|
Pēc mūsu lasītāju vēlēšanās te būs šis tas par celogīnes kopšanu. Uzreiz gan jāsaka, ka pašiem mums vēl nekādas
dižās pieredzes nav tikai pāris gadu. Sākumā pat nepratām atšķirt ziedpumpuru no jauna
tuberīdija aizmetņa, tāpēc ievērojām "sauso likumu" tad, kad bija, gluži pretēji, jālaista dūšīgi.
Līdz ar to tuberīdiju attīstība aizkavējās, līdz pieredzējušāki celogīņmīļi palīdzēja ar padomu.
Te būs tas, ko ieteikuši citi un ko esam sagrābstījuši pa tīmekli savai zināšanai. Plus bildītes (mūsu).
Izcelsme
Himālaji - Indija un Nepāla, 1500-2500 metru augstumā.
Nav grūti audzējama.
Temperatūra
Mēreni vēsa – vēsa t°
Vasarā +15-21°C; laukā, tiklīdz vairs nedraud salna. Rudenī pirms salnām – atpakaļ.
Ziemā +10-13°C
Iztur līdz +5°
Īsu brīdi spēj paciest +30°C, bet tad jāpaaugstina gaisa mitrums. Augsta t° apdraud ziedēšanu. Tieši tā notika 2010. gadā pēc trakā vasaras karstuma - augs izveidoja vēl vienu "ārpuskārtas" tuberīdiju "paaudzi", taču pēc tam ziemā neziedēja.
Gaisma
Daudz. Var uz D loga (DA, DR...).
Ziemā – tiešā saulē.
Vasarā no tiešas saules dienvidū noēnot.
Ja lapas kļūst sarkanīgas – par daudz saules.
Gaisa mitrums
60-75 %, karstā laikā 80-90 %.
Karstā laikā laukā smidzina (smidzinot vajag labu vēdināšanu).
Laistīšana
Neslapēt jaunos dzinumus > draud puve.
Vasarā, augšanas periodā – laista bagātīgi.
Ja siltāks – vairāk jālaista.
Ziemas sākumā pakāpeniski praktiski pārtrauc laistīšanu (laiku pa laikam pasmidzina, lai nepārkalst), līdz nobriest pumpuri.
Censties neļaut tuberīdijiem pārāk čokuroties.
Dažkārt ziemā laistīšanas vietā var pasmidzināt substrātu kādas 2 x nedēļā.
Normālu laistīšanu atsāk, kad veidojas jaunie dzinumi un lapas. (Skat. Sezonas.)
Ja par maz ūdens, lapas veido "ermoņikas":
Mēslošana
Pavasarī-vasarā: 1 x/ 2 ned.
Kad tuberīdiji nobrieduši, samazina laistīšanu, pārtrauc mēslošanu.
Pirms laistīšanas samazināšanas izskalo substrātu zem remdena ūdens strūklas (neslapēt jaunos dzinumus), lai
aizskalotu liekos sāļus no mēslojuma.
Ziemā nemēslo.
Ventilācija
Regulāra.
Sezonas
Augšana – pavasarī-vasarā.
Kad jaunie tuberīdiji nobrieduši aptuveni kā vecie, jāsāk miera periods: vēsāk (+13-18°C), sausāk, daudz gaismas. Samazina laistīšanu (lej, kad sāk grumboties tuberīdiji), pārtrauc mēslošanu.
Ziemas sākumā pakāpeniski praktiski pārtrauc laistīšanu (laiku pa laikam pasmidzina, lai nepārkalstu), līdz nobriest pumpuri. Pumpuru briešanas laikā vēsā (apm. +9-11°C), gaišā telpā.
Zied parasti februārī-martā, bet var arī, piemēram, rudenī. Ziedēšanas laikā var laistīt nedaudz vairāk.
Pēc ziedēšanas – kādas 10 d. atkal lielākā sausumā.
Normālu laistīšanu atsāk, kad veidojas jaunie dzinumi un lapas.
 |
 |
 |
 |
| Tuberīdija aizmetnis |
Visi šie pīķi būs jaunie tuberīdiji |
Vēlāk tie izstiepjas garumgari no galiņa sāk pašķirties lapiņas |
Vēl pēc laika lapas ir izveidojušās |

Visbeidzot dzinuma apakšdaļa sāk piebriest, līdz, pašķiroties lapām, parādās jaunais tuberīdijs, kam gan vēl jānobriest.

Un te brašuļi jau piebrieduši!

Negrieziet nost vecos ziedkātus, pirms tie paši nav nokaltuši. Pie tiem var veidoties jauni tuberīdiji, kā šajā gadījumā (veseli divi!), un, kātu griežot, viss labums tiktu iznīcināts.
Pārstādīšana
Tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā. Patīk dzīvot šaurībā.
Substrāts
Tāds, kas aiztur nedaudz mitruma, ir labi drenējošs. Vidējas mizas+keramzīts+ pavisam nedaudz sfagnu sūnas (~ max. 10-20%).
Podi
Salīdzinoši sekli.
Ziedkāti nokareni, tātad labi – iekarinātu podu. Taču jāuzmanās – tuvāk griestiem ir siltāks, bet celogīne mīl vēsumu.
Ziedēšanas ierosināšana
Vēsums+gaisma+mazāk slapjuma.
Vissvarīgākā laikam gaisma.
Parasti ziedkāti sāk parādīties oktobra beigās, aug lēni.
Kā jau teikts, ziemas sākumā pakāpeniski praktiski pārtrauc laistīšanu (laiku pa laikam pasmidzina, lai nepārkalstu), līdz nobriest pumpuri. Pumpuru briešanas laikā vēsā (apm. +9-11°C), gaišā telpā.
Zied parasti februārī-martā, bet var arī, piem., rudenī.
Zied arī salīdzinoši mazi, jauni augi.
Lai ziedētu, vajag, lai vasarā būtu labi augusi; lai saknes nebūtu traucētas ar pārstādīšanu; lai būtu
temperatūras svārstības starp dienu un nakti.
Mūsu pieredze
Kaut dzīvoklī ir centrālapkure, tātad teorētiski - daudzmaz pastāvīga temperatūra visu diennakti, tomēr uzziedināt
izdevās: temperatūras svārstības komplektā ar gaismu panācām, novietojot celogīni pie paša loga stikla.
Piedevām, šis logs tiek vismaz pāris reižu dienā pagāzts vaļā vēdināšanai. Tā kā logu pagāžot, visa lielā gaisa
plūsma iet pa augšējo daļu, skaistule nevis nosala, bet uzziedēja.
Ziedkātu aizmetņi sākumā attīstījās ļoti lēni. Iesākumā tie izskatījās gluži tāpat kā jauno tuberīdiju aizmetņi.
Vēlāk tie kļuva tādi kā tuklāki.
Pēc tam - atkal līdzīgi tuberīdiju aizmetņiem, līdz visbeidzot - vēlreiz savādāki, un, kad jau bija skaidri redzams,
ka būs ziedi, sāka attīstīties ļoti ātri, burtiski pa dienām. Viss process kopumā ilga aptuveni 3 mēnešus.
Vislabāk šī mūsu celogīne aug un zied, ja vasarā viņu palaižam "brīvdienās" dārzā: iekaram podiņu kokā un par pārējo ļaujam rūpēties mammai dabai. Tik dažkārt jāpakontrolē, vai nav par sausu, un jāpamēslo - galu galā veidojas taču jaunie tuberīdiji.
|
|