt gaišāku vietu. Citādi mēdz gan pumpuri neatvērties, gan nedaudz kroplīgi vai izmēros mazāki ziedi veidoties. Ko darīt?
- Risinājums Nr. 1: ja ir ziema, novietot augu uz pēc iespējas gaišākas palodzes, var arī tiešā saulē, un pēc iespējas tuvāk logam, taču tā, lai tas neskartos pie stikla (ziemā tas ir īpaši svarīgi, citādi var apsaldēt lapas). Vasarā un uz dienvidu loga gan nepieciešams noēnojums. Metode neder, ja falenopsis jau stāv uz visgaišākās jūsu dzīvokļa palodzes, un gaismas tomēr nepietiek. Tādā gadījumā skat. risinājumu Nr. 2 vai Nr.3.
- Risinājums Nr. 2 - mākslīgais apgaismojums. Speciālas lampas ar augiem piemērotu spektru. Par šo jautājumu varat palasīt ŠEIT.
- Risinājums Nr.3 - atstāt visu kā ir. Nu labi nesauksim to par risinājumu. Vienkārši jūsu dzīvoklis ir tāds, kāds tas ir, un ne vienmēr ne visiem ir iespēja uzstādīt augu lampas. Un varbūt jūs mīlat orhidejas, taču nevēlaties savu māju pārvērst augu mājā. A ziedus ta gribas, neskatoties uz apkārt valdošo tumsību! Nu ko lai dara... vai mēs tāpēc raudājām? Nē, vienkārši gaidījām, ka nākamreiz falenopsis uzziedēs vasarā (vienlaikus īstenojot 1. risinājumā ierosināto)... Ja pie jums ir diezgan tumšs, izvēlieties orhidejas, kas to spēj paciest. Un falenopši kā reiz` ir viena no tādām sugām (nepārspīlējot ar to tumsu, protams). Otra pie mums izplatītākā ir pafiopedilas (Venēras kurpītes), kas spēj augt vēl tumšākos apstākļos nekā falenopši. "Tumšāks" gan nenozīmē pavisam bez gaismas! Mūsuprāt, ja mājoklī ir standarta izmēra logi (nevis milzīgas stiklotas vitrīnas) un nav speciālā augu papildapgaismojuma, orhidejas tomēr būtu jānovieto uz palodzes, nevis uz galda istabas vidū 3m no loga vai uz naktsskapīša guļamistabas tumšākajā stūrī.
* Falenopsis dabūjis aukstumu. Ko darīt? Vairs jau neko. Ceriet, ka nenobirs visi pumpuri un ziedi, nesavītīs lapas un nebūs kādu nopietnāku bojājumu. Un gaidiet nākamo ziedēšanu - gan jau paveiksies vairāk. Ja pārāk auksts ir jūsu dzīvoklī, tad gan viss jūsu rokās. Falenopši temperatūras panesamības ziņā ir līdzīgi mums, un, ja tiem salst, tad droši vien arī jūs pats (-i) staigājat piecos džemperos. Neesiet sadomazohists - pastipriniet apkuri.
* Pārāk sauss substrāts. No pieredzes varam teikt, ka, lai cik absurdi tas neizklausītos, šis iemesls gadās reti. Pārsvarā savus augus mums ir tendence pārlaistīt. Ko darīt? Tas katram tāpat skaidrs: mērcēt nedaudz biežāk un vairāk. Sāciet ar "nedaudz". Uzmanību: ja saknes sabojātas no sausuma, to izturība samazinās un sekojošas pārlaistīšanas rezultātā var sākties puve. Kārtīgi izmērcējiet un gaidiet, līdz substrāts atkal kļūst sauss, tikai tad mērcējiet no jauna. Un kontrolējiet sakņu stāvokli (Labi, ka ir caurspīdīgie podiņi!). Jūs gaida problēmas, ja starp falenopša saknēm slēpjas sfagnas kumšķis. Rezultātā augs var "kalst no pārlaistīšanas". T.i., no pastāvīgas sakņu saskares ar organisku substrātu, kas piesātināts ar ūdeni, daļa sakņu nopūst, atlikušās nespēj augu pietiekami padzirdīt un tas pamazām kalst nost. Un, jo vairāk laista, jo vairāk kalst - kalst un pūst vienlaikus. Brrrr.
