Dzintars Briedis

  Svētais Karš

Darbojas:

 

Madis                                 Terorists, ģērbies mākslinieciski vienkārši, apjozies ar spridzekļiem.

Oļģerts                                Terorista draugs nu kā jau kruts džeks

Sandija                              Terorista mīlestība tērpā, kur ir daudz sarkanās krāsas

Kasierīte                           Nu kā jau kasierīte

Dzintra                              Ārprātīgā nenosakāmi ērmīgās drānās

Estere                                Kristiete adventiste mugurā kas acīmredzami dārgs

Dominiks                         Kristietis katolis vienkārši ģērbies puisis

Grāfiene fon Mortuā  Meitene tērpusies melnās drēbēs ar baisām rotaslietām

Fartārija pirmā  Starppasauļu būtne ar Fartārija simbolu

Fartārija otrā  Starppasauļu būtne gaišā tērpā, mazliet atgādina klasisko eņģeli

                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                   

1.       Stadija

 

Stacijas uzgaidāmā telpa. Četrvietīgs beņķis. Kase. Vilcienu kustības saraksts. Aiz kases lodziņa sēž kasierīte. Ienāk Dominiks, dodas pie kases, pasūta mēneša biļeti. Neilgi pēc viņa ienāk Estere.

 

Dominiks             Man, lūdzu, mēnešbiļeti līdz Slokai!

Kasierei tieši tajā brīdī iezvanās telefons, viņa sāk sarunu, nemaz nepievēršot uzmanību biļeti gaidošajam Dominikam. Pa to laiku ienāk iekšā Mortuā, arī iestājas rindā.

Aastasija             Privet!... Ņečevo, rabotaju. A tjebe tam kak?.....Kašmar!... I dolga uže?... Gospoģi!....Dā!... Bezobrazije kakoje!....

Dominiks             (skaļāk un pārliecinošāk) Es atvainojos! Man, lūdzu, mēnešbiļeti līdz Slokai!

Kasierīte             (spēcīgā krievu akcentā) Uz visām dienām vai uz darbadienām?

Dominiks             Nē, man, lūdzu, brīvdienām.

Kasierīte             Kā, lūdzu? (acīmredzami nesaprotot viņa sacīto)

Dominiks             Es gribētu mēnešbiļeti brīvdienām!

Kasierīte             Na vihodnije dņi?...

Dominiks             Jā, brīvdienām!...

Kasierīte             (lāgā nesaprot) Na vihodnije? Izejamām?

Dominiks             Jā.... izejamām... dienām....

Kasierīte             Uzgaidiet mirklīti! (sāk gatavot mēnešbiļeti, tas izrādās ilgs pasākums)

Estere                 Vai nevarētu, lūdzu, ātrāk? Tūlīt nāks vilciens, es gribētu nopirkt biļeti!

Kasierīte             Tūlīt, uzgaidiet minūti!

Estere                 Vienpadsmitos un vienpadsmit minūtēs ir vilciens, man tiešām ir svarīgi pagūt tieši uz šo vilcienu!

Dominiks             Vai jūs tur kāds sagaidīs? (jūtami jau tagad, un arī turpmāk viņā parādās interese par Esteri kā par meiteni, bet viņš pats to īsti neaptver...)

Estere                 Nē, man ir jāpagūst uz kristīgās labdarības zupas virtuves atklāšanu!

Dominiks             Kristīgās zupas virtuve?..

Estere                 Jā, veģetārās zupas virtuve trūcīgajiem!

Kasiere sparīgi sit zīmogus uz mēnešbiļetes, visi pārējie turpina gaidīt.

Dominiks             Veģetārās zupas?.....Jūs esat kristiete?

Estere                 Jā.

Kasierīte             Lūdzu - jūsu mēnešbiļete!

Dominiks             (šķiet piemirsis par mēnešbiļeti, priecīgi sāk stāstīt.) Es arī esmu kristīts! Kopš Aglonas svētceļojuma mana dzīve pilnīgi pārmainījās! Mani nokristīja tieši jaunavas Marijas debesbraukšanas svētkos!...

Estere                 Tiešām?

Dominiks             Jā, es tagad ik uz soļa jūtu, kā pār mani stāv jaunavas Marijas sargājošā roka!

Estere                 Vai jūs Bībeli esat lasījis?

Dominiks             Bībeli?...

Kasierīte             Lūdzu - jūsu mēnešbiļete, cienītais! Divpadsmit lati un septiņdesmit divi santīmi!

Dominiks             (cenšas turpināt domu, nesadzird kasieres teikto) Man vecmāmiņai bija Bībele, viņa man bērnībā...

Fon Mortuā          Piedodiet, bet par savām Bībelēm un Marijām jūs varat citur papļāpāt! Arī es steidzos! Atļaujiet biļeti nopirkt un mierīgi varat turpināt savas debesbraukšanas!

Dominiks             Ak jā! Es atvainojos, tūlīt! (sāk meklēt pa kabatām naudu, vienlaikus runājot) Bībeli visu neesmu lasījis, bet man pirms kristībām bija ticības mācība, tur es iemācījos gan lūgšanas, gan svēto sakramentu nozīmi....(izliek 20 latu banknoti)

Kasierīte             Vai jums nebūs precīza nauda?

Dominiks             Nē, diemžēl nav... (Kasierīte, mazliet sapīkusi, sāk krāmēt laukā savas sīknaudas rezerves) Bet kāpēc jums tās zupas veģetārās? ...

Dzirdams, kā pienāk vilciens un atver durvis, visi pārējie sāk manāmi nervozēt.

Fon Mortuā          Tā! Jūsu dēļ nokavēšu... varbūt daudz ko svarīgāku nekā jūsu svētie sakramenti un veģetārās zupas!...

Vilciens aizver durvis un aizbrauc.

Dominiks             Ļoti lūdzu - atvainojiet!

Fon Mortuā          Paturiet vien pats savu vainošanos! (ieskatās vilcienu saraktā) Veselas četrdesmit minūtes vēlāk.... (aiziet un apsēžas uzgaidāmajā krēslā)

Dominiks             Cik nelāgi sanāca.... tagad jūs nepaspēsiet laikā uz savām veģetārajām zupām....ļoti lūdzu - atvainojiet!

Estere                 Nekas, gan jau.

Kasierīte             (pārmetoši) Vajadzēja brīdināt, ka jums vajag biļeti, jūs apkalpotu bez rindas!

Estere                 Gan jau. Varbūt tas bija Dieva prāts, ka jānokavē šis vilciens...

Fon Mortuā          Nekas, nekas - savu nāves vilcienu jūs nenokavēsiet, un biļetes arī jums neprasīs!

Abi kristieši domīgi paskatās uz Mortuā, bet neko nesaka.

Estere                 Vienu līdz Slokai, turp - atpakaļ.

Kasierīte             (izdrukā biļeti) Lats un četri santīmi!

Estere                 (noskaita prasīto) Paldies.

Dominiks             Vai es varu lūgt vēl kaut ko pastāstīt par to jūsu veģetārās... zupas virtuvi trūcīgajiem? Ja tikai es jūs neaizkavēju!

Estere                 Nē, jūs mani neaizkavējat, man taču tagad veselas četrdesmit minūtes brīva laika. Veģetārās zupas virtuve? Nu tā ir Jūrmalas septītās dienas adventistu draudzes palīdzība Jūrmalas maznodrošinātajiem iedzīvotājiem...

Dominiks             Maznodrošinātajiem iedzīvotājiem?.. Jā, man arī reizēm ir gribējies kaut kā palīdzēt šiem trūcīgajiem. Kad redzu, ka kāds pa miskastēm rakņājas, sirds vai pušu plīst. Vienreiz nāku no darba – skatos - viens bomzis rokas pa miskasti... es neizturēju, piegāju klāt un iedevu latu, sacīju - ņem, nopērc sev maizīti! Bet tad nāku pēc brītiņa pa to pašu ceļu atpakaļ, skatos, tas pats nelaimīgais, galīgi piedzēries, streipuļo, un rokās viņam krutkas pudele... Tad es sapratu - ar naudu viņi neprot apieties. Un tieši nodomāju - ja būtu kāda vieta, kur šie var atnākt paēst...

Estere                 (izvelk Bībeli un mēģina atrast kādu rakstu vietu) „Bagātajam viņa īpašums ir viņa stiprā pils, bet trūcīgos nabadzība dara gandrīz vai neprātīgus.” Salamana pamācības, 10. nodaļa, 15. pants. Cilvēks, kurš nepazīst Dievu, iet pazušanā - bagāts vai nabags!

Dominiks             Jā, tādi jau viņi ir... Bet man tomēr viņu kaut kā žēl... Var būt, ka nav īsti pareizi viņiem tā vienkārši par velti dot... lai mācās paši nopelnīt... Kā sacīt - dot nevis zivi, bet makšķeri?...

