Gada grāmata

Skolā katru gadu tiek veidota skolas "Gada grāmata". Šajā grāmatā tiek apkopoti un iekļauti skolēnu darbi: domraksti, dzeja, mēles mežģi, zīmējumi utt.
Kā piemērus varam pieminēt šos izvilkumus:
Mēlesmežģi
Kaķis Kanāda kārtoja kārtis kopā ar kastani, kuram krāsa krāsoja
krāsainus krikumus, kuriem kālis košļāja kājas.
Gailis gaidot ganīja godīgās govīs, ganot gremoja gaļīgo grauda gaļu

Kristīne Gulbe

Inguss ilgi, ilgi ilgojās ierasties Indija.
Arnis ar Aināru agrajā ausmā aizgāja apēst apaļo ananāsu.
Resnais ruksis resnajam ruksim resno rausi raustīja.

Aldis Borints

Anna, Andris, Alise aizvakar atrada astoņus apaļus ananāsus, arbūzus, apelsīnus.

Kristīne Jakubone

Iesnas ir indiešu izcelsmes ietiepīgas indētāju ieslodzīto iedomu izstrādājumi.

Piesis pieskaras Pēča plikajai, piedauzītajai, piedegušajai pingvīna pēdai. Viltīgais, vainīgais, vulgārais Valdis Viesulis var būt visās vajadzīgajās vietās vienlaikus.

Dina Boikova

Briedis Bricsi baļļā berza briesmīgos, baisos, brūnos, biezos burbuļus.
Ābols ābele ākstījās āzējot āzi Āri.
Varde Valda vazāja vardi Velgu vienā vecā vircas vannā.

Līvija Baltrušaite

Ruksis resnā rukša rudeni ruksīgi rija resnu riku.
Briedis bedrē brikšķjnāja.

Pārsla Jankovska

Vienu vēlu vakaru viens vēzis vilkās virve. Elksnaina Efeja evakuēja ērkšķus.
Nikna namamāte naiski niknojās namā. Ripojošs ritenis raiti ripoja robežā.

Madara Sarguna

Domraksts

Mazs ziemassvētku brīnums

"Tēti, vai māmiņa atgriezīsies?" raudulīgā balsī jautāja piecgadīgais puišelis. "Māksit, mīļo, Maksīt, lūdzu saproti, ka tava māmiņa tagad ir eņģelis un skatās uz tevīm no debesīm. Viņa vairs neatgriezīsies. Atceries vēl arī to, ka viņa vienmēr būs tevī. Šeit - tavā sirdī," tēvs uzlika roku uz zēna sirsniņas, un Maksim pār vaigu noritēja viena maza asara. "Tagad guli. Rītā taču ir Ziemassvētki, gan jau rūķīši tev kaut ko būs sagādājuši!" uzmundrinoši teica tēvs. "Ar labunakti, guli saldi," šos vārdus Maksis vairs nedzirdēja, jo bija aizmidzis.

Šis bija pats dīvainākais sapnis, ko Maksis jebkad bija sapņojis. Viņš sapņoja, ka atrodas debesīs. Varbūt tās nebija debesis, bet katrā ziņā tā bija tāda vieta, kur visi bija laimīgi. Te bija gan rūķīši, gan eņģeļi, bet pats galvenais, ka šeit bija viņa māmiņa. Viņa bija tik skaista! Viņas burvīgie, zeltainie mati krita pār pleciem, un viņai bija spārni - lieli zelta spārni! "Māmiņ, tu esi atgriezusies!" mazais Maksis traucās viņai pretī. Māte viņu apķērusi, klusi raudāja, jo redzēja savu dēlu laimīgu. Pēkšņi Maksis pamodās kā uzmodināts, kaut gan viņu neviens nebija modinājis. "Rūķīši, lūdzu uzklausiet mani, es zinu, ka vēstuli jums jau esmu uzrakstījis, bet vēlos jums lūgt ko citu. Man nevajag visas tās lietas, ko jums lūdzu, es vēlos tikai vienu, lai atgrieztos māmiņa!" čukstēja zēns un atkal aizmiga "Maksi tici... ja kaut kam ļoti tic, tas piepildās... galvenais ir ticēt..." šos vārdus viņš dzirdēja, bet nespēja saprast, kas tos saka.