* Sakņu sistēma nobojāta tik ļoti, ka augam vairs nav dukas visus pumpurus izplaucēt. Ko darīt? Skat. iepriekšējo punktu. Ja tas jau noticis, pārstādīt augu labi drenējošā substrātā (priežu mizas + keramzīts, piemēram), atbrīvojoties no visa sapuvušā un nokaltušā. Skatoties pēc apstākļiem, ja augs ir pamatīgi novājināts, nogriezt arī ziedkātu, lai neatņemtu orhidejai pēdējos spēkus. Par ziediem varat censties papriecāties arī vāzītē...
* Augs pārstādīts ziedēšanas laikā. Tas nenozīmē, ka pumpuriem ir obligāti jānobirst, bet... diemžēl visbiežāk notiek tieši tā. Ko darīt? Ja jau pārstādījāt ziedēšanas laikā, tad, jādomā, tam ir bijis nopietns iemesls un auga dzīvība kā tāda ir bijusi apdraudēta. No laba prāta jau neviens ziedošu falenopsi nepārstāda (cerams, ka arī jūs nē). Tātad, ja jāizvēlas starp auga dzīvību un pašreizējo ziedēšanu, tad mēs, piemēram, izvēlamies dzīvību. Tas, ka jums ir bijusi pacietība aizlasīties līdz šai vietai, varētu nozīmēt, ka visdrīzāk jūs arī izvēlaties to pašu. Ar šo cēlo domu tad arī gaidiet, kad augs saņemsies un ziedēs no jauna. Lai veicas!
No mazā "pumpuriņa", kas ir pašā falenopša ziedkāta galā, ziedu gaidīt ir velti. Nepratīsim paskaidrot no botānikas viedokļa, taču tas nav īsts ziedpumpurs un ziedus neveido. Ir labi to zināt jau laicīgi, lai nelolotu veltas cerības...
Knapi, knapi. Vai nu atdzīvojas, vai, tieši pretēji - iemieg
Vidējā - guļ. Abas gar malām - lieliskā formā, augošas
Aug griezdamās
Tā izskatās saknes, kas atsākušas augt
Kāpēc vispār jāzina, vai sakne aug? Nu, kaut vai tāpēc, ka, stāstot par laistīšanu, pārstādīšanu un citām ar jūsu orhideju saistītām manipulācijām, mēs šad tad pieminam, ka tas darāms (vai nē), kad aug saknes...
1) Augs pārlaistīts (vai zem saknēm ir sfagnu sūnas kumšķis, vai arī substrāts aiztur par daudz ūdens, vai apakštasītē/kašpo atstāts ūdens un saknes tajā mirkst) un sākusies sakņu puve (redzams caur podiņu). Daļa no saknēm aizgājušas bojā, atlikušās nespēj augu padzirdīt, lapas vīst. Parasti šādā gadījumā pirmās vīst vecākās, t.i. zemākās lapas. Ko darīt? Mēs personīgi velkam augu no poda laukā, ar dezinficētu instrumentu nogriežam un novācam visu sapuvušo un nokaltušo, kādu pusstundu saknes pamērcējam citrosepta šķīdumā (15-25 pil./ 1 litru remdena ūdens), tad dienas 3 paturam ar plikām saknēm, lai brūces apdzīst, apkalst (ja nav falenopsis - stādām uzreiz) un, ja nav sēnītes vai puves, stādām labi drenējošā substrātā. Novietojam pietiekami siltā un gaišā vietā (taču ne tiešā saulē) ar labu gaisa mitrumu. Un kārtīgi uzmanām (puve, sēne...). Ja viss šķiet kārtībā, taču lapas turpina vīst, ĻOTI UZMANĪGI izmantojam "maisiņa metodi" vai "medus ūdens metodi". Ja sakņu atilcis maz vai nemaz, izmantojam "sfagnas zariņu metodi".
Konkrēts gadījums. Falenopsis bijis pārlaistīts un apakštasītē krājies ūdens. Rezultātā daļa sakņu nopuvusi, samazinājusies sakņu masa, atlikušās nav varējušas augu padzirdīt, lapas sākušas vīst, tad dzeltēt un krist nost... Un te spēlē iesaistījusies Līdzjūtīgā Apkopēja. "Aijaijai, šitie nevērīgie grāmatveži, pavisam puķīti nokaltējuši, nevīžā apliet!!!" Lāga dvēsele jūt pienākumu uzņemties šefību pār "aizkaltēto" augu. Un - žļurks - katru dienu uzgāž pa pamatīgai ūdens šļukai tam virsū. Kad cietējs tiek izvilkts no poda, atklājas, ka dzīvs vēl tikai aptuveni 1 cm no visa sakņu kamola. Pārējais, protams, sapuvis.