Estere                 Stāv rakstīts: „Ne no maizes vien cilvēks pārtiek, bet no katra Dieva vārda!” Lai cilvēkam tā patiešām palīdzētu, vispirms viņam jāpasludina mūžīgais evaņģēlijs! (uzšķir savā Bībelītē un iedvesmoti citē) Jesajas 55.nodaļa! „Kādēļ jūs maksājat naudu par to, kas nav maize; kādēļ jūs atdodat savu darbu par to, kas neder uzturam? Klausaities, klausaities uz Mani, tad jums būs daudz laba, ko ēst, un jūsu dvēsele atspirdzināsies ar tauku barību! Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens, un, kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas!”

Dominiks             Jā...mmm.....Jūs laikam Bībeli daudz lasāt! Un kā tad jūs tiem trūcīgajiem - arī priekšā lasat?

Estere                 Jā, mums tur reizēm notiek mazi svētbrīži. Kā Kristus ir sacījis: „ Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā!”

Fon Mortuā          (nespēdama izturēt) Cik jauki! Cik brīnišķīgi! (mēdoties) Mazi svētbrīži... (nosodījumā un dusmās.) Izmantot cilvēku nabadzību, lai pievērstu savām sektantu mācībām! Tāds jau ir tas jūsu alkatīgais žīdu dievs! Tfu!

Dominiks             Kāpēc tādu naidu? Viņa taču palīdz cilvē...

Estere                 Vai jūs zināt, ka Dievs arī jūs ļoti mīl?... Ka Jēzus Kristus asinis arī par jums tika izlietas, lai jūs varētu saņemt mūžīgo dzīvību bez maksas?

Fon Mortuā          Ko? Asinis?... Jūs jūsmojat par asinīm?

Dominiks             (apmulsumā un šausmās) Ep...ep...

Estere                 Jā, Jēzus izlēja savas asinis arī par tevi!

Fon Mortuā          (iesmejas) Nu, nē man pietiek pašai ar savējām asinīm! Visi mēs mirsim! Atšķirībā no jums, es netaisos to laiku, kas man atvēlēts, pavadīt gļēvi vaimanājot un lūdzoties jūsu asiņainam dieviņam pēc mūžīgās dzīvības! Paldies! Ejiet vien pie saviem bomžiem batonus spraust! Nāve ir mana draudzene!

Dominiks             (Esterei) Ārprāts, laikam sātaniste....

Estere                 Dievs, piedod viņai, jo tā nesaprot, ko runā!

Fon Mortuā          Ļoti labi saprot! Tas - jūs tur savā nejēgā murgojiet! Atsienieties beidzot!

 

2. Stadija

 

Iestājas baiss klusums.... Pēkšņi ienāk Dzintra, noliek zemē vairākus pilnīgi bezjēdzīgus krāmus un plīša lācīti. Visiem valodas apraujas, un tie blenž Dzintrā ieplestām acīm.

 

Dzintra                (lācītim) Vai nav lielisks izgudrojums šitās dzelzceļa stacijas?.. Tā, tā..(apsēdina lācīti blakus Mortuā) Sveiki visiem! Kāpēc jūs stāvat tai rindā?... Ja jums vajadzīgas biļetes - griežaties pie manis! Pie manis būs lētāk! (visi blenž kā apstulbuši) Hallo, hallo! Vai visiem kurlums piemeties?... Nu jā, vakar tai panku koncī tāds nevājais skaļumiņš bija... „Gatera strādnieki” atkal galīgā pālī pamatīgi nodeva pa bundžām! Foršs koncis, es tā izjārējos!... (attopas) Ehē - paga, paga... jūs jau nemaz tur nebijāt, tātad ar dzirdi jums visam jābūt kārtībā... Man arī viss ir kārtībā- es jau laicīgi sabāzu ausīs vati. Re - vēl tagad palikusi. (izķeksē no ausīm vates piciņas un demonstrē pārējiem) Ai, piedodiet, laikam arī tāpēc nevienu nedzirdēju... Kā tad ir - kuram vajag biļetes pa lēto?

Visi turpina neizpratnē raudzīties.

Dominiks             Kā tas ir - biļetes pie jums? Biļetes taču pārdod tikai kasē....

Estere                 Es diemžēl jau iegādājos biļeti, nevarēšu jums palīdzēt, jums droši vien atkrita kāds brauciens un gribat naudiņu atpakaļ... Līdz kurienei jums ir tās biļetes? Varbūt meitenei tieši uz turieni vajag? (met skatu uz Mortuā)

Dzintara              Man biļetes ir uz visurieni - kur tik vajag! Re - uz Rīgu! Uz Tukumu, uz Sloku, uz Dubultiem. (izvelk veselu kaudzi ar biļetēm)

Dominiks             Jūs droši vien salasījāt vecas biļetes pa zemi... Jums droši vien grūti iet...

Dzintra                Ko - kādas vecas biļetes? Re - pilnīgi jaunas! (pastiepj roku ar biļeti Dominikam pie sejas)

Dominiks             Nudien - zīmoga nav...

Dzintra                Nu redziet - es taču teicu, ka īstas!

Estere                 Es kaut ko nesaprotu...

Dzintra                Nu kā tad ir? Vajag biļeti vai nevajag?

Dominiks             Es tikko iegādājos mēneškartiņu.

Estere                 Es arī tikko jau nopirku biļeti.

Dzintra                Līdz kurienei?

Estere                 Līdz Slokai.

Dzintra                Un cik maksāja?

Estere                 Lats un četri santīmi, turp - atpakaļ. Kāpēc jūs tā....

Dzintra                Nu, re - tā jau es domāju.... būtu pirkuši pie manis - būtu daudz lētāk... Es jums būtu atdevusi, teiksim, par latu... Nē, pat par deviņdesmit santīmiem! Jūs varētu ietaupīt.

Estere                 Es tomēr kaut ko nesaprotu, kaut kas ar tām biļetēm nav kārtībā... Ko jūs īsti vēlaties?

Dzintra                Es taču jau teicu - pārdot biļetes!

Mortuā                Tās biļetes droši vien ir viltotas. Šitik idiotisku krāpšanas veidu vēl neesmu redzējusi. Čigāni būtu zaļi no skaudības!

Dzintra                Kādas viltotas - visīstākās biļetes - tieši no kases aparāta! Uz kurieni tev vajag? (vēršas pie Mortuā)

Mortuā                Kas tev par daļu! Aizej uz miskasti un izgulies!

Dzintra                O nē, es jau izgulējos, tagad jāpastrādā! Līdz kurai pieturai tev vajag?.. Ko?... Ko?...Līdz kurai tu brauc? Un cik tu domā par to maksāt? Es tev saku- pie manis būs lētāk!

Mortuā                Atsienies, plānprātīgā! (dodas pie kases) Man, lūdzu, vienu līdz Vaivariem!

Dzintra                Man arī ir līdz Vaivariem! Jums svētku atlaide - trīsdesmit santīmu!

Kasierīte             Piecdesmit santīmi!

Dzintra                Re nu, cik dārgi - nemetiet naudu vējā! Kasierīt - šitā taču ir pie jums taisīta biļete - vai ne?

Kasierīte             Atkal jūs šeit! Es jau sacīju, biļetes atpakaļ nepieņem! Jums darīt nav ko? Jau vakar visu dienu dzīvojāt pa šejieni! Šodien atkal sapērkaties biļetes un mēģinat tās pārdot. Ejiet citur, netraucējiet strādāt!

Dzintra                Vai dzirdējāt - viņa tās biļetes taisījusi ar to pašu aparātu! Tikai, pērkot no manis, būs lētāk!

Mortuā                Kāda tev jēga no tā?

Dzintra                Kā - kāda jēga? Es iekaroju tirgu! Nākošreiz jau jūs zināsiet, ka pie manis ir lētāk, un paši nāksiet pie manis.

Dominiks             (smejas) Tad jau tev tas bizness mīnusos iet!

Estere                 (līdzjūtīgi pamācošā tonī) Biļetes var drukāt un izdot tikai „Latvijas Dzelzceļš” - jūs taču nevarēsiet atvērt pati savu staciju! Es domāju - jums nevajadzētu šādi savu naudu izniekot!

Mortuā                Ko jūs uztraucaties - viņa tak tikko no psihenes izlaista- neredziet, vai?... Nu jā, ko tad jums... Garā vājiem tak pieder debesu valstība...He, he.. Āmen. Dod ar to biļeti pa lēto!

 

Mortuā pastiepj roku, lai paņemtu biļeti. Dzintra pastiepj roku, dodot to, bet šajā brīdī atsprāgst durvis un ar kliedzienu iegāžas Madis. Madis ir apjozies ar spridzekļiem un tur rokās palaišanas iekārtu. Visi šausmās salecas, tad sastingt.