"Labrīt, dēliņ!" tā bija mātes balss, nevis tēva kā Maksis bija pieradis. "Māmiņ? Tu esi atgriezusies? Un kur ir tavi spārni? Tu mani vēl mīli? Apsoli, ka nepametīsi!" Šie bija akai daži no visiem tiem jautājumiem, kurus Maksis gribēja mātei uzdot. "Saulīt. protams, ka es tevi mīlu un nepametīšu! Kopš šī brīža vienmēr būšu kopā ar tevi. Šeit- tavā sirdī," māte uztika savu silto plaukstu uz zēna sirsniņas un Maksism kļuva ļoti silti un mīļi ap sirdi. "Tagad gan skrien uz virtuvi! Tēvs tur pūlas ar svētku brokastu pagatavošanu!" māte mudināja "Labi, māmiņ!" zēns vēl noskūpstīja mātes vaigu un aizskrēja.

"Tēti, nāc šurp! Es gribu tev ko paradīt!" zēns skrienot sauca.
Tēvs ieinteresēti sveicināja: "Labrīt, lielais vīr! Ko tu man tik
ļoti gribi parādīt?" "Nāc, nu nāc taču!" zēns kļuva nepacietīgs,
"tikai esi kluss!" Uz pirkstgaliem abi pielavījās pie Makša
istabas durvīm, verot tās vaļā, zēns nočukstēja: "Māmiņa ir
atgriezusies!" Istaba bija tukša, te neviena nebija. Zēns uzlika
roku uz sirds: "Vai jūti?"
Šie bija paši laimīgākie Ziemassvētki Makša dzīvē, jo bija noticis brīnums - viens mazs Ziemassvētku brīnums.

Arī ši stāsta ilustrācija ir paša skolnieka (autora) roku darbs.

Olga Vitkovska

Haikas

Vasara

Vasaras zāles
Lūk, kritušo kareivju
Sapņi par slavu

Apklusa kaķu auri
Miglaina mēnesgaisma
Guļamtelpā.

Redzu sevi no malas:
Zirgs Iēni uz priekšu iet
Pāri vasaras laukiem.

Vasaras nakts
Mēness viegli pieskaras
Makšķernieka auklai ūdenī

Vasaras nakts
No mākoņa uz mākoni
Steidz mēness.

Vasaras beigu mēnesis
Rudens vejš iznāk
Ārā no lietus.

Vineta Dembovska

Rudens

Rudens tik dziļš
Ko mans kaimiņš gan dara,
Viens, šādā laikā?

Pilnmēness rudenī,
Lai cik tālu ietu
Sveša ir debess.

Vineta Dembovska

Ziema

Ziemas mēness
par sniegu vēl aukstāks
uz sirmajiem matiem.

Sniegs un krusa
Buras nevienas
Cik pamesta jūra.

Noāvu kurpes
sēžot uz laivas malas -
ūdenī meness.

Sarkanās rozes -
lapasa un ziedi, lapas,
ziedi un lapas.

Sākas rudens
Pēkšņa lietusgāze pāriet
Vakara lietū.

Vakara migla
Starp mani un pagātni
Savērpjas.

Plūmes uzzied
Pat elles katlam
ir brīvdiena.

Rudens ūdeņi
Bez krāsas ir lietus
Kas kalnu mazgā.

Pavasaris aiziet.
Putni skumji dzied
Zivju acīs asaras.

Vineta Dembovska

Pavasaris

Pavasara lietus
Vecā stiprā priede
Arī iemigusi.

Pavasara gaisma
Vienā mirklī iemilējos
Putna spārnos.

Pavasara novakare.
Joka pēc uzrakstīju
Milestības vēstuli.

Vineta Dembovska