Pēc visa puvušā amputācijas no saknēm vairs nekas pāri nav palicis. Taču ļaunākais - abas vienīgās atlikušās lapas ir jau pamatīgi savītušas. Šī falenopša izredzes līdzinās aptuveni nullei, jo ne sakņu, ne lapu daļā nav resursu, lai tas varētu saņemties.
Lai vai kā tur būtu, dzīvu augu izmest miskastē žēl. Tāpēc tiek veikts izmisīgs glābšanas mēģinājums ar maisiņa metodi - vienīgā cerība reanimēt lapas ir paaugstināt ap tām gaisa mitrumu.
Taču, tā kā nupat bijusi puve, mitrumam nevajadzētu pakļaut sakņu stumbenīti un auga kakliņu, lai neveicinātu pūšanu.
Diemžēl, neskatoties uz pūlēm un labajiem nolūkiem, notiek tas, kam jānotiek - pūšanas process jau ticis par tālu, kakliņš un vēlāk - arī lapas dzeltē un pēc vairākām dienām redzams, ka glābt vairs nav ko... Šis falenopsis pārceļas uz labākiem orhideju laukiem.
Kāpēc izvēlējāmies tik traģisku piemēru? Tikai tāpēc, lai uzskatāmi nodemonstrētu: ja vēlaties savu augu redzēt dzīvu, rosīties (ar to mēs nedomājam laistīšanas pastiprināšanu, bet gan interesēšanos, kas īsti nav kārtībā) būtu jāsāk krietni agrāk, nenovedot viņu līdz šādai nožēlojamai kondīcijai...
2) Variants līdzīgs iepriekšējam, augs palicis bez saknēm, taču par laimi nav arī puves. Ja augs zaudējis gandrīz visas saknes (iespējamos iemeslus šoreiz neuzskaitīsim) un nespēj sevi padzirdīt, tas saprotamu iemeslu dēļ pavisam elementāri vīst no šķidruma trūkuma. Varat laistīt cik uziet, ja saknes gandrīz pilnībā nokaltušas, laistīšana var izraistīt tikai to palieku pūšanu. Savukārt, ja sakņu vairs nav vispār, tad nav arī ko laistīt. Šādā situācijā, gluži kā iepriekšējā punktā, ja augs ir podā, velkam laukā, nogriežam visu nokaltušo. Lapu rehidratācijai un jaunu saknīšu augšanas izprovocēšanai mēs personīgi izmantojam "maisiņa metodi" vai "sfagnas zariņa metodi". Vispār par orhidejām, kas palikušas bez saknēm, nedaudz jau rakstījām šeit.
3) Ūdens bijis iestāvējies augšanas centrā (no smidzināšanas vai nejauši iepilējis...), sākusies augšanas centra puve. Šādā gadījumā pūšana un vīšana (mēs to saucam par "slapjo vītumu") un pēc tam - lapu nokrišana parasti sākas ar jaunākajām (t.i. augstākajām) lapām. Zāles.. ārstēšana var izrādīties letāla, taču neko darīt: mēs grieztu ar dezinficētu asu nazi (skalpeli) nost un laukā visu, kas sapuvis, līdz pat veseliem audiem. Brūci dezinficētu ar kanēli vai aktīvo ogli. Ja nav manāma sakņu puve - nepārstādītu. Gaidītu, vai izdzīvos - varbūt dos kādu sānu dzinumu un apskādētā auga vietā izaugs jauns stādiņš. Katrā ziņā, augšanas centra zaudēšana neļauj falenopsim turpināt augšanu, taču ziedēt no atlikušās auga daļas starp lapām tas var joprojām. Lūk, viens tāds malacis:
"Kastrētais" nabadziņš ar visu jauno ziedkātu
..un ziediem pusgadu pēc augšanas centra zaudēšanas
4) Par maz laistīts. It kā visloģiskākais iemesls vīšanai, taču praksē (vismaz, cik mēs esam redzējuši) paradoksālā kārtā falenopšiem izplatīts mazāk nekā pirmais, t.i. pārlaistīšana. Falenopšiem parasti ūdens trūkuma gadījumā pirmās vīst vecākās, t.i. zemākās lapas. Saknītes lielākajā daļā izkaltušas, gaisa saknes, ja tādas ir, kalst. Risinājums - laistīt nedaudz biežāk. Bet tikai tad, kad substrāts + - sauss, jo iekaltētās vai sakaltušās saknes īpaši uzņēmīgas pret puvi un sēnēm un, ja pēc iekaltēšanas laistīsiet par biežu, variants Nr. 1 iestāsies ļoti ātri. Tāpēc, ja nokaltis ļoti daudz sakņu, parasti pārstādām, atbrīvojot no visām nokaltušajām daļām. Kad sakne ir nokaltusi, tā nevis vienkārši sarāvusies, bet sačākstējusi kā papīrs, vai arī sačervelējusies pavisam kā striķītis un ir galīgi sausa. Ja saknīte nav sakaltusi pilnībā, tā vēl var atdzīvoties un veidot sānu atzarus vai pat turpināties no galiņa.