 

 

3. Stadija

 

 Madis                Tā! Uzmanību! Visi, kas šeit grib palikt dzīvi! Tūlīt pat metieties ceļos un salieciet rokas uz galvas! Viena niecīga kustība, un sprādziens visus saraustīs gabalos! Lai to izdarītu, man pietiek atlaist vaļā tikai šo pirkstu! (demonstrē spridzekļa palaišanas pulti, kuru tur sažņaugtu delnā) Jūs nesapratāt?... Ceļos! Šeit ir pieci kilogrami trotila, un ar to pietiktu, lai šķembās pārvērstu desmit tādas stacijas kā šī! Neviens no jums nepaliks dzīvs! Skaidrs? Ceļos! Žigli! (draudīgi paceļ roku ar slēdzi)

 

Visi lēnām, pilnīgās šausmās noslīgst uz ceļiem, Estere klusām sāk lūgt Dievu, Dominiks arī, vienīgi Dzintra paliek stāvam.

 

Kasierīte             (vēl nav sapratusi, kas notiek) Kāpēc jūs kliedzat? Ejiet ārā kliegt!

Madis                 Tu! Stulbā govs, tūliņ lien ārā no būdas! Sprāgs!

Kasierīte             (aptver notiekošo) Gospoģi, što zģes proizhoģit?

Madis                 Zatkņis, dura! Vihaģi! Ārā pie visiem! Fiksi! A to zarvu vsjeh!

Kasierīte, trīcot un drebot, izveļas pa kases durvīm.

Dzintra                Vai, cik interesanta spēle! Un kas būs tālāk jādara, kad mūs saraustīs gabalos?

Madis                 Klusu! Zemē! Ceļos! Citādi visam beigas!

Dzintra                Nevajag beigas, viss tik interesanti sākās! Zinu - pēc tam mēs tos gabalus atkal lasīsim kopā! Mēs spēlēsim puzli!

Madis                 Aizveries, debilā! Kas tev - dzīvot apnicis?!

Dzintra                Man nav debīlisms, man ir šizofrēnija! Debīlie neko nesaprot, normālie vēl mācās, toties šizofrēniķi visu jau ir sapratuši! Netici? Es varu parādīt ārstu komisijas slēdzienu jeb tā saucamo „balto lapu”! (dodas pie somas lai izvilku dokumentu)

Madis                 (šausmīgi satraucies kliedz) Apklusti!.. Nekustēties! Bez jokiem! Skaitu līdz trīs! (lēnām skaita) Viens.... divi...

Dzintra                Viens, divi, trīs un tu esi brīvs!

Madis                 Divi ar pus!....

Dzintra                Nu, sākam!

Dominikam neiztur nervi, viņš uzmetās no mugurpuses virsū Dzintrai un norauj to pie zemes, pārējie palīdz. Runā cits caur citu.

Dominiks             Dari, ko viņš saka!

Estere                 Lūdzu, klusē!

Kasierīte             Gospoģi, pomiluj! Gospoģi!

Fon Mortuā          Nevajag, es vēl gribu dzīvot!

Visi tur ciet Dzintru. Estere aizspiež ciet ar roku viņas muti.

Madis                 Tā, redzu, ka beidzot mēs viens otru esam sapratuši! Tā... tu! (norāda ar pirkstu uz Dominiku) Aizliec durvīm priekšā solu! (Dominiks paklausa) Atpakaļ, vietā!

Dominiks             Kādas ir jūsu prasības?

Madis                 Klusē un dari, ko saka!

Kasierīte             Ņemiet, ņemiet visu naudu! Visu kasi! Tikai nedariet neko, lūdzu, mājās mazi kaķīši gaida!

Madis                 Klusē, ja gribi redzēt, kādi viņi izskatīsies lieli! (vēršas pie visiem) Ja kāds tagad izdvesīs kaut vienu skaņu - beigas visiem!

Madis izvelk mobilo tālruni, uzspiež numuru un, tēlodams pavisam mierīgu un normālu noskaņojumu, sāk runāt.

Madis                 Sveiks, Oļģert!... Kā klājas?....Sen neesam tikušies..... Jā, mēs tā īsti tajā manā dzimenē nepaguvām parunāties. Nu jā.... saproti - gadījās... sanāca.... sen nebiju dzēris... otrā dienā baigi sūdīgi bija..... Klau - tu esi mājās?...ā, un Sandija arī.. Sveicini!.... Negribi iznākt ārā uz mirkli?... Es tepat, pa darba darīšanām, Imantas stacijā.... Nevaru pats atnākt, baigi steidzos! Kas tev - piecas minūtes, ko atskriet.... Labi, man kredīts beidzas!

Pēkšņi dzirdams, kā kāds mēģina iekļūt stacijas ēkā. Sāk klauvēties.

Madis                 Kas tur ir?

Balss                  Kāpēc kase ciet?

Madis                 Kase ir slēgta!

Balss                  Atvainojiet, bet biļetes?

Madis                 Vācies, idiot! Šoreiz brauksi pa zaķi!

Balss                  (sašutis turpina klauvēties) Kāpēc nepārdod biļetes? (Madis  ārprātā saspringst, visi pārējie pamirst)

Kasierīte             Biļetes vilcienā par to pašu cenu! Remont! (pasažieris aiziet, visi atviegloti uzelpo)

Kādu brīdi klusums.

Madis                 (Dominikam) Gatavojies atvērt durvis! Un nekādus jociņus! Aizmukt nepaspēsi tā vai tā!

 

4. Stadija

 

Kādu brīdi spiedīgs klusums. Tad atkal klauvē.

Madis                 Kas tur ir?

Oļģerts                Durvis neveras vaļā!

Madis                 Laikam ieķīlējušās, es palīdzēšu. (met zīmīgu skatienu uz Dominiku, Dominiks noceļ solu no durvīm, Oļģerts ar sparu iegrūžas iekšā)

Oļģerts                Bāc....(apskatās apkārt, aptver, ka kaut kas nav tā, kā vajag, tad ierauga Madi ar spridzekļiem) Kas te notiek? Madi, tu ko?...

Madis                 Ir pienākusi stunda, kad viss izšķirsies...

Oļģerts                Kas izšķirsies? Kas ar tevi ir noticis? Ko tu dari?

Madis                 Sandija! Viņa tagad dzīvo pie tevis, ja?...

Oļģerts                Jā, viņa palika mājā. Madi, ko tu dari? (mēģina pietuvoties Madim)

Madis                 Stāt! Ne no vietas! Šeit, man ap manu vidukli, ir pieci kilogrami trotila, un pietiek tikai palaist vaļā šo pogu, lai viss uzietu gaisā! Es domāju - tev ir skaidrs, ka es šo to saprotu no sprāgstvielām. Vai atceries, kā mēs abi bērnībā spridzeklīšus taisījām? Atceries?

Oļģerts                (drebēdams) Jā, atceros..... tas bija tik sen...toreiz poligonā meklējām vecus šāviņus... aizraujošs tas laiks bija... Madi! Ko tu gribi?

Madis                 Būt vai nebūt, tāds ir jautājums!.. Sandija... bez viņas manai dzīvei nav jēgas! Vai tu maz vari iedomāties, kā es viņu mīlēju!

Oļģerts                Sandija? Es nesaprotu! Toreiz, tavā dzimšanas dienā, tu jau nemaz neteici, ka viņa ir tava meitene. Viņa arī neko neteica. Tas viss notika tik ātri... acu skatieni un... pats zini, kā tas tādās reizēs mēdz būt?.... Mēs vienkārši sajutām, ka deram viens ar otru kopā... Ja es būtu zinājis... un tu arī visu laiku ņēmies ar tām savām raķetēm... būtu pienācis uzriez klāt, kaut vai pa purnu sametis...

Madis                 Svētku salūts un sāpes... Pāri zemei daudz raķetes lido, tikai sirdī man neienāk prieks. Uz šī ledus daudz dvēseles slido, kad tas lūzīs, melns putns tad kliegs......... Vai tu maz vari iedomāties, kā man sāpēja, kad ieraudzīju.... jā, tikai acu skatieni... tikai viegli pieskārieni... (kliedz) Es to salūtu taisīju viņai par prieku! (histēriski sāk raudāt)

Oļģerts                Tu allaž esi bijis tāds dzejnieks, jūtīga dvēsele... saprotu... bet kāpēc jācieš nevainīgiem cilvēkiem? Un, galu galā, viņa taču pati no tevis aizgāja!

Madis iekliedzas šaušalīgā balsī un paceļ gaisā roku ar pulti, visi bailēs pieliec galvas un gaida...

Madis                 Vainīgie un nevainīgie!... Sākumā es gribēju vienkārši sevi iznīcināt, bet tad padomāju - kāpēc tikai man? Par ko man? (murmina tādā kā transā, viņa roka sažņaudz pulti) Kāpēc? Kāpēc? Kāpēc? man? Par ko man?!a,  ja Jību.

Oļģerts                (nāves bailēs) Madi! Nevajag, ja es būtu zinājis.... es nemūžam.. mēs tak esam čomi... Čomi tā nedara!....... tādas tās meitenes ir... Nekas, gan atradīsi citu meiteni, redzēsi - viss būs labi!

