|
Tā kā pēdējā laikā burragearas ir Latvijā kļuvušas ļoti populāras, te būs informācija, ko esam ievākuši par to kopšanu:
Mīl vēsumu (taču ne jau aukstās Latvijas ziemas, protams...), ideāli turēt pavēsā telpā vai ziemas dārzā, 10-25 grādos visu gadu, lai nakts temperatūra būtu par 5-10 grādiem zemāka nekā dienas. Nevar ciest pārkurinātas telpas ar sausu gaisu. Nemīl temperatūru, kas zemāka par 5 vai augstāka par 27. Necieš caurvēju, taču mīl gaisa cirkulāciju gar saknēm. Var ievietot podiņu dekoratīvajā podā bez cauruma, bet tam jābūt pietiekami platam, lai gaiss varētu cirkulēt. Nepatīk tumšas vietas. No oktobra līdz martam var atrasties tiešā saulē. Vasarā var izilkt ārā, paēnā. Pārējā laikā - pie gaiša loga. Laista regulāri, visu gadu puslīdz vienmērīgi, tikai aktīvas augšanas periodā (vasarā) - nedaudz vairāk. Miera perioda nav, vai arī tas ir ļoti īss uzreiz pēc ziedēšanas. Kad nozied un ziedkāts nokalst, to nogriež līdz pašai apakšai. Pēc tam pie noziedējušā tuberīdija sāk augt viens vai vairāki jauni dzinumi. Zied 1-2 reizes gadā. Jaunie ziedkāti veidojas starp attiecīgā gada tuberīdiju lapām. Mitrums ir ļoti svarīgs. Ja tā pietrūkst, sāk "plisēties" lapas, it sevišķi šķirnei `Nelly Isler (tas gan, par laimi, nenozīmē, ka šī neziedēs...). Taču nedrīkst atstāt saknes mirkt ūdenī - šādi burrageara var ātri aiziet uz labākiem orhideju laukiem. Labi jūtas hidrokultūrā. Pērkot labāk izvēlēties pēc iespējas kuplāku ceru. Saknītes sīkas un smalkas un starp tām mēdz būt... sfagnu sūnas kumšķis. |
|