Ja pēc normālas laistīšanas atsākšanas lapas neatgūst tonusu, ĻOTI UZMANĪGI izmantojam "maisiņa metodi" vai "medus ūdens metodi". Ja atilcis maz vai nemaz sakņu, izmantojam "sfagnas zariņu metodi". Ja tas notiek regulāri - mēs vai nu mainītu laistīšanas režīmu, vai arī pamainītu substrātu, ņemot tādu, kas aiztur nedaudz vairāk mitruma (atkarībā no orhidejas sugas), taču joprojām ļauj saknēm elpot (ļoti svarīgi!). Un apsvērtu, vai šo orhideju uzmanīgi nepārcelt uz hidrokultūru.
Pie sausuma vainīga var būt vienkārši sekojošo apstākļu nesabalansēšana: laistīšanas biežums un daudzums, gaisa mitrums un temperatūra, substrāta sastāvs un stāvoklis, podiņa veids un visbeidzot - konkrētās orhidejas prasības. Par visu šo lietu, kas izklausās sarežģīta, bet patiesībā prasa tikai izvērtēt situāciju, kā arī par to, cik bieži orhideju laistīt, varat palasīt šeit.
5) Iemesls radniecīgs iepriekšējam, tikai šim ir sezonāls raksturs. Augs novietots pārāk karstā vai pat saulainā vietā, viss mitrums iztvaiko ātrāk nekā spējat laistīt, vai arī saknes izsutinās, vai arī lapas vīst no tiešas karstuma un saules iedarbības. Ko darīt? Nedaudz noēnojiet augu vai novietojiet vēsākā vietā, taču ne tumsā. Labāk radikālas izmaiņas neveikt - dažkārt pietiks, ja paliksiet augu kādus 10-20 cm tālāk no loga vai aizliksiet aiz citiem augiem. Raugieties, lai substrāts nepārkalstu - ja sauss, tad jālaista.
Vēl viens radniecīgs iemesls - pārāk sauss gaiss. Skat. par mitrāka gaisa nodrošināšanu dzīvokļa apstākļos.
6) Smidzināšana. Paradoksāli, bet smidzināšanas dēļ palielinās iztvaikošana un lapas zaudē vairāk ūdens, nekā nesmidzinot. Vismaz tā mums lietu kārtību ir skaidrojuši pieredzējušāki orhidejmīļi, un mēs sliecamies viņiem ticēt. Bez tam, smidzināšanas rezultātā augšanas centrā un lapu padusītēs mēdz uzkrāties ūdens un, ja telpā nav pietiekami silts un / vai ir nepietiekama vēdināšana, tas var izraisīt augšanas centra vai auga kakliņa puvi. Zinām jau, zinām, ka esam to rakstījuši un ne vienu reizi vien, taču atkārtošana esot zināšanu māte. Ko darīt? Nesmidzināt falenopšus, citādi riskējam nodarīt vairāk ļaunuma, nekā labuma!
Īstenībā daļa orhidejmīļu attiecīgos apstākļos gan smidzina, taču, lai šos apstākļus izvērtētu pareizi, nepieciešama pieredze. Un šie "stāstiņi" tiek rakstīti orhidejmīļiem-iesācējiem, kuriem šādas pieredzes nav. Pēc tam jau katram savas metodes...
7) Piemetusies kāda slimība (sēne, baktērija u.t.t.). Tad vīst var sākt no jebkurienes. Bieži vien tā ir "slapjā vīšana" - lapas sakrītas un it kā vīst, taču vienlaikus ir sajūta, ka tās pilnas ar šķidrumu. Izskatās, it kā falenopsim būtu piemeties celulīts :))))
Zāles - pēc apstākļiem un atkarībā no slimības.