Madis                 Nē! Viņa un vienīgi viņa! Es nespēju izraut viņu no savas sirds! Ja mīlestība nav patiesa, tad šai bezjēdzīgajai eksistencei nav jēgas! (brīdi sastingst.. )

Kasierīte             Puisīt, ko tu runā! Tev taču visa dzīve vēl priekšā!

Madis                 Kam tāda tukša un tumša dzīve? Pasaule mūžīgā tumsā... Viņa bija mana saulīte....

Estere                 Dievs tevi mīl!

Madis                 Ko? Dievs?..

Estere                 Jā, Dievs - visa Radītājs! Viņš tik ļoti mīlēja pasauli, ka deva savu vienpiedzimušo dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību! Jāņa trīs sešpadsmit...

Madis                 (rūgtā izbrīnā skatās Esterē) Mīl?....

Estere                 Jā, viņš tevi mīl un gaida, lai tu nāktu pie viņa! Jēzus nomira tieši par tevi!

Madis                 Ak viņš mani mīl.... Vai jūs vispār varat iedomāties, cik ļoti es Viņam lūdzos, lai neatņem man pašu dārgāko... vai es Viņam nejautāju, kāpēc, kāpēc tam bija jānotiek? Bet nē - Viņš klusēja.... Vai Dievs maz saprot, kas ir sāpes? Varbūt Viņš vienkārši nežēlīgi noraugās uz savām šaha figūriņām... Nu ja Viņš tā grib, arī es spēlēšu līdz galam... līdz pēdējai figūriņai! (iesmejas ārprāta smieklos, tad smiekli pāriet sāpju pilnos vaidos, kurus viņš izdveš, haotiski riņķojot pa telpu) Kā sāp, kā sāp...

Dominiks             (ieslīdzis transā no bailēm, sakopojis visu drosmi) Jaunava Marija ir blakus tev tavās ciešanās! Tad redzēsi - mīlestības gaišums atausīs tavā dzīvē! (sāk klusītēm dziedāt) A-a-ve-e Ma-a-ari-i-ija..

Estere                 (Dominikam, pārtraucot viņa dziedāšanu, nosodoši) Jaunava Marija, Jēzus māte, bija vienkāršs cilvēks, un tagad viņa atdusas Dieva mierā, gaidot augšāmcelšanās dienu! Vienīgi Jēzus Kristus mūs var glābt! Viņā un vienīgi Viņā ir atklājusies visa Dieva mīlestība!

 Madis                Mīlestība! Vai jūs maz saprotat, ko nozīmē mīlēt? Vai Dievs to saprot? Sandija man bija viss. Es viņas dēļ biju gatavs dzīvību atdot, arī mūžīgo! Mūžība bez mīlestības ir bezjēdzīgs ceļojums tukšumā.

Estere                 (mēģina skaļi lūgt) Mūsu Tēvs debesīs, Tu, kas dzirdi katras sāpes, Jēzus Kristus vārdā, apžēlojies par mums, grēciniekiem....

Madis                 Pietiks! Pietiks!

Estere                 Diev...

Dominiks             (neiztur, palaiž vaļā Dzintru) Nē! (pieliek pirkstu pie lūpām) Csss!

Estere vēl svārstās, jau grasās atkal muti vērt, kad Dominiks metas virsū viņai un aizspiež ar roku muti. Pēkšņi lūdzošā un baiļpilni drebošā balsī ierunājas Fon Mortuā.

Morutā                Lūdzu, lūdzu, klusē! Es ļoti, ļoti gribu dzīvot! Es tikko sapratu, cik ļoti es gribu dzīvot! Es darīšu visu, visu- tikai laid mani ārā no šejienes! Lūdzu!

Dzintra, tikusi no tvēriena vaļā, pieceļas un atkal sāk runāt.

Dzintra                Es sapratu - tu gribi spēlēt šahu un meklē sev figūriņas! Bet mēs esam tikai septiņi. (runājot rāda uz klātesošajiem) Ja tu būtu karalis, viņi abi būtu torņi, šie divi laidņi, un mēs ar viņu – zirdziņi; sanāk, ka tev pietrūkst dāmas! Bet neaizmirsti - vajadzīgi vēl astoņi bandinieki! Kur tu tos ņemsi, pudeļu korķus viņu vietā liksi, vai?

Kasierīte             Meitenīt, šeit viss reāli notiek!

Dzintra                Tas tik trūka, lai kāds sāktu blēdīties!

Mortuā                Lūdzu, klusē, dari, ko viņš saka! Lūdzu, klusē!

Dzintra                Es jau... (viņas tekstu apslāpē Dominika roka)

Dominiks             Paklusē, lūdzu, meitenīt, gan tiksim dzīvi laukā no šejienes! Jaunava Marija, palīdzi mums!

Estere                 Vienīgi Jēzū Kristū mums lemta pestīšana! Mariju pāvests pasludināja par dievu!

Dominiks             Protams, Viņa ir Dieva māte!

Estere                 Nē, cilvēks, kas darīja Dieva darbu! Stāv rakstīts: Dievu to Kungu jums būs pielūgt un viņam vien kalpot! Te izšķiras tavs mūžības liktenis!

Madis                 (kliedz) Pie Velna!!! Pie Velna! Nevajag man vairs nekādu dievu! Klusējiet! Tā jūs paildzināsiet to laiciņu, kas jums šai saulē atvēlēts! Ja jūs izdvesīsiet vēl kaut vienu no saviem pātariem - tūlīt pat būs beigas! Ja Dievs tā grib, tad lai notiek!

Mortuā                (pieķeras klāt Esterei, lūdzoši) Es tev apsolu, es iešu pie tevis uz baznīcu, es kalpošu Dievam, tikai ļauj, lai mēs tiekam ārā, lūdzu, lūdzu, paklusē un dari, ko viņš saka!

Madis                 (ierēcas un vairākas reizes palecas, iesper pa kādu mēbeli) (Oļģertam) Zvani Sandijai, saki, lai viņa nāk šurp!

Oļģerts                Nez, vai viņa gribēs.

Madis                 Zvani! Saki, ka es esmu stacijā, saki, ka es mirstu!

Oļģerts                Kāpēc vēl viņu...

Madis                 Zvani! Viņai jāatnāk uz šejieni. Tad tu viņai atzīsies, kāds glumais izvirtulis patiesībā esi. Tad viņa sapratīs, pret ko viņa ir apmainījusi manu mīlestību.

Oļģerts                Viņa nenāks, viņa sapratīs, ka kaut kas nav, kā vajag!

Madis                 Protams, ka nav, kā vajag. Ja viņai vēl ir sirds un es vēl ko nozīmēju, viņa atnāks! Zvani - tu zināsi gan, ko pateikt! Tā ir tava un viņu visu vienīgā cerība! Zvani!

Oļģerts                Varbūt pats piezvani?

Madis                 Uz maniem zvaniem viņa vairs neatbild - tev jāizlabo tas, ko esi pastrādājis!

Oļģerts                Bet kad viņa atnāks un ieraudzīs visu, viņa vienkārši nobīsies.

Madis                 Nekā, nekā nebij! Jūs visi būsiet pavisam mierīgi un izliksieties, ka vienkārši pērkat biļetes. Ja kaut viens iepīkstēsies... Skaidrs? Zvani, Oļģert!

Oļģerts domīgi skatās. Visi viņā raugās gaidošām acīm. Redzams, kā viņā notiek iekšējā cīņa, ilgi viņš nevar izšķirties. Tad viņš izvelk tālruni un zvana.

Oļģerts                Sandij... ir nelaime notikusi - Madis... viņam ir ļoti slikti.... izskatās, ka viņš tūlīt mirs... laikam būs kādas tabletes sadzēries... nē, izskatās, ka šoreiz tas ir nopietni, viņš ļoti grib pirms nāves vēl satikt tevi... mēs esam tepat stacijā, viņš pirms brīža mani pasauca... iedot viņu? (Met jautājošu skatu uz Madi, Madis apstiprinoši māj ar galvu, māj, lai nāk tuvāk. Oļģerts pieliek Madim klausuli. )

Madis                 (vārgā balsī, kā uz miršanu) Sandij, mīļo Sandij!.... es mirstu... lūdzu, lūdzu, atnāc, vēl pēdējo reizi gribu tevi redzēt!...atnāksi? .. gaidu..

Visi jautājoši veras uz Madi.

Oļģerts                Vai atnāks?

Madis                 Jā, viņa atnāks! (pārējiem) Visi savās vietās, viņa nedrīkst neko nojaust!

Visi paklausa, ieņem savas vietas. Dominiks palaiž Dzintru.

Dzintra                Zirdziņš, gā viens- ef trīs! Labs gājiens.

Dominiks             Ko ar viņu lai dara? Viņa taču tūlīt visu nodos!

Dominiks atkal saķer Dzintru, Kasierīte paver durvis un ieiet kases pusē.

Madis                 Savāc viņu un paslēpies kasē!

Mortuā                Bet spridzekļi, viņa taču redzēs spridzekļus!

Madis                 Apsedziet ar kaut ko!

Mortuā                Kažoks, varētu apsegt ar kažoku. (rāda uz Esteres kažoku)

Madis                 Jā, velc nost un uzklāj man! (noguļas zemē)

Mortuā apogā Esteres kažoku, piepalīdz viņai to novilkt, tad uzklāj virsū Madim.

Madis                 Un jūs tur dzīvāk pērciet biļetes! Bet jūs būsiet žēlsirdīgās samārietes, kas norūpējušās par pakritušo!

 

5. Stadija

 

Visi pērk biļetes, Mortuā ar Esteri un Oļģerts satraukti mīņājas pie guļošā Mada. Pēc brīža atveras durvis un ienāk Sandija.

Sandija               Madi... Oļģert!...

Madis                 Čau, Sandij!

Sandija               Madi, kas tev ir noticis, ko tu sev esi nodarījis?

Madis                 Tā nu ir sanācis, ka man šovakar no jauna ļoti slikti palika.

Sandija               Tam atkal ir kaut kāda saistība ar mani?

Madis                 Nē, nē tu neesi ne pie kādas vainas. Es nevienu nevainoju! Tev bieži ir licies, ka es vēlos tevi pie kaut kā vainot. Nē, nekādā gadījumā! Vēlos pasacīt paldies- paldies par tiem brīžiem, kad mēs šajā dzīvē varējām kopā būt. Lai vai kā, tie tomēr bija skaistākie brīži manā dzīvē. Nekad es neesmu juties tik patiesi dzīvs kā šais dažos mirkļos, tev blakus esot. Tas nav prātam aptverami. Tā ir patiesība! Liels paldies, ka tu biji! (sāk trīcēt) Ir tik auksti...

Sandija               Izsauciet kāds ātro palīdzību!

Oļģerts                Jau izsaucām...

Sandija               Madi, kāpēc tu sev to nodarīji, dzīve taču ir tik skaista. Paklausies, kā ārā dzied putni, kā šalko vējš, dzīve taču ir kas vairāk!

Madis                 Skumji, ja mana nozušana sāpinās tos cilvēkus, ar kuriem man sanācis šai dzīvē būt mazliet tuvākos attālumos nekā ar pārējiem. Bet katram taču ir sava dzīve! Man sava. Tev sava. Nesatraucies ne par ko! Lai ir, kā ir.

Sandija               Nē, tev jādzīvo! Kur ir ātrā palīdzība? Kāpēc viņi nebrauc? Oļģert, izdari kaut ko.

Oļģerts                Mauka, kāpēc tu viņu pameti, tu sacīji - starp mums nekā nav!

Sandija               Bet tā bija patiesība, mēs bijām tikai draugi.

Madis                 Tikai draugi starp diviem pilnmēness tuksnešiem...

Oļģerts                Redzi, kā viņš tevi mīlēja! Kāpēc tu viņu pameti? Es gribēju ar tevi tikai pārgulēt, neko vairāk! Ielene pretīgā! (pagriež muguru, aiziet pretējā telpas stūrī)

Sandija               Vēl pirms brīža tu sacīji, ka mīli mani... bet nu labi... Varēji vismaz publiski nepazemot...

Madis                 Sandija, Sandija....

Mortuā                (pieiet klāt Sandijai) Redzi, kā viņš tevi mīlēja, pasaki viņam, ka tu viņu mīli, varbūt tad viņš izdzīvos, un ja ne- dari vismaz laimīgus viņa mūža pēdējos mirkļus!

Sandija               Kas jūs esat, es jūs nepazīstu! Kādas jums tiesības man padomus dot. (apcērtas, paiet nostāk)

Oļģerts                (raudot) Madis mirs tevis dēļ! Viņš tevi tā mīlēja!

Sandija               Nebija nekādas mīlestības. Mēs bijām draugi, es viņu cienīju kā personību! Es nevēlos uzņemties atbildību! Viņš pats izlēma sabojāt savu dzīvi!

Kādu brīdi valda klusums. Klusumam cauri sitas Dzintras spārdīšanās. Estere saspringti klusē. Mortuā pieiet pie kases.

Mortuā                Kasierīt, ūdeni varētu palūgt! Cilvēkam slikti!

Kasierīte             (iznāk ar ūdens glāzi ) Gospoģi, što zģesj proizhoģit?

Oļģerts                Viņam palika slikti!

Kasierīte             Ātro palīdzību jāsauc! Skoruju! (grasās doties uz kasi)

Mortuā                Jau izsaucām.

Kasierīte             Jaunais cilvēk, kas jums noticis?

Mortuā                Indi iedzēris - meitenes dēļ tagad mirst!

Kasierīte             Eh, jaunatne, jaunatne! (dodas pie Mada ar ūdens glāzi) Nu kāpēc tā vajag darīt? Tev taču visa dzīve priekšā!

Madis                 Kāda vēl dzīve?

Kasierīte             Kā - kāda? Meiteni satiksi, iemīlēsies, apprecēsies, bērniņi būs! Dzer, dēls!

Madis                 Mīlestība divreiz neatnāk... saulīte ir aizgriezusi man savu vaigu.. ceļš tumsībā ved...nāve tuvojas.

Sandija               Madi, ko tu runā! Tev ir jādzīvo! Kāpēc tie ātrie nebrauc?

Kasierīte             Kāpēc tu viņu pameti? Dzīvē vairs nesatiksi tādu puisi. Paskaties, kā viņš tevi mīl. Kurš vēl tevi tā mīlēs! Apprecēsieties un visu mūžu laimīgi nodzīvosiet!

Pēkšņi atskan brēcieni un pa kases durvīm izsprūk Dzintra, un pēc brīža, sakosto roku berzēdams, Dominiks.

Dzintra                Šaha partija nonākusi negaidītā pozīcijā. Melnie laika trūkumā. No iesprostojuma izkļūst zirdziņš! (Dzintra izdara varenu palēcienu un iezviedzas) Īā! (turpina lēcienveidīgi pārvietoties pa telpu) Hā pieci - ef septiņi! Šahs karalim, zem sitiena nonāk dāma! Ef septiņi - gā pieci! 

Dzintra pamatīgi hop-ojot lēkšo pa telpu, sāk lēkāt apkārt Sandijai. Sandija mēģina izvairīties, raujas atpakaļ, paklūp un paliek nekustīgi guļam.

Madis                 Sandija!

                          Madis pielec kājās, mēģina piesteigties Sandijai, taču viņa kājas sapinas kažokā, viņš paklūp, krīt, un spridzināmā pults pasprūk vaļā. Pults ir vadā un uzskatāmi, visiem redzami, nokrīt. Ieskanas dīvaina, ļoti augstas frekvences skaņa. Mainās apgaismojums. Mirkli pilnīgs aptumsums, tad iedegas citas krāsas gaisma. Bet viss pārējais paliek it kā pa vecam.

 

6. Stadija

 

Oļģerts                Vai mēs esam jau uzsprāguši?

Dominiks             It kā nē..

Estere                 Slava Dievam! Spridzeklis nenostrādāja!

Dzintra                (arī mazliet domīgāka) Pamēģiniet paplucināt sevi ar rokām, varbūt puzlis ir pārāk salipis, tā reizēm gadās!

Kasierīte             Pieliek pirkstu pie lūpām. Css! Kaut kas notika. Viss ir kļuvis citādāks, es to jūtu.

Mortuā                Aizverot acis, es redzu visu tieši tādu, kā pirms tā sprādz.. nē, kritiena- re, kur visi mēs sastinguši!

Kasierīte             Kur?

Mortuā                Tajā bildē, ko redzu, acis aizverot!

Dominiks             Ak jā - es arī redzu. 

Estere                 Es arī! Šoka brīdī gadās, ka pēdējais mirklis īpaši iespiežas atmiņā.

Oļģerts                Bet kas tad tas? Tas taču esmu es!

Dominiks             Patiesi! Es arī redzu sevi!

Kasierīte             Šausmas - es arī!

Oļģerts                Lūdzu, aizveram visi acis! Vai tiešām visi redz vienu un to pašu?

Visi piever acis, cits tāpat, cits ar plaukstām piesedz. Arī Dzintra - viņa to dara un sajūsminās.

Dzintra                Jā, jā, un re, kur mēs visi, filma apstājusies... (neviens vairs viņā necenšas klausīties. Dzintra ar aizvērtām acīm lēni kustina rokas it kā lidotu)

Mortuā                Es redzu staciju, jā, un sevi arī. Tiešām viss pārāk skaidrs, pilnīgi neizplūst!

Estere                 Tāds kā sastindzis hologrāfisks attēls.

Oļģerts                Ak vai - spridzeklis!

Dominiks             Kas - spridzeklis?