Šo mēs esam nodēvējuši par "slapjo vītumu" - lapas vīst un vienlaikus izskatās kā piepildītas ar ūdeni. Šinī gadījumā pie vainas bija sēne. Pārstādījām svaigā, ļoti drenējošā substrātā - tīrā keramzītā (taču ne hidrokultūrā). Pirms tam visas skartās daļas nežēlīgi amputējām, atlikumu paturējām citrosepta šķīdumā (25 pil. / 1 l ūdens) un griezumus dezinficējām ar kanēli. Jau pēc pāris nedēļām sāka nākt laukā jaunas saknītes. Pēc pusgada, kad bija saņēmies, pārstādījām keramzītā + mizās, lai nav par sausu.
8) Iemesls nezināms, un visbiežāk tāds arī paliek... Taču, ja jums kas prātā - rakstiet, pievienošu.
Ir arī gadījumi, kad lapas nodzeltē un nokalst, bet nesavīst, t.i. nekļūst mīkstas un sašļukušas:
9) Augu apsēduši kaitēkļi (parasti - sūcēja-dūrēja tipa) - pūkainās vai parastās bruņutis... arī tīklērces. No tīklērcēm lapas mēdz bez redzama iemesla kalst no maliņām un gala, malas dzeltē, paskatoties pret gaismu, redzami postījumi, bet pamatīgi ieskatoties - arī paši postītāji. Dažkārt lapas apakšpusē parādās tādi kā tumšsarkani krikumi, kas nenāk nost. Vienam no mūsu falenopšiem regulāri, kā tikai parādās jauna lapiņa, vecākā sāka no malām dzeltēt un kļūt grumbaini plāna, pakāpeniski kļuva arvien sausāka, tad - sāka dzeltēt visa un visbeidzot, galīgi dzeltena un sausa, krita nost. Bijām gan skatījušies, vai nav kādu kaitēkļu, bet sīkās nelietes tīklērces saskatījām tikai pēc ceturtās šādi zaudētās lapas. Nebija nekādu tīklu, tikai pašas neradības. Un ļoooti sīciņas.
Lūk, kā tas izskatās: maliņas, kā arī sarkanais aplikums (uz kāda cita auga):
Neesam redzējuši falenopšiem laputis, taču tās periodiski uzbrūk dažiem citiem mūsu telpaugiem, pāsvarā - jaunajām, mīkstajām lapiņām, kas tad sačervelējas un nokalst. Par visām šīm nešķīstībām tuvāk šeit, šeit un te.
10) Pavisam dabisks iemesls - vecums. Jā, nekas nav mūžīgs, arī mūsu falenopšu lapas... Laiku pa laikam vecākā no tām palēnām kļūst dzeltena (vai, falenopšiem ar rozā, violetiem, sarkaniem ziediem - sarkanīga), sakalst un nokrīt. Vai viegli noņemas. Tas neietekmē pārējo augu. Un vienā reizē parasti "noveco" tikai viena lapa. Nu, labi, ja lapu ir daudz, gadās arī, ka divas - viena pēc otras un parasti tad, ja tās ir pašas vecākās lapiņas, kas augam bijušas vēl kā stādiņam - tās ir mazākas par citām.
11) Falenopsim trūkst kādu barības vielu. Visbiežāk šajā gadījumā arī augšana apstājas. Vai arī cik jaunu lapu parādās, tik veco aiziet bojā, un rezultātā augs nepalielinās. Uh, pamainīt mēslojumu, taču nepārspīlēt ar devām. P.S. Šādai parādībai, iespējams, ir arī cits iemesls...
Parasti šāda ķibele notiek ziemā pie zemas gaisa temperatūras un gaismas trūkuma, iespējams - kombinācijā ar mitrumu. Kādreiz par to satraucāmies, bet tagad vienkārši šādiem falenopšiem cenšamies imitēt labvēlīgus augšanas apstākļus - siltumu, augstu gaisa mitrumu, labu gaismu un ventilāciju. Obligāti visus šos apstākļus kopā! Līdz šim falenopšiem visos gadījumos ir atsākusies augšana - veidojas jaunas saknes. Vien, kā jau daudzkārt esam atgādinājuši, jātur roka uz pulsa... T.i., jāseko auga vispārējam stāvoklim un jāuzmanās no sēnes.