Oļģerts                Es redzu mazu liesmiņu pie spridzekļa! Arī tā ir sastingusi!

Dominiks             Mirklis pirms sprādziena.

Kasierīte             Tiešām. Ārprāts, un es arī tur esmu!

Oļģerts                Ē! Tas nevar būt - es tikko iedomājos - bet kā tā aina izskatās no otras puses? - un tūlīt pat redzu no otras puses.

Mortuā                Tas nav šoka iespaids, kaut kas ir noticis!

Oļģerts                Mēs esam miruši?

Estere                 Nē, nevar būt!

Kasierīte             Es jūtos dzīva!

Dominiks             Ja mēs būtu miruši, mēs būtu ceļā uz debesīm, Dievs ar saviem eņģeļiem mūs sagaidītu!

Estere                 Muļķības, Bībele māca, ka mirušie dus mierā, līdz Jēzus otrreiz nāks! Mācība par dvēseles nemirstību un tūlītēju nonākšanu debesīs ir sātana atnesta! Cilvēkam lemts vienreiz dzīvot, un pēc tam tiesa!

Kasierīte             Pagaidiet, bet ko ar viņiem abiem lai iesāk- nudien izskatās pagalam, guļ nekustīgi! (pievēršas Madim un Sandijai)

Oļģerts                Jāmēģina modināt!

Madis                 Manis nav, es esmu miris, manis nav, manis nav!

Kasierīte             Re kā! Runāt gan vēl spēj, nelietis! Izsauciet kāds policiju!

Dzintra                (ar aizvētām acīm) Oi nē, tikai ne policiju, tie parasti visu jautrību prot izbojāt.

Oļģerts                Sasodīts, mobilais neiet. Ei nu - man arī ne..

Kasierīte             Meitenīt, kā jūs jūtaties? (mēģina pamodināt Sandiju)

Sandija               (vārgi ) Kas šeit notiek? Paskaidrojiet man, kas šeit notiek?

Estere                 Re kā, meitenei arī viss kārtībā!

Sandija               Kas šeit notiek?

Oļģerts                Nekas īpašs, mīļā, Madis vienkārši bij sadomājis uzrīkot teātri.

Dzintra                (atdarinot Oļģerta izteiksmi) Nekas īpašs, mīļā, mēs vienkārši spēlējam puzļveidīgo šahu vai šahveidīgo puzli!

Sandija               Kādu teātri, kādu puzli? Oļģert? Madi!

Mortuā                Ārā, es beidzot varu tikt ārā. (dodas pie durvīm, atver) Kas tad tas! Aiz durvīm nekā nav! Tukšums!

Kasierīte             Kā - nav?

Mortuā                Nav - nāciet, skatieties paši!

Visi skrien skatīties, kas ir noticis pie durvīm.

Kasierīte             Āā- bezdibenis - ne gala, ne malas!

Oļģerts                Tukšums, savāda gaisma, kas plūst no nezinkurienes!

Kasierīte             Kas notiek? Kur mēs esam?

Dzintra                Forši, mēs lidojam Kosmosā! Mans tēvs arī bija kosmonauts, kad viņš atgriezās no lidojumiem, parasti knapi turējās uz kājām un sacīja: ”Kad izaugsi, ņemšu līdz!”

Dominiks             Žēlo, Dievs, žēlo! Kas tagad būs? Vai mēs ilgi paliksim šeit?

Oļģerts                Madi, celies augšā - tu mūs visus esi nogalinājis!

Kasierīte             Celies augšā!

Madis                 Necelšos, es arī esmu miris!

Visi pieskrien, uzrauj Madi kājās.

Madis                 Ko jūs darāt, ko jums vajag?!

Oļģerts                Aizver acis un paskaties!

Madis                 Ko?

Oļģerts                Aizver acis! Vai redzi? Vai redzi pats sevi?

Madis                 Jā, nudien - tur es arī guļu! Tātad mēs patiešām esam miruši...

Oļģerts                Acīmredzot. Un palikuši tādi, kādus mēs sevi pēdējā brīdī atcerējāmies. Bet tas viss ir ilūzija, mūsu vairāk nav.

Mortuā                Mēs esam saraustīti gabalos!

Dzintra                Ahā, nu ja - tā jau to puzli spēlē, vispirms sarausta un atkal liek kopā!

Estere                 Lūgsim Dievu!

Mortuā                Par vēlu, viss par vēlu!

Kasierīte             Kāpēc tu pazudināji mūsu dzīves?

Cits caur citu       Ar kādām tiesībām? Maita! Slepkava! Nelietis! Sitiet viņu! (ieņēmuši draudīgas pozas pret Madi, sastingst)

Sandija               Lieciet viņu mierā! Labāk sapratīsim, ko mums tagad darīt!

Madis                 Jā, tiešām - ko lai tagad dara?

Dominiks             Vispirms jānoskaidro, kas īsti tā ir par vietu, kur mēs esam nonākuši. Elle vai Paradīze... (visi klusē)

Oļģerts                Nirvāna?

Madis                 Un kāpēc tad mūs nesagaidīja Dievs, Sātans vai Kurts Kobeins?

Dominiks             Neatbilst nevienam viņpasaules aprakstam, ko esmu dzirdējis. It kā tā pati stacija, bet tomēr nē...

Dzintra                Es šo vietu laikam pazīstu - šeit ir Gļukonazatāmija!... Gļukonazatāmija- viens mans paziņa, ģļuku ķērājs, bieži ceļoja uz šejieni, mani arī reizēm paņēma līdz, vienīgi nekad nav sanācis te nokļūt tik ļoti skaidrā!

Kasierīte             Cik ilgi mēs šeit paliksim? Kas tagad ar mums būs?

Mortuā                Man ir bail! Man ļoti, ļoti bail.

Kasierīte             Es aizveru acis un redzu savus kaķus, kā viņi tagad bez manis.

Dominiks             Māte mani mājās gaida!

Estere                 Veģetārās zupas virtuve!... Dievs! Es dzīvē gribēju kļūt par ārstu.

Kasierīte             Es arī, meitiņ, bet, redz, tā nu sanāca, ka kļuvu par kasierīti.

Kasierīte             Kā tad tā?

Kasierīte             Nu tā - ātri apprecējos... bērni. Kad jau viņi izauga, vecums klāt. Tā nu tagad paliku ar saviem kaķiem. Bet kāpēc tu ar tām savām zupām un baznīcu tā ņēmies? Vai tad tev neviens puisis dzīvē nepatika?

Estere                 Patika, bet viņš aizgāja ar citu - tad es apņēmos dzīvot vienīgi Dievam.

Mortuā                Un tagad ko? Kur tavs Dievs- kāpēc viņš to pieļāva, ja tu viņam tā kalpoji? Kur viņš tagad ir?

Estere                 Es nezinu... es vienkārši ticēju, paļāvos, darīju, kā mani mācīja...

Dominiks             (Mortuā) Nu un kur tad tavs Sātans un Nāve, ar kuriem tu tā draudzējies? Arī viņus še kaut kā nemana!

Oļģerts                Re kā - Dieva nav!

Estere                 Ir gan - viņš neatstās savus bērnus!

Sandija               Lieciet viņu mierā! 

Mortuā                Heh - pat viņā saulē tu neatstājies no saviem māņiem!

Madis                 Nekur nav teikts, ka mēs esam pagalam!

Kasierīte             Kas tad ar mums noticis?

Pēkšņi sākas dīvainas skaņas, parādās dīvaina būtne, kuras tērpu rotā mūžīgā fartārija simbols.

 

7. Stadija

 

Fartārija              Sveikus!

Dominiks             Labdien...

Dominiks             Kas jūs esat?

Fartārija              Mēs te nejauši iemaldījāmies, atvainojiet.

Dominiks             Tas laikam ir eņģelis.

Madis                 Varbūt pats velns.

Estere                 Tas ir Sātans eņģeļa izskatā - Dievs, pasargā mūs no ļauna!

Fartārija              Vientuļa kosmiskajā tukšumā klīstoša fartārija, nekas vairāk! (iesmejas)

Kasierīte             Gospoģi, pamiluj! (visi pārējie arī tādi sabijušies)

Fartārija              Nebaidieties, draugi! Mūsu radītāji patiešām ir divi profesori, kurus sauca par Dievu un Velnu, taču tie nav tie gari, kurus, kā izskatās, pielūdzat jūs. Mēs reiz bijām viņu palīgi. Vai tad jūs mani nepazīstat - mēs taču jau agrāk esam tikušies?

Dzintra                Protams, es tevi atceros - ko tev atkal vajag? Netraucē, mēs spēlējam puzli ar šaha kauliņiem! Toreiz, kad pirmoreiz tikāmies, mēģināju cilvēkiem stāstīt par tevi un mani ielika tajā sasodītajā psihenē!

Fartārija              Piedod, bet es taču neesmu vainīga, ka tad, kad cilvēki runā ar mani, viņi to dēvē par lūgšanu, bet, kad es kādam ko pasaku, nosauc par šizofrēniju.

Madis                 Kur mēs atrodamies?

Fartarija              Ja es pati to zinātu... laikam kāda no starpdimensionālajām bedrēm, kādas dažkārt uzrodas...

Madis                 Kas tagad ar mums būs?

Fartarija              Jūs visi laikam kaut ko gaidāt. Vispār jau nekas nav jāgaida, tagad taču notiek viss un nekas.

Oļģerts                Cik ilgi mēs te paliksim? Cik ir pulkstenis?

Fartārija              Pulkstenis? Laikam jūs domājat - laiks? Kāds laiks jūs interesē? Saules laiks? Zemes laiks? Jupitera laiks?

Oļģerts                Nē, tas laiks, kurā pašlaik esam mēs.

Fartārija              Piedodiet - šeit laiks ir apstājies - vai tad neredzat?

Oļģerts                Apstājies? Ko tas nozīmē?

Fartārija              Viņš ir apstājies, un var teikt, ka tas notika bezgala sen vai tik tikko kā....

Oļģerts                Un kad tad viņš atsāks iet?

Fartārja               Tā kā laiks ir apstājies, var sacīt, ka tūlīt pat un nekad.

Madis                 Ko lai mēs tagad iesākam?

Fartārija              Neko nevajag iesākt, viss jau vienlaikus ir sācies un beidzies.

Madis                 Bet mēs taču runājam.

Fartārija              Es jau zinu, ko tu jautāsi, pirms esi pajautājis, un tu arī zini, tikai negribi atzīties!

Madis                 Es neko nezinu!

Fartārija              Laimīgais! Dievs ir tomēr, ir apžēlojies par tevi! Tu nezini!

Kasierīte             Kā mēs varam atpakaļ tikt?

Fartārija              Atkal jautājums! Kā lai es atbildu uz to, ko jūs paši nezināt? Un jā, starp citu - kāpēc jūs nelietojat Tarafē?

Kasierīte             Ko? Ko..Tarafē?..

Fartārija              Jā, kāpēc jūs nelietojat Tarafē? Un pat neviena kabadū jums  nav! (cieši uzlūko Oļģertu)

Oļģerts                Eee, mmm ziniet...mmm... ziniet...sķiet, ka būšu piemirsis....es ļoti atvainojos...

Fartārija              Piemirsis?! Es saprotu vēl, ka varētu aizmirst, sazimbot Tarafē...bet kabadū!! Tā jūs tiešām mūžīgi paliksiet šajā bedrē!

Oļģerts                Kabadū?...

Fartārija              Nu elementāri kabadū! Tas vienkārši liekas neiedomājmi...neticami...iztikt bez kabadū!

Oļģerts                Ziniet...man jāatzīstas...eee...šķiet, ka būšu atpalicis no dzīves...

Fartārija-             Atpalicis no dzīves? Mēs visi esam atpalikuši no dzīves - vai tad tas ir kas jauns? Dzīve ir nežēlīga, tā cenšas apdzīt ikvienu.

Oļģerts.-              (mēģina neveikli pasmaidīt) hee...tā jau ir...visa kā tik daudz jauna...

Fartārija-             Jā, tieši tā - tik daudz jauna, ka mēs nemaz nevaram paspēt tam visam izsekot. Jauni vārdi, jauni jēdzieni, jauni izteicieni, pat jauni domāšanas veidi - kas tam visam lai izseko!

Dzintra                Paranoja, jums visiem ir paranoja! (neviens viņā neklausās)

Oļģerts                Hee....hmm....taa jau ir..bet jāteic, es tomēr jūtos vairāk atpalicis nekā jūs – es, ja tā godīgi - vispār nezinu, kas ir Tarafē un kā tās var sazimbot, un arī kabadū man pilnīgi sveši, nekad neesmu par tādiem dzirdējis...

Fartārija              Jūs velti uztraucaties! Es pati arī nezinu, kas tie tādi ir...

Cits caur citu       Kā? Ko?!! Jūs arī....bet kā tad.....

Fartārija              Redziet! Mēs tikko runājām - dzīve milzu ātrumā joņo mums garām, ka nespējam tai pat izsekot. Tā ir visai bēdīga perspektīva, tā jūs paliksiet šeit mūžīgi! Bet ir viena izeja!

Dzintra                Atkal jau..

Madis                 Kāda?

Fartārija              Vienīgā izeja ir - skriet dzīvei pa priekšu!

Madis                 Pa priekšu?

Dominiks             Kā tad to saprast?...

Fartārija              Ļoti vienkārši! Visādu jaunumu pārpilnība gāžas pār mums, ka nespējam tiem izsekot. Šeit arī ir visa nelaime. Bet ir izeja - ir jārada kaut kas pārāks par jaunumiem. Ir jārada lietas, kuras vispār nekur nav un nekad nav bijušas, un, visticamāk, nekad arī nebūs. Es tās saucu par Tarafē. Ar Tarafē nav iespējams veikt absolūti nekādas darbības, jo to gluži vienkārši nav. Toties ir, paliek bezgalīgi daudz iespēju ar tām nedarīt neko jeb veikt nedarbības. Nedarbību veikšanu es dēvēju par zimbošanu. Veicot zimbošanu ar Tarafē rodas negala neprodukti, citiem vārdiem sakot - nekas no nekā - un es tos saucu par kabadū.

Cits caur citu       e...mmm...k...kab...kaba..kabadū......

Fartārija              Tā jūs ar kabadū pārsniegsiet gaismas ātrumu! Brīvi ceļosiet pa Kosmosu! (sāk neganti smieties)

Sandija               Mēs gribam nokļūt atpakaļ uz savas Zemes!

Estere                 Atkāpies, melu gars, Jēzus vārdā!

Madis                 Mūžīgās mīlestības Dievs, apžēlojies par mums!

Fartārija              Mīlestība? Fū, beidzot sapratu, kāpēc esmu šeit nokļuvusi! Jums ir iestājies fartārija stāvoklis, un jūsu energoinformatīvais lauks pievilka mani klāt kā magnēts! Ak, slavēts lai ir mūžīgais Fartārijs!

Sandija               Kas ir fartārijs?

 

8.stadija

 

Pēķšņi atkal ieskanas dīvaina skaņa un ierodas otra Fartārija, izskatās ļoti steidzīga.

 

Fartārija otrā        Fartārija stāvoklis iestājas tad, kad cilvēki emocionāli tiek sagrauti un cieš sevī sāpes, kad izjaucas līdzsvars starp garīgajām un fiziskajām spējām. (uz pirmo fartāriju) Ko tu atkal šeit dari?

Fartārija pirmā     Kā lai es to zinu, ja viņi paši nezin? Ierāva mani šitai laika bedrē un cauri!

Fartārija otrā        Mūžīgā mīlestība mani atsūtīja pie viņiem. Viņiem jāiet mīlestības ceļš!

Fartārija pirmā     Mīlestība ir brīnišķīga, bet tā bojā raksturu.

Fartārija otrā        Tev jādodas prom, bezgalības malduguns!

Fartārija pirmā     Labi jau labi, vai tad kādam ko sliktu daru, tikai uz mirkli aizķēros. Uz redzēšanos tur, nezinu kur, nezin kad! Far-ra-rā! (pazūd)

 

Dzintra                Paranoja! Tevi arī atceros! Sasodīts, tu arī nāci pie manis toreiz, kad biju iesprostota tajā psihenē! Ļaujiet taču vismaz līdz galam izspēlēt!

Fartārija              Sprostu nav, tu taču zini, Dzintra, vienkārši cilvēki baidās būt patiesi un ticēt savām sirdīm. (rokas kustība)

Dzintra                (nopietni ) Khe, khē..Labvakar, mīļā latviešu tauta! Palieciet savās vietās, es palikšu savējā! Ui.. es taču esmu prezidents! Paranoja.... Ui... (apstājas un izbrīnā vēro notiekošo)

Fartārija              Estere - viss ļaunais un labais nāk no sirds, tikai jums, cilvēkiem, vieglāk uzskatīt, ka tas notiek ārpus tevis. Dievs un Sātans.

Estere                 Un Bībele?

Fartārija              Bibliskā mācība bija dota, lai jūs koptu sirds dārzu, bet tagad mēs redzam, ka jūs spēlējat ar to puzli, esat paņēmušu pužļa gabaliņus un plēšaties savā starpā, saucot sevi par kristiešiem, bet pārējās mācības -par Sātana maldiem. Katra mācība, kas māca saudzēt un mīlēt vienam otru, tuvina Dievam. Bet jūs esat iegrimuši savās sāpēs, cenšaties tās sagādāt arī otram, tāpēc jūsu pasaulē arī nav kārtības.

Oļģerts                Cik ilgi mums vēl jāpaliek šeit šādā stāvoklī?

Fartārija              Jūsu dvēseles no šī laika netiks prom tik ilgi, kamēr jūs nesapratīsiet šo vienkāršo patiesību, savu dzīvi atkārtosiet mūžīgi, līdz iemācīsieties dzīvot mīlestībā.

Dominiks             Vai tad mēs nokļūsim Paradīzē?

Fartārija              Paradīze ir tur, kur var dzīvot saskaņā ar sirds mīlestību savā starpā. Jo Dievs ir mīlestība.

Madis                 Ko darīt, lai dzīvotu mīlestībā? Es gribēju mīlēt, bet mīlestība atnesa tikai sāpes.

Fartārija              Šais sāpēs tu daudz mācījies, daudz kļūdījies, daudz sāpināji citus, bet tagad padomā un paskaties atpakaļ - vai tu vēlētos, lai tu nekad dzīvē nesatiktu Sandiju, bet kādu citu meiteni ar kuru viss būtu gludi un vienkārši, bez šīm sāpēm?

Madis                 (brīdi domā) Nē!

Fartārija              Redzi nu - viss jau zvaigznēs bija ierakstīts, un tu to apzinies.

Sandija               Bet kāpēc man bija jākļūst par to - vienīgo izredzēto - es taču viņu nemīlēju - viņš taču man bija tikai draugs un nekas vairāk?

Fartārija              Tikai draugs? Nu jā... Bet vai tu saproti kāpēc tu sākumā tik ļoti interesējies par viņa teikto, kā apjūsmoji viņa domu lidojumu?

Sandija               Nu kā - interesants cilvēks... un, jā, tas man palīdzēja saprast sevi, kā vīrietis viņš nevienu brīdi nav saistījis. Es nudien pat nekādu mājienu neesmu devusi!

Fartārija              Tas tiesa, jums šajā dzīvē nebij’ paredzēts kopā būt, bet vai atceries, kā tu kā maza meitenīte reiz apjūsmoji stalto jātnieku, jauno hercogu, kā toreiz tava sirds mīlestībā dega - tu izkliedzi uz debesīm, ka būtu gatava viņa dēļ mirt? Bet viņš tikai pasmējās par tevi..

Sandija               Ko jūs runājat - kāds jātnieks, kāds hercogs?

Fartārija              Tu būsi piemirsusi - lai tava atmiņa vaļā veras - - - (pastiepj roku, izdara maģisku kustību Sandijas virzienā)

Sandija               Ai! Atceros! Ak vai, skaistais hercogs Halendorfs un es, mazā Izolde, atraitnes Haratas meita... jā, man taču cits vārds...

Fartārija              Jā, tas bija cits laikmets, tu biji cits cilvēks, bet jūsu dvēseles daudzus gadu tūkstošus riņķo viena ap otru, līdz jūs reiz satiksieties tā pa īstam. Madi - atceries arī tu savus smieklus! (rokas kustība)

Madis                 (sāk dīvaini augstprātīgi smieties) Ha, ha, ha – mazā, šņurkainā ganīte, kur liki savu vainadziņu? (pēkšņi saķer galvu, iekliedzas) Izolde... Sandija... piedod, piedod, es toreiz...

Estere                 Reinkarnācijas mācība ir no Sātana, neticiet viņai!

Fartārija              Jūs visi esat satikušies, ne vienu reiz vien, un arī šoreiz jums bija jāsatiekas, lai mācītos saprast viens otru! (rokas kustība)

Estere                 (brīdi stāv apjukumā) Mammu, es gribu prom no šejienes! (metas klāt Dominikam, saķer viņu aiz rokas, kā to dara mazi bērni, Dominiks apjukumā skatās)

Fartārija              Reiz tu biji viņa māte!

Dominiks             (apkampj Esteri) Zamā, manu puisīt, viss būs labi!

Fartārija              Šai dzīvē jums jākļūst par pāri!

Oļģerts                Bet kāpēc mēs, pārējie? Vai mēs turpināsim dzīvot vai mums jāatdzimst no jauna?

Fartārija              Reiz sen, sen, sen jūs visi bijāt viena liela ģimene, un viņi bija jūsu tēvs un māte, (paņem Madi un Sandiju pie rokas) bet toreiz jūs savas mantkārības pēc nogalinājāt savus vecākus, un pēc tam apkāvāt arī cits citu - te jūs atkal satiekaties!

Izceļas maziņš tracis, visi sāk mētāties ar rokām, klaigāt nesaprotamā valodā.

Cits caur citu       Džan, Maran, Hasaran, Sarā, Ehadā, Safan, Hedenē, Turadu! (tad pamazām aprimst, stāv un skatās, tad nodur galvas)

Sandija ar Madi dodas pie katra no viņiem un apskauj, tad visi sadodas rokās, izveido apli un iesāk lēnu deju.

Fartārija              Tagad laiks doties atpakaļ! Visas šejienes atmiņas pagaisīs, mīlestība paliks mūžīgi! Kad būsiet atpakaļ, jūs izlīgsiet un katrs savā ceļā aiziesiet.

 

9. Stadija

 

Visi precīzi ieņem vietas, kas bija sprādziena brīdī. Fartārija aiziet. Mainās gaismas.

Madis                 Ak Dievs, cik nelāgi, ko es, idiots, esmu pastrādājis?

Dzintra                Viss kārtībā, partija beigusies, karalim mats! Jūs bijāt lielisks karalis, paldies par spēli. (palīdz Madim piecelties, tad paspiež roku)

Kasierīte             Traks puika, par šito huļigastovo viņu cietumā varētu ielikt, bet, biedri, varbūt tomēr palaižam viņu, ko, a? Spridzeklis tak nebij īsts? Un viņš taču greizsirdības trakumā to visu... tagad pie prāta nācis.

Madis                 Jā, tiešām, lūdzu, lūdzu, piedodiet, draugi, es tā negribēju!

Estere                 Viņš negribēja...

Dominiks             Jā, viņš jau nu gan negribēja...

Oļģerts                Viņš bija pārgribējies - tāpēc negribēja..

Sandija               Labie ļaudis - viņš tiešām ir labs cilvēks, cietumā viņš aizies bojā - lūdzu, laidiet viņu, es galvoju par viņu.

Mortuā                Jā, tiešām - citi maksā bargu naudu, lai tā pakutinātu nervus un sajustu nāves tuvumu, bet mums par baltu velti tika... (smejas, visi smiekliem pievienojas, tie ir labvēlīgi smiekli, jo piedzīvotās emocijas ir palikušas spilgtas, un patiesībā visos iekšā ir neizskaidrojams miers)

Kasierīte             (uzsit Madim pa muguru) Dodies nu mājās, gan mēs tiksim skaidrībā.

Oļģerts                Stop! Man ir priekšlikums - lai būtu, kā būtu - tieši pēc gada atkal tiekamies šai vietā un šai laikā, tad aiziesim iedzert tēju. Madi, šoreiz ierodies bez spridzeklīšiem, protams!

Madis                 Sarunāts. Čau visiem! Nu tad laikam došos, tiešām atvainojos... (brīdi pakavē skatienu pie cilvēkiem stacijā, īpaši pakavējas pie Sandijas, tad spēji apgriežas un dodas prom)

Kasierīte             (dodas uz kasi) Kuram vajag biļetes pa lēto? Šodien kasei ir atlaides!

Dzintra                Atlaides? Te nu bija, visur tik nežēlīga konkurence, galīgi bizness neiet. (sāk smieties)

Estere                 Varbūt gribi pie mums atbraukt, kādu zupu iestrēbt un tāpat parunāt?

Dzintra                Labprāt, sen ne ar vienu neesmu runājusi. Kaut kā nemaz vairs neticas, ka kāds varētu ar mani runāt - brīžiem likās, ka viss man apkārt tikai viena vienīga haulicinācija!

Dominiks             Drīkst jums pievienoties? Mani ļoti ieinteresēja tā veģetārās zupas virtuve, tur kaut kas ir!

Estere                 Protams, tad pasteidzamies - nākamais vilciens divpadsmitos piecdesmit vienā! (trijotne aiziet)

Sandija               Nu tad es arī došos, iela gaida - mazliet jāpiepelnās! (ar acu kaktiņu vērojot Oļģertu)

Oļģerts                Piedod - vai tad tu nesaproti, ka es to kopīgās lietas labā!

Sandija               Saprotu, saprotu, kas tur, ko nesaprast... (grib jau doties prom, Oļģerts seko)

Mortuā                Klau - vai tas Madis draugos.lv sēž? Kā viņam uzvārds?

Oļģerts                Sēž, un kā vēl! Madis Halendorfs. Visu labu - tad pēc gada! (aiziet)

Mortuā                (apsēžas, izvelk piezīmju blociņu, raksta un skaļi runā) Madis Halendorfs.. dzirdēts uzvārds - hmm (pa to laiku nemanot ienākušas abas fartārijas - tikai cilvēku izskatā)

Fartārija1             Man, lūdzu, mēneša biļeti līdz Slokai. (kases lodziņš pēkšņi aizveras, uzraksts „Beigas”